Kazakevičs par Dubru un Jagodinski, kā arī vajadzību pēc nacionālā stadiona

- Roberta Ozola neizsaukšana ir sportisks lēmums vai emocionāls lēmums un saistīts ar neseno situāciju un viņa izgājienu?
- Kopumā tas ir gan sportisks lēmums, gan visas šīs situācijas dēļ. Iepriekšējā nometnē viņa ar mums nebija, bet šīs nometnes kontekstā viņu nopietni izskatījām un viņa izredzes uz izsaukumu bija reālas. Nebija gan tā, ka bijām nolēmuši, ka viņu sauksim par 100%, - viņš konkurēja ar Krišjāni Zviedri. Bet skaidrs, ka šie notikumi Valmierā ietekmēja mūsu izvēli. Pirmkārt, gribu pateikt, ka viņa rīcība ir absolūti nosodāma un ir pretrunā mūsu izlases vērtībām – tām vērtībām, kuras no pirmās dienas, sākot darbu ar izlasi, mūsu treneru štābs ir deklarējis. Redzot reakciju, runājot ar pašu Robertu, redzu, ka viņš tiešām patiesi pārdzīvo šo situāciju. Jā, viņš varbūt nav vislabākais runātājs un visu pārdzīvojumu gammu nespēj izteikt tā, kā kādam gribētos, bet, redzot viņa reakciju, saprotu, ka viņam pašam tas ir liels pārdzīvojums un viņš saprot savas rīcības nepieņemamību. Domāju, ka viņš izdarīs pareizos secinājumus.

Katra cilvēka dzīvē ir rīcības, ar kurām viņš nelepojas un kuras viņš nožēlo. Domāju, ka šī situācija Robertam tāda ir. No savas puses gribu pateikt, ka dziļi cienu to, ko Roberts iepriekš ir paveicis izlasē. Domāju, ka viņam noteikti ir jātiek pāri šai situācijai, jāizdara pareizie secinājumi – kā personībai, kā profesionālim, kā Latvijas nacionālās izlases spēlētājam. Un nākotnē, viņam tiekot galā ar šiem jautājumiem un parādot pareizo attieksmi, neapšaubāmi esmu pārliecināts, ka viņš vēl būs ļoti noderīgs gan Latvijas nacionālajai izlasei, gan savam klubam un ka viņam, izdarot pareizos secinājumus, ir izredzes turpināt savu karjeru. Un, iespējams, kaut kad nākotnē, daloties ar šo pieredzi, jau rādīt pareizu piemēru nākamajiem profesionālajiem futbolistiem, dodot viņiem iespēju mācīties no citu kļūdām, ne savām. No savas puses gribu izteikt Robertam atbalstu un pārliecību, ka viņam tā būs ļoti nopietna skola. Šī situācija, kas spiedīs izdarīt secinājumus, tikai padarīs viņu par labāka līmeņa profesionāli.

- Ja Ozols konkurēja ar Zviedri, tas nozīmē, ka pirmie divi vārtsargi ir Šteinbors un Matrevics? Un vai iepriekšējo nedēļu un mēnešu sniegums padara Šteinboru par izteiktu pirmo numuru?
- Vairāk ņemot vērā iepriekšējo nometni un četras spēles, varētu teikt, ka Pāvels nodemonstrēja, ka šobrīd ir pirmais numurs. Par otrā un trešā numura hierarhiju: ja runā par šo brīdi, kas nometne vēl nav sākusies, tad jā – tā ir taisnība, ka Rihards ir šobrīd droši vien ir otrais un Krišjānis trešais, bet, sākoties treniņnometnei, vērtējot spēlētāju darbības un ņemot vērā, ka visiem trim ir spēļu prakse un meistarības līmeņi ir diezgan salīdzināmi, vēl ir iespējama sportiskā konkurence par otrā vārtsarga vietu.

- Gribēju vaicāt par diviem izsauktiem spēlētājiem. Pirmkārt, vai Igora Tarasova pāreja uz Kipras otrās divīzijas klubu, par kuru vēl grūti saprast, cik tas ir sportisks un cik mediju projekts, maina viņa akcijas izlases? Otrkārt, cik runāts ar RFS pārstāvjiem, viņi apšauba savainotā Zjuzina spēju palīdzēt šajā nometnē.
- Sāksim ar Igoru. Godīgi, ja jautājums ir par līgas līmeni, cik adekvāts vai neadekvāts ir Kipras otrās līgas līmenis, lai Igors sevi uzturētu labā kondīcijā, domāju, ka atbildi sniegs tikai laiks. Pašlaik viņš tur bijis tikai divas nedēļas, bet pirms tam bija pie mums, redzējām gan Eirokausu spēlēs "Liepājas" sastāvā, gan Virslīgas spēlēs. Nedomāju, ka tas būs būtisks arguments tieši šīs nometnes kontekstā. Šā kluba nosaukumu ["Krasava"], projektu dziļi nepētu – šobrīd skatos, ka spēlētājs ir pārgājis uz citu līgu un ka būs jāanalizē, kas ar viņu tur notiek vidējā termiņā pirms nākamajām nometnēm. Šobrīd divas nedēļas jaunā klubā viņa izsaukumu uz šo nometni nekādi neietekmēja – rēķinājāmies ar viņu. Kas būs nākotnē, to skatīsimies – grūti pateikt, jāskatās video, jāskatās līgas līmenis. Cik lielas ir šā kluba sportiskās un cik lielas – mediju ambīcijas, es nezinu, bet to varēs redzēt pēc tam, vai šīs līgas sportiskais līmenis atbilst mūsu prasībām pret nacionālās izlases spēlētāju. Attiecībā pret Artūru, viņš neapšaubāmi ir ļoti būtiska komandas sastāvdaļa. Ja mums ir kaut mazākās izredzes viņu sagatavot otrajai spēlei, mēs to darīsim. Šobrīd tāds arī ir mērķis – pamēģināt medicīniski izdarīt visu, lai viņš varētu aizvadīt spēli. Kā tas beigsies, redzēsim, jo pašlaik mums vēl ir 9-10 dienas līdz otrajai spēlei, jo pirmajā viņš tāpat nebūtu drīkstējis piedalīties diskvalifikācijas dēļ. Darīsim visu, lai viņš būtu gatavs. Ja sava veselības stāvokļa dēļ viņš to nevarēs darīt, tad būs citas izvēles, bet, ja starta punktā ir kaut mazākās cerības viņu sagatavot, mēs to mēģināsim darīt.

- Turpinot centra aizsargu tēmu, Dubra klubā zaudē konkurenci ne tikai Jagodinskim, bet arī par trešā aizsarga vietu. Šī tēma par to, ka Jagodinskis izlasē vēlas vienīgi pamatsastāva lomu, ir daudz izrunāta, bet vai tajā ir kaut kas mainījies?
- Mēģināšu atbildēt caur nedaudz citu prizmu – par spēlētāju izvēles stratēģiju kā tādu. Manuprāt, izlasē var būt divas spēlētāju izvēles stratēģijas. Viena stratēģija ir tā, kuru piekopjam mēs. Kad ir spēlētāju loks, uz kuru paļaujamies, kuru regulāri saucam. Kad ir pamatsastāva spēlētāju loks, kuru nostabilizējam. Un tikai tad, ja šo spēlētāju funkcionālā kondīcija vai spēles līmenis acīmredzami krītas, viņš šo vietu sastāvā vai izsaukumā zaudē. Ja iesim otru ceļu un pielāgosimies katra spēlētāja situācijai klubā, tas nozīmēs, ka spēlētāja pozīcijas, spēles laika, ritma ziņā būsim ļoti atkarīgi no apmēram padsmit treneriem dažādiem klubos un nometnēs mums var mainīties pat 40% sastāva, jo visu laiku orientēsimies uz to, kas ar viņiem notiek klubā. Tas ir viens no argumentiem, bet galvenais arguments ir tas, ko mēs redzam izlases nometnēs un izlases spēlēs.

Runājot par šo konkrēto gadījumu, šobrīd rēķināmies ar Kasparu Dubru un rēķināmies ar viņu kā ar potenciālu pamatsastāva spēlētāju. Vai viņš tāds būs, to parādīs treniņnometne. Par to, ka viņš klubā nepiedalās visās lielajās, atslēgas spēlēs un spēlē tikai Latvijas čempionātā kā rotācijas spēlētājs, man īsti nav, ko komentēt, jo tā ir Viktora Moroza kompetencē un viņš pēc sev pieejamajiem spēlētājiem izdara savu izvēli. Savukārt es kā treneris izdaru savu izvēli par spēlētājiem, kurus saukt un kurus redzu modelī, kas šobrīd ir visatbilstošākais konkrēto uzdevumu risināšanai.

- Jagodinskim grupu turnīrs nav pēkšņs uzplaiksnījums, viņš augstā līmenī spēlē jau ilgāku laiku.
- Bet es jau arī neapšaubu Vitālija kvalitātes. Izvēle šobrīd ir par labu Kasparam – kā pamatsastāva reālam kandidātam – un pārējiem centra aizsargiem, kuri ir izsaukti. Neko jaunu vairs nepastāstīšu. Kad situācija būs nobriedusi, kad redzēšu, ka izvēle izlasē ir neapšaubāmi par labu Vitālijam, tad varam arī atgriezties pie šīs tēmas. Nekādu dziļāku komentāru nav. Tā ir mana izvēle par labu konkrētajam spēlētājam. Kaspars Dubra manā vadībā izlasē ir nospēlējis ļoti daudz spēļu – ļoti veiksmīgi, rezultāti ir pozitīvi, un viņš nav licis man, izlases trenerim, šaubīties par savu kvalitāti. Tajā pašā laikā absolūti piekrītu, ka arī Vitālijs ir kvalificēts spēlētājs. Vēlreiz atkārtošu, ka nekādu citu zemūdens akmeņu nav kā vien viņa spēja iederēties spēles modelī un pieņemt vai nepieņemt attiecīgo lomu izlasē. Tas signāls, kas no viņa bija, bija diezgan acīmredzams, un es to sadzirdēju – dzīvojam ar to tālāk un skatāmies, kā tas virzīsies uz priekšu. Vitālija sakarā, kā jau iepriekš esmu teicis, tāda iespējamība ir – kurā brīdī un kā tas notiks, un vai tas notiks, nevaru tā teorētiski to atbildēt. Šobrīd tas nenotiek.

- Ņemot vērā Kaspara ne tik lielo spēļu praksi, vai ir šaubas par aizsardzības centra pamatsastāva izvēli? Un arī par vidējās līnijas centru, kur nav Zjuzina un Emsis klubā izlaida divas spēles, - vai netrūkst spēlētāju?
- Pirmām kārtām, situācija salīdzinājumā ar jūniju ir mainījusies. Domāju, ka arī treniņnometne vēl var nest pārsteigumus atsevišķu spēlētāju situācijās, kuri mums šobrīd šķiet pietiekami stabili. Domāju, ka daudzas atbildes būs jāmeklē tikai nometnes gaitā. Šobrīd – jā, varam konstatēt, ka ir pozīcijas, kurās vai nu nav pietiekamas spēļu prakses, kāda tā bija pirms jūnija nometnes, vai atsevišķi spēlētāji nav tik rezultatīvi, kā tas bija pirms jūnija. Tā nav unikāla situācija – pirms katras nometnes situācija ir pilnīgi dažāda. Skaidrs, ka es gribētu, lai visi būtu dzīvi, veseli, vislabākajā formā, un man atliktu tikai izvēlēties labākos no labākajiem, bet citreiz arī it kā negatīvais fons var nospēlēt pozitīvu, psiholoģisku lomu, ka, piemēram, spēlētājs, kurš klubā spēlē maz, atbrauc ļoti motivēts, ļoti enerģisks, nav noguris un var iedot to enerģiju, ko varbūt citreiz neiedod, kad klubā ir nospēlējis ļoti daudz. Ja runājam par centra pussargiem, Eduards spēles izlaida liela kartīšu dēļ – viņš ir vesels, gatavojas spēlei, šajās brīvdienās aizvadīs maču [Emsis zaudējumā ar 0:6 nospēlēja 55 minūtes – A.S.] un pēc tam būs izlases rīcībā. Skaidrs, ka arī tas mani uztrauc, ka spēle jau būs ceturtdien, bet reālo sastāvu uz pilnvērtīgu treniņu varēsim nokomplektēt labākajā gadījumā otrdienas vakarā, bet varbūt arī tikai uz pirmsspēles treniņu – tas būs atkarīgs no svētdienas spēlēm, no viņu minūtēm, atjaunošanās kvalitātes, kad viņi jau varēs darboties par visiem 100%.

- No centra aizsargiem un centra pussargiem pārejam pie ass augšas – centra uzbrucējiem, kuriem dinamika vairs nav tik laba kā sezonas beigās. Gutkovskis spēlē retāk un nav iesitis kopš jūlija, Roberts spēlē, bet nav iesitis nemaz [preses konference notika vēl pirms "Cambuur" paziņojuma par Uldriķa savainojumu]. Runājot ar viņiem, skatoties spēles, kādi ir secinājumi par šo sausuma periodu – tā ir sakritība vai viņu snieguma līmenis ir krities?
- Ja runājam par spēles kvalitāti, nedomāju, ka tā ir būtiski mainījusies vai būtiski kritusies. Iepriekšējo divu nedēļu laikā esmu apmeklējis visus ārzemēs spēlējošos izlases kandidātus, esmu ticies klātienē, lai gan analizētu iepriekšējo nometni, gan izrunātu būtiskās lietas par šo nometni. Lielākajai daļai esmu redzējis viņu spēles klubu rindās. Katram situācija ir atšķirīga, bet, piemēram, tas pats Roberts spēlē regulāri – jā, klubam starts nav tik veiksmīgs, bet viņam pašam katrā spēlē ir momenti, kurus gan nesanāk realizēt. Tāds posms mēdz būt. Tāpat kā neesmu milzīgā eiforijā, ja uzbrucējs pirms izlases gūst daudz vārtu – tas nav fakts, ka viņš atbrauks un sitīs arī te. Lai gan, protams, pārliecības ziņā tas ir būtisks aspekts. Runājot par Vladislavu, kā es redzu, kluba trenerim ir tāda ideja viņu bieži izmantot otrajā puslaikā uz nogurušu pretinieku fona – gan Eirokausos, gan Ekstraklasē. Un arī Vladislavam vārtu gūšanas momenti ir, pat ļoti labi, bet šobrīd neizdodas tos realizēt. Mūsu uzdevums ir šo četru dienu laikā gan tehniski taktiskā, gan, jo īpaši, psiholoģiskā līmenī mēģināt iedvest pārliecību, lai tuvākajās spēlēs un konkrēti nākamajā spēlē pret Moldovu mūsu uzbrucēji spētu būt rezultatīvi. Citas receptes jau nav. Viņu pašreizējie posmi nav rezultatīvi, un zināmu diskomfortu tas viņos rada, bet svarīgi palīdzēt to pārvarēt.

- Pakomentē, lūdzu, Kārkliņa un Toņiševa izsaukšanu un pozīcijas, kurās viņi izsaukti! Un vai, turpinot centra pussargu tēmu, šajā pozīcijā tiek izskatīts Alvis Jaunzems, kurš mēdz šo lomu pildīt klubā?
- Ja runā par Krišu, viņš ir bijis regulārs nacionālās izlases spēlētājs visā laika posmā, kopš strādāju izlasē, bet pirms iepriekšējās nometnes viņš nebija tik labā formā un neizsaucām sportisko iemeslu dēļ. Iepriekšējo mēnešu laikā uzlabojies gan viņa spēles laiks, gan funkcionālā kondīcija, tādēļ ar lielāko prieku uzaicinājām izlasē. Tāpat kā iepriekš, pamatpozīcija viņa gadījumā ir centra, balsta pussarga pozīcija. Maksims Toņiševs ir cilvēks, kuru izsaucām pirmoreiz. Ļoti ilgi viņam sekojām līdzi, un ir izveidojusies situācija, ka nav izsaukti vairāki malējie pussargi. Konkrēti divi noteikti – Vladimirs Kamešs, kurš atjaunojas pēc traumas, un Renārs Varslavāns, kurš šoreiz izsaukumu nesagaidīja. Un, ja tam vēl pieskaitām arī Vladislavu Fjodorovu, kurš ik pa laikam tika saukts malējo spēlētāju grupā, nolēmām Maksimu izsaukt tieši šobrīd. Pamatideja viņa sakarā ir, ka redzam viņu kā malējo pussargu, kurš spēlētu no viena gala līdz otram.

Skaidrs, ka viņš pašlaik ir izsaukts pirmām kārtām, lai radītu konkurenci un, iespējams, nopelnītu kaut kādas minūtes kā rotācijas spēlētājs. Tālāk neko nevaru prognozēt – sāksim strādāt izlases nometnē un varēsim izsecināt, cik ļoti atbilstošs viņš ir. No vienas puses, ļoti labi viņu zinu personīgi, jo strādāju ar viņu U21 izlasē, man ir pilnīga informācija par viņa spēles un personības īpašībām. Tagad ir svarīgi tas, kā viņš ir progresējis pa šo laiku un cik veiksmīgi viņam izdosies iekļauties izlases formātā, darbā, kolektīvā, spēles redzējumā. Alvja gadījumā tādu iespēju neizslēdzu, bet tas būs dziļš rezerves variants – tā nav pamatversija.

- Flangā kā rezerves variantus nosauci Kamešu, Fjodorovu, Varslavānu. Vai tas nozīmē, ka izlases tuvā redzeslokā vairs nav Ontužāna?
- Šobrīd nav.

- Tas ir sportisks iemesls vai viņa iepriekšējā atteikuma dēļ?
- Tas ir iemesls, ka nesajutu viņā motivāciju ar pilnu sparu spēlēt Latvijas nacionālās izlases rindās. Tas arī viss.

- Vai to pašu var sacīt arī par Čebrailu Makrecki, kurš pārgājis uz Bulgārijas čempionātu un tur arī spēlē. Sportiskais līmenis tur droši vien būtu diezgan labs, bet vai viņš vispār ir aktuāls?
- Par Makrecki dziļāku komentāru šobrīd ir grūti dot. Viņš nebija tuvākā spēlētāju sarakstā, kam mēs būtiski sekojam līdzi un par kuru mēs varētu runāt tuvāko divu nometņu kontekstā. Stāsts ir tieši tas pats, bet nākotnē, ja mēs komunicēsim un droši vien būs kāds posms, kad vēlreiz šiem spēlētājiem uzdosim šo jautājumu par viņu motivāciju, un sajutīsim, ka ir būtiski kaut kas mainījies viņu attieksmē, motivācijā, vēlmē pārstāvēt Latvijas izlasi, tad arī sāksim vērtēt sportisko līmeni. Šobrīd, līdzīgi kā ar Danielu, Makrecka nav mūsu tuvāko kandidātu lokā.

- Gadi rit, un vienmēr jādomā arī par pakāpenisku paaudžu maiņu. Neiedziļinoties viņu ikdienā, cik daudz komunicējat un sekojat līdzi Šitam un Daškevičam? Vai skaties un ceri, ka tuvākajā laikā, ja viņi paši šo iespēju sagādās, būs iespēja viņus izsaukt?
- Dziļi nekomentēšu, bet varu pateikt, ka šie divi nosauktie uzvārdi ir ļoti būtiskā manas uzmanības lokā. Mēs viņiem ļoti būtiski sekojam līdzi, arī es pats personīgi, un nevaru izslēgt, ka pat tuvākajā laikā, ja viņu karjeras turpinās pozitīvi attīstīties, nebūs ilgi jāgaida viņu izsaukums.

- Bija jautājums par uzbrucēju pārliecību. Vai gadījumā viena no apmeklētajām spēlēm nebija pret Varšavas "Legia", kad Gutkovskis neiesita tukšos? Vēl pirms tam tika runāts, ka viņš nevar pārvarēt šo iesišanas barjeru, vai nav radušās kādas dziļākas psiholoģiskās problēmas?
- Nē, to spēli es neapmeklēju. Apmeklēju Eiropas Konferences līgas spēli pret Prāgas "Slavia", bet skaidrs, ka redzēju to spēli, par kuru runājat. Jāparunā ar viņu pašu, jo pēc tās spēles neesam cieši komunicējuši. Domāju, ka arī nevajadzētu saasināt šos dažus momentus, drīzāk jāizvelk viņi ārā no vides, kurās viņiem šos vārtus neizdevās gūt, un mazliet jāatgriež pārliecība, jāpastrādā treniņprocesā, jānoslīpē savstarpējās sadarbības. Jāliek uzsvars uz to, nevis jākoncentrējas uz negatīvajām epizodēm. Bilde man ir skaidra – domāju, ka tāda viena galvenā iemesla vārtu negūšanai nemaz nav. Ir ļoti būtiski, lai mēs visi kā komanda, veidotu pietiekami kvalitatīvus un pietiekami daudz momentu, lai uzbrucējiem būtu labas iespējas atjaunot savu rezultativitāti.

- Dzirdēts, ka "Daugavpils" un RFS spēle tika pārcelta pēc izlases lūguma. Kā un kad šī ideja radās, un cik pretimnākoša saspringtajā grafikā bija RFS vadība?
- Jā, gribētu teikt, ka esmu ļoti pateicīgs gan RFS, gan "Daugavpils" vadībām, kuras piekrita pārcelt šo spēli pēc izlašu departamenta lūguma. Veidojās diezgan vienkārša situācija. Sākotnēji spēle kalendārā bija 17. datumā, kas ir sestdiena un pret kuru nekādu īpašu pretenziju mums nebija, bet, tā kā RFS kvalificējās grupu turnīram, skaidrs, ka RFS vairs nevarēja spēlēt 17. datumā, jo 15. datumā bija grupu turnīra spēle. Virslīgas orgkomiteja līdz ar to spēli pārcēla uz 18. datumu, pēc kā savukārt jau reaģējām mēs, lūdzot tomēr to nedarīt. Ja spēlētāji 18. datumā spēlētu Daugavpilī, tas faktiski nozīmētu, ka viņi reāli trenēties varētu tikai un vienīgi pirmsspēles treniņā 21. datumā. Izlases rīcībā viņi nonāktu 18. datumā vēlu naktī, būtu ļoti apšaubāma mūsu spēja nodrošināt dažāda veida atjaunošanos procedūru, un pilnīgi skaidrs, ka no RFS izsauktu spēlētāju, ar kuriem rēķināmies kā pamatsastāva vai tuvākās rotācijas spēlētājiem, dalība pirmajā spēlē būtu zem lielas jautājuma zīmes. Šajā ziņā esmu tiešām ļoti pateicīgs kolēģiem no RFS un Daugavpils klubiem, ka nāca mums pretī un nacionālās izlases interesēs pārcēla spēli [uz 27. septembri].

- LFF nesen publicēja ierakstu, ka nacionālais stadions ir visas sabiedrības nepieciešamība. Zināms, ka tagad parādījusies vēl viena iespējamā atrašanās vieta – netālu no Jāņa Skredeļa stadiona. Kāds ir tavs viedoklis, un vai vari publiski apliecināt ko līdzīgu, ka arī tu, kā treneris, vēlētos, lai izlasei būtu cita mājvieta?
- Publiski noteikti varu apliecināt, ka Latvijas futbolam kopumā – ne tikai nacionālajai izlasei, bet arī vadošajiem klubiem, visai futbola ģimenei – būtu ļoti būtiska jauna mājvieta, jauns un moderns stadions. Kaut vai izaicinājumi, ar kuriem tagad saskaramies, gatavojoties spēlei pret Moldovu. "Skonto" stadionā vienlaikus spēlē jau 3-4 komandas, kas nozīmē apgrūtinātas iespējas dabūt papildu treniņus, atstrādāt standartsituācijas. Pat notiek liela diskusija, vai pirmsspēles treniņā varam izmantot visu laukumu pilnā apmērā, bet mums tomēr ir spēlētāji, kuri "Skonto" stadionā iepriekšējoreiz spēlēja varbūt tikai pirms gada un vēl trīs gadus pirms tam. Arī vakardienas spēle [RFS pret "Hearts"] parādīja, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri būs gatavi piepildīt modernu stadionu, ja mūsu sportiskais līmenis augs un būsim spējīgi pietiekami regulāri nodrošināt tāda līmeņa spēles, kādas bija vakar.

Domāju, ka vakardiena apliecināja, ka arī mūsu līdzjutēji, fani un futbola ģimene vispār ar nepacietību gaida iespēju tam, lai mums būtu jaunas mājas, moderns stadions. Manuprāt, tas arī ir ļoti būtisks priekšnosacījums mums pašiem, lai attīstītu sportiskos rezultātus. Tā nav tikai tukša frāze, ka futbolā sīkumu nav. Šobrīd klejojot no viena treniņlaukuma uz citu, no viena stadiona uz citu…Varbūt ne ļoti daudz, bet tur mēs pazaudējam 5%, tur pazaudējam 10%, un citreiz tas var būt ļoti izšķiroši. Ceru, ka mūsu federācijas vadībai sadarbībā ar UEFA, FIFA, sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību un Latvijas valsti izdosies atrast kaut kādus kopsaucējus un katrs iespēju robežās dos savu artavu, lai mēs nonāktu reālā stadijā, ka šis projekts patiešām virzītos uz priekšu. Tas, manuprāt, ir būtisks priekšnosacījums. Vēl, manuprāt, ir būtiski saprast, ka tādas spēles un tādi notikumi kā vakar parāda, ka tas valstī nav vajadzīgs tikai 20 cilvēkiem. Tas cilvēku kopums, kas ir iesaistīts futbolā, kas mīl futbolu, kas fano par futbolu, atbalsta, jau šobrīd ir pietiekami liels. Izmantojot izdevību, vēlos pateikties arī jums par darbu ikdienā, lai to būtiski veicinātu. Bet ir svarīgi kustēties uz priekšu – ar fanātisku darbu vien nepietiks, ir vajadzīgi arī apstākļi, īpaši mūsdienās, kad piedāvājumu klāsts ir ļoti plašs. Ir jākustas uz priekšu, jākļūst modernākiem savā piedāvājumā, un stadions ir viena no pamatlietām.

Latvijas izlases sastāvs 2022. gada septembrī

UEFA Nāciju līgas spēļu tiešraides pieejamas Viaplay platformā.