Lielie futbola svētki var sākties

Visbiežāk triumfējuši vācieši
Kontinenta spēcīgākās valstsvienības titulu 12 turnīru laikā spējušas izcīnīt deviņu dažādu valstu nacionālās izlases. Trīs reizes to paveikusi Vācija (divas reizes kā VFR), divas reizes tas bijis pa spēkam Francijai, bet vienu reizi čempionu tronī kāpusi PSRS, Čehoslovākija, Itālija, Spānija, Nīderlande, Grieķija un Dānija.

Atšķirībā no pasaules kausa izcīņas, kur lieli pārsteigumi saistībā ar turnīra uzvarētājkomandu līdz šim nav īstenojušies, Eiropas četrgades grandu spēku samērošanās divkārt noslēgusies ar "tumšā zirdziņa" uzlekšanu pašā sacensību virsotnē. 1992. gadā ar milzīgu sprādzienu Gēteborgas stadionā eksplodēja "dāņu dinamīts", savukārt vēl pavisam nesen Portugālē rīkotajā čempionātā Grieķijas izlases galvenais treneris Oto Rehāgels ar savu padoto sniegumu visai futbola sabiedrībai nodemonstrēja īstu pašdisciplīnas paraugstundu, pierādīdams, ka nozīmīgus turnīrus var uzvarēt arī bez spožiem "spīdekļiem" un skaļiem uzvārdiem.

Pārējie desmit Eiropas spēcīgāko komandu saieti noslēgušies ar vairāk vai mazāk likumsakarīgu gala iznākumu, uzvarot kādai no tā brīža potenciāli spēcīgākajām valstsvienībām. 16 komandu liela kompānija gan līdz šim savākusies tikai pēdējos trijos čempionātos. Pirms 1980. gada finālturnīram kvalificējās tikai četras labākās izlases, bet līdz 1992. gadam (ieskaitot) kontinenta spēcīgāko valstsvienību noskaidroja astoņu sāncenšu cīniņā.

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka jau kopš 1984. gada vairs nenotiek spēles par bronzas medaļām. Tā iemesls ir pusfināla neveiksminieku sportiskās motivācijas zušana. Futbola kuluāros daudz tiek runāts par "mazā fināla" izskaušanu arī pasaules kausa izcīņā, taču vismaz pagaidām FIFA oficiālu lēmumu šai sakarā nav pieņēmusi.

Pelnošākais turnīrs
Jau otro reizi Eiropas čempionātu pastāvēšanas vēsturē spēcīgākās Vecā kontinenta komandas uzņems divas rīkotājvalstis. Pirmo reizi tas notika 2000. gadā, kad futbola svētki risinājās Nīderlandē un Beļģijā, savukārt šovasar izlašu delegācijas un atbalstītājus uzņems Austrija un Šveice. Turnīra mači notiks astoņās pilsētās - Bāzelē, Ženēvā, Cīrihē, Bernē, Vīnē, Klāgenfurtē, Insbrukā un Zalcburgā.

Sacensību izspēles formāts droši vien vairumam futbola līdzjutēju būs labi pazīstams, taču katram gadījumam atgādināsim to vēlreiz. Visas 16 komandas ar izlozes palīdzību ir sadalītas A, B, C un D apakšgrupās, kur aizvadīs viena apļa turnīru, tiekoties pa reizei ar katru pretinieku. Ceturtdaļfinālam kvalificēsies katras grupas divas spēcīgākās izlases, kuras pēc tam ar izslēgšanas spēļu palīdzību noskaidros turnīra uzvarētāju. Būtiski piebilst, ka finālā nevarēs tikties A un B vai arī C un D grupu vienības, jo to ceļi krustosies vēlākais jau pusfinālā.

Kopumā uz turnīru nodrukāti 1,05 miljoni biļešu. Mača dalībkomandu pārstāvjiem atvēlēti 38% biļešu (katrai pa 19%), bet 33% nonāca publiskajā pārdošanā. UEFA lēš, ka kopējie ienākumi sasniegs 1,25 miljardus eiro, un tas ir ievērojami vairāk nekā pirms četriem gadiem Portugālē (852 miljoni). Lētākā biļete ir uz Austrijas un Horvātijas spēli, kas notiks svētdien, taču arī tās cena ir ļoti iespaidīga – 500 eiro. Dārgākā biļete uz finālmaču Vīnē maksās 3700 eiro.

Bez Raula, Trezegē, Kanavaro, Rūnija, Pauletas...
Sīkāk par visām 16 Eiropas čempionāta dalībniecēm esam jau informējuši, taču ar rūgtumu nākas atzīmēt faktu, ka šīs vasaras futbola salidojumā neredzēsim vairākus iemīļotus un no iepriekšējiem turnīriem labi zināmus spēlētājus. Spāņu virsvadonis Luiss Aragoness izbrāķēja Raulu, Raimondam Domenekam nevajadzīgi izrādījās 2000. gada čempionāta zelta vārtu autora francūža Davida Trezegē pakalpojumi, neveiksmīgu savainojumu neilgi pirms turnīra sākuma guva itāļu komandas dvēsele Fabio Kanavaro, Portugāles izlasē vairs neredzēsim pieredzējušos Luišu Figu un Pedro Pauletu, savukārt Stīva Maklārena bēdīgās epopejas rezultātā uz "Euro 2008" neaizbrauca visa kājbumbas dzimtenes delegācija. Šo sarakstu varētu vēl turpināt ar mazāk spilgtākiem gaidāmā turnīra "iztrūkumiem", taču vienlaikus arī jācer, ka čempionāts dāvās mums jaunus atklājumus, kuru ietekmē iepriekš minētie zaudējumi kļūs ne tik uzkrītoši.

Par turnīra galvenajiem favorītiem un komandu izredzēm runāts daudz un dikti, tādēļ atkārtoties nebūtu prātīgi. eSports.lv "Euro 2008" eksperts Aleksandrs Starkovs jau iepriekš norādīja, ka pirms starta visi sāncenši ir līdzvērtīgi un prognozēt iespējamos notikumus ir ļoti grūti. Turpmāko trīs nedēļu laikā mūs gaida 31 interesanta cīņa, un eSports.lv ar vislielāko vērību sekos līdzi sacensību gaitai, informējot lasītājus par turnīra norisi, aktualitātēm, iepazīstinot ar ekspertu komentāriem un visādā citādā veidā "uzmanot" šīs vasaras nozīmīgāko Eiropas sporta notikumu.

Līdzšinējo Eiropas čempionātu norises vietas un uzvarētāji

Izmantotie resursi:
fifa.com
uefa.com
wikipedia.org
Neatkarīgā Rīta Avīze