Vēlēšanu komiteja skaidro apstrīdētos lēmumus, LFF atzīst jauno statūtu trūkumus

Vēlēšanu komiteja: ”Atbalsta neesamība nav trūkums, ko var novērst”

LFF vēlēšanām, kuras koronavīrusa pandēmijas dēļ pārceltas uz nenoteiktu laiku, apstiprināti tikai septiņi kandidāti. Uz prezidenta amatu kandidē tikai Vadims Ļašenko, uz viceprezidenta amatu kandidē Olafs Pulks un Sergejs Kovaļovs, kamēr uz valdes locekļa pozīcijām apstiprināti četri pieteikumi – Naura Mackeviča, Anda Rozīša, Emīla Latkovska un Viktorijas Mihaļčukas. Kamēr dažiem, ieskaitot Ļašenko, tika dotas iespējas trūkumus savā pieteikumā novērst, septiņi pieteikumi tika noraidīti uzreiz, to vidū arī iekšlietu ministra Sanda Ģirģena pieteikums LFF prezidenta amatam.

LFF Vēlēšanu komiteja, ko vada Inga Kačevska, šodien federācijas mājaslapā publicētajā paziņojumā skaidro, kādēļ septiņu pieteikumu autoriem netika dotas iespējas tos sakārtot. Vēlēšanu komitejas argumentācija ir tāda, ka šajos pieteikumos nebija nepieciešamais LFF biedru parakstu skaits, ko komiteja uzskatījusi par 10% LFF biedru atbalsta neesamību, kas savukārt ticis uzskatīts par trūkumu, ko vairs nav iespējams novērst.

Jāatgādina, ka LFF jaunie statūti paredz, ka, lai kandidētu uz LFF prezidenta vai valdes locekļa amatu, nepieciešams vismaz 10% federācijas biedru atbalsts (attiecīgi vismaz 14 no 137), turklāt katrs biedrs katrā amatā var atbalstīt tikai vienu kandidātu. Tas radīja situācijas, kurās tika noraidīti arī pieteikumi ar 14 un vairāk parakstiem, jo Vēlēšanu komiteja konstatēja, ka parakstu veikusi „persona, kura nav LFF biedrs, biedri izteikuši atbalstu vairākiem viena amata kandidātiem (attiecīgi šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā attiecībā uz visiem kandidātiem, kuriem šis biedrs izteicis atbalstu), kā arī biedru vārdā parakstījušās personas, kurām nav tādu tiesību”.

„Vēlēšanu komitejas ieskatā 10% biedru atbalsta neesamība nevar būt par trūkumu, kuru iespējams novērst, piemēram, iesniedzot vēl kāda biedra atbalstu apliecinošu dokumentu, kas izteikts pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa. Šādā gadījumā veidotos nevienlīdzīga attieksme pret tiem kandidātiem, kuriem bija apliecinājums par nepieciešamo 10% biedru atbalstu,” argumentē Vēlēšanu komiteja, reizē arī piekrītot, ka LFF statūti paredz tiesības noraidītajiem kandidātiem apstrīdēt tās lēmumu.

Sarunā ar Sportacentrs.com plānus par lēmuma apstrīdēšanu apstiprinājis Vladimirs Šteinbergs, kurš pieteicās viceprezidenta amatam, kamēr valdes locekļa kandidatūrai noraidītais Guntars Indriksons par lēmuma apstrīdēšanu pavēstīja savā „Facebook” profilā. Indriksons norādīja, ka viņa pieteikums noraidīts, jo viena biedra atbalsta vēstulei nebija pievienota pilnvara, bet cits biedrs esot sniedzis atbalstu diviem kandidātiem. „Man nav skaidrs, ar ko pēc būtības atšķiras neiesniegta pases kopija no neiesniegtas pilnvaras,” raksta Indriksons. Tāpat arī pats Indriksons nemaz neesot saņēmis informāciju no Vēlēšanu komitejas, kura biedrs paraksts neesot ieskaitīts divkārša atbalsta izteikšanas dēļ.

Kāpēc nokavēta informēšana par nepilnībām pieteikumos nav svarīgs apstāklis?

LFF Vēlēšanu komiteja izpelnījusies kritiku ne tikai noraidīto pieteikumu, bet arī noteikto termiņu neizpildīšanas dēļ, proti, LFF sākotnēji bija solījusi, ka kandidāti par trūkumiem savos pieteikumos tiks informēti nedēļu pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa. Vēlēšanu komiteja atzīst termiņa nokavēšanu, taču argumentē, ka tas nav atstājis iespaidu uz lēmuma saturu, attiecīgi nav svarīgs apstāklis.

„Kandidātu pieteikumu izvērtēšanas process sakarā ar pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu apjomu, kā arī attālināta darba apstākļiem ir aizņēmis vairāk laika, nekā paredzēts un sākotnēji vēstīts. Vēršam uzmanību, ka termiņa neievērošana ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu, tas ir, jānoskaidro minētā apstākļa (termiņa neievērošana) ietekme uz lēmuma saturu. Termiņa nokavējums attiecībā uz lēmuma pieņemšanu neietekmēja pieņemtā lēmuma saturu attiecībā uz valdes locekļu kandidātiem. Visiem kandidātiem tika nodrošinātas vienādas iespējas novērst pieteikumos konstatētos trūkumus, ievērojot statūtos noteikto termiņu,” akcentē komiteja.

Protams, viegli iztēloties, kādēļ noraidīto pieteikumu autoriem ir cits viedoklis par neievērotajiem termiņiem. Šteinbergs iepriekš sarunā ar Sportacentrs.com izteicās šādi: "Noraidītajiem kandidātiem netika dota nekāda iespēja labot kļūdas, lai gan procedūra paredz, ka par neprecizitātēm bija jāziņo divu dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas beigu termiņa. Neviens šādu informāciju nesaņēma, tādēļ arī nosprieda, ka nepilnību acīmredzot nav. Pieteikšanās pēdējā dienā speciāli zvanīju komitejas priekšsēdētājai Ingai Kačinskai, lai pārliecinātos, ka varēs pieteikumus labot, ja to vajadzēs darīt, jo iesniedzu tikai 14 parakstus – kaut arī varēju daudz vairāk – un apzinājos, ka kāds no tiem beigās varētu nebūt derīgs"

LFF Vēlēšanu komiteja saskaņā ar statūtu 24. panta sesto daļu ir neatkarīga komiteja, kas pilda savus LFF statūtos noteiktos pienākumus. Kā zināms, LFF 2019. gada 12. decembra ārkārtas kongresā tika pieņemti statūtu grozījumi, ar kuriem tika noteikta Vēlēšanu komitejas kompetence. Vienlaikus minētajā kongresā LFF biedri ievēlēja Vēlēšanu komiteju tās pašreizējā sastāvā. Vēlēšanu komiteja ir atbildīga par vēlēšanu procesa rīkošanu un uzraudzīšanu, tostarp arī par LFF prezidenta, viceprezidentu un valdes locekļu kandidātu pieteikumu atbilstības LFF statūtiem izvērtēšanu.

LFF ģenerālsekretārs aizstāv Vēlēšanu komiteju, bet atzīst nepilnības statūtos

LFF mājaslapā savu viedokli par kārtējo haosu ap federācijas vadošajiem amatiem piedāvā ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, kurš atgādina, ka federācijas jaunie statūti apstiprināti tikai nesen un vēlēšanu sakarā tikai tagad piedzīvo savu pirmo pārbaudi dzīvē: „Pērn veiktās izmaiņas LFF statūtos paredz stingrāku vēlēšanu dalībnieku izvērtēšanas kārtību, un tas rada izaicinājumiem bagātu kopējo procesu, kuram visi ir pakļauti pirmoreiz.”

„Atgādināšu, ka pērnajā decembrī, kad tika apstiprināti jaunie LFF statūti, neslēpām, ka par daudzām statūtu niansēm iebildumi ir gan LFF administrācijai, gan biedriem, tomēr mūsu starptautisko partneru skatījumā šīs statūtu redakcijas pēc iespējas drīzāka apstiprināšana bija kritiski svarīga, lai LFF toreizējā krīzes situācijā nezaudētu savu starptautisko uzticamību. Un es viņus saprotu,” turpināja Pukinsks. „Tajā pašā laikā jau tolaik komunicējām ar futbola sabiedrību, akcentējot - kad dzīvē pierādīsies, kuri statūtu punkti nav piemērojami, tos drīkstēsim koriģēt, ja tam būs pamatota argumentācija. Pašreizējā situācija, domāju, izgaismo argumentus, lai nākotnē turpinātos statūtu pilnveides process. Tiek konstatētas praktiskas statūtu nepilnības, un nav iespējams konkrētās atziņas iegūt bez attiecīgas praktiskas pieredzes.”

Pukinsks novērtēja, ka Vēlēšanu komisija pret pieņemtajiem statūtiem izturējusies ar profesionālu attieksmi: „ Ja prasībām atbilst, tātad atbilst. Ja neatbilst – tad neatbilst. Bez interpretācijām. Tikai ar šādu atbildīgu pieeju laika gaitā varēsim statūtus uzlabot, lai tie Latvijas futbolam dotu maksimālu labumu.” Vēlēšanu komitejas paziņojumā gan tiešos vārtos ir minēts, ka lēmums par to, ka nevajadzētu dot iespēju labot derīgu parakstu trūkumu , ir „Vēlēšanu komitejas ieskatā”, proti, interpretācijā.

„Cilvēciski saprotu, ka šādā procesā ir jārēķinās ar cilvēku emocijām un ka katrs, ja vien to mācēs, atradīs veidus, kā statūtos saskatīt savai situācijai izdevīgu atrunu vai trūkumu,” sacīja Pukinsks, vēlreiz paužot savu paļāvību uz Vēlēšanu komitejas darbu, kas „godprātīgi veic savus pienākumus, visaugstākajā godā turot statūtu ievērošanu”.

Izmantotie resursi:
https://lff.lv/zinas/12551/velesanu...