Alžīrija iesit jau otrajā minūtē un otro reizi kļūst par Āfrikas čempioni
Otro reizi vēsturē par Āfrikas Nāciju kausa ieguvēju kļuvusi Alžīrija, kas Ēģiptes galvaspilsētā Kairā atkārtoti apspēlēja Senegālu (1:0). Uzvaras vārtus guva Bahdads Bunedža, kurš šosezon kļuva par Kataras čempionāta labāko vārtu guvēju, 22 spēlēs gūstot 39 vārtus.
Alžīrija vienīgos vārtus iesita jau otrajā minūtē, kad Bunedža no kreisās malas virzījās uz vidu, bumba pēc veiksmīga rikošeta uzlidoja augstu gaisā un pārlidoja pāri apjukušajam Itālijas SPAL vārtsargam Alfrēdam Gomisam, kurš pat nemēģināja glābt komandu (1:0). Nokļuvusi iedzinējos, Senegāla, kurai diskvalificēts bija aizsardzības balsts Kalidū Kulibalī, daudz kontrolēja bumbu un daudz uzbruka, taču laukuma pēdējā trešdaļā trūka precīzu darbību.
60. minūtē, bumbai alžīriešu pussargam Adlēnam Gediuaram trāpot pa roku, Senegāla tika pie 11 metru soda sitiena, taču tikpat ātri palika bez tā – kamerūniešu tiesnesis Neāns Aliums devās skatīties video un savu lēmumu mainīja. Pēc sešām minūtēm no labas pozīcijas pāri pārsita senegāliešu uzbrucējs Mbajs Niangs, vēl trīs minūtes vēlāk alžīriešus izglāba vārtsargs Raiss Mbolhi, un Senegāla tā arī nespēja atspēlēties. Šis bija jau septītais no iepriekšējiem Nāciju kausa fināliem, kurā netika gūts vairāk par diviem vārtiem.
Abas komandas spēlēja arī vienā apakšgrupā, un Alžīrija kļuva par grupas labāko komandu, izcīnot trīs sausās uzvaras – pār Keniju (2:0), Senegālu (1:0) un Tanzāniju (3:0). Astotdaļdinālā alžīrieši ar 3:0 sakāva Gvineju, bet pēc tam pieveica arī Kotdivuāru (1:1, pendelēs 4:3) un Nigēriju (2:1). Tikmēr Senegāla grupā apspēlēja Tanzāniju (2:0) un Keniju (3:0), bet līdz finālam tika galā arī ar Ugandu (1:0), Beninu (1:0) un Tunisiju (1:0 pagarinājumā).
Alžīrija finālā spēlēja trešo reizi, 1980. gadā ar 0:3 kapitulējot mājiniecei Nigērijai, bet 1990. gadā alžīrieši savās mājās nigēriešiem revanšējās ar 1:0. Senegālas līdz šim vienīgais fināls bija 2002. gadā, mājās pendelēs zaudējot Kamerūnai (0:0, 2:3). Nākamais finālturnīrs pēc diviem gadiem jūnijā sāksies Kamerūnā.
Pieci iepriekšējie finālturnīri
Gads | Vieta | Zelts | Sudrabs | Bronza |
---|---|---|---|---|
2017. | Gabona | Kamerūna | Ēģipte | Burkinafaso |
2015. | Ekvatoriālā Gvineja | Kotdivuāra | Gana | Kongo DR |
2013. | DĀR | Nigērija | Burkinafaso | Mali |
2012. | Gabona/Ekvatoriālā Gvineja | Zambija | Kotdivuāra | Mali |
2010. | Angola | Ēģipte | Gana | Nigērija |
Titulētākās izlases
Valsts | Sk | Tituli |
---|---|---|
Ēģipte | 7 | 1957. 1959. 1986. 1998. 2006. 2008. 2010. |
Kamerūna | 5 | 1984. 1988. 2000. 2002. 2017. |
Gana | 4 | 1963. 1965. 1978. 1982. |
Nigērija | 3 | 1980. 1994. 2013. |
Kongo DR | 2 | 1968. 1974. |
Kotdivuāra | 2 | 1992. 2015. |
Alžīrija | 2 | 1990. 2019. |
Etiopija | 1 | 1962. |
Sudāna | 1 | 1970. |
Kongo | 1 | 1972. |
Maroka | 1 | 1976. |
DĀR | 1 | 1996. |
Tunisija | 1 | 2004. |
Zambija | 1 | 2012. |
-1 [+] [-]