Kazakevičs: "Ja Andorā uzvarēsim, ciklu vērtēšu ar plusu, ja nē, tad ar mīnusu"

Dainis Kazakevičs: "Gaidījām, ka šī būs ļoti sarežģīta spēle, jo salīdzinoši ar pārējām trim favorītēm mūsu grupā [Anglija, Ukraina, Skotija - aut.] Holande mums ir neparocīga spēles stila ziņā - tā ir ļoti ātra, tehniska, daudz apspēlē viens pret vienu, ļoti daudz saasinošo piespēļu aiz muguras. Principā to sajutām jau pirmajā spēlē izbraukumā, kad viņi mūs jau pirmajās 25 minūtēs pilnībā apspēlēja. Ja par šodienu, domāju, rezultāts ir likumsakarīgs, jo kopumā pretiniekam momentu bija pietiekami daudz, arī pirmajā puslaikā. No otras puses man nav īpaši, ko pārmest puišiem. Šajā tempā mums nebija viegli tikt līdzi, bet visi puiši centās - gan taktiskajā ziņā, gan pašatdeves ziņā. Mēs ilgi bijām spēlē pie rezultāta 0:1, kas mums pavēra iespējas pretuzbrukumiem. Nebija tā, mums nebūtu momenti - divi trīs bija. Skaidrs, ka pret tik stiprām komandām īpaši vairāk momentu bieži vien arī nebūs. Otrie ielaistie vārti noņēma visus jautājumus, bet pie 0:1 mums, protams, nebija nekādu domu būt apmierinātiem ar 0:1. Paši redzējāt, ka uz maiņu uzlaidām trīs uzbrucējus - gribējām gūt vārtus, izlīdzināt rezultātu. Tāds bija mūsu mērķis un uz to gājām. Skaidrs, ka arī riskējām, taču manā skatījumā nav milzīgas starpības, vai ir 0:1, 0:2 vai 0:3. Zaudējums ir nulle punktu. Gribu, lai puiši ir orientēti vinnēt katru spēli. Skaidrs, ka šodien aizsardzībā mums bija problēmas, netikām līdzi un viņiem bija daudz momentu, taču pretiniekam tiešām bija ļoti laba komanda. Ja skatāmies pēc uzvārdiem, rezultāts ir likumsakarīgs. Kauna par puišu sniegumu nav - spēlējām ja ne gluži tuvu savu spēju robežai, jo bija daudz epizožu, kur varējām nospēlēt kvalitatīvāk, taču spēlējām tā, kā ļāva pretinieks. Pretinieks bija motivēts un organizēts, nebija nekādas nenovērtēšanas - holandieši gāja augstā presingā, viņi bija ļoti koncentrējušies un redzējām, ka pie 1:0 viņi spēlēja ļoti uzmanīgi, prātīgi."

Pretiniekiem spēles laikā kopā tikai seši pārkāpumi, kas lielā mērā saistīts ar bumbas kontroli - pēc neoficiālas statistikas mums bumbas kontrole bija tikai 28%. Vai bija iespēja turēt bumbu ilgāk vai tomēr bija uzstādījums pēc bumbas atgūšanas spēlēt vertikāli un maksimāli izmantot pretinieku brīvās zonas?
"Bija uzstādījums, ka pirmajai opcijai jābūt turēt bumbu un iziet no savas laukuma puses ar precīzām piespēlēm caur balsta pussargiem. Ja balsta pussargi nav pieejami, tad otrā opcija bija spēlēt pāri presinga līnijai ar garo piespēli, savākt bumbu un veidot pretuzbrukumu. Pirmām kārtām mums ne pārāk izdevās spēles sākums - divas trīs reizes kļūdījāmies un spēlētāji nolēma turpmāk nospēlēt drošāk. Otrām kārtām pretinieks sāka ļoti agresīvi un ātri, un mums neizdevās ar lielu pārliecību ieiet spēlē."

Pirmajos vārtos ielaidām pēc rikošeta no Koļesova. Vai tas bija nelaimes gadījums vai Koļesova spēļu prakses trūkums [Koļesovs Virslīgas 24 kārtās piedalījies 12 spēlēs, no kurām astoņas aizvadīja pavasarī, bet kopš 22. jūlija ir aizvadījis tikai vienu Virslīgas maču - aut.]?
"Jāskatās video. Neesmu to vēl redzējis, tāpēc negribētu vērtēt šo epizodi."

Otros vārtus tad arī acīmredzot vēl neesi redzējis video, bet Zommers saka, ka prožektora gaisma apžilbinājusi. Vai tu uztver to kā pienācīgu iemeslu?
"Neko nepārmetīšu Kristapam, jo viņš vairākās epizodēs izglāba komandu. Taču fakts ir tāds, ka tie bija slikti ielaisti vārti. Līdzīgi vārtus ielaidām Anglijā, Holandē, arī tagad. Tas noticis ar dažādiem vārtsargiem [pārējie divi pieminētie gadījumi bija ar Kurakinu vārtos - aut.]. Mums ir grūti palikt spēlē, ja laižam iekšā tādus vārtus. Nekādi attaisnojumi nevar būt. Nav pārmetumu Kristapam, jo kļūdās visi un nevienā procentā nemeklēšu viņa vainu, bet tie bija neveiksmīgi vārti. Tajā brīdī spēle bija daudz maz izlīdzinājusies, mēs taustījām variantus un vēl bija pietiekami daudz laika, lai mēģinātu aizķert neizšķirtu. Prožektoru gaisma mazliet noteikti var ietekmēt - trenējāmies Jelgavā, kur tās gaismas nav tik spilgtas, bet jebkurā gadījumā nedomāju, ka tas ir pamatots attaisnojums.

Varam teikt, ka Saveļjevs uzbrukumā viņa spēle ar bumbu mums dod papildus plusus, bet aizsardzības funkcijas viņš nepilda tik labi?
"Saveļjevs ir jauns futbolists un mums ir vajadzīgi tādi, kuri droši spēlē ar bumbu. Viņš ir tāds. Manā skatījumā daudz vienkāršāk iemācīt futbolistam ņemt nost bumbu un spēles disciplīnu, nevis iemācīt to dabīgo pārliecību spēlē ar bumbu. Man personīgi patika viņa pārliecība spēlē ar bumbu. Man šķiet, ka ar šīm darbībām viņš dod mums pietiekami daudz plusus. Pārī ar Toberu viņš vēl nav tik ļoti pieslīpējies, kā gribētos - viņi kopā spēlēja U-19 izlasē, bet te ir cits ātrums, cits līmenis, cits divcīņu intensitātes līmenis. Saveļjeva klātbūtne laukumā ļauj mums spēlēt tehniskāku futbolu, vairāk ar bumbu - viņš spēj saasināt spēli. Savukārt par aizsardzības darbībām piekrītu, bet ar prasībām panāksim to, ka arī aizsardzībā viņš būs atbilstošs. Šobrīd viņš cenšas daudz, bet ne vienmēr sanāk spēle bez bumbas."

Kuri futbolisti visvairāk progresēja cikla laikā?
"Par to parunāsim pēc pēdējās spēles Andorā, kas solās būt sarežģīta, ņemot vērā, kā pēdējos divos ciklos mums klājies ar nosacīti mazajām komandām [divi zaudējumi pret Maltu, neizšķirts Jelgavā pret Andoru - aut.]. Katrā ziņā šis cikls bijis lielisks pārbaudījums daudziem futbolistiem, jo ieguvām augsta līmeņa spēles pret Ukrainu, Skotiju, Angliju, Nīderlandi. Astoņas tādas spēles pusotra gada laikā - katrs šāds mačs ļauj augt, krāt starptautisko pieredzi. Taču tas viss nevar būt atrauti no treniņprocesa, kurā arī jāstrādā lielos ātrumos, ar lielu slodzi, augstu intensitāti."

Jaunos nedrīkst par daudz saslavēt, bet kā ir iespējams, ka Tobers, kurš šobrīd nemaz nav pilngadīgs, jau ir viens no līderiem U-21 izlasē, kā arī kļuvis par kapteini "Liepājā" un vismaz no malas atstāj nobrieduša cilvēka iespaidu?
"Nedomāju, ka viņš ir vienīgais piemērs Eiropā, kad 17 gadus vecs jaunietis spēlē profesionālā līmenī. Skaidrs, ka tādai ziemeļu valstij kā Latvija tas nav pārāk biežs piemērs. Taču viņš jau ir pieaudzis vīrietis, fiziskās kondīcijas ir atbilstošā līmenī, galva ir uz pleciem. Noteikti gribu teikt, ka kādā brīdī Toberam var būt arī kāds kritums - tas ir normāli jaunam spēlētājam, citreiz par daudz gaidām no jauna spēlētāja. Tobera gadījumā vecumam nav nozīmes - viņš nobrieda, viņam uzticēja vietu Liepājas sastāvā, tagad viņam uzticēja vietu U-21 sastāvā. Ar savu spēli viņš pierāda, ka uzticēšanās viņam bija pareizs lēmums. Nedomāju, ka viņš ir unikāls gadījums - mums ir tas pats Šabala, kurš aptuveni šajā vecumā jau nacionālajā izlasē spēlēja [Šabala debitēja izlasē 18 gadu vecumā - aut.]. Katra situācija ir individuāla. Tobers U-21 izlasē veiksmīgi iekļāvies ar savu profesionalitāti, personīgajām īpašībām, spēles stilu."

Vai tikai uzvara Andorā ļaus apgalvot, ka šis ir diezgan neveiksmīgs atlases cikls rezultātu ziņā?
"Viennozīmīgi, ja nebūs pozitīvs rezultāts Andorā, šo ciklu plusā nevarēsim ielikt. Sarežģītais stāsts - ja tā pavisam objektīvi skatās, tikai divas spēles pret Andoru ir tādas, kurās mums ir pienākums uzvarēt, jo visās pārējās spēlēs gan pēc spēlētāju līmeņa, gan pēc visa mēs objektīvi neesam līdzvērtīgi pretinieki. Saprotu, ka kādam varbūt gribas teikt [ka esam līdzvērtīgi], bet šīm izlasēm [Nīderlandes, Anglijas, Skotijas, Ukrainas U-21 izlasēm] futbolisti spēlē tādos klubos, kādos mums nacionālajā izlasē spēlētāji nav. Tas nav attaisnojums un ir normāli, ja no mums prasa maksimumu, bet reāli domāju, ka mums bija pietiekami daudz labu spēļu. Ar mīnus zīmi varu nosaukt tikai spēli mājās pret Andoru, neveiksmīga spēle bija Nīderlandē. Pārējās spēles nevaru saukt par mīnusa zīmi vai ka nebijām konkurētspējīgi. Tajā pašā Skotijā mums vienkārši nozaga uzvaru [izdomāts 11 metru soda sitiens no tiesneša puses, video no 02:10:23 - aut.], arī pārējās spēles bija diezgan kvalitatīvas, nebaidījāmies spēlēt futbolu, veidojām momentus. Ja otrdien vinnēsim Andoru, nepiekritīšu, ka šis ir neveiksmīgs cikls - tad tas būs pietiekami kvalitatīvs, labs cikls."

Pārformulēšu - vai drīkstam divreiz neuzvarēt Andoru?
"Nīderlandei ir pienākums uzvarēt Latviju, Latvijai ir pienākums uzvarēt Andoru. Kaut gan skaidrs, ka spēlēt Andorā būs sarežģīti. Neskaitot Ukrainu [ukraiņi Andorā uzvarēja ar 6:0 - aut.], Nīderlande un Anglija tur uzvarēja ar 1:0, bet Skotijai Andorā bija neizšķirts 1:1. Mūs noteikti nekas viegls tur nesagaida, bet noteikti var pateikt - ja mēs neuzvaram Andoru, tad šis cikls nav veiksmīgs. Ja divreiz nespējam viņus apspēlēt, mums nav ar ko lepoties. Cita lieta, ka šajā ciklā ir arī citi uzdevumi - tas nav tāpēc, lai attaisnotos, bet tad jau [ja svarīgākais būtu pieveikt Andoru] varētu gatavoties tikai šīm divām spēlēm pret Andoru. Tad jau šodien nevajadzēja likt Krišu Kārkliņu, jo viņam tagad jāizlaiž spēle pret Andoru [pret Nīderlandi nopelnīja trešo dzelteno kartīti ciklā un izlaidīs maču Andorā diskvalifikācijas dēļ - aut.]. Mums katra spēle savā ziņā ir grūta - šeit pret Nīderlandi spēlējām ar spēcīgāku komandu, tur Andorā būsim spiesti spēlēt futbolu, ko mēs ikdienā tik daudz nespēlējam. Bet, ja Nīderlande mūs šodien nevinnētu, kāda būtu reakcija? No viņu puses, protams, būtu neapmierinātība. Tāpēc, protams, mums arī jāvirzās uz statusu, ka pret Andoru der tikai uzvara. Taču esmu pārliecināts, ka mūs gaida ļoti sarežģīta cīņa - gan no atjaunošanās viedokļa, gan no ceļa viedokļa, gan tāpēc, ka tur mums divas dienas nebūs iespējas trenēties uz zālāja [spēle notiks laukumā ar dabīgo segumu - aut.] un divas dienas pēc kārtas mēs brauksim trenēties uz Franciju. Taču tam visam nav sakara ar spēli - tajā mums jāapliecina savs varējums. Ja to izdarīsim, varēšu novērtēt ciklu ar plus zīmi. Ja neizdarīsim, tad noteikti ar mīnus zīmi."