"Inter" atzīmē 100 gadu jubileju

Pārsteidzoši, bet Milānai aizvadītā gadsimta laikā ir pieticis vietas, cilvēku un resursu abiem leģendārajiem Itālijas klubiem - "AC Milan" un "Inter". Aizvadītie 100 gadi šo derbiju ir iespieduši tik dziļi vēstures lapaspusēs, ka neviena cita pasaules pilsēta nevar lepoties ar divām tik panākumiem pārbagātām komandām.

1908. gadā Itālijā jau bija pietiekami daudz futbola klubu, un toreiz pacēlās jautājums vai vēl viena izveide būtu vitāli nepieciešama. Fakti par "Inter" izveidi lielākoties ir miglaini, bet skaidrs ir tas, ka pie "Inter" dzimšanas kādā Milānas restorānā klāt stāvējuši lielākoties ārzemnieki, pārsvarā no Šveices. Oficiālo dokumentu par sporta komandas izveidi parakstījuši pavisam 43 cilvēki.

Par kluba krāsām - melno un zilo - ir atbildīgs Džiordžio Mugani, slavens pagājušā gadsimta itāļu karikatūrists. Viņš ne tikai izveidoja "Inter" emblēmu un tai pieskaņotās krāsas, bet ir pazīstams arī ar citu zīmolu radīšanu, kā "Pirelli", "Martini" un "Cinzano".

Jau kopš kluba pirmsākumiem, "Inter" tika uztverti kā "AC Milan" mazie brāļi. Izveidots no pāris atkritējiem, kuri domāja savādāk nekā "Milan" vadība, "Inter" jau pirmajās sezonās plūca uzvaras laurus. 1910. gadā, vien divus gadus pēc kluba izveides, "Inter" izcīnīja pirmo A Sērijas čempionu titulu.

Lieli nopelni pirmā Scudetto izcīnīšanā pienākas Šveices un citu valstu ārzemniekiem, kuri sastādīja lielāko daļu no "Internazionale" sastāva, tādējādi padarot klubu slavenu ar savu ārzemniecisko pieeju Itālijas futbolam. Nav brīnums, ka arī šodien "Inter" vadībai nav kompleksu izveidot komandu gandrīz pilnībā bez itāļiem.

Dīvainā kārtā, futbola spēles Dievi bija noteikuši, ka "Inter" savus čempiona titulus izcīnīs ik pa desmitgadei. Pirmajam titulam 1910. gadā sekoja tituli 1920., 1930. un 1940. gadā, kā vienīgais izņēmums jāmin 1938. gada triumfs A Sērijā. Šī neparastā sakarība ilga līdz 1950. gadam, kad "Inter" šo dīvaino tradīciju pārtrauca.

Otrā pasaules kara laikā, "Inter" dāvāja futbolam pirmo liela mēroga superzvaigzni - Džuzeppi Meaccu. Kā vēsta vēstures grāmatas, "Milan" Meaccu esot izbrāķējuši, jo slavenais uzbrucējs karjeras sākumā esot svēris pārāk maz. Lai nu kā, pēc pāris kārtīgām maltītēm "Inter" mītnē Džuzeppe bija gatavs varoņdarbiem, turklāt - kādiem!

240 vārti "Inter" labā, divi "Scudetto", Itālijas Kauss un divi Pasaules Kausi, kā arī trīs reizes labākais A Sērijas bombardieris - ātrāk būtu uzskaitīt titulus, ko Meacca neizcīnīja. Fašistu laikos futbols Itālijā ātri vien kļuva par tautas iecienītāko sporta veidu, un Meacca tolaik bija šī sporta veida karalis, nav brīnums, ka "Inter" stadionu dēvē viņa vārdā.

Lai gan 1950. gadā "Inter" izjauca tradīciju, viņiem nebija nepieciešams ilgs laiks, lai atgrieztos turnīra tabulas pirmajā vietā. Treneris Alfredo Foni izveidoja vienu no klasiskākajām Catenaccio stila komandām, kura 1952./53. gada sezonā ielaida vien 24 vārtus, bet gadu vēlāk pirmo reizi "Inter" pastāvēšanas vēsturē nosargāja iegūto titulu.

Varbūt komandas uz aizsardzību tendētais spēles stils nepiesaistīja daudz līdzjutēju, toties ar to panāktie rezultāti piesaistīja uzņēmēju interesi, un 1955. gadā par kluba īpašnieku kļuva naftas magnāts Andželo Moratti. Lai gan panākumi nenāca reizē ar naudu, Andželo nenācās gaidīt pārāk ilgi, līdz pienāca līdz šim labākie laiki "Internazionale" vēsturē.

Kluba "Zelta laiki" sākās 1962. gadā un ilga četras sezonas, kuru laikā Melnzilie izcīnīja divus Eiropas kausus, divus A Sērijas titulus un divus Pasaules klubu kausus. Pēc otrā titula uz "Inter" krekliem virs logo uzradās zelta zvaigzne, kura pienākas par 10 izcīnītiem A Sērijas tituliem.

Pievēršoties jau tuvākiem laikiem mūsdienās, "Inter" Itālijas vareno klubu triumvirātā vienmēr tikuši uztverti kā vājākais no trim klubiem - "Juventus", "Milan" un "Inter". Kamēr turīnieši nodarbojās ar A Sērijas titulu vākšanu, "AC Milan" bija aizņemti ar Eiropas iekarošanu.

Sākot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un beidzot ar pavisam nesenām sezonām, "Inter" piedzīvoja kluba vēsturē garāko neveiksmju periodu. Lai kā spēlētāji cīnītos laukumā, lai cik naudas kluba vadība izšķiestu ārpus laukuma, 17 gadus Scudetto bija nesasniedzams kluba līdzjutēju un tā prezidenta Massimo Moratti (Andželo dēla) sapnis.

Kad "Inter" beidzot izdevās iegūt A Sērijas titulu, tas, protams, atnāca dīvainākajā no visiem iespējamajiem veidiem - caur tiesas zāli. Kad "Juventus" tika atņemti tituli, "Inter", kā cietēji no nelikumībām līgā, ieguva vienu no diviem - 2005./06. gada sezonas titulu.

Nākamo titulu "Inter" izcīnīja jau pierastajā veidā, pagājušajā sezonā pārspējot visas komandas ar iespaidīgu pārsvaru. Kamēr daudzi apšaubīja, kā "Inter" nonāca līdz šādai dominancei līgā, vien daži spēs noliegt, ka viņi pagājušajā sezonā neapšaubāmi bija pelnījuši uzvarēt.

Šķiet, ka "Inter" 17 sausie gadi ir tālu aiz muguras, un klubs atkal ir atgriezies sešdesmitajos, pienācīgi aizstāvot melni-zilās formas gan Itālijā, gan ārpus tās. Ļoti iespējams, ka šosezon "Inter" izcīnīs trešo titulu pēc kārtas, pievienojot vēl vienu ierakstu kluba vēstures lapaspusēm, kā arī vēl nav pilnībā zudušas cerības pacīnīties par Čempionu Līgas titulu, tādējādi nodrošinot, ka kluba vecā iesauka Beneamata - mīlētie - turpinās dzīvot komandas fanos.