Veips: "Ticu, ka jaunie puiši varētu ienest jaunas vēsmas Latvijas futbolā''

Aizsargs Roberts Veips: ''Spēli pret Ungāriju skatījos tribīnēs, jo sakrāto dzelteno kartīšu dēļ mačs bija jāizlaiž. Čaļi piedzīvoja ļoti smagu spēli, otrajā puslaikā ātri ielaida divus golu. Ja es spēlētu, man būt ļoti grūti to pārvarēt. Taču kaut kā saņēmās, pārvarēja to visu un iesita arī atbildes vārtus - izrāvām uzvaru! Sēžot tribīnēs, kad rezultāts bija 1:2, un, skatoties pēc spēles, neizskatījās, ka varam iesist, bet kaut kas pamainījās - varbūt tur no augšas kāds palīdzēja... Paņēmām spēli savās rokās un izrāvām uzvaru. Pārdzīvoju, ka nevarēju būt laukumā – skatījos, kā puiši skrien, cīnās, badās, krīt, ceļas - ļoti gribēju būt laukumā. Malači, ka uzvarējām. Sanāca ļoti labs turnīrs, noslēdzām ar pozitīvu noti. Nospēlējām ļoti labu spēli pret Maķedoniju, kas mūs vēl vairāk saliedēja kā kolektīvu. Arī pret Angliju bija ļoti laba spēle, bet pietrūka izturības, meistarības, lai viņus pieveiktu. Tagad noslēdzošā spēlē uzvarējām, tas vēl vairāk atstāj pozitīvu nospiedumu uz U-19 izlasi. Līdzjutēji Latvijā gaida panākumus. Ticu, ka jaunie puiši, kas aug Latvijas futbolā, varētu ienest jaunas vēsmas. Daudzi 1999. un 2000. gadā dzimušie spēlē ārzemēs un attīstās ļoti strauji. Var redzēt, ka mainās spēles zīmējums, ka spēlējam skatāmāku un kvalitatīvāku futbolu. Man šķiet, gadiem ejot, tas mainīsies un nākamās izlases būs spēcīgākas, nospēlēs vēl labāk, nekā mēs šajā turnīrā.''

Vārtsargs Rihards Matrevics: ''Ir lieliskas emocijas! Puiši labi nospēlēja, iesita divus golus, kad bijām iedzinējos. Marko ir malacis – iesita hat-trick. Ideāli! Otrā puslaika ievadā nespēlējām tik labi, mazliet pietrūka enerģijas, bet uz beigām enerģija atgriezās. Pendele? Man šķita, ka sitīs otrā virzienā. Parasti skatos uz spēlētāju un domāju, kur sitīs. Seivs pie 1:2? Aizsardzībā labi nospēlēja Vladislavs Soloveičiks, kurš parādīja, lai neiet centrā, samazināja leņķi. Pārējais jau bija atkarīgs no manis - izgāju no vārtiem, arī samazināju leņķi un atsitu bumbu. Kad iesitām un panācām 2:2, protams, cerējām uz trešo golu un uzvaru. Protams, ka ietekmēja tas, ka vairs nevarējām kvalificēties, bija mazāks spiediens. Taču mums ļoti gribējās uzvarēt. Kad iesitām, biju ļoti priecīgs. Aiz vārtiem mūs atbalstīja pat mazie maķedonieši. Bija forši. Tribīnēs mūsu līdzjutēji pieprasīja arī ceturtos vārtus. Salīdzinot ar spēli pret Angliju, psiholoģiski bija vieglāk. Turnīrā vienīgais, kas nepatika, bija tas, ka pret Angliju sev īsti nedevām iespēju tikt tālāk uz finālturnīru. Tādēļ, braucot projām, būs nepatīkama sajūta. Pārējās divās spēlēs labi spēlējām un uzvarējām. Pret Angliju skaitījāmies pastarīši, bet zinu, ka puiši var, ka visi varējām nospēlēt mazliet labāk. Kopumā turnīrs ir ar plusa zīmi, bet es vienmēr gribu vairāk, lai arī top 16 Eiropā arī ir ļoti labi!''

Aizsargs Roberts Ķipsts: ''Vēl neesmu aptvēris, ka esam uzvarējuši, galvā nedaudz ir bardaks – visas domas kopā, bet kopumā viss ir pozitīvi, puiši ir malači. Man patīk pieslēgties uzbrukumiem, ko darīju arī šajā mačā. Man vispār patīk skriet pa malu, tāpēc brīžiem to uzņēmos un aizskrēju. Treneris teica - dodies tālāk. Taču sākumā vienmēr ir aizsardzība un tikai tad - uzbrukums. Man kā aizsargam spēle bija diezgan grūta. Bija jāveic lielāks darba apjoms nekā pret Maķedoniju. Tā tomēr bija trešā spēle - visi noguruši emocionāli un fiziski. Otrā puslaika sākumā ungāri pārņēma iniciatīvu, nosēdāmies - varbūt tādēļ, ka bijām vadībā ar 1:0 un domājām, ka viss kārtībā. Tās dažas minūtes, kad ielaidām abus vārtus, bija murgs. Taču pats svarīgākais ir tas, ka spēle beidzās ar pozitīvu rezultātu, ka pārlauzām. Mūs visu laiku uzmundrināja kapteinis, arī treneris visu laiku no malas teica, lai ejam uz priekšu, lai visu darām ātrāk, teica vajadzīgos vārdus. Tā arī notika - visi viens otru atbalstījām un devāmies uz priekšu. Ticēju, ka vēl varam panākt pozitīvu rezultātu, jo mēdzam gūt vārtus pēdējās minūtēs. Komandai kopumā šis bijis ļoti labs turnīrs – otrā vietā, tikpat punktu cik Anglijai. Latvijai tas nozīmē ļoti daudz! Šis turnīrs noteikti audzējis arī manas sportiskās ambīcijas, šis līmenis motivē izaugt par futbolistu – tik jātrenējas un jādodas tālāk!''

Pussargs Kristers Tobers: ''Paši sapratām, ka jāspēlē tālāk, ka 1:2 nav tāds rezultāts, ko vēlamies. Devāmies lielākiem spēkiem uz priekšu. Izdevās iesist, bija 2:2, un tad bija vēl lielāka motivācija iesist trešos. Grūti spiest, kas notika otrā puslaika sākumā - it kā bijām koncentrējušies un viss bija kārtībā, taču ielaidām tādus muļķīgus vārtus un pēc tam uzreiz - vēl vienus. Kaut kā viņi lauza spēles gaitu, bet labi, ka mēs saņēmāmies turpinājumā. Pendele? Man nevajadzēja taisīt to izklupienu - likās, ka dabūšu bumbu, bet tā palēcās, un trāpīju pa kājām. Kopumā turnīru vērtēju tikai ar pozitīvu atzīmi. Esmu ļoti apmierināts, ka komanda spēja uzvarēt divas spēlēs, kas mums ir vienāds punktu skaits ar Angliju. Žēl, ka nevarējām ar Angliju pacīnīties sīvāk, bet prieks, ka spējam uzvarēt pārējās divās spēlēs''

Pussargs Kristers Aldis Puriņš: ''Sākumā īsti nesanāca ungārus apvest, bet tajā epizode pirms otrā gola viņi baigi saskrēja, sāka viens uz otru skatīties un gaidīja, un sanāca, ka viņus visus apspēlēju un uzsitu. Ungārs nobloķēja, taču bumba veiksmīgi atlēca pie Marko Regžas, un viņš arī iesita. Tajā brīdī, panākot 2:2, uzreiz sapratu, ka varam uzvarēt, jo bija vēl dažas minūtes, vēl bija laiks. Emocijas, kas ir pēc gūtiem vārtiem, vienmēr ir ļoti spēcīgas. Ar tādām ir viegli iesist trešos vārtus. Šis mačs pret ungāriem bija viens no spilgtākajiem karjerā. Tomēr izlases kreklā! Ja 88. minūtē vēl esi iedzinējos ar 1:2, bet beigās uzvari ar 3:2 – tādas spēles vienmēr atceras, nekad neaizmirst. Tās ir zelta emocijas! Kopumā šis izlasei bija ļoti labs turnīrs. Varējām ar Angliju pacīnīties mazliet sīvāk, bet divas uzvaras un otrā vieta grupā, kā arī vienāds punktu skaits ar Angliju – domāju - ļoti labs rezultāts. Es pats ar katru nākamo spēli jutos arvien labāk. Man tomēr vēl nav sākusies sezona, ja salīdzina ar čaļiem, kuri spēlē ārzemēs. Lēnam iesilstu, atkal pierodu pie āra futbola. Ar katru spēli bija daudz vieglāk. Mačā pret ungāriem jutos vislabāk, nebija noguruma. Noskaņojums tagad ir lielisks. Apsveica komandas biedri apsveica, rakstīja treneri. Esmu ļoti priecīgi, ka padevies tāds panākums kā divas uzvaras un otrā vieta grupā. Latvijā futbola faniem tās ir pozitīvas emocijas!''

Pussargs Alvis Jaunzems: ''Tā bija krāšņa spēle - visu varēja redzēt un piedzīvot. Pats galvenais, ka beigās izrāvām uzvaru, ieguvām trīs punktus un otro vietu grupā. Sanāca piedalīties trešo vārtu guvumā, kad spēles beigās iznācu laukumā. Bija sods mūsu laukuma pusē, pārgājām pāri, Bogdans Samoilovs iemeta pa malu piespēli. Skrēju, redzēju, kā Marko virzās tuvāk vārtiem un uzcēlu. Sanāca diezgan precīzi, un Marko diezgan viegli varēja uzsists. Un tad jau prieks, skriešana pie Marko un tikai tās pozitīvākās emocijas. Šis turnīrs līdz šim ir mana spilgtākā pieredze karjerā – tomēr kopā ar izlasi, Elites raunds, divas uzvaras grupā, debija izlasē, iziešana laukumā visās spēlēs! Man tā būs diezgan liela pieredze, ko varēšu ņemt līdzi. Viss piedzīvotais ļoti motivē strādāt un trenēties vairāk, izaugt par profesionālu. Gribas vairāk tikt laukumā, vairāk palīdzēt komandai, bet tas nozīmē, ka vairāk jāstrādā treniņos. Jātrenējas savā klubā un jāiet uz priekšu, jācīnās par savām minūtēm.''

Izmantotie resursi:
Roberts Veips: Ticu, ka jaunie puiši Latvijas...