Facebook
GoogleVelsa bez Beila jeb neizbēgamā paaudžu maiņa
@agrissuveizda
Latvijas futbola izlase "Euro 2024" kvalifikāciju sāks pilnā stadionā Kārdifā vairāk nekā 30 tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Vienīgo līdzšinējo savstarpējo spēli komandas aizvadīja tūliņ pēc Latvijas vēsturiskā "Euro 2004" finālturnīra, velsiešiem pārbaudes spēlē Rīgā izraujot uzvaru ar 2:0 - galotnē iesita Džons Hārtsons un Kreigs Belamijs, un sākumsastāvā bija arī Velsas pašreizējais galvenais treneris Robs Peidžs. Izvairīšanās sacensību mačos gan nav liels pārsteigums, jo septiņās no sešpadsmit atlases izlozēm izlases bijušas vienā grozā un visās trijās Nāciju līgas sezonās – dažādās līgās. Palūkosim sīkāk, kam šovakar stāsimies pretī.
Straujais izrāviens
1958. gada Pasaules kauss līdz pat 2016. gadam bija Velsas vienīgais lielais finālturnīrs, un Latviju un Velsu ilgu laiku varēja dēvēt par līdzvērtīga līmeņa izlasēm. Ja mūsu atgriešanās 1994. gada Pasaules kausa ciklā palikām bez uzvarām un septiņu komandu grupā finišējām tikai sestie – priekšā vienīgi albāņiem, tad nākamo desmit ciklu laikā no "Euro 1996" līdz 2014. gada Pasaules kausa atlasei Velsa netiešajā konkurencē ne reizi nebija augstāk.
Astoņos no desmit cikliem Latvija un Velsa savās apakšgrupās ieņēma vienādas vietas, bet divos ciklos augstāk bija Latvija. Starp citu, "Euro 2004" cikls nebija viens no tiem, jo toreiz otrā savā grupā bija arī Velsa, kas, atšķirībā no mums, pārspēlēs zaudēja – 0:0, 0:1 pret Krieviju. Vēl 2014. gada Pasaules kausa atlasē gan Latvija, gan Velsa savās grupās bija priekšpēdējās, bet tad sekoja Velsas straujais lēciens pretī Eiropas elitei.
Nu izlases FIFA rangā šķir 105 vietas (Velsai 28., Latvijai 133. vieta), Velsa četrās atlasēs nav finišējusi zemāk par trešo vietu un Latvija – augstāk par piekto, Velsa ir piedalījusies trijos no četriem iepriekšējiem finālturnīriem un sasniegusi "Euro 2016" pusfinālu, un vēl rudenī Velsa spēlēja A līgā, bet mēs – D līgā. Ja ilgu laiku Latvija un Velsa bija līdzvērtīga līmeņa komandas (to desmit ciklu laikā vidējie punkti spēlē bija 1,18 pret 1,06 Latvijas labā, bet nākamajos četros – 1,86 pret 0,60 Velsas labā), tad tagad tās, protams, ir pilnīgi dažādās svara kategorijās – ne mums par labu.
| Cikls | Grozs | Vieta | Latvija | Velsa |
|---|---|---|---|---|
| PK 1994 | 6.-4. | 6.-4. | 0-5-7 | 5-2-3 |
| EČ 1996 | 5.-2. | 5.-5. | 4-0-6 | 2-2-6 |
| PK 1998 | 4.-4. | 4.-4. | 3-1-6 | 2-1-5 |
| EČ 2000. | 4.-4. | 4.-4. | 3-4-3 | 3-0-5 |
| PK 2002. | 4.-4. | 4.-5. | 1-1-6 | 1-6-3 |
| EČ 2004. | 4.-4. | 2.-2. | 5-1-2 | 4-1-3 |
| PK 2006. | 4.-4. | 5.-5. | 4-3-5 | 2-2-6 |
| EČ 2008. | 4.-5. | 5.-5. | 4-0-8 | 4-3-5 |
| PK 2010. | 5.-4. | 3.-4. | 5-2-3 | 4-0-6 |
| EČ 2012. | 4.-4. | 4.-4. | 3-2-5 | 3-0-5 |
| PK 2014. | 5.-6. | 5.-5. | 2-2-6 | 3-1-6 |
| EČ 2016. | 4.-4. | 6.-2. | 0-5-5 | 6-3-1 |
| PK 2018. | 5.-1. | 5.-3. | 2-1-7 | 4-5-1 |
| EČ 2020. | 6.-2. | 6.-2. | 1-0-9 | 4-2-2 |
| PK 2022. | 5.-2. | 5.-2. | 2-3-5 | 4-3-1 |
Visvairāk vadošo līgu spēlētāju
Sestdien pirmo kārtu aizvadīja visas mūsu konkurentes (Armēnija-Turcija 1:2, Horvātija-Velsa 1:1), un visvairāk vadošo piecu līgu spēlētāju sākumsastāvā bija tieši Velsai. Armēnijai nebija neviena lielā piecinieka pārstāvja, Turcijai bija seši (plus viens no Nīderlandes līderes "Feyenoord" un četri no Turcijas grandiem), Horvātijai – astoņi (pārējie trīs no Horvātijas), bet Velsai – pat deviņi. Divi no Francijas čempionāta, viens no Itālijas A sērijas (Raimonda Kroļļa klubabiedrs Ītens Empadu) un seši, protams, no Anglijas Premjerlīgas. Vēl arī viens spēlētājs no Anglijas otrās spēcīgākās līgas līderes "Burnley" un viens futbolists arī no Anglijas trešās līgas.
Foto: Chosen11.com
Rezervē Velsai palika arī 18 gadus vecais Londonas "Fulham" pussargs Lūks Heriss, un marta 25 kandidātu sarakstā kopsummā ir 10 vadošo piecu līgu spēlētāji, 11 futbolisti no Čempionāta jeb Anglijas otrās divīzijas, trīs no "League One" jeb Anglijas trešās divīzijas un viens arī no "League Two" jeb Anglijas ceturtās divīzijas. Ja ierindā būtu visi savainotie, Velsai visdrīzāk būtu pat 10 Premjerlīgas pārstāvji un 13 spēlētāji no Eiropas "Top 5" līgām. Kaut arī tas ir ļoti, ļoti pieklājīgs skaits un pat pārspētu "Euro 2016" sastāvu, šī gan ir tā reize, kad kvalitāte un kvantitāte stipri atšķiras un statistika ir pārāk glaimojoša.
No 12 spēlētāju kodola, kas kaldināja sensacionālo "Euro 2016" pusfinālu, Velsai bija deviņi spēlētāji no vadošā piecinieka līgām (astoņi no Anglijas, viens no Spānijas) un trīs no Anglijas otrā pakāpiena. Taču galvenā atšķirība ir tā, ka toreiz Velsas līderi bija no Anglijas un Spānijas lielajiem klubiem (Gerets Beils no "Real Madrid", Ērons Remzijs no Londonas "Arsenal", Džo Alens un arī Denijs Vords no "Liverpool", Endijs Kings no sensacionālās čempiones "Leicester"), kamēr tagad tiek pārstāvēti galvenokārt apakšgala klubi, turklāt reti kuru var saukt par stabilu sākumsastāva spēlētāju. Remzijs un Empadu tādi ir Nicā un Spēcijā, bet Premjerlīgā šobrīd tāda laikam nav neviena – arī ne Vords, kurš pēdējā mačā pirms izlašu pauzes šķīrās no Lesteras pirmā numura goda. Lielākā daļa pārējo - tikai rotācijas spēlētāji.
Drusku labāk šī aina izskatītos, ja ierindā būtu trīs savainotie spēlētāji – "Tottenham" sākumsastāva kreisais aizsargs Bens Deivīss, Notingemas "Forest" rezultatīvākais spēlētājs Brenans Džonsons un 36 gadus vecais izlases pamatvārtsargs Veins Henesijs, kurš gan ir Notingemas rezervists. 21 gadu vecais Džonsons 27 spēlēs ir guvis septiņus vārtus, un Peidžs publiski kritizēja viņa klubu par izlases vajadzību necienīšanu un pārlieku riskēšanu ar spēlētāja veselību, saasinot cirkšņa problēmu. Kā pretpiemēru Peidžs nosauca "Milwall", kas bijusi ļoti pretimnākoša pēc uzbrucēja Toma Bredšo atgriešanās valstsvienībā pēc piecu gadu pārtraukuma. Būtu bijis interesanti redzēt sastāva izvēli, ja visi trīs būtu ierindā: 1) vai veterāns Henesijs saglabātu pirmā numura lomu pret sešarpus gadus jaunāko Vordu, kurš spēlējis lielāko sezonas daļu, 2) kā Peidžs uzbrukumā integrētu Džonsonu, kurš Katarā visos mačos gāja uz maiņu, 3) kurš no trim labiem malējiem aizsargiem paliktu malā, ja Velsa nemainītu shēmu (trīs centra aizsargu shēmā Deivīss var spēlēt malējo centra aizsargu un abi pārējie - pusaizsargus, bet divus mačus pēc kārtas Velsa izvēlējusies 4-2-3-1)?
Beila un vēl trīs spēlētāju atvadas
Pēc Pasaules kausa finālturnīra Katarā, kurā Velsa atspēlējās pret ASV (1:1) un sausā zaudēja Irānai (0:2) un Anglijai (0:3), no izlases aizgāja četri pieredzējuši spēlētāji. 33 gadus vecais Beils (izlasē 111 spēles/41 vārti), kurš sāka visus trīs mačus un guva velsiešu vienīgos vārtus, karjeru beidza pavisam, bet 33 gadus vecais aizsargs Kriss Ganters (109/0), 33 gadus vecais pussargs Džo Alens (74/2) un 29 gadus vecais pussargs Džonijs Viljamss (33/2) atvadījās no izlases. Ganters un Viljamss pašlaik gan spēlē tikai ceturtajā Anglijas divīzijā un Katarā palika rezervē visos mačos, un arī "Swansea" centra pussargs Alens sāka tikai pēdējo maču. Jeb par tiešām būtisku zaudējumu var saukt vienīgi Beilu, kurš arī, protams, jau sen kā vairs nebija savas karjeras spicē, taču izlasei joprojām bija ļoti vērtīgs.
Beils bija Velsas futbola spožākā zvaigzne un karjeru beidza kā valstsvienības rekordists gan spēļu, gan vārtu ziņā. Beils ar 111 un Ganters ar 109 spēlēm ir divi pieredzējušākie spēlētāji izlases vēsturē, trešais ar 108 mačiem ir Henesijs, bet snaiperu sarakstā Beils tuvāko sekotāju apsteidz par 13 vārtiem – Īens Rašs (73/28) un Trevors Fords (38/23) gan arī aizvadīja krietni mazāk maču. Savus pirmos vārtus Velsas izlasē Beils guva 2006. gada oktobrī trešajā spēlē valstsvienībā, trešos vārtus guva tikai 27. spēlē pēc četriem gadiem, bet pa īstam rezultativitāte sākās vēl pēc gada, kad viņš 31. mačā guva ceturtos vārtus. No 2011. gada oktobrim līdz pagājušajam rudenim Beils 81 spēlē guva 38 vārtus, nākamais šajā nogrieznī ar 16 bija Remzijs. Tiesa gan, iepriekšējo četru gadu laikā Beils vairs nebija tik izteikti pirmā vijole tieši vārtu gūšanā – kopš 2019. gada marta Beils ir līderis ar 10 vārtiem, bet tikai par vieniem atpaliek Kīfers Mūrs, seši vārti ir Remzijam un pieci Denjelam Džeimsam.
Gerets Beils Pasaules kausā Katarā. Foto: AFP/Scanpix
Savas superzvaigznes aiziešanas dēļ Velsas izlasē noteikti sākusies pilnīgi jauna lappuse, taču nosacīti labā ziņa ir tā, ka vienu spēlētāju karjeras krituma un citu spēlētāju traumu dēļ paaudžu maiņas process jau labu laiku kā bija sācies, kaut pieredzējušo futbolistu vecums vēl ne tuvu nebija kritisks. Tādēļ nepārsteidz, ka atšķirību starp Velsas trešo Pasaules kausa spēli pret Angliju un pirmo "Euro 2024" atlases spēli pret Horvātiju bija ļoti maz. Tas pats 4-2-3-1, uz kuru Velsa no 3-5-2 pārgāja jau Katarā, un tikai trīs spēlētāju izmaiņas – Beila vietā Harijs Vilsons, Alena vietā Džozefs Morels un Deivīsa prombūtne deva ceļu Konoram Robertsam. Velsas sliktā vēsts marta kontekstā ir nevis tā, ka jāveic paaudžu maiņa, jo tas process jau bija sākts, bet gan tā, ka kodols vairs (vēl?) nav tik kvalitatīvs – gan tādēļ, ka līderi regresējuši, gan tādēļ, ka dažu vietā stājušies zemāka līmeņa spēlētāji, gan tādēļ, ka jaunās cerības vēl nav apliecinājušas savu potenciālu. Taču cerības ir – Empadu ir tikai 22 gadi, Neko Viljamsam 21, savainotajam Džonsonam 21, arī Džeimsam, kurš vēl nesen spēlēja nozīmīgas minūtes "Manchester United" un "Leeds United", vēl ir tikai 25 un visas iespējas tikt pāri sliktai sezonai.
Anglijas faktors un radurakstu meklēšana
Velsas pieredzējušos spēlētājus – Beilu, Ganteru, Henesiju, Remziju, Alenu, Deivīsu – vieno tas, ka viņi ir dzimuši Velsā un vairums arī ir Velsas stiprāko futbola klubu audzēkņi, kas Britu salu izlasēs nemaz nav tik bieža aina, kā sākumā varētu šķist. Anglijas futbola ietekme uz Skotijas, Īrijas, Velsas un Ziemeļīrijas futbola izlasēm ir milzīga – nospiedoši lielākā daļa labāko spēlētāju algu pelna Anglijas līgu sistēmā, daudzi no viņiem jaunībā pārcēlās uz Anglijas klubu akadēmijām, un arvien izteiktāka ir tendence izlasēm piesaistīt angļu (retāk ziemeļīru, skotu, pat austrāliešu) spēlētājus ar vecāku vai vecvecāku saknēm šajās zemēs.
Ja Skotijai atlases spēlē pret Kipru (3:0) vidēji laukumā bija tikai 1,61, Īrijai pret Franciju (0:1) – tikai 1,29 spēlētāji (pret Latviju bija 2,20), kuri futbola piederību mainījuši uz izcelsmes pamata, tad Velsai Splitā tādu bija 5,00 un Ziemeļīrijai pret Sanmarīno (2:0) un Somiju (0:1) – pat 6,81. Starp citu, arī uz Britu salu fona Velsas līgu pieraksti izskatās ļoti labi. Skotijas pamatsastāvā pret Kipru bija seši Premjerlīgas, trīs Čempionāta un divi Skotijas klubu spēlētāji, Īrijai vakar pret Franciju sāka četri Premjerlīgas, viens "LaLiga", pieci Čempionāta un viens "League One" spēlētājs, bet visknapāk izskatījās Ziemeļīrijas sākumsastāvs pret Somiju – divi Premjerlīgas, seši Čempionāta un trīs "League One" spēlētāji. Daudzi Velsas, Ziemeļīrijas un Īrijas spēlētāji nekad nav spēlējuši savos nacionālajos čempionātos, kuri Eirokausu rangā atrodas zem Latvijas, taču Velsas gadījumā gan jāatceras, ka Velsas vadošie klubi cīnās Anglijas līgu piramīdā – otrajā divīzijā spēlē "Swansea" (16. vieta) un "Cardiff" (21.), ceturtajā divīzijā ir "Newport County" (17.), bet Ziemeļamerikas aktieriem piederošais "Wrexham" ir piektās divīzijas līderis.
Atgriežoties pie naturalizācijas tēmas, Velsa mūsu grupā tāda nebūt nav vienīgā (un Lielbritānijas stāsts jebkurā gadījumā ir atšķirīgs). Velsas un Turcijas sākumsastāvos bija pieci nosacītie svešinieki, vidēji laukumā bija 5,00 un 4,64 un martā ir izsaukti attiecīgi divpadsmit un septiņi šādi spēlētāji, bet grupas izcilniece šai jomā ir Armēnija – seši naturalizētie sākumsastāvā, vidēji laukumā 6,24 un izsaukti pavisam 13. Daudz ir Krievijas armēņu, taču Armēnija diasporas apzināšanā ļoti aktivizējusies arī citur – ne vien Eiropā, bet arī Dienvidamerikā. Pret Turciju sāka divi argentīnieši (Norberto Briasko pārstāv leģendāro "Boca Juniors", Lukass Zelarajans spēlējis ļoti labos Argentīnas, Meksikas un MLS klubos) un debitēja divi nesenie Krievijas jaunatnes izlašu aizsargi - Georgijs Harutjunjans un Najairs Tiknizjans, kurš pirms divarpus gadiem ar Krievijas U21 izlasi spēlēja "Skonto" stadionā.
Turklāt Armēnija ir arī vienīgā izlase grupā, kas aktīvi praktizē naturalizāciju ne tikai pēc izcelsmes. Pret Turciju debitēja arī nigērietis Ugučukvu Ivu, kurš pirms pieciem gadiem ieradās Armēnijas otrajā spēcīgākajā līgā, un nesenā pagātnē Armēnijas izlasē bijuši vēl divi ārzemnieki, kuri naturalizēti tūliņ pēc piecu gadu stāža sakrāšanas. Ja neskaita Mateo Kovačiču un Mario Pašaliču, kuri piedzima ārzemēs, taču jau bērnībā vai jaunībā pārcēlās uz etnisko dzimteni, Horvātijai vienīgais pēc izcelsmes pārvilinātais spēlētājs ir Vācijas U19 izlasē spēlējušais Josips Stanišičs. Latvijas jaunatnes izlasēs latviešu izcelsmes ārzemnieku vai ārzemju latviešu kļūst vairāk, taču to joprojām ir relatīvi maz un pienesums Latvijas pieaugušo izlasei līdz šim bijis minimāls (Daniels Ontužāns). Pirms marta nometnes Dainis Kazakevičs atzina, ka federācija mēģina caur starpniekiem dabūt rokā Anglijas otrās divīzijas kluba "Sunderland" malējo aizsargu Denisu Cirkinu. Viņš gan ir dzimis 2002. gadā, kas nozīmē, ka nākamajā ciklā vēl drīkstēs pretendēt uz Anglijas U21 izlasi, - ja Latvija vai Īrija vēlēsies viņu pārvilināt, ticamāk to būs paveikt pēc U21 vecuma beigām. Bulgārijā labu sezonu savukārt aizvada Latvijas U19 izlasē spēlējušais Čebrails Makreckis, ar kuru atjaunot kontaktus pēc iepriekšējā atteikuma federācija gan pašlaik nemēģinot.
Sestdien Armēnijas izlasē debitēja Georgijs Harutjunjans (#17) un Ugučukvu Ivu (#6). Foto: Reuters/Scanpix
Velsas izlase nav uzvarējusi deviņās spēlēs pēc kārtas (0-3-6), visās deviņās spēlēs pirmā ielaidusi vārtus un iepriekšējo uzvaru svinēja pagājušā gada 5. jūnijā, kad kvalificējās Pasaules kausa finālturnīram. Toreiz Velsa mājās ar 1:0 pārspēja Ukrainu, kuru tolaik vadīja Oleksandrs Petrakovs, kurš nu zīmīgi kļuvis par krieviskās Armēnijas galveno treneri (Armēniju šobrīd pārstāv četri Krievijas klubu spēlētāji). Velsas neveiksmju josla, izkrišana no A līgas un pieredzējušo spēlētāju aiziešana iezīmēja sāpīgu pārejas posmu, kas pirms cikla Horvātiju un Turciju mudināja likt augstāk (matemātiķi Horvātiju uzskatīja par pārliecinošu grupas favorīti, bet Turcijas izredzes lika tikai nedaudz virs Velsas), taču horvātu nespēja iniciatīvu pārvērst lielākā pārsvarā un velsiešu izglābšanās Splitā beigās var izrādīties ļoti būtiska. Ja horvāti neuzvarēs arī Turcijā, bet velsieši spēs paņemt sešus punktus pret grupas pastarītēm Latviju un Armēniju, tad horvātu pakaļdzīšanās rudenī var sanākt stresa pilna - jo īpaši, ja Lūka Modričs vasarā izšķiras par punkta likšanu izlasē. Divi no šiem lielajiem "ja" gan var pazust jau šovakar, un par vienu no tiem varam parūpēties mēs - liela spēles favorīte gan būs Velsa, kas sava izrāviena periodā kopš "Euro 2016" cikla uzvarējusi 12 no 13 spēlēm pret Eiropas izlasēm, kuras šobrīd FIFA rangā atrodas zemāk par 90. vietu. Vienīgā neuzvarētā spēle - pirms pusotra gada Kārdifā 0:0 pret Igauniju. Ziemeļu kaimiņi taciņu jau iestaigāja.
