Kazakevičs: "Lai arī ielaidām vēlus vārtus, spēli vērtēju ļoti pozitīvi"

- Manuprāt, kopumā spēle bija diezgan laba – ņemot vērā sarežģītos laika apstākļus. Varu izcelt komandas spēles disciplīnu, pašatdevi un vēlmi spēlēt. Kopumā ir diezgan daudz galvenokārt mentālu aspektu, kurus varu atzīmēt ar lielu plusa zīmi.

- Vai, ņemot vērā laika apstākļus, šādā spēlē vispār ir iespējams izdarīt sportiska rakstura secinājumus?
- Kā jau atzīmēju ievadā, pirmām kārtām varam vērtēt mentālo pusi divcīņās, zināmā mērā arī standartsituācijās, kur tas ir būtiski. Ja runā par tīri tehniski-taktiskām darbībām, tad, protams, laukuma kvalitāte un laika apstākļi ne vienai, ne otrai komandai neļāva īpaši izpausties šajā komponentē un tieši šīs komponentes vērtēšana šādā fonā ir diezgan sarežģīta.

- Pēdējās 15-20 minūtes lielākoties notika mūsu laukuma pusē, melnkalniešiem bija iniciatīva. Kādēļ tā?
- Domāju, ka vairāku aspektu dēļ. Pirmais aspekts: tie Melnkalnes izlases spēlētāji, kuri izgāja uz maiņu, diezgan būtiski pastiprināja spēli, tas bija acīmredzami. Otrkārt, mums funkcionāli diezgan daudz spēka prasīja tieši pirmais puslaiks un otrā puslaika sākums, kad aktīvi cīnījāmies par iniciatīvu un veidojām momentus. Domāju, ka tie ir divi galvenie aspekti, kādēļ spēles beigās iniciatīva pārgāja pie pretiniekiem.

- Izlaistās uzvaras dēļ spēles pēcgarša ir negatīva, vai pozitīvā tomēr bija vairāk nekā negatīvā?
- Skaidrs, ka no emocionālā viedokļa komanda, kura spēles beigās iesit, izraujot uzvaru vai izlīdzinot rezultātu, vienmēr ir pozitīvāk noskaņota, bet tā komanda, kura ielaiž, ir negatīvāk noskaņota. Tomēr kopumā ļoti pozitīvi vērtēju šo spēli, jo bija daudzi aspekti, kuros spērām soli uz priekšu, un domāju, ka tas spēlētājiem iedos papildu pārliecību nākamajām spēlēm – tieši no mentālā aspekta. Beigās ielaistie vārti, bez šaubām, sarūgtina, jo uzvaras nozīme nav atcelta, bet, vērtējot spēli kopumā, varu uzteikt mūsu komandas sniegumu un mūsu puišu sniegumu laukumā.

-Šī bija labākā spēle no līdzšinējām trijām?
- Ļoti grūti salīdzināt, jo tās bija pavisam dažādas spēles. Katrā bija savi plusi un mīnusi. Šajos laika apstākļos un šajā laukuma kvalitātē tā mūsu izpildījumā, manuprāt, bija ļoti laba spēle. Vai labākā? Tā es nevaru pateikt.

- Galotnē vienlaicīgi laukumā atradās trīs uzbrucēji. Kāda bija doma?
- Bez šaubām, ir divi aspekti. Viens aspekts bija tāds, ka gaidījām, ka pretinieks varētu izdarīt spiedienu un varētu būt standartsituācijas pie mūsu vārtiem. Tādēļ atstājām laukumā Gutkovski un izlaidām gan Robertu Uldriķi, gan Raimondu Krolli. Un plus, pretiniekam lieliem spēkiem ejot uzbrukumā, mums var pavērties iespējas pretuzbrukumiem. Mums vajadzēja svaigu spēlētāju flangā, un mēs nolēmām laist nevis malējo pussargu, bet gan tieši uzbrucēju – ar akcentu, ka viņam būs labas kvalitātes izšķirošajās epizodēs uzbrukuma fāzē.

- Trīs jautājumi par sastāvu: 1) vai šādu centra aizsargu duetu varam gaidīt arī Fēru salās? 2) vai ir spēlētāji, kuri spēra platu soli pretī pamatsastāvam Fēru salās? 3) kādēļ Fjodorovu izmantojāt kā malējo aizsargu, nevis pussargu?
- Ja runā par centra aizsargiem, variācijas var būt dažādas un pēc šīs spēles vēl pētīsim visu trīs centra aizsargu funkcionālo stāvokli, tāpat arī no taktiskā viedokļa ir savas nianses attiecībā pret spēli Fēru salās. Šobrīd, uzreiz pēc spēles, vēl nevaru skaidri atbildēt par centra aizsargu pāri. Skaidrs, ka pirms spēles mums bija stratēģija, bet spēlētāju sniegums šajā spēlē mazliet var arī ieviest korekcijas. Ja runā par Fjodorova nonākšanu malējā aizsarga pozīcijā, pēc šā brīža situācijas, kāda ir komandā, tieši šajā spēlē izvēlējāmies viņu izmantot malējā aizsarga pozīcijā. Manuprāt, viņš diezgan veiksmīgi tika galā ar saviem pienākumiem, un šādas iespējas viņu izmantot gan aizsardzības malā, gan malējā pussarga lomā eksistēs arī turpmāk. Ne no vienas, ne otras opcijas nākotnē neatsakāmies. Trešais jautājums bija par spēlētājiem, kuri spēruši soli pretī pamatsastāvam Fēru salās: jā, tādi bija vismaz divi. Uzvārdus šobrīd nosaukt negribu, bet pēc šodien demonstrētā snieguma mans viedoklis par viņu iespējamo iekļūšanu pamatsastāvā ir mainījies – ja iepriekš viņus sākumsastāvam varbūt neizskatīju, tad tagad šī iespēja ir kļuvusi stipri reālāka.

- Tobers pēc puslaika tika nomainīts viņa funkcionālā stāvokļa dēļ vai ar skatu par nākamo spēli?
- Oša un Tobera gadījumā stratēģija bija viena un tāda pati. Viņi diezgan ilgi nav aizvadījuši reālas spēles par rezultātu, un tās pārtraukumā bija plānotas maiņas, kuras izdomājām vēl pirms spēles, lai abus šos spēlētājus spēļu režīmā atgrieztu pakāpeniski. Loģiski, ka, ņemot vērā, ka viņi bija daudz izlaiduši traumu dēļ, nolēmām, ka šādā spēlē, gatavojoties Fēru salām un Maltai, viņiem nedosim vairāk par 45 minūtēm. Tāds bija galvenais aprēķins.

- Kā vērtē katru no trim debitantiem? Kādēļ spēles laika nebija Ontužānam?
- Roberts Ozols, manuprāt, aizvadīja labu spēli un veiksmīgi debitēja nacionālās izlases sastāvā, apliecinot savas kvalitātes. Arī Elvja Stugļa gadījumā viņa debiju, domāju, noteikti varam atzīmēt vairāk ar plusa zīmi, bet no Eduarda Tīdenberga varbūt gribējām mazliet kvalitatīvāku sniegumu. Neteikšu, ka visas viņa darbības varam atzīmēt ar plusa zīmi, bet kopumā arī lielus mīnusus viņš noteikti nenopelnīja. Attiecībā pret Ontužānu: šajā situācijā, vērtējot, ko redzam treniņos, nolēmām, ka viņš vēl nav gatavs tam, lai izietu laukumā izlases sastāvā. Tas, ko teicu arī pirms spēles: meklējām līdzsvaru starp spēlētāju rotāciju un iespējas došanu, uzsverot, ka šī iespēja ir jānopelna. Danielam vēl ir jāpastrādā, un šobrīd viņš vēl ir ceļā uz to, lai savu iespēju sagaidītu.

- Vai vari apliecināt, ka Savaļnieks, Jaunzems un Rugins ārpus pieteikuma nepalika veselības dēļ?
- Jā, ar viņiem viss ir kārtībā, un visi trīs ir gatavi spēlei pret Fēru salām.

- Nenopietns jautājums: ko pēc šādas spēles teica ekipējuma menedžeris, kuram būs jāmazgā visi melnie krekli?
- Viņš vēl neko nepateica, vienīgi, es viņam jautāju, vai viņam ir vēl viens rezerves uzvalks, ko man nepieciešamības gadījumā piešķirt.

- Pirms spēles uzsvēri, ka pārliecību dod uzvaras un uzbrucējiem – gūti vārti. Lai arī kopumā spēle bija pietiekami pozitīva, šajā ziņā pārliecības progresa laikam pārāk nebūs.
- Pārliecība ir individuāla. Lielākā daļa spēlētāju pēc šāda mača pārliecību noteikti nebūs zaudējuši un mazlietiņ ieguvuši, bet, ja domājam par uzbrucējiem, nekas viņu pārliecību nevairo vairāk kā gūtie vārti. Ja viņu kontā vārtu nav, tad, iespējams, pārliecība nevairojas – jā, tā tas ir. Bet domāju, ka šāda spēle pārliecību puišos noteikti vairos.