Kazakeviča atbildes par Šteinboru, Šitu un Krievijas iebrukumu Ukrainā

- Kurus spēlētājus no gribētajiem nebija iespējas izsaukt?
- No plānotā sastāva traumu dēļ ierindā nav Artūra Zjuzina, Roberta Uldriķa un Dāvja Ikaunieka, plus ir diezgan liela varbūtība, ka nevarēs palīdzēt [apslimušais] Raivis Jurkovskis. Ģimenes apstākļu dēļ nebūs arī Elvja Stugļa. Runājot par Mārci Ošu [kurš savainojuma dēļ nepabeidza Virslīgas pirmo kārtu], no medicīniskā viedokļa viņam viss ir kārtībā. Mūsu mediķi man ir apstiprinājuši, ka viņš būs gatavs izlases treniņnometnei.

- Uldriķa un Dāvja Ikaunieka prombūtnē ir tikai divi uzbrucēji. Vai nebija domas izsaukt kādu ilgi neredzētu pieredzējušo vai kādu jaunieti, īpaši Dario Šitu?
Tādas domas nebija, jo uzbrukuma grupā tomēr ir četri spēlētāji – vēl arī Jānis Ikaunieks un Mārtiņš Ķigurs. Šai nometnei un šīs nometnes uzdevumiem tas ir pietiekami. Dario Šitam sekojam līdzi, un neizslēdzu, ka šā gada kontekstā viņš varētu būt mums interesants, bet šajā nometnē viņu neplānojam – viņu plāno U21 izlases treneris. Divas spēles U21 izlasē dos Dario minūtes pietiekami konkurētspējīgā starptautiskā līmenī un mums dos papildu informāciju.

- Cik tuvu vai tālu no izlases Balodis un Birka bija iepriekšējos divos gados?
- Ir plašāks jauno spēlētāju loks, kuram sekojam līdzi, un sekojām līdzi arī viņiem abiem. Tagad sakrita vairāki apstākļi – Daniels un Emīls aizvietos Stugli un Jurkovski, un līdz gada beigām plānojam vēl 4-5 jauno spēlētāju iekļaušanu izlases sastāvā.

- Vai viņi tiktu izsaukti arī tad, ja Stuglis un Jurkovskis būtu gatavi spēlēt? Vai Emīlam šomēnes vēl nebūtu lietderīgāk spēlēt U21 izlasē?
- Ja runā par otro daļu, tas vienmēr ir diskutabls jautājums. Ja neizsaucam Šitu, jautājums, kādēļ nav Šita, bet, ja izsaucam Birku, jautājums, vai U21 izlasē nebūtu bijis labāk. U21 izlases spēlētājus mēs saucam tad, ja pirms nometnes viņiem parādās teorētiski reālas izredzes dabūt spēles minūtes. Ja saprotam, ka iespēja iegūt minūtes nacionālajā izlasē nebūs diez ko reāla, tad visdrīzāk šādus spēlētājus atstājam U21 izlasē. Ja runājam par pašreizējo sastāvu, konkrēti par aizsardzības malām, tad redzējām, ka šis ir īstais brīdis, kad dot Emīlam iespēju. Par pirmo daļu grūti spriest. Domāju, ka viens no viņiem būtu izsaukts, otrs – visticamāk, ne, bet sīkāk nekonkretizēšu.

- Cik tālu no nacionālās izlases ir Iļja Korotkovs?
- Korotkova sniegums un progress vidējā termiņā – kāda gada laikā – noteikti iepriecina. Izlases kandidātos viņa šobrīd nav, taču viņš arī nav ļoti tālu no tā.

- Teici, ka šogad varētu piesaistīt vēl 4-5 jauniešus. Vai vari nosaukt kādu uzvārdu?
- Nebūšu oriģināls - ar uzvārdiem steigties negribētu. Viens no šiem uzvārdiem jau tika pieminēts – Korotkovs. Šobrīd ir saraksts ar aptuveni 12 spēlētājiem, kuriem daudz kas būs atkarīgs no viņu snieguma Virslīgā, situācijas izlasē konkrētajā pozīcijā. Taču mēs noteikti gribam dot iespēju jaunajiem spēlētājiem, kuri sevi labi un spilgti apliecinās Virslīgā, lai viņi mūsu kolektīvā radītu pozitīvu enerģiju. Katra situācija būs individuāla, jo vērtēsim gan izlases intereses, gan konkrētā spēlētāja iespēju krāt minūtes nacionālajā vai U21 izlasē, jo lielākā daļa – ne visi! - spēlētāju šajā sarakstā ir U21 izlases vecumā.

- Vai ziemā esi apciemojis kādu no mūsu leģionāriem? Kā izskatās Ontužāns, kurš klubā sācis spēlēt vairāk?
- Gan mūsu klubus, gan lielāko daļu ārzemnieku apmeklēju Turcijas nometnē, kur to paveikt ir visērtāk – dažās dienās var redzēt gandrīz visu poļu, slovāku, ukraiņu klubu spēles un tikties ar puišiem. Ar lielāko daļu tikos klātienē, ar dažiem komunikācija bija attālināta – bet tā bija cieša. Arī Latvijas spēlētāju sakarā izvēle bija jāizdara vēl pirms pirmās kārtas, kas varēja ieviest tikai nelielas korekcijas, tādēļ ļoti nopietni sekojām līdzi arī Latvijas klubu pirmssezonas darbam – gan es, gan mani asistenti lielu daļu spēļu apmeklēja klātienē vai redzēja video. Kas attiecas uz Danielu, šobrīd viņa stāvoklis un kondīcijas ir labākas nekā pagājušajā gadā. Spēles laiks un loma komandā ir palielinājusies, un šajā nometnē gaidām viņu labā funkcionālajā stāvoklī – gribas cerēt, ka viņš treniņprocesā sevi apliecinās un iegūs daudz minūšu.

- Vai ir bijusi saruna par Šteinbora karjeras tālāko vīziju un lomu izlasē?
- Ar Pāvelu bija vairākas sarunas. Ar viņu tikos arī Turcijā, kur viņš pārbaudes spēlēs vēl bija komandas vārtos, taču, atsākoties čempionātam, viņš diemžēl ir zaudējis vietu sastāvā. Šobrīd ar Šteinboru rēķinos kā ar reālu konkurentu par vietu izlases pamatsastāvā. Kas attiecas uz viņa nākotni, vienīgais skaidrais signāls no viņa pašlaik ir tāds, ka viņam ir gan veselība, gan vēlme spēlēt. Viņš ir motivēts turpināt karjeru – vai tas būs šajā klubā vai kādā citā, tas droši vien jājautā viņam pašam. Bet šobrīd viņš ir ļoti būtisks nacionālās izlases spēlētājs. Kā esmu teicis iepriekš, īstermiņa spēļu prakses trūkums tik ļoti neietekmē manu izvēli, lai būtiski mainītos viņa statuss. Taču, tajā pašā laikā, daudz kas būs atkarīgs no viņa pašreizējā stāvokļa treniņnometnē, cik ļoti viņu būs ietekmējušas piecas nedēļas bez spēļu prakses – pieredzējuši spēlētāji ar profesionālu pieeju arī bez intensīvas spēļu prakses ir spējīgi kādu laiku saglabāt savu līmeni.

- Vai izlases hierarhijā kaut ko maina Dubras, Jurkovska un Oša atgriešanās Virslīgā?
Atgriešanās Virslīgā viņu statusu nemaina. Viss būs atkarīgs no viņu snieguma un spēles laika, turklāt Mārča gadījumā atgriešanās pat ir pluss, jo viņam tagad būs regulāra spēļu prakse. Iepriekš viņam [Šveicē] bija ļoti mazs spēles laiks, kas būtiski ietekmēja viņa izredzes izlasē. No funkcionālā un spēles formas viedokļa viņš noteikti būs ieguvējs. Arī Kaspara kvalitātes visi lieliski zina. Mana vienīgā cerība, ka viņi visi trīs būs savu klubu pamatsastāvos un starp līderiem. Droši vien mēs būtu priecīgāki, ja viņi pārietu uz A sēriju, bet objektīvi svarīgākais, lai viņi būtu profesionālā treniņprocesā ar regulāru spēļu praksi. Ja tas tā būs, nekādus mīnusus neredzu.

- Vai varam gaidīt lielu sastāva rotāciju?
Šīs nometnes uzdevums pirmām kārtām būs maksimāli labi sagatavoties jūnija spēlēm Nāciju līgā, tādēļ ar pretinieču izvēli, cik nu bija iespējams izvēlēties – nebija jau 28 valstu, no kurām izvēlēties atbilstošākās, esmu apmierināts. Esmu apmierināts arī ar spēļu datumiem, jo būs pietiekami daudz laika veikt treniņdarbu. Mēģināsim atstrādāt tieši to spēles stilu, kādā gatavojamies spēlēt arī Nāciju līgā, bet par sastāva rotāciju skaidras atbildes šobrīd vēl nav – ģenerālā plāna minūšu sadalei nav un vērtēsim spēlētāju šā brīža kondīcijas un paveikto. Rotācija nav pašmērķis, taču gribam pārbaudīt vairāk nekā tikai 11 spēlētājus.

- Bez Uldriķa un Dubras citi izlašnieki nav pauduši savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vai tā nav galvas iebāšana smiltīs?
- Arī es pats publiski neesmu paudis savu pozīciju, bet varu šobrīd apliecināt, ka esmu kategoriski nosodošā pozīcijā pret to, kas pašlaik notiek Ukrainā, - pret Krievijas iebrukumu, pret karu Ukrainā. Sūtu savu solidarizēšanos ar ukraiņu tautu un apbrīnoju viņus par varonību. Kas attiecas uz spēlētājiem, ļoti dziļi to nekomentēšu. Tas ir katra personīgais, individuālais viedoklis un uzskati, kādā veidā viņi grib tos paust un cik aktīvi viņi vēlas būt šajā situācijā. Droši vien es būtu priecīgāks, ja cilvēku, kuri paustu savu pozīciju, būtu vairāk, bet nevienam arī neko nepārmetīšu. Tā ir katra individuālā izšķiršanās.

- Ja kāds spēlētājs publiski paustu, ka Krievija nav agresors un ka tikai cīnās pret ukraiņu nacistiem un fašistiem, kuri slepkavo paši savus tautiešus, vai šādam spēlētājam būtu vieta Latvijā izlasē?
- Domāju, jānodala divas lietas – ir lietas, kuras var tolerēt un par kurām teikt, ka tas ir personīgais viedoklis, un ir lietas, kuras tolerēt neviens netaisās. Šis piemērs būtu tas, ar kuru mūsdienu apstākļos neviens netolerētu. Tādam spēlētājam vietas Latvijas izlasē nebūtu.

Latvijas izlases sastāvs