Stojanovičs: "Ja esmu vienīgais atbildīgais, viegli atradīsim risinājumu"
Piektdien Zalcburgā Latvijas futbola izlase piedzīvoja apkaunojošu 0:6 zaudējumu pret Austrijas valstsvienību. Mūsu komandas galvenais treneris Slaviša Stojanovičs par atkāpšanos nepaziņoja, taču atzina, ka šis ir aktuāls jautājums, un viņš to pārspriedīs ar LFF prezidentu Kasparu Gorkšu.
Slaviša Stojanovičs: "Pēc šāda rezultāta nav daudz, ko teikt. No sešiem ielaistajiem vārtiem trīs viņiem uzdāvinājām, taču tāpat apsveicu Austrijas komandu. Redzējām, kāpēc viņu spēlētāji pārstāv "Top" klubus, turklāt spēlē vadošās lomas. Saprotams, ka mūsu komandas gadījumā redzējām fiziskās sagatavotības trūkumu. Austrijas komanda bija ātrāka, mērķtiecīgāka, tehniskāka. Tā ka... [gara pauze - aut.] vienkārši apsveicu mājiniekus. Mums jāskatās tālāk. Mēs lēnām mēģinām nomainīt paaudzi - būs daudz brīžu, kad mēs visi no tā cietīsim, taču tāda ir mūsu realitāte. Mēs nevaram par šo visu būt lepni, taču cenšamies visu lēnām mainīt, iesaistīt jaunos spēlētājus. Protams, nevēlos meklēt sev alibi vai attaisnojumus, taču mums bija daudz problēmu pirms treniņnometnes attiecībā uz savainojumiem. Futbolisti, kuri ienāca viņu vietā, nebija līmenī. Tas arī viss."
Sportacentrs.com jautājumi
Saprotam, kā jūtaties, taču gandrīz visas spēles ir ar sliktu rezultātu un ar sliktu spēles kvalitāti. Vai domājat par atkāpšanos?
"Jā, saprotu jūsu jautājumu. Es noteikti runāšu ar [LFF] prezidentu, ņemot vērā rezultātus. Kā jau teicu, es neesmu šeit ieradies, lai nekavējoties sniegtu rezultātu, jo reizēm tas vienkārši nav iespējams. Mēs noteikti runāsim un meklēsim risinājumu, kas šai situācijā būtu labākais. Jau pašā sākumā teicu, ka šis gads būs smags. Ļoti smags. Taču negaidīju, ka būs tik smagi. Mums savā starpā jārunā skaidri un godīgi."
Vai ar futbolistiem, kuri ir jūsu rīcībā un kuri ir Latvijai, redzat jebkādu perspektīvu? Jūs runājat par pakāpenisku progresu, taču patiesībā pagaidām nekā no tā neredzam.
"Futbolā progresu nevar panākt vienas nakts laikā. Kad ir izlases treniņnometne, mēs aizvadām trīs vai četrus treniņus. Ir patiešām sarežģīti - ne tikai man, bet arī citiem treneriem - kaut ko mainīt vienas diennakts laikā. Austrijas, Beļģijas, Šveices futbolam vajadzēja garus gadus, lai nonāktu šī brīža situācijā. Es neesmu no tiem, kuri meklēs attaisnojumus, taču esmu arī reāls. Ja esmu vienīgais, kurš ir atbildīgs par šo situāciju, tad mēs viegli atradīsim risinājumu. Taču mums ir jaunie futbolisti, kuri nākotnē varbūt būs Latvijas izlases līderi. Lai tā notiktu, mums vispirms ir nepieciešams, lai viņi visi spēlētu savos klubos. Mums ir tikai divi, trīs vai četri spēlētāji, kuriem klubā mēdz būt piecas spēles pēc kārtas. Kad tu nonāc šajā līmenī, kur tev jāspēlē pret Eiropas "Top" līgu futbolistiem un spēles temps ir daudz, daudz augstāks, agresija ir daudz augstāka un tev nav laika apdomāt lēmumus, tad tu redzi, kāpēc veidojas atšķirība. Ja ir savainotie spēlētāji, kā mūsu gadījumā, tad īsā laikā atrast citus spēlētājus ir ļoti sarežģīti. Taču pilnībā saprotu jūsu skatījumu un jūsu jautājumus. Tie ir loģiski šādā brīdī. Spēlējam pret patiešām spēcīgām izlasēm un jebkurš iespējamais punkts vai uzvara mums nozīmētu ļoti daudz. Tāda ir realitāte."
Vai mums ir jāatzīst, ka vismaz dažos nākamajos gados Latvija var normāli sacensties tikai Nāciju līgas D līgā, kamēr šajos kvalifikācijas turnīros mums nav, ko darīt? Tāpat vēlos jautāt, vai redzat jebkādu jēgu, pieredzes gūšanu tādos mačos kā šovakar, kad gandrīz nepārtraukti spēlējam bez bumbas aizsardzībā?
"Jā, tas ir sarežģīts jautājums. Šobrīd galvas ir karstas, un es nevēlos pasteigties ar skaļiem paziņojumiem, par kuriem rīt nožēlotu. Taču vispirms jāskatās patiesībai acīs un jāsāk viss no sākuma. Mums ir jāsāk krāt punkti kvalifikācijas turnīros, taču ne velti Nāciju līgā esam D grupā..."
Sacījāt par mūsu realitāti, par pretinieku realitāti [visi spēlē "Top" klubos]… Vai bija kaut mazākā iespēja šī vakara spēlei noslēgties citādi? Pozitīvi mums?
"Ja mēs sākam tā, kā tas bija šodien, tad šeit nav nekādu citu iespēju… Ar šādu spēli pret augstas kvalitātes pretinieku izbraukumā pie liela fanu atbalsta ātri ielaistie vārti nesekmē pozitīvu iznākumu. Otra lieta – mēs pateicām vismaz 5-10 reizes neatstāt Zabiceru vienu pašu. Jo viņš piespēlēs, sitīs un iesitīs. Trešie vārti bija pēc 11 metru soda sitiena, ko es neredzēju. Ceturtie vārti – neveiksmīgi. Trāpīja pa stabu un pēc tam Šteinboram pa papēdi. Piektie vārti kaut kas līdzīgs, bet sestajos, iespējams, bija noteikumu pārkāpums. Šajā līmenī tevi soda par katru mazāko kļūdu. Šodien mums tādu bija daudz. Vidū nebija spēlētāju, kuri varēja pieturēt un piespēlēt bumbu. Mēs vienkārši skrējām… Tas nav pietiekami. Dažreiz ir jāpietur bumba, lai izveidotu bīstamu situāciju vai nopelnītu brīvsitienu. Katrā epizodē bijām lēni, kavējām. Tāpēc šāds iznākums."
Šajā sasaukumā mums bija daudz jaunpienācēju. Cik viegli bija izvēlēties starta vienpadsmitnieku? Un cik daudz izmaiņu veicāt pēdējā naktī?
"Ļoti grūti. Nometnes sākumā mums bija nepatīkama situācija ar savainojumiem. Tāpat daži klubi [visticamāk, domāts Minhenes “Bayern” un Daniela Ontužāna gadījums - aut.] neļāva futbolistiem doties uz izlasi. To plānu, ko mēs gatavojām divus mēnešus, vajadzēja mainīt treniņnometnes sākumā. Iepriekšējā nakts man bija sarežģīta. Pretiniekos bija kvalitatīva komanda, kas skrien, piespēlē, pietur un daudz domā. Beigās es pieņēmu tādu lēmumu, kādu pieņēmu. Dažreiz mums ir jāpieņem lēmumi un jāatbild par tiem. Šobrīd fiziskā forma [nav laba]… Vienalga, tiem, kuri spēlē vai nespēlē. Ja komanda ir fiziski un tehniski spēcīgāka, tad ir grūti. Ielaist tādus vārtus, kādus mēs ielaidām, šajā līmenī nav pieņemami."
Epizodē ar pirmajiem ielaistajiem vārtiem saķērāt galvu jau Dubras piespēles laikā. Jau tad saredzējāt šo lēmumu kā riskantu? Bogdaškins bija diezgan brīvā pozīcijā.
"Pirmo vārtu epizodē "lielisks" lēmums uztaisīt piespēli brīdī, kad spēlētājs nekontrolē situāciju aizmugurē. Bogdaškins atradās bīstamā zonā un neredzēja, kas notiek viņam aiz muguras. Šeit bija divas kļūdas, kuras man nav pieņemamas. Saķēru galvu brīdī, kad Dubra piespēlēja, jo redzēju, ka Austrijas spēlētājs sāk kustību bumbas virzienā Bogdaškins neapstrādāja bumbu sekmīgi, jo viņa ķermeņa valoda nebija atbilstoša. Ja Dubra redzētu, ka viņš [Bogdaškins] var neapstrādāt bumbu bīstamā situācijā, šāda piespēle nesekotu. Pieņemtie lēmumi padara spēlētājus par kvalitatīviem vai ne pārāk kvalitatīviem. Nevis tehniskās dotības, bet tieši lēmumi. Šajā ziņā austrieši šodien mums parādīja, ko nozīmē īsts futbols."
Sportacentrs.com no Zalcburgas.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Tu pats esi painteresējies par jauniešu futbolu??? Kāds Tev ir tiešais sakars ar bērnu futbolu? Es domāju personisku iesaisti, nevis "MAN PAZIŅAS STĀSTA", "TĀ PILSĒTĀ RUNĀ"
Man dēls spēlē. Galvenā problēma pavisam noteikti ir rezultātu nepieciešamība. Par to lēnām runā un tas lēnām mainās Latvijā.
Bet patiesībā... mums te izaudzina 15 gadus vecus taktiķus... kuri apspēlē 15 gados Schalke-04... bet jau pēc 5 gadiem tai pašai Schalke-04, pat ja spēlētu identiski vieni un tie paši čaļi... zaudētu 0:5...
Jo??? Jo bērniem jāļauj baudīt futbolu. Apsvest, spēlēt to, baudīt bumbu.
Nevis uztraukties par katru kļūdu jau bērnībā.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Pirms pāris gadiem runāt par labu spēlētāju trūkumu bija bezjēdzīgi, jo izlases problēmas iemiesoja vien tās galvenais treneris, kurš, lūk, vēl atļaujas izlasē neņemt Karu.
Man patiesībā prieks, ka Slavišam kaklā masveidā nekrīt. Tas nemaz nav slikti - iedibināt tādu tradīciju nevainot TIKAI treneri un pie tās pieturēties.
Kaut gan šim trenerim patiešām nopelnus neredzu. Man pat šķiet, ka pavisam bez trenera un treniņnometnes arī 0:6 varētu izspiest. Šeit ir tas gadījums, kad trenerim tik lēni pielec, ka es pat nezinu, cik spēles vēl paies, pirms viņš sāks saprast, ka te nav balkāni un te nav neviena tehniska spēlētāja un neviena gudra arī nav un ko ar to visu iesākt... jo būtībā tas, ko mēs redzam, ir nevis izlases trenēšana, bet trenera izglītošanās...
Par ko naudu būtu nevis jāsaņem, bet jāmaksā.