Jagodinskis: "Jānospēlē tā, lai maču pret Gibraltāru varētu saukt par nelaimes gadījumu"

Izlasei jauns treneris, daļēji arī jauna komanda. Kādas sajūtas, tagad esot šeit?
Viss ir superīgi. Fantastiski. Esam iepazinušies ar treneri. Viņš izstāstīja, ko vēlas no mums redzēt. Ir sajūta, ka tieši tagad šāds treneris ir vajadzīgs. Ko Miksu teica ievadrunā? Neko īpašu. Pastāstīja par sevi, kur spēlēja un trenēja. Atklāja, kā mēs spēlēsim. Šī bija vairāk kā iepazīšanas saruna.

Kā saņēmi izsaukumu? Kurš ar tevi sazinājās?
Atsūtīja izsaukumu [klubam], pēc tam piezvanīja Roberts Mežeckis [izlases menedžeris - aut.]. Un te nu esmu šeit.

Sezona kluba tev nebija tā stabilākā. Cik pats esi gatavs tuvākajām spēlēm izlasē?
Pilnībā. Pēdējās spēlēs tiku sastāvā. Viss ir kārtībā. Atbraucu uz izlasi absolūti gatavs. Sen nav bijis labu rezultātu izlasē, tāpēc gribās kaut ko labu sasniegt - atstāt Baltijas kausu mājās un uzvarēt Azerbaidžānu.

Martā tev bija neliels savainojums...
Nevar teikt, ka tur bija kaut kas nopietns. Teikšu, ka visiem ir savas brūcītes, kuras laiku pa laikam atgādina par sevi.

Tāpat martā piedzīvoji sportisko traģēdiju mačā pret Gibraltāru. Kas tur notika, cik ilgi pēc tam pārdzīvoji?
Tā bija katastrofa! Te nevar neko citu teikt. Dzīve iet tālāk. Tagad jāizdara viss nepieciešamais, lai spēle ar Gibraltāru aizmirstos. Tā sanāca... Tuvākajās spēlēs jāsasniedz rezultāts, lai par to maču varētu runāt kā par nelaimes gadījumu.

Spēles pret Igauniju un Azerbaidžānu risināsies "Daugavas" stadionā. Ko tev pašam nozīmē šis stadions?
Mans krusttēvs savulaik spēlēja "Skonto" rindās. Pirmā spēle, uz kuru es aizgāju, bija "Skonto" pret "Barcelona". Atceros, ka "Skonto" zaudēja 0:1. Pirmo reizi kopā ar tēvu uz futbolu atnācu tieši "Daugavas" stadionā.

Tavs klubs čempionātā iekļuva sešiniekā, kamēr pats spēlēji neregulāri. Kādas ir tavas pozīcijas "Politechnica" šobrīd?
Līgums man ir līdz vasarai. Tagad rit pārrunas ar Rumāniju un citām valstīm. Taču neko konkrētu pateikt nevaru. Ceru, ka pēc izlases pārtraukuma būs lielāka skaidrība.

Kādi kopumā iespaidi par sportisko un sadzīvisko pusi pēc aizvadītā pusgada Rumānijā?
Super! Man viss patika. Kopumā esmu apmierināts. Jā, gribējās vairāk spēlēt. Kas traucēja? Daudz kas. Negribu teikt, kas tieši. Kaut kur neatradām kopīgo valodu ar treneri, kaut kādos brīžos viņš mani nesaprata vai es viņu... Taču svarīgākais, ka pēdējās piecās spēlēs spēlēju un tagad esmu labi sagatavojies izlasei.

Kura no spēlēm visvairāk palika atmiņā? Snieguma un atmosfēras ziņā.
Mājās pret "CFR Cluj", kur nospēlējām 1:1. 30. minūtē devos uz maiņu, palīdzot sasniegt šo rezultātu. Un, protams, mājās pret "Steaua" [FCSB], kur uzvarējām 1:0. Es gan paliku rezervē, taču atmosfēra tajā spēlē bija lieliska. Cīnījāmies visi: gan laukumā esošie spēlētāji, gan rezervisti.

Jaši pilsēta atrodas pie Moldovas robežas. Droši vien, tīra Rumānija tā īsti nav.
Jā. Apkārt daudz cilvēku, kuri runā krieviski. Staigājot pa ielu, bieži dzird krievu valodu, kas, protams, patīk. Tā nav ļoti sveša pilsēta. Ir ļoti skaista pilsēta, kurā daudz vēsturisku pieminekļu, daudz vietu, kur labi pavadīt laiku. Čigāni uz ielām? Nav jau tik traki. Jā, viņi ir, bet nav tik daudz kā var šķist.