Facebook
GoogleAngļu murgs, sensacionālākās uzvaras un labākie pendeļu sitēji
@agrissuveizda
Foto: AFP/Scanpix
Finālturnīru debitante Islande šajā vasarā iekarojusi Eiropas futbola sabiedrības sirdis un šovakar ceturtdaļfinālā tiksies ar mājinieci Franciju. Iepriekšējā kārtā islandieši ar 2:1 izsita angļus, gan sarūpējot vienu no nosacīti sensacionālākajām uzvarām finālturnīru vēsturē, gan arī turpinot angļu nu jau tradicionāli katastrofālo statistiku izslēgšanas spēlēs.
Izslēgšanas spēļu pretpoli – Anglija un Itālija
Pēc angļu fiasko pret Islandi sociālajos tīklos ļoti populāra bija Anglijas izslēgšanas spēļu bilance kopš izlases vienīgā titula 1966. gada pašmāju Pasaules kausā – tikai sešas uzvaras 18 spēlēs. Un no šīm sešām uzvarām gandrīz visas izcīnītas pret salīdzinoši ne pārāk "skaļām" izlasēm. Un izslēgšanas spēlēs angļi nav uzvarējuši jau desmit gadus…
Jāteic gan, ka arī 50 gadus senais zelta turnīrs kopējo statistiku uzlabo vien nedaudz – neskaitot pārspēles grupu turnīros un spēles par trešo vietu, Anglija valstsvienības vēsturē aizvadījusi 23 izslēgšanas spēles un uzvarējusi vien deviņās. Kamēr Pasaules kausā angļu bilanci vismaz var dēvēt par normālu – astoņas uzvaras 17 mačos -, tad Eiropas čempionātu finālturnīros Anglijai (viena uzvara sešās spēlēs) ir sliktākais rādītājs no izlasēm, kuras vismaz piecos finālturnīros spēlējušas "play-off".
Vēsturiski labākās izslēgšanas spēļu izlases ir Brazīlija, Vācija un Itālija, taču īpaši gribas izcelt pēdējo. Ja brazīlieši un vācieši ārkārtīgi bieži spēlējuši "play-off" stadijā, tad Itālija diezgan regulāri nav spējusi tikt ārā no grupas vai pat kvalificēties finālturnīram. Toties, kad itālieši iekļūst izslēgšanas spēlēs…Pasaules kausos no desmit (deviņām, ja neskaita turnīru, kurā "play-off" sākās ar pusfinālu) reizēm tikai divās Itālija nav sasniegusi pusfinālu - astotdaļfināls 1986. un ceturtdaļfināls 1998. gadā – un piecreiz spēlējusi finālā. Savukārt Eiropas čempionātos no sešām reizēm finālu itālieši sasnieguši trīsreiz. Līdz vakardienas spēlei Itālijai bija labākā "play-off" bilance starp Eiropas izlasēm.
Anglija izslēgšanas spēlēs
| Turnīrs | Stadija | Pretiniece | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| PK1954 | 1/4 | Urugvaja | 2:4 |
| PK1962 | 1/4 | Brazīlija | 1:3 |
| PK1966 | 1/4 | Argentīna | 1:0 |
| 1/2 | Portugāle | 2:1 | |
| F | Rietumvācija | 4:2 pag. | |
| EČ1968 | 1/2 | Dienvidslāvija | 0:1 |
| PK1970 | 1/4 | Rietumvācija | 2:3 pag. |
| PK1986 | 1/8 | Paragvaja | 3:0 |
| 1/4 | Argentīna | 1:2 | |
| PK1990 | 1/8 | Beļģija | 1:0 pag. |
| 1/4 | Kamerūna | 3:2 pag. | |
| 1/2 | Rietumvācija | 1:1; 3:4 p. | |
| EČ1996 | 1/4 | Spānija | 0:0; 4:2 p. |
| 1/2 | Vācija | 1:1; 5:6 p. | |
| PK1998 | 1/8 | Argentīna | 2:2; 3:4 p. |
| PK2002 | 1/8 | Dānija | 3:0 |
| 1/4 | Brazīlija | 1:2 | |
| EČ2004 | 1/4 | Portugāle | 2:2; 5:6 p. |
| PK2006 | 1/8 | Ekvadora | 1:0 |
| 1/4 | Portugāle | 0:0; 1:3 p. | |
| PK2010 | 1/8 | Vācija | 1:4 |
| EČ2012 | 1/4 | Itālija | 0:0; 2:4 p. |
| EČ2016 | 1/8 | Islande | 1:2 |
Pasaules kauss (vismaz seši finālturnīri "play-off")
| Izlase | S | U | Z | Vārti | % |
|---|---|---|---|---|---|
| Itālija | 29 | 22 | 6 | 56:26 | 75.9% |
| Brazīlija | 37 | 27 | 9 | 83:52 | 75.0% |
| Vācija | 45 | 31 | 13 | 85:58 | 68.9% |
| Francija | 19 | 12 | 7 | 32:22 | 63.2% |
| Argentīna | 24 | 15 | 9 | 36:30 | 62.5% |
| Spānija | 15 | 8 | 6 | 21:12 | 53.3% |
| Anglija | 17 | 8 | 9 | 29:26 | 47.1% |
| Urugvaja | 13 | 6 | 7 | 23:26 | 46.2% |
| Nīderlande | 18 | 8 | 10 | 23:26 | 44.4% |
| Beļģija | 10 | 3 | 7 | 12:22 | 30.0% |
| Dienvidslāvija | 8 | 2 | 6 | 6:15 | 25.0% |
| Šveice | 9 | 2 | 7 | 15:21 | 22.2% |
| ASV | 7 | 1 | 6 | 6:19 | 14.3% |
| Meksika | 9 | 1 | 8 | 8:16 | 11.1% |
Gan šajā, gan nākamajās tabulās nav iekļautas spēles par trešo vietu un pārspēles grupu turnīros. Taču ir iekļautas pārspēles izslēgšanas spēlēs, tādēļ dažu izlašu rādītāji, izslēdzot neizšķirtus, nedaudz uzlabotos.
Eiropas čempionāts (vismaz pieci finālturnīri "play-off")
| Izlase | S | U | Z | Vārti | % |
|---|---|---|---|---|---|
| Vācija | 18 | 13 | 5 | 35:23 | 72.2% |
| Spānija | 13 | 9 | 4 | 16:9 | 69.2% |
| Francija | 11 | 7 | 4 | 17:14 | 63.6% |
| PSRS | 9 | 5 | 4 | 12:8 | 55.6% |
| Itālija | 13 | 7 | 5 | 11:11 | 53.8% |
| Portugāle | 12 | 6 | 6 | 14:14 | 50.0% |
| Nīderlande | 10 | 4 | 6 | 15:12 | 40.0% |
| Dienvidslāvija | 7 | 2 | 5 | 11:19 | 28.6% |
| Anglija | 6 | 1 | 5 | 4:6 | 16.7% |
Eiropas izlases (PK+EČ, vismaz 9 finālturnīri "play-off")
| Izlase | S | U | Z | Vārti | % |
|---|---|---|---|---|---|
| Vācija | 63 | 44 | 18 | 118:81 | 69.8% |
| Itālija | 42 | 29 | 11 | 67:37 | 69.0% |
| Francija | 30 | 19 | 11 | 49:36 | 63.3% |
| Spānija | 28 | 17 | 10 | 37:21 | 60.7% |
| Portugāle | 18 | 9 | 9 | 21:21 | 50.0% |
| Nīderlande | 28 | 12 | 16 | 38:38 | 42.9% |
| PSRS | 15 | 6 | 10 | 19:20 | 40.0% |
| Anglija | 23 | 9 | 14 | 33:32 | 39.1% |
| Beļģija | 14 | 4 | 10 | 19:29 | 28.6% |
| Dienvidslāvija | 15 | 4 | 11 | 17:34 | 26.7% |
Islandes uzvara pārspēja Grieķijas triumfu pār Franciju
Iedomājoties par sensacionālākajiem panākumiem finālturnīru vēsturē, vairumam droši vien pirmie prātā nāk Dānijas un Grieķijas tituli attiecīgi "Euro 1992" un "Euro 2004", savukārt individuālu spēļu ziņā lielāko ažiotāžu varētu piedēvēt angļu brīnumainajam zaudējumam amerikāņiem 1950. gada Pasaules kausā. Lai arī islandiešu uzvaru pār angļiem negribas salīdzināt ar dāņu un grieķu sensācijām visā finālturnīrā, pēdējo 12 gadu laikā tā ir sensacionālākā "play-off" uzvara bukmeikeru koeficientu griezumā.
Līdz šai vasarai tituls, protams, piederēja grieķiem – "Euro 2004" ceturtdaļfinālā koeficients uz grieķu iespējamo uzvaru pār Franciju (1:0) bija 7,05, kamēr Islandes uzvara pret angļiem tika novērtēta ar 9,10. Koeficients uz grieķu uzvaru atklāšanas spēlē pret Portugāli (2:1) bija 6,44, bet finālā tas bija vairs "tikai" 4,48. Interesanti, ka trešais negaidītākais iznākums "Euro 2004" bija Latvijas un Vācijas neizšķirts (0:0) – 4,54. Iekļaujot arī grupu turnīra spēles, sensacionālākā uzvara pēdējo 12 gadu laikā pieder šveiciešiem, kuri 2010. gada Pasaules kausā apspēlēja Spāniju (1:0) – koeficients bija 14,71.
Deviņi pārsteidzošākie "play-off" iznākumi kopš "Euro 2004"
| Turnīrs | Stadija | Spēle | Rez | 1 | X | 2 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| EČ2016 | 1/8 | Islande – Anglija | 2:1 | 9.10 | 4.18 | 1.47 |
| EČ2004 | 1/4 | Grieķija – Francija | 1:0 | 7.05 | 3.83 | 1.43 |
| PK2014 | 1/8 | Vācija - Alžīrija | 2:1 pag. | 1.33 | 5.67 | 10.08 |
| PK2006 | 1/4 | Francija – Brazīlija | 1:0 | 4.99 | 3.43 | 1.74 |
| EČ2016 | 1/4 | Velsa – Beļģija | 3:1 | 4.89 | 3.36 | 1.89 |
| EČ2012 | 1/2 | Itālija – Vācija | 2:1 | 4.63 | 3.40 | 1.89 |
| PK2014 | 1/8 | Brazīlija - Čīle | 1:1 pen. | 1.54 | 4.53 | 6.28 |
| EČ2016 | 1/8 | Itālija – Spānija | 2:0 | 4.51 | 2.91 | 2.15 |
| EČ2004 | F | Grieķija – Portugāle | 1:0 | 4.48 | 3.40 | 1.75 |
Tabulā izmantoti Oddsportal.com dati
Angļi sliktākie arī pendelēs, Vācijai sestā uzvara pēc kārtas
Gandrīz pusi no saviem 14 zaudējumiem finālturnīru "play-off" Anglija piedzīvojusi pendelēs, un nav nekāds brīnums, ka tieši angļiem ir sliktākā pēcspēles sitienu statistika Eiropā (neskaitot izlases, kuras pendeles izpildījušas reti). No septiņām pendeļu sērijām Anglija uzvarējusi tikai vienā – pašmāju Eiropas čempionātā 1996. gadā, kad ceturtdaļfinālā izslēdza Spāniju (0:0, 4:2), taču pusfinālā topošajai čempionei Vācijai zaudēja...protams, ka pendelēs (1:1, 5:6).
| Izlase | Bilance | Iesisti | Ielaisti | +/- | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vācija | 6-1 | 32/37 | 86.49% | 25/38 | 65.79% | +7 |
| Portugāle | 3-1 | 16/21 | 76.19% | 13/20 | 65.00% | +3 |
| Spānija | 5-3 | 32/40 | 80.00% | 30/39 | 76.92% | +2 |
| Francija | 3-3 | 25/31 | 80.65% | 26/32 | 81.25% | -1 |
| Itālija | 4-7 | 44/58 | 75.86% | 45/60 | 75.00% | -1 |
| Nīderlande | 2-5 | 22/32 | 68.75% | 28/33 | 84.85% | -6 |
| Anglija | 1-6 | 23/35 | 65.71% | 29/36 | 76.47% | -6 |
Tabulā iekļautas izlases, kuras Eiropas čempionātā, Pasaules kausā un Konfederāciju kausā piedalījušās vismaz četrās pendeļu sērijās
Lielajos izlašu finālturnīros pirmā pēcspēles sitienu sērija norisinājās 1972. gadā Āzijas kausā, bet Eiropas čempionātā tā pirmoreiz notika 1976. gada finālā, kad Vācija atspēlēja divu vārtu deficītu un pamatlaika priekšpēdējā minūtē izrāva neizšķirtu 2:2, tomēr pendelēs atzina Čehoslovākijas pārākumu (3:5). Tieši šajā spēlē pasaulslavens kļuva Antonīna Panenkas māņu sitiens pa vārtu vidu, kuru viņš izpildīja piektajā sērijā, uzreiz pēc Ūli Hēnesa sitiena pāri vārtiem pārspējot Zepu Maieru un pieliekot mačam punktu. Starp citu, Čehoslovākija ir uzvarējusi abas savas pendeļu sērijas un, ja vēl izņēmuma kārtā pieskaita Čehijas sēriju "Euro 1996" pusfinālā pret Franciju (0:0, 6:5), tad čehu un čehoslovāku apvienotā statistika ir perfekta – trīs uzvaras trīs sērijās un trāpīti visi 20 sitieni.
Neveiksme pret Čehoslovākiju joprojām ir vāciešu pēdējā un arī vienīgā sakāve pendelēs. Kopš tās reizes Vācija vai Rietumvācija uzvarējusi visās sešās sērijās, tostarp arī aizvadītajā naktī pret Itāliju (1:1, 6:5) - šajā spēlē vācieši pieļāva vairāk kļūdu (seši vārti ar deviņiem sitieniem) nekā līdzšinējās sērijās kopā. Kamēr Manuelam Noieram izlases kreklā tā bija pirmā pendeļu sērija, 38 gadus vecajam Džanluidži Bufonam – jau sestā (trīs uzvaras un trīs zaudējumi). Starp eiropiešu un dienvidamerikāņu vārtsargiem, kuri vēl turpina pārstāvēt izlasi, visvairāk uzvaru ir paragvajietim Husto Viljaram (4-0), bet neielaisto sitienu skaita ziņā viņu gan nedaudz apsteidz čīlietis Klaudio Bravo.
| Vārtsargs | Izlase | Bilance | Neielaisti | % |
|---|---|---|---|---|
| Klaudio Bravo | Čīle | 2-1 | 6/12 | 50.00% |
| Husto Viljars | Paragvaja | 4-0 | 8/17 | 47.06% |
| Ikers Kasiljass | Spānija | 3-1 | 7/18 | 38.89% |
| Fernando Muslera | Urugvaja | 2-1 | 4/13 | 30.77% |
| Džanluidži Bufons | Itālija | 3-3 | 10/34 | 29.42% |
| Serhio Romero | Argentīna | 2-3 | 6/25 | 24.00% |
Tabulā iekļauti vārtsargi, kuri joprojām pārstāv izlasi (Ikers Kasiljass gan vairs ir tikai otrais numurs) un kuri Eiropas čempionātā, "Copa America", Pasaules kausā un Konfederāciju kausā piedalījušies vismaz trīs sērijās.
Čempione, nevienā spēlē neuzvarot pamatlaikā?
1976. gada Eiropas čempionāts ir īpašs vēl kādā ziņā - tas pagaidām ir vienīgais, kurā čempione nevienā spēlē nav uzvarējusi pamatlaikā. Pusfinālā Čehoslovākija pagarinājumā pārspēja Nīderlandi (3:1), bet finālā, kā jau minēts, pendelēs tika apspēlēta Rietumvācija. Togad gan finālturnīrā vēl piedalījās tikai četras izlases, līdz ar to iespējamība ne reizi neuzvarēt pamatlaikā, bet tomēr tikt pie titula bija daudz lielāka.
Šobrīd šādu kursu ir uzņēmusi Portugāle, kura visās piecās spēlēs pamatlaikā cīnījusies neizšķirti. Vispirms grupu turnīrā pret Islandi (1:1), Austriju (0:0) un Ungāriju (3:3) un izslēgšanas spēlēs arī pret Horvātiju (1:0 pagarinājumā) un Poliju (1:1, 5:3 pendelēs). Portugāle gan nav pirmā, kura kādā no lielajiem finālturnīriem piecreiz pēc kārtas spēlējusi neizšķirti. 2011. gada "Copa America" fināliste Paragvaja pamatlaikā vispār neuzvarēja nevienā spēlē un izslēgšanas spēlēs 330 minūtēs neguva nevienus vārtus.
Grupā Paragvaja tika pie punkta pret Ekvadoru (0:0), Brazīliju (2:2) un Venecuēlu (3:3) un, līdzīgi kā portugāļi, tālāk tika kā viena no labākajām trešās vietas ieguvējām. Savukārt izslēgšanas spēlēs paragvajieši pendelēs uzvarēja gan Brazīliju (0:0, 2:0), gan Venecuēlu (0:0, 5:3). Finālā gan nācās atzīt Urugvajas pārspēku – 0:3. Netrūkst arī citu piemēru, kad finālistei vai čempionei nav bijis nepieciešams izslēgšanas spēlēs graut vienu pretinieci pēc otras – jau pieminētā Grieķija 2004. gadā visās trīs izslēgšanas spēlēs uzvarēja ar 1:0 (vienreiz pagarinājumā), bet Spānija 2010. gadā ar identisku rezultātu uzvarēja visās četrās izslēgšanas spēlēs (vienreiz pagarinājumā).
-2 [+] [-]
P.S. paarsteidzoshaakais PO iznaakums ir GER 7:1 BRA. Saprotu, ka skatiez peec koef., bet tikai retais bija gaidiijis ko taadu.
+2 [+] [-]
[+] [-]
Šajā izlasē vienīgais ir Tonijs Krōss.
Nebūs nepareizi šo izlasi saukt par Rietumvācijas izlasi, pastiprinātu ar vienu pašu Krōsu.
[+] [-]
Sporta gardēžiem uz kārā zoba : )
+2 [+] [-]