Francijas futbolā melnādaino un arābu diskriminācijas skandāls

Es tikai vēlējos, lai šie kritēriji tiktu mainīti un fiziskie dotumi vairs nebūtu svarīgāki nekā citi kritēriji, piemēram, bumbas kontrole. Vēlējos, lai visiem spēlētājiem būtu iespējas, taču tā tas vienmēr nebija," Blāns turpināja. "Runāt ir aizliegts? Šī ir nacionalitāte [norāda uz sirdi – aut.], to neizvēlas atkarībā no apstākļiem. Jāpalīdz jaunajiem futbolistiem izdarīt izvēli, zinu, ka tas ir ļoti grūti. Kad spēlētājs aizstāv Francijas U-16 izlases krāsas, saku, ka tā ir Francija, un man nepatīk redzēt spēlētāju, 23 gadu vecumā pārstāvot citu valsti."

Mediapart informāciju kategoriski noraidīja arī federācijas pārstāvji un citas amatpersonas. Bijušais federācijas prezidents Žans Pjērs Eskalets bija lakonisks: "Nenoticēju pat uz sekundi." Federācija piektdien speciāli sasauktajā preses konferencē sacīja, ka tiks veikta iekšējā izmeklēšana. Nav izslēgts, ka federācija sakarā ar Mediapart publicēto rakstu varētu vērsties tiesā. Tāpat savu viedokli oficiālos paziņojumos izteica vairāki klubi. ""Le Havre" nekad no Francijas Futbola federācijas nav saņēmis nekādas norādes par iespējamajām kvotām jaunatnes centros saistībā ar spēlētāju izcelsmi. Pirms uzbrukt Francijas futbolam, "Le Havre" pieprasa no Mediapart pierādījumus, kas apstiprinātu šo informāciju," teikts otrās līgas kluba "Le Havre" oficiālajā mājaslapā.

Savas domas izteica arī Marseļas "Olympique" galvenais treneris un 1998.gada pasaules čempions Didjē Dešāms: "Labi pazīstu Lorānu Blānu un neticu, ka notikušas šādas tikšanās un pieņemti šādi lēmumi. Marseļas "Olympique" spēlētāji nāk no Āfrikas, Dienvidamerikas…Sports ir universāls, un nevar būt ne runas par diskrimināciju." Tāpat Dešāms piebilda, ka 1998.gada Francijas izlase, kuras kapteinis bija tieši Blāns, bija lepna par savu vairāku rasu identitāti.

"Šie komentāri ir kas neiedomājams. Tie ir apvainojoši," Lionas "Olympique" mājaslapā citēts galvenais treneris Klods Puels. "Daudz sezonu tiek domāts, ko varētu darīt, lai attīstītu Francijas futbolu. Francijai ir paveicies ar daudzajām valstī esošajām kultūrām. Tas sniedz lielisku dažādību, kam vajadzētu būt iemeslam progresam. Arī mani uztrauc tas, ka spēlētāji, kas uzauguši Francijā, pēc tam pārstāv citu izlasi. Mani uztrauc tas, ka spēlētāji, kas trenējušies klubā, pirmo profesionālo līgumu paraksta citur. Investīciju ziņā to ir grūti pieņemt, tas ir risks."

Mombārs - Vai mēs risināsim problēmu un ierobežosim bērnu skaitu, kuri varētu mainīt pilsonību?

Blāns - Esmu pilnībā par. Godīgi sakot, tas mani ļoti uztrauc. (…) Manuprāt, mums jācenšas to izskaust. Un tas nav saistīts ar rasismu vai ko tādu. Mani tas ļoti uztrauc, ja spēlētāji 16, 17, 18, 19, 20, 21 gadu vecumā valkā [Francijas] izlases kreklu un tad pārstāv Ziemeļāfriku vai Āfriku.

Mombārs - Tātad 30%? Viena trešdaļa bērnu, kuri var mainīt [pilsonību]?

Blakārs - Ne tikai. Neoficiāli var runāt par tādu kā kvotu. Ideāli būtu to pateikt, taču ne oficiāli.

Blāns - Ādas krāsa nav problēma. Tas, ka cilvēks ir no Ziemeļāfrikas, nav problēma. Man nav problēmu ar viņiem. Ja melnādainais jūtas kā francūzis un vēlas pārstāvēt Franciju, tas man der ļoti labi.

Smerekī: Ja puisis vēlas spēlēt izlasē, tas ir tikai normāli, ka viņš pāriet uz valsti, kur viņš tiks laukumā. Tas ir tikai cilvēcīgi. (…) Pirmkārt, tā ir diskriminācija. Un, ja mēs izslēdzam cilvēkus, kuri var izvēlēties spēlēt citā izlasē, tad es nezinu, vai viņš ir no pirmās divīzijas [|Ligue 1" – aut.]. Jo šie spēlētāji, pat, ja viņi pārstāvēs citu izlasi, spēlē "Ligue 2". (…) Kas mani šajā sakarā uztauc, ir tas, ka puišiem ir (bija) potenciāls būt francūzim-francūzim un spēlēt kopā ar Lorānu, taču tā kā viņam nebija pietiekami daudz meistarības un talanta, lai spēlētu kopā ar Lorānu, viņš pāries uz citu valsti. Un viņi ir tie, kurus jūs vēlaties izslēgt. Tas nav iespējams.

Blakārs - Nav obligāti jāizslēdz.

Smerekī - Limitēt? Tas nozīmē, ko mēs paturēsim? Baltos? Sliktākos?

Blāns - Mēs vēlamies izslēgt ārzemniekus. Ne visus, taču nodrošināt, lai jauniešu izlasēs un DTN būtu strikti noteiktie kritēriji, kā piesaistīt citus cilvēkus. Ja paliks esošie kritēriji, vienmēr būs vieni un tie paši cilvēki. (…) Vai tagad visi nav gari, spēcīgi un atlētiski? Melnādainie. Tā tas ir. Šodien tas ir fakts. (…) Domāju, ka mums vajadzētu izmainīt [kritērijus], jo īpaši 13-14, 12-13 gadīgiem puišiem. Kritērijus, kas piemēroti mūsu pašu kultūrai. (…) Spānijā nav tādu problēmu. Spāņi saka: "Mums tā nav problēma. Melnādainie – mums tādu nav."

"Atstādināšana ir pārsteidzīga. Nepieciešamie lēmumi jāpieņem pēc tam, kad izdarīta izmeklēšana. Viņiem vajadzēja pagaidīt. (…) Publicētajā rakstā ir caurumi, tas nav pārāk nopietns," sacīja jauniešu treneris Gijs Rū. "Ir divi temati, kuri jāizskata – dubultā pilsonība un spēles stils, kādu mēs vēlamies. Francijā, zinot tās vēsturi un koloniālo pagātni, ir tūkstošiem cilvēku, kuri ir mūsu radinieki. Viņu bērni ir uzauguši šeit un spēlējuši futbolu. Pēc likuma viņi ir francūži. FIFA ļauj pārstāvēt vectēva dzimteni, un ierobežojumi ir vēl brīvāki. Tā ir problēma. Vajadzētu noteikt, ka spēlētājiem 18 gadu vecumā būtu jāizlemj, kuru valsti pārstāvēt."

"Nedomāju, ka Mediapart par šo tēmu runā pilnīgas muļķības. Kad es biju direktors un man ar Blakāru bija diskusija par spēlētājiem, viņš allaž teica – jūs, melnādainie. It kā mēs apzināti uz nabaga baltādaino rēķina ņemtu tikai melnādainos un arābus. Mēs vienmēr izvēlējāmies labākos spēlētājus, kādus varējām. Tam nebija saistības ar ādas krāsu vai šķiru," sacīja bijušais Nacionālā futbola institūta (INF) direktors Andrē Merejs

Šodienas realitāte ir tāda, ka 45% spēlētāju, kas iziet cauri mūsu struktūrām, ir ar dubultpilsonību. Personiski es tikai teicu, ka būtu labi, ja komandās būtu tikai 30% spēlētāju, kuri varēti mainīt [futbola] pilsonību. Runājot par pārējo, ir riebīgi, ka Lorāns Blāns ir nonācis šo notikumu epicentrā, jo viņš tikai vienreiz piedalījies mūsu diskusijās un, iespējams, vairs nekad to nedarīs."