Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:119, Did:0, useCase: 3
Autors: Agris Suveizda

Angļu murgs, sensacionālākās uzvaras un labākie pendeļu sitēji

Angļu murgs, sensacionālākās uzvaras un labākie pendeļu sitēji
Islandes izlases kapteinis Ārons Gunnarsons
Foto: AFP/Scanpix

Finālturnīru debitante Islande šajā vasarā iekarojusi Eiropas futbola sabiedrības sirdis un šovakar ceturtdaļfinālā tiksies ar mājinieci Franciju. Iepriekšējā kārtā islandieši ar 2:1 izsita angļus, gan sarūpējot vienu no nosacīti sensacionālākajām uzvarām finālturnīru vēsturē, gan arī turpinot angļu nu jau tradicionāli katastrofālo statistiku izslēgšanas spēlēs.

Izslēgšanas spēļu pretpoli – Anglija un Itālija
Pēc angļu fiasko pret Islandi sociālajos tīklos ļoti populāra bija Anglijas izslēgšanas spēļu bilance kopš izlases vienīgā titula 1966. gada pašmāju Pasaules kausā – tikai sešas uzvaras 18 spēlēs. Un no šīm sešām uzvarām gandrīz visas izcīnītas pret salīdzinoši ne pārāk "skaļām" izlasēm. Un izslēgšanas spēlēs angļi nav uzvarējuši jau desmit gadus…

Jāteic gan, ka arī 50 gadus senais zelta turnīrs kopējo statistiku uzlabo vien nedaudz – neskaitot pārspēles grupu turnīros un spēles par trešo vietu, Anglija valstsvienības vēsturē aizvadījusi 23 izslēgšanas spēles un uzvarējusi vien deviņās. Kamēr Pasaules kausā angļu bilanci vismaz var dēvēt par normālu – astoņas uzvaras 17 mačos -, tad Eiropas čempionātu finālturnīros Anglijai (viena uzvara sešās spēlēs) ir sliktākais rādītājs no izlasēm, kuras vismaz piecos finālturnīros spēlējušas "play-off".

Vēsturiski labākās izslēgšanas spēļu izlases ir Brazīlija, Vācija un Itālija, taču īpaši gribas izcelt pēdējo. Ja brazīlieši un vācieši ārkārtīgi bieži spēlējuši "play-off" stadijā, tad Itālija diezgan regulāri nav spējusi tikt ārā no grupas vai pat kvalificēties finālturnīram. Toties, kad itālieši iekļūst izslēgšanas spēlēs…Pasaules kausos no desmit (deviņām, ja neskaita turnīru, kurā "play-off" sākās ar pusfinālu) reizēm tikai divās Itālija nav sasniegusi pusfinālu - astotdaļfināls 1986. un ceturtdaļfināls 1998. gadā – un piecreiz spēlējusi finālā. Savukārt Eiropas čempionātos no sešām reizēm finālu itālieši sasnieguši trīsreiz. Līdz vakardienas spēlei Itālijai bija labākā "play-off" bilance starp Eiropas izlasēm.

Anglija izslēgšanas spēlēs

TurnīrsStadijaPretinieceRezultāts
PK19541/4Urugvaja2:4
PK19621/4Brazīlija1:3
PK19661/4Argentīna1:0
1/2Portugāle2:1
FRietumvācija4:2 pag.
EČ19681/2Dienvidslāvija0:1
PK19701/4Rietumvācija2:3 pag.
PK19861/8Paragvaja3:0
1/4Argentīna1:2
PK19901/8Beļģija1:0 pag.
1/4Kamerūna3:2 pag.
1/2Rietumvācija1:1; 3:4 p.
EČ19961/4Spānija0:0; 4:2 p.
1/2Vācija1:1; 5:6 p.
PK19981/8Argentīna2:2; 3:4 p.
PK20021/8Dānija3:0
1/4Brazīlija1:2
EČ20041/4Portugāle2:2; 5:6 p.
PK20061/8Ekvadora1:0
1/4Portugāle0:0; 1:3 p.
PK20101/8Vācija1:4
EČ20121/4Itālija0:0; 2:4 p.
EČ20161/8Islande1:2

Pasaules kauss (vismaz seši finālturnīri "play-off")

IzlaseSUZVārti%
Itālija2922656:2675.9%
Brazīlija3727983:5275.0%
Vācija45311385:5868.9%
Francija1912732:2263.2%
Argentīna2415936:3062.5%
Spānija158621:1253.3%
Anglija178929:2647.1%
Urugvaja136723:2646.2%
Nīderlande1881023:2644.4%
Beļģija103712:2230.0%
Dienvidslāvija8266:1525.0%
Šveice92715:2122.2%
ASV7166:1914.3%
Meksika9188:1611.1%

Gan šajā, gan nākamajās tabulās nav iekļautas spēles par trešo vietu un pārspēles grupu turnīros. Taču ir iekļautas pārspēles izslēgšanas spēlēs, tādēļ dažu izlašu rādītāji, izslēdzot neizšķirtus, nedaudz uzlabotos.

Eiropas čempionāts (vismaz pieci finālturnīri "play-off")

IzlaseSUZVārti%
Vācija1813535:2372.2%
Spānija139416:969.2%
Francija117417:1463.6%
PSRS95412:855.6%
Itālija137511:1153.8%
Portugāle126614:1450.0%
Nīderlande104615:1240.0%
Dienvidslāvija72511:1928.6%
Anglija6154:616.7%

Eiropas izlases (PK+EČ, vismaz 9 finālturnīri "play-off")

IzlaseSUZVārti%
Vācija634418118:8169.8%
Itālija42291167:3769.0%
Francija30191149:3663.3%
Spānija28171037:2160.7%
Portugāle189921:2150.0%
Nīderlande28121638:3842.9%
PSRS1561019:2040.0%
Anglija2391433:3239.1%
Beļģija1441019:2928.6%
Dienvidslāvija1541117:3426.7%

Islandes uzvara pārspēja Grieķijas triumfu pār Franciju
Iedomājoties par sensacionālākajiem panākumiem finālturnīru vēsturē, vairumam droši vien pirmie prātā nāk Dānijas un Grieķijas tituli attiecīgi "Euro 1992" un "Euro 2004", savukārt individuālu spēļu ziņā lielāko ažiotāžu varētu piedēvēt angļu brīnumainajam zaudējumam amerikāņiem 1950. gada Pasaules kausā. Lai arī islandiešu uzvaru pār angļiem negribas salīdzināt ar dāņu un grieķu sensācijām visā finālturnīrā, pēdējo 12 gadu laikā tā ir sensacionālākā "play-off" uzvara bukmeikeru koeficientu griezumā.

Līdz šai vasarai tituls, protams, piederēja grieķiem – "Euro 2004" ceturtdaļfinālā koeficients uz grieķu iespējamo uzvaru pār Franciju (1:0) bija 7,05, kamēr Islandes uzvara pret angļiem tika novērtēta ar 9,10. Koeficients uz grieķu uzvaru atklāšanas spēlē pret Portugāli (2:1) bija 6,44, bet finālā tas bija vairs "tikai" 4,48. Interesanti, ka trešais negaidītākais iznākums "Euro 2004" bija Latvijas un Vācijas neizšķirts (0:0) – 4,54. Iekļaujot arī grupu turnīra spēles, sensacionālākā uzvara pēdējo 12 gadu laikā pieder šveiciešiem, kuri 2010. gada Pasaules kausā apspēlēja Spāniju (1:0) – koeficients bija 14,71.

Deviņi pārsteidzošākie "play-off" iznākumi kopš "Euro 2004"

TurnīrsStadijaSpēleRez1X2
EČ20161/8Islande – Anglija2:19.104.181.47
EČ20041/4Grieķija – Francija1:07.053.831.43
PK20141/8Vācija - Alžīrija2:1 pag.1.335.6710.08
PK20061/4Francija – Brazīlija1:04.993.431.74
EČ20161/4Velsa – Beļģija3:14.893.361.89
EČ20121/2Itālija – Vācija2:14.633.401.89
PK20141/8Brazīlija - Čīle1:1 pen.1.544.536.28
EČ20161/8Itālija – Spānija2:04.512.912.15
EČ2004FGrieķija – Portugāle1:04.483.401.75

Tabulā izmantoti Oddsportal.com dati

Angļi sliktākie arī pendelēs, Vācijai sestā uzvara pēc kārtas
Gandrīz pusi no saviem 14 zaudējumiem finālturnīru "play-off" Anglija piedzīvojusi pendelēs, un nav nekāds brīnums, ka tieši angļiem ir sliktākā pēcspēles sitienu statistika Eiropā (neskaitot izlases, kuras pendeles izpildījušas reti). No septiņām pendeļu sērijām Anglija uzvarējusi tikai vienā – pašmāju Eiropas čempionātā 1996. gadā, kad ceturtdaļfinālā izslēdza Spāniju (0:0, 4:2), taču pusfinālā topošajai čempionei Vācijai zaudēja...protams, ka pendelēs (1:1, 5:6).

IzlaseBilanceIesistiIelaisti+/-
Vācija6-132/3786.49%25/3865.79%+7
Portugāle3-116/2176.19%13/2065.00%+3
Spānija5-332/4080.00%30/3976.92%+2
Francija3-325/3180.65%26/3281.25%-1
Itālija4-744/5875.86%45/6075.00%-1
Nīderlande2-522/3268.75%28/3384.85%-6
Anglija1-623/3565.71%29/3676.47%-6

Tabulā iekļautas izlases, kuras Eiropas čempionātā, Pasaules kausā un Konfederāciju kausā piedalījušās vismaz četrās pendeļu sērijās

Lielajos izlašu finālturnīros pirmā pēcspēles sitienu sērija norisinājās 1972. gadā Āzijas kausā, bet Eiropas čempionātā tā pirmoreiz notika 1976. gada finālā, kad Vācija atspēlēja divu vārtu deficītu un pamatlaika priekšpēdējā minūtē izrāva neizšķirtu 2:2, tomēr pendelēs atzina Čehoslovākijas pārākumu (3:5). Tieši šajā spēlē pasaulslavens kļuva Antonīna Panenkas māņu sitiens pa vārtu vidu, kuru viņš izpildīja piektajā sērijā, uzreiz pēc Ūli Hēnesa sitiena pāri vārtiem pārspējot Zepu Maieru un pieliekot mačam punktu. Starp citu, Čehoslovākija ir uzvarējusi abas savas pendeļu sērijas un, ja vēl izņēmuma kārtā pieskaita Čehijas sēriju "Euro 1996" pusfinālā pret Franciju (0:0, 6:5), tad čehu un čehoslovāku apvienotā statistika ir perfekta – trīs uzvaras trīs sērijās un trāpīti visi 20 sitieni.

Neveiksme pret Čehoslovākiju joprojām ir vāciešu pēdējā un arī vienīgā sakāve pendelēs. Kopš tās reizes Vācija vai Rietumvācija uzvarējusi visās sešās sērijās, tostarp arī aizvadītajā naktī pret Itāliju (1:1, 6:5) - šajā spēlē vācieši pieļāva vairāk kļūdu (seši vārti ar deviņiem sitieniem) nekā līdzšinējās sērijās kopā. Kamēr Manuelam Noieram izlases kreklā tā bija pirmā pendeļu sērija, 38 gadus vecajam Džanluidži Bufonam – jau sestā (trīs uzvaras un trīs zaudējumi). Starp eiropiešu un dienvidamerikāņu vārtsargiem, kuri vēl turpina pārstāvēt izlasi, visvairāk uzvaru ir paragvajietim Husto Viljaram (4-0), bet neielaisto sitienu skaita ziņā viņu gan nedaudz apsteidz čīlietis Klaudio Bravo.

VārtsargsIzlaseBilanceNeielaisti%
Klaudio BravoČīle2-16/1250.00%
Husto ViljarsParagvaja4-08/1747.06%
Ikers KasiljassSpānija3-17/1838.89%
Fernando MusleraUrugvaja2-14/1330.77%
Džanluidži BufonsItālija3-310/3429.42%
Serhio RomeroArgentīna2-36/2524.00%

Tabulā iekļauti vārtsargi, kuri joprojām pārstāv izlasi (Ikers Kasiljass gan vairs ir tikai otrais numurs) un kuri Eiropas čempionātā, "Copa America", Pasaules kausā un Konfederāciju kausā piedalījušies vismaz trīs sērijās.

Čempione, nevienā spēlē neuzvarot pamatlaikā?
1976. gada Eiropas čempionāts ir īpašs vēl kādā ziņā - tas pagaidām ir vienīgais, kurā čempione nevienā spēlē nav uzvarējusi pamatlaikā. Pusfinālā Čehoslovākija pagarinājumā pārspēja Nīderlandi (3:1), bet finālā, kā jau minēts, pendelēs tika apspēlēta Rietumvācija. Togad gan finālturnīrā vēl piedalījās tikai četras izlases, līdz ar to iespējamība ne reizi neuzvarēt pamatlaikā, bet tomēr tikt pie titula bija daudz lielāka.

Šobrīd šādu kursu ir uzņēmusi Portugāle, kura visās piecās spēlēs pamatlaikā cīnījusies neizšķirti. Vispirms grupu turnīrā pret Islandi (1:1), Austriju (0:0) un Ungāriju (3:3) un izslēgšanas spēlēs arī pret Horvātiju (1:0 pagarinājumā) un Poliju (1:1, 5:3 pendelēs). Portugāle gan nav pirmā, kura kādā no lielajiem finālturnīriem piecreiz pēc kārtas spēlējusi neizšķirti. 2011. gada "Copa America" fināliste Paragvaja pamatlaikā vispār neuzvarēja nevienā spēlē un izslēgšanas spēlēs 330 minūtēs neguva nevienus vārtus.

Grupā Paragvaja tika pie punkta pret Ekvadoru (0:0), Brazīliju (2:2) un Venecuēlu (3:3) un, līdzīgi kā portugāļi, tālāk tika kā viena no labākajām trešās vietas ieguvējām. Savukārt izslēgšanas spēlēs paragvajieši pendelēs uzvarēja gan Brazīliju (0:0, 2:0), gan Venecuēlu (0:0, 5:3). Finālā gan nācās atzīt Urugvajas pārspēku – 0:3. Netrūkst arī citu piemēru, kad finālistei vai čempionei nav bijis nepieciešams izslēgšanas spēlēs graut vienu pretinieci pēc otras – jau pieminētā Grieķija 2004. gadā visās trīs izslēgšanas spēlēs uzvarēja ar 1:0 (vienreiz pagarinājumā), bet Spānija 2010. gadā ar identisku rezultātu uzvarēja visās četrās izslēgšanas spēlēs (vienreiz pagarinājumā).


, 2016-07-03 15:18, pirms 8 gadiem
Vaacija nav zaudeejusi pendelees nevienu reizi. Ir diez gan netaisniigi uzskatiit Rietumvaaciju par Vaaciju. Tad jau sanaak, ka PSRS ir Krievija un Cehoslovaakija ir Cehija.
P.S. paarsteidzoshaakais PO iznaakums ir GER 7:1 BRA. Saprotu, ka skatiez peec koef., bet tikai retais bija gaidiijis ko taadu.
, 2016-07-03 15:47, pirms 8 gadiem
SportaFansNR1 rakstīja: Vaacija nav zaudeejusi pendelees nevienu reizi. Ir diez gan netaisniigi uzskatiit Rietumvaaciju par Vaaciju. Tad jau sanaak, ka PSRS ir Krievija un Cehoslovaakija ir Cehija.
P.S. paarsteidzoshaakais PO iznaakums ir GER 7:1 BRA. Saprotu, ka skatiez peec koef., bet tikai retais bija gaidiijis ko taadu.
Sportā Krievija sevi ļoti bieži dēvē ar PSRS mantinieci,piedēvējot sev tās sasniegumus, tiesa,kad runa ir par politiku un PSRS politikas sekām,tad kaut kā norobežojās.
, 2016-07-03 18:21, pirms 8 gadiem
SportaFansNR1 rakstīja: Ir diez gan netaisniigi uzskatiit Rietumvaaciju par Vaaciju.
Vācijas izlasē pēc mūra krišanas ir spēlējuši pavisam nedaudzi austrumvācu izcelsmes futbolisti. Zammers, Balaks, B. Šnaiders, Noivils, R. Adlers, Enke un vēl saujiņa citu...

Šajā izlasē vienīgais ir Tonijs Krōss.

Nebūs nepareizi šo izlasi saukt par Rietumvācijas izlasi, pastiprinātu ar vienu pašu Krōsu.
, 2016-07-03 18:45, pirms 8 gadiem
Ļoti labs un saistošs materiāls!
Sporta gardēžiem uz kārā zoba : )
, 2016-07-03 19:44, pirms 8 gadiem
Es VFR līdz apvienošanās un šo Vāciju uztveru ka'vienu un to pašu, sevišķi futbolā. Raksts toč labs.