Kamešs: "Habarovska bija mana reālākā iespēja pacīnīties par Premjerlīgu"

Vietējie mediji pauž, ka Krasnojarskas "Yenisey" komandā Latvijas leģionārs kļuvis par vienu no vietējo fanu favorītiem, bet tagad Kamešs vēlas nopelnīt Habarovskas sabiedrības uzticību.

- Vladimir, kāpēc Habarovska?
Bija vēl vairāki varianti, bet Habarovska man ir, iespējams, reālākais veids pacīnīties par iekļūšanu Premjerlīgā.

- Pēdējo pusgadu Tu spēlēji mājās, Latvijā. Ilgi domāji par pārvākšanos uz Tālajiem Austrumiem? Kas bija noteicošais faktors?
Domāju tikai par to, kā manai ģimenei ies Tālajos Austrumos. Mana ģimene vienmēr ir kopā ar mani un es pārdzīvoju par to, kā bērni pielāgosies. Mums nesen piedzima meitiņa. Ilgi domāju, runāju ar savu sievu. Šaubas bija tikai par ģeogrāfiju un lidojumiem. Bet sieva mani atbalstīja, teica, ka tas nav nekas traks – pārvāksimies un viss būs labi. Sporta ziņā nekādu problēmu, es runāju ar puišiem no SKA. Visiem teicu, ka ir reāli pacīnīties kaut vai par pārspēlēm.

- Krievijā Tu spēlēji "Yenisey","Neftehkimik" un "Amkar". Ar ko no SKA sastāva esi pazīstams? Ko biji īpaši priecīgs redzēt?
Ar Kostju Garbuzu un Mišu Oparinu mēs nesen spēlējām "Yenisey". Starp citu, tieši ar Garbuzu es konsultējos pirms pāriešanas uz SKA. Ar Koļu Zaicevu bijām kopā Ņižņekamskā, taču sen neesam tikušies.

- Vai pa šo laiku esi paspējis "rusificēties"? Uz cik procentiem Tevi var uzskatīt par krievu?
Drīzāk es esmu krievs, kurš dzīvo Latvijā, tāpat kā daudzi citi padomju laika cilvēki, kuri pēc Padomju Savienības sabrukuma pārvācās uz Baltijas valstīm. Tā nu sanāca, ka piedzimu Latvijā, bet esmu pabeidzis krievu skolu. Es biju un palikšu krievs, kurš, neskatoties uz to, ideāli zina latviešu valodu.

- Tava ģimene, radinieki sarunājas latviešu vai krievu valodā?
Ar vecākiem sarunājamies krievu valodā. Mans tētis ir no Baltkrievijas, mamma – krieviete. Ar vecmammu un brāli runājam latviski.

- Ko vispār esi dzirdējis par Habarovsku un par mūsu klubu?
Šis ir klubs, ar kuru mēs cīnījāmies ar "Yenisey" par iekļūšanu Premjerlīgā vēl Andreja Valerjeviča Tihonova vadībā. Gan "Yenisey", gan SKA tad iekļuva pārspēlēs, bet mans bijušais klubs, atšķirībā no tagadējā, nevarēja pakāpties uz augšu. Pret Habarovsku vienmēr bija grūti spēlēt. Komanda cīnījās par augstākajām vietām.

- Tu vari spēlēt vairākās pozīcijās uzbrukumā. Kura pozīcija ir vistuvākā Tev?
Laikam kreisais pussargs. Es varu pāriet uz centru vai skriet pa sāniem. Izlasē un Latvijā reizēm spēlēju kā otrais uzbrucējs. Ja piespēle tiek padota spēcīgam uzbrucējam, varu tai pielāgoties un, pateicoties ātrumam, atrisināt epizodi.

- Tev uz ķermeņa ir daudz tetovējumu. Ir vēlēšanās papildināt kolekciju Habarovskā? Un kas varētu Tevi uz to motivēt?
Tetovējumi – tas ir mans mīļākais hobijs, es ar viņiem esmu uz „Tu”. Uztaisīju tetovējumu, kad spēlēju Permā. Krasnojarskā nepaspēju to izdarīt, jo tetovējumiem ir vajadzīga īpaša kopšana, bet spēļu un treniņu laikā tas nav iespējams. Labāk taisīt tetovējumus atvaļinājuma laikā, lai tie paspētu sadzīt. Iespējams, papildināšu savu kolekciju arī Habarovskā, bez problēmām! Īpašs iemesls nav vajadzīgs, vajag tikai sagribēt kaut ko konkrētu.

-Kādi ir Tavi mērķi un uzdevumi šajā pavasarī?
Kā jau teicu, ceru, ka mums izdosies nokļūt Premjerlīgā vai vismaz nokļūt pārspēlēs un tur pacīnīties. Personīgā statistika man nekad nav bijusi prioritāte, bet kuram nav patīkami gūt vārtus un atdot piespēles? Šobrīd vēlos nostabilizēties komandas sastāvā un pierādīt savu vērtību.

Izmantotie resursi:
Владимир Камеш: «Хабаровску реально побороться...

Rakstu sagatavoja Sportacentrs.com Jauno žurnālistu akadēmijas dalībniece.