Śląsk: liels stadions, domes klubs, Jaunzema draugs, LNT īpašnieks un futzālists

Jo mazāka bumbas kontrole – jo labāk?
Vēl 2023. gada pavasarī Vroclavas "Śląsk" cīnījās par palikšanu Ekstraklasē un pagājušo sezonu sāka ar trim neuzvarētām spēlēm (0-1-2), taču turpināja ar septiņām uzvarām un 16 nezaudētām spēlēm pēc kārtas (12-4-0), ziemas migā sensacionāli dodoties kā rudens čempione. Sezonas pirmajā daļā vidēji spēlē izcīnot 2.16 punktus, pēc divu mēnešu pauzes "Śląsk" atgriezās ar bilanci 2-4-5 jeb tikai 0.91 punktu spēlē un noslīdēja uz ceturto vietu. Vroclavas klubam gan izdevās lielisks beigu spurts, finišējot ar četrām uzvarām pēc kārtas un pat atspēlējot piecu punktu deficītu pret līderi Bjalistokas "Jagiellonia", kurai gan bija labāka savstarpējā bilance (1:2, 3:1) un kas sensacionāli pirmoreiz vēsturē kļuva par Polijas čempioni.

Polijas jaunais līderu duets vēl gadu iepriekš bija finišējis tikai 14. un 15. vietā, tomēr spēles stila ziņā tur arī paralēles starp Bjalistokas un Vroclavas komandām beidzas. Kamēr "Jagiellonia" ar 77 vārtiem bija pārliecinoši rezultatīvākā vienība līgā, par 18 vārtiem apsteidzot Ščecinas "Pogoń", un ar vidēji 57% bumbas kontroli bija otrā līgā aiz Poznaņas "Lech" (59%), Vroclavas "Śląsk" bumbas kontrolē ar 45% bija ceturtajā vietā no beigām un izcēlās ar vismazāk ielaistajiem vārtiem līgā (31, otrā ar 35 bija Gļivices "Piast", Bjalistoka ielaida pat 45 vārtus), vārtsargam Rafalam Leščiņskim bija visvairāk sauso spēļu (13). Tiesa gan, būtu aplami teikt, ka "Śląsk" ar vārtu gūšanu nesekmējās: 50 vārti bija piektais rādītājs līgā, bet spānis Eriks Eksposito ar 19 precīziem sitieniem kļuva par labāko snaiperi – spāņiem šis gods tika trešo sezonu pēc kārtas un piekto reizi septiņu sezonu laikā, ārzemnieks snaiperu tabulas augšgalā bija devīto sezonu pēc kārtas. Starp citu, 2011./12. g., kad Vroclava otro un pagaidām pēdējo reizi izcīnīja titulu, labākais snaiperis Ekstraklasē bija Poznaņas daugavpilietis Artjoms Rudņevs.

Blīvā Ekstraklase ir brīnišķīgs piemērs bieži pieminētajai hipotēzei, ka jo līdzvērtīgākas komandas, jo mazāk svarīgs ir pārsvars bumbas kontrolē, varbūt pat tieši pretēji – kvalitatīvu zemu bloku uzlauzt ir grūti, bet pretuzbrukumu komandai plašuma ātrajās pārejās būs nesamērīgi vairāk. Vroclavas "Śląsk" nezaudēja nevienā spēlē, kurā tai bija mazāk par 45% bumbas kontroles (12-5-0, zem 35% bilance bija 6-2-0), zaudēja tikai vienā spēlē no 21, kurā tā bumbu kontrolēja mazāk par pretiniekiem (15-5-1, vidēji 2.38 punkti), turpretī 13 spēlēs ar lielāku bumbas kontroli sakrāja tikai 13 punktus (3-4-6). Mājās "Jagiellonia" uzveikta ar 27% bumbas kontroli (2:1), "Legia" ar 4:0 grauta ar 37% bumbas kontroli, "Lech" mājās pievārēta ar 26% bumbas kontroli (3:1) utt.

Ja liekam pretī Ekstraklases bumbas kontroles vadošo trio Poznaņu (59%), Bjalistoku (57%) un Varšavu (57%), tad visi trīs klubi kopā 48 spēlēs, kurās bumbu kontrolēja vismaz 60% laika, pelnīja 1.31 punktu mačā (16-15-17), bet pārējās 54 spēlēs tika pie 2.07 punktiem mačā (32-16-6). Te gan vienlaikus ir ļoti svarīgs atgādinājums, ka milzīga bumbas kontrole milzīgu pārākumu meistarībā vai potenciālā parasti norāda, ja tiekas būtiski dažādu līmeņu komandas, savukārt relatīvi līdzvērtīgu komandu cīņā bumbas kontroli visbiežāk diktē rezultāts – proti, 60% bumbas kontrole drīzāk ir sekas tam, ka šī komanda lielu daļu spēles bijusi iedzinējas lomā un attiecīgi bijusi vairāk ieinteresēta būt ar bumbu un uzbrukt, bet pie neizšķirta vai pašas vadības bumbas kontroles rādītāji visdrīzāk būtu bijuši citi (šā paša iemesla dēļ ļoti jāuzmanās arī ar xG analīzi - jāatceras, ka komandu pašmērķis ir uzvarēt, nevis krāt pārējo statistiku). Un, protams, nevar izslēgt arī tādu varbūtību, ka iepriekšējā sezona vienkārši bija sakritība, anomālija - labāko desmitniekā vienīgi "Śląsk" bumbu kontrolēja mazāk par 50%, Vroclavas komanda par piecarpus vārtiem apsteidza savu xG rādītāju ("Jagiellonia" guva pat par 20 vārtiem vairāk, nekā vajadzēja) un par septiņiem vārtiem apsteidza savu xGA rādītāju.

Statistikas dati: https://www.ekstraklasa.org/statystyki/druzynowe

Gadiem ilgā un nesekmīgā privatizācija
1977. gadā "Śląsk" pirmoreiz kļuva par Polijas čempioni un septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados regulāri spēlēja Eirokausos, taču deviņdesmitajos gados lēkāja pa līgām un 21. gadsimta sākums Vroclavā bija būtisku pavērsienu pilns. Divu sezonu laikā "Śląsk" no augstākās līgas nolidoja uz trešo divīziju, 2007. gadā Ukraina un Polija ieguva "Euro 2012" rīkošanas tiesības, par vienu no plānotajām spēļu pilsētām provizoriski izvēloties arī Vroclavu, kas uzņēmās jauna stadiona būvniecību, 2008. gadā "Śląsk" atgriezās elitē, ko nu jau sauca par Ekstraklasi, bet 2009. gadā pilsētai, kas grūtā brīdī bija pārņēmusi klubu un nostutēja to atpakaļ uz kājām, talkā nāca tā brīža Polijas bagātākais cilvēks Zigmunts Soložs-Žaks. Polijas televīzijas magnāts, kurš izveidoja privāto televīzijas kanālu Polsat, kas gadsimtu mijā iegāja arī Baltijas tirgū, tostarp kļūstot par kādreizējās Latvijas Neatkarīgās televīzijas jeb LNT īpašnieku.

Vairāk nekā 40 tūkstošu vietu ietilpīgais un gandrīz miljardu zlotu (947 miljonu zlotu, ap 221 miljonu eiro) izmaksājušais Vroclavas stadions, kas Eiropas čempionātā uzņēma visas trīs netālās Čehijas grupas spēles (arī pret Poliju), tika atklāts 2011. gada 28. oktobrī ar izpārdotu spēli pret "Śląsk" draugu klubu Gdaņskas "Lechia" (1:0), kā pamatsastāvā tolaik bija latviešu centra aizsargs un arī bijušais "Riga" asistents Sergejs Kožans. Simboliski, ka jaunā stadiona debijas sezonā "Śląsk" atkal kļuva par Polijas čempioni. Iepriekšējā sezonā "Śląsk" bija otrajā vietā, nākamajā finišēja trešajā, tomēr kļūt par stabilu Polijas grandu neizdevās un kluba darbību virs ūdens joprojām nācās uzturēt tieši pilsētas domei – jaunais vairākumīpašnieks uz milzīgo privāto līdzekļu ieguldīšanu nebija diez ko nasks. 2013. gada beigās pašvaldība no Soloža-Žaka atpirka 51% akciju un 2014. gada sākumā tās trijās vienādās daļās pārdeva trīs reģiona uzņēmumu apvienībai, kas nu pārņēma kluba kontrolpaketi.

Pusotru gadu vēlāk pašvaldība paziņoja par vēlmi pārdot lielāko daļu atlikušo akciju un sev atstāt tikai nepilnus sešus procentus, tomēr kluba tālākas privatizācijas vietā pilsēta 2019. gada oktobrī atkal palika viena pati – pārņēmusi visu trīs uzņēmumu akcijas, tai nu piederēja 99,11% "Śląsk" akciju. Šā gada aprīlī Vroclavas mēra krēslā tika pārvēlēts Jaceks Sutriks, kurš vēlreiz uzsvēra pašvaldības vēlmi klubu nodot privātās rokās, taču kārtējie "Śląsk" privatizācijas plāni atkal beidzās ar sakāvi. Gadu veicot pārrunas ar vācu uzņēmumu Westminster, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, 7. jūnijā (tajā pašā dienā, kurā kapteinis un uzbrukuma līderis Eksposito pavēstīja par līguma nepagarināšanu, vēlāk pārceļoties uz Kataru), sarunas oficiāli beidzās ar kompānijas lēmumu neizteikt piedāvājumu.

Pašvaldība savā paziņojumā to skaidroja ar kluba cenas pieaugumu – ja 2023. gadā, kad "Śląsk" cīnījās par palikšanu, pašvaldība klubu vērtēja tikai astoņu miljonu zlotu apmērā (1,9 miljonu eiro pēc pašreizējā kursa), tad pēc ļoti labas sezonas nu jau gribēja 53-55 miljonus zlotu jeb vairāk nekā 12 miljonus eiro (tas gan tik un tā ir krietni mazāk, nekā 20 miljoni eiro, par kuriem Kiljans Mbapē grasās kļūt par franču otrās līgas kluba "Caen" īpašnieku). Šomēnes domnieki oficiāli apstiprināja jaunu privatizācijas rezolūciju, ļaujot potenciālajiem investoriem iegādāties arī mazāku akciju daļu – vismaz 5% akciju un ne vairāk kā 90% akciju, nelielu daļu atstājot pilsētai, taču rezolūcija, protams, ir tikai pirmais (iedomu) solis - līdz investoru atrašanai un kluba pārdošanai vēl ir ļoti, ļoti tālu.

Maz ienākumu, daudz zaudējumu
Vroclavas futbola klubs pašreizējā kapacitātē nebūtu iedomājams bez domes tieša un netieša atbalsta. Stadions pieder pilsētai, akadēmija trenējas pilsētas infrastruktūrā, klubu atbalsta virkne pilsētas uzņēmumu, bet pilsēta no sava budžeta ik sezonu klubam atvēl ap 13 miljoniem zlotu jeb ap trim miljoniem eiro pēc pašreizējā kursa. 2023. gadā summa pieauga līdz 17 miljoniem zlotu, neplānotus četrus papildu miljonus pārvirzot no zoodārzam vajadzīgās naudas, bet šogad klubam tika solīts pat 21 miljons (gandrīz pieci miljoni eiro) – to pamatojot ar Vroclavas sporta centra projekta būvniecību, kas klubam nākotnē beidzot ļaus tikt pie savas treniņbāzes (būvniecības darbiem desmit miljonus zlotu pagājušajā gadā atvēlēja arī Polijas Sporta un tūrisma ministrija). Tik liela un regulāra pilsētas budžeta atvēlēšana profesionālajam futbolam tiek pamatota ar paralēlēm, ka pilsēta līdzīgā veidā un līdzīgos apjomos uztur vai līdzfinansē arī teātrus, mūziku, zoodārzu un citas sfēras, tomēr dome jau gadiem skandē, ka mūžīgi tas neturpināsies – klubam ir jāatrod privāts investors.

Pēc stadiona atklāšanas 2011. gadā "Śląsk" izpārdeva pirmās divas mājas spēles un čempionu sezonā apmeklētību jaunajā stadionā no līdzšinējiem 7-8 tūkstošiem pacēla līdz vidēji 21,7 tūkstotim. Pirmajā pilnvērtīgajā sezonā, kad atklāšanas emocijas jau bija nosēdušās, vidējā apmeklētība Ekstraklasē bija 15,3 tūkstoši, bet pēcāk apmeklētība strauji kritās, sezonās, kurās netika augstāk par desmito vietu, vidējam skatītāju skaitam krītot arī zem 10 tūkstošiem. Relatīvi lielas ažiotāžas nebija arī Eirokausos – Čempionu līgas debijas spēlē bija vairāk par 18 tūkstošiem, bet citādi apmeklētība lielākoties bijusi nedaudz virs 10 tūkstošiem, izpārdodot tikai vienu spēli – 2013. gadā Eiropas līgas "play-off" kārtā pret "Sevilla", pret kuru viesos pat tika iegūta vadība, taču pēcāk summā ielaisti deviņi vārti pēc kārtas (1:4, 0:5). Vēl 2022./23. g. sezonā, kurā "Śląsk" ieņēma 15. vietu, vidējā apmeklētība knapi pārsniedza 10 tūkstošus (sestā vieta līgā), turklāt spēles dienas ienākumi, kā liecina grāmatvedības uzņēmuma Grant Thornton publicētā līgas atskaite, bija tikai devītie līgā – 3,5 miljoni zlotu (virs 800 tūkstošiem eiro pēc pašreizējā kursa), vidēji no skatītāja iekasējot tikai 20 zlotu (12. vieta līgā), kamēr grandi "Legia" un "Lech" par skatītāju dabūja 88 un 67 zlotu, Andreja Cigaņika bijušais klubs Lodzas "Widzew" - 49 zlotus. Grandu spēles dienas ienākumus gan būtiski uzlabo Eirokausu mači.

Vidējā apmeklētība un spēles dienas ienākumi (2022./23.)

Statistikā iekļautas visu oficiālo turnīru spēles 2022./23. g. sezonā. Spēles dienas vidējie ienākumi no viena skatītāja rēķināti, kumulatīvo skatītāju skaitu visos mačos dalot ar visas sezonas spēles dienas ienākumiem. Avots:
https://grantthornton.pl/wp-content...

Datu avots: TransferMarkt.de. Statistikā netika iekļautas spēles, kuras aizritēja bez skatītājiem.

Pagājušajā sezonā Vroclavas stadions atkal atcerējās, ko nozīmē daudz skatītāju. Ne vien Oleksandra Usika augusta cīņā pret Denjelu Dubuā, Ukrainas atlases spēlē pret Angliju (1:1) un pārspēļu finālā pret Islandi (2:1), bet arī "Śląsk" mačos. Jaunajai valdei aktīvāk ķeroties klāt mārketingam un komandai demonstrējot daudz, daudz labākus rezultātus, apmeklētība pieauga vairāk nekā divkārši - vidēji 22,5 tūkstoši (trešā vieta līgā), daudz skatītāju nākot ne vien pret ierastajiem grandiem "Legia" un "Lech", bet arī pret mazajām komandām un arī jau tad, kad titula ambīcijas vēl nešķita tik reālas. Vroclavas klubs finanšu pārskatus iesniedz par kalendāro gadu, nevis sezonu, un 2023. gadā biļešu ienākumi gandrīz dubultojās – no 2,9 līdz 5,4 miljoniem zlotu. Pamatdarbības ienākumi gan bija tikai 32 miljoni zlotu (ap 7,5 miljoniem eiro), kas Ekstraklasē ir stipri viduvējs rādītājs, četrkārši atpaliek no "Legia", "Lech" un knapi nosedz kluba algas – pamatizdevumi pagājušajā gadā bija 62,6 miljoni zlotu jeb ap 14,7 miljoniem eiro, kas, starp citu, pat bija mazāk par "Riga" izdevumiem 2023. gada pārskatā (16,0 miljoni eiro).

Algu attiecība pret visiem ienākumiem (arī transfēriem) 2022./23. g.

Avots: https://grantthornton.pl/wp-content/uploads/2023/10/Finansowa-Ekstraklasa-RAPORT-02-10-2023v2.pdf

Domes piešprices ļauj klubam izdzīvot, bet klasiskajos ienākumos tās netiek ierēķinātas, tādēļ iepriekšējie divi gadi pabeigti ar kopumā vairāk nekā 47 miljonu zlotu lieliem zaudējumiem: -20,6 miljoni 2022. gadā un -26,8 miljoni 2023. gadā, kas ir starp lielākajiem zaudējumiem Ekstraklasē. 2022./23. g. sezonā ar lielākajiem zaudējumiem strādāja Vladislava Gutkovska čempione "Raków" (-34,5 miljoni zlotu, tādējādi izdevumu atšķirība pret "Legia" un "Lech" nebija tik milzīga kā ienākumu), vēl sezonu senāk lielākie zaudējumi bija "Cracovia" (-27,4 miljoni zlotu). Turpretī abās sezonās ar peļņu strādāja Alvja Jaunzema jaunais klubs "Stal", kam arī ir visveselīgākā (pat pārāk veselīga, neizmantojot konkurētspējas potenciālu) algu attiecība pret ienākumiem. Tā kā Vroclavas 2023. gada atskaitē ietilpst tikai puse no lieliskās sezonas, šā gada rādītāji varētu būt patīkamāki.

Arī jāizceļ, ka Ekstraklasē tieši 2023./24. g. sezonā stājās spēkā jaunais TV rekordlīgums, Canal+ uz četriem gadiem raidtiesības iegādājoties par 1,3 miljardiem jeb vidēji 325 miljoniem zlotu (76 miljoniem eiro) sezonā. Līgas nesen publicētajā atskaitē atklāts, ka čempione "Jagiellonia" tika pie 32,5 miljoniem zlotu (7,6 miljoniem eiro), kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā iepriekšējās sezonas čempione, "Śląsk" tika pie 27,1 miljona (6,4), bet "Legia" – pie 25,2 miljoniem zlotu (5,9). Vismazākā summa tika izkritušajai Hožuvas "Ruch" – 9,8 miljoni zlotu (2,3). Jaunais TV līgums un skatītāju pieaugums var Vroclavas finanses uzlabot, bet diezin vai izārstēt pilnībā, turklāt naivi paļauties, ka rezultāti arī turpmāk būs tikpat augsti kā pagājušajā sezonā, kurā sākotnējais mērķis bija…neizkrist.

Klubu raidtiesību ienākumi par Ekstraklases pagājušo sezonu (23/24)

Avots: https://www.ekstraklasa.org/aktualnosci/18913/rekordowa-wyplata-z-ekstraklasy-za-sezon-2023-24

" Śląsk" pamatienākumu struktūra kopš atgriešanās elitē (milj. zlotu)

Informācijas avots: "Deloitte" un "Grant Thornton" pētījumi. Sākotnēji "Deloitte" pētījumi bija par kalendārajiem gadiem, taču pēcāk pārgāja uz sezonām.

Transfēri, Jaunzema konkurents un jaunais futzālists
Atšķirībā no RFS pretinieka Norvēģijas jaunā flagmaņa "Bodø/Glimt", kas nu jau ilgāku laiku strādā ar peļņu, Vroclavas "Śląsk" strādā ar lieliem zaudējumiem. Atšķirībā no "Bodø/Glimt", kas nu jau diezgan regulāri pērk spēlētājus par septiņciparu eiro, Vroclavas "Śląsk" lielākoties piesaista vai nu brīvos aģentus, vai arī pērk spēlētājus par relatīvi mazām summām. Un atšķirībā no "Bodø/Glimt", kas jau vairākus gadus gandrīz katrā pāreju periodā veic vismaz vienu nozīmīgu pārdošanas darījumu, Vroclavas "Śląsk" arī pārdošanas jomā nav (nebija?) ļoti produktīvs. Vismaz līdz pagājušajam gadam – iepriekšējos trijos pāreju periodos gan Vroclavas klubs trīs spēlētājus pārdevis par summām no pusotra līdz diviem miljoniem eiro – poļu uzbrūkošais pussargs Mateušs Prašeliks 2023. gada ziemā nokļuva Veronā, pirms gada uzbrukuma līderis Džons Jeboa 23 gadu vecumā tika pārdots tā brīža čempionei "Raków", bet šoziem 17 gadus vecais Karols Boriss devās uz Beļģiju.

Ja Vroclavas klubam šie trīs darījumi bija patīkams progress un vēl, protams, jāizceļ arī 2020. gadā Noridžai 22 gadu vecumā par trim miljoniem eiro pārdotais Pšemislavs Plaheta, tad Polijas apmēriem tie gan nebija milzīgi transfēri. Piecu gadu laikā spēlētājus par vairāk nekā trim miljoniem eiro pārdevuši seši Ekstraklases klubi – pat astoņi šādi transfēri bijuši "Legia", četri "Lech", pa diviem "Raków" un "Pogoń" un pa vienam "Jagiellonia" un Ļubinas "Zagłębie". Četri no šiem darījumiem eiro izteiksmē bijuši rakstāmi ar astoņiem cipariem. Blakus stereotipiskajam Vācijas virzienam jau ilgi liekama arī Itālija, tāpat, protams, netrūkst intereses arī no Anglijas un citām valstīm. Lai gan šādiem noteikumiem netrūkst arī mīnusu, domājams, ka tirgus vērtības un skautu ziņkārīgu skatienu pat mākslīgu palielināšanu U21 un U23 vecumā veicina arī tas, ka Polijas līgās klubiem ir jāiespēlē poļu jaunieši (Ekstraklasē tas nav obligāti, taču minūšu limita nesakrāšana nozīmēs soda naudu vai neiegūtu solidaritātes naudu), kuri tādējādi iegūst spēļu pieredzi un CV, kuras brīvās konkurences apstākļos viņiem visdrīzāk nebūtu. Tā, piemēram, Latvijas izlases pusaizsargam Alvim Jaunzemam pagājušajā sezonā nereti bija jāpaliek uz soliņa, lai spēlētu 19 gadus vecais Vroclavas audzēknis Lukašs Gertenštains, kurš atgriezies no īres un Rīgā aizvadīja 17 minūtes.

Bez četriem nosauktajiem Vroclavas transfēriem vēl interesants stāsts ir uzbrūkošais spēlētājs Valdemars Sobota. 2013. gadā, lai tiktu līdz Seviljai, Vroclavas komanda Eiropas līgas trešajā kārtā ar 1:0, 3:3 izslēdza "Club Brugge", un izbraukuma spēlē divus vārtus guva Sobota, kurš mēneša beigās par miljonu eiro tika pārdots tam pašam Beļģijas klubam. Divarpus gadus vēlāk Sobota devās uz Hamburgas "St. Pauli", 2020. gadā no Vācijas 2. Bundeslīgas atgriezās mājās, bet pēc divām sezonām Vroclavā beidza klasiskā futbola gaitas un sāka spēlēt…telpu futbolu. Pēc ne pārāk sekmīgas debijas sezonas Sobota pagājušajā sezonā Opoles vienības sastāvā 32 spēlēs guva 29 vārtus, kļūdams par piekto rezultatīvāko spēlētāju futzāla Ekstraklasē un savainojumu dēļ aprīlī nepilnu 37 gadu vecumā izpelnoties izsaukumu uz Polijas futzāla izlasi (lielā futbola izlasē viņš nospēlēja 17 mačus), kas aizvadīja izšķirošās pārspēles cīņā par Pasaules kausa finālturnīru – ar 3:2, 2:2 pārāki gan bija horvāti ar jauno RFS spēlētāju Marko Kuraju ierindā.

Valdemars Sobota Vroclavas un Opoles klubu formās. Foto: slaskwroclaw.pl/https://www.futsalekstraklasa.pl/

Varšava un Poznaņa – milži finansēs, bet ne tabulā
Pagājušajā sezonā Polijā stājās spēkā jaunais TV līgums, līgas apmeklētība pieauga gandrīz par trešdaļu (līdz 12,3 tūkstošiem - kaut minimāli apmeklētība kāpa pilnīgi visiem 18 klubiem, četriem no tiem, "Śląsk" ieskaitot, vairāk nekā dubultojās) un pēc septiņu sezonu pārtraukuma Eirokausu grupu turnīru sasniedza divi klubi – čempione "Raków" tika Eiropas līgas grupu turnīrā, bet Varšavas "Legia" sasniedza Eiropas Konferences līgas rudeni. Raugoties no mūsu skatu punkta, Polijas futbolu, protams, varam tikai apbrīnot, taču plašākā ainā ir jāuzdod pamatoti jautājumi, cik daudz sava potenciāla Polijas klubu futbols izmanto. Neaizmirsīsim, ka Polija ar 38 miljoniem iedzīvotāju ir Eiropas valstu lielajā devītniekā – tas ir milzīgs tirgus pašā Eiropas centrā un ar lielu mīlestību pret futbolu, taču līgas vidējā apmeklētība nereti atpaliek no Skandināvijas, Beniluksa valstīm vai Šveices. Te, kā allaž, gan arī vajadzīgas atkāpes – valsts izmērs bieži vien var nospēlēt arī par sliktu, jo tas nozīmē arī lielākus attālumus starp pilsētām (ne velti vairākas nosauktās valstis ir maziņas un krietni blīvāk apdzīvotas) un arī lielāku līgas dalībnieču skaitu.

Īpaši sāpīga tēma ir Eirokausi. Pēc 1996. gada Čempionu līgas grupu turnīrā poļu klubs spēlējis tikai vienreiz, un vēl pirms trim gadiem Polija Eirokausu rangā noslīdēja uz 30. vietu. Kā bieži uzsveru, Eirokausu panākumu maksimizācijai ir svarīga stabila elite, kas ir pretrunā ikdienas sensāciju kārei vietējā čempionātā. Tas, ka Ekstraklasē 14. un 15. vieta var nākamajā sezonā paņemt 1. un 2. vietu, vai tas, ka "Legia" un "Lech" ik pa laikam netiek Eirokausos un Ekstraklasē var finišēt pat 10. un 11. vietā, vai tas, ka kausu iegūst otrajā divīzijā spēlējošs klubs (vēsturisks gan – Krakovas "Wisla"), veido skaistus stāstus, bet pagalam nepalīdz krāt punktus uz starptautiskās skatuves. Arī Eiropā, līdzīgi kā televizorā un tribīnēs, tendences gan atkal ir pozitīvas – šosezon dzēšas pēdējā sliktā piecgades sezona (bija trīs sezonas pēc kārtas ar 30., 35. un 37. vietu), iepriekšējos gados nākušas klāt 22., 23., 11. un 15. vietas un šobrīd jaunās sezonas rangā poļi jau ir pacēlušies uz 18. vietu. Tikpat labi turpināt gan nebūs viegli, jo šogad no ierastajām Eirokausu komandām ir vienīgi "Legia" – Poznaņa netika jau trešo reizi sešu sezonu laikā, pēc trim Eirokausu sezonām nespēlēs arī Čenstohova un Ščecina. Ja negaidītā čempione "Jagiellonia" visdrīzāk sasniegs Čempionu līgas trešo kārtu un garantēs kādu no līgas fāzēm, tad pārējos turnīros labākā cerība ir "Legia", kas sāka ar 6:0 mājās pār velsiešiem, bet trešajā kārtā visdrīzāk gaida tikšanās ar Dānijas "Brondby" – pārvarams, bet nebūt ne viegls pretinieks.

Grupu turnīri 2004.-2023.

2004. gads izvēlēts tādēļ, ka no 2004./05. g. sezonas UEFA kausā tika ieviests grupu turnīrs. No 55 UEFA dalībvalstīm grupu turnīrā šajā laika posmā nav spēlējušas sešas – Malta, Ziemeļīrija, Melnkalne, Velsa, Andora un Sanmarīno.

Pat ar vairāku lielo klubu norietu Polijai šajā gadsimtā bijuši visi priekšnoteikumi, lai savi milži izveidotos. Tādi pat it kā ir – daudzkārt pieminētās "Legia" un "Lech", kuras allaž likumsakarīgi arī tiek piesauktas pie sezonas favorītēm, taču to rezultāti laukumā it nepavisam neatbilst to pārākumam finansēs. 2022./23. g. pēc 11 sezonu pārtraukuma Poznaņas "Lech" pārtrauca Varšavas "Legia" valdīšanu, ar 136 miljonu zlotu (nepilnu 32 miljonu eiro pēc pašreizējā kursa) lieliem pamatienākumiem kļūstot par jauno Ekstraklases līderi, bet galvaspilsētas klubs atpalika tikai par nepilniem diviem miljoniem zlotu. Īstā čempione "Raków" bija trešā, bet vairāk nekā divkārši atpaliekot no līderēm - tikai 60 miljoni zlotu jeb ap 14 miljoniem eiro, kas savukārt bija divreiz vairāk par "Śląsk" pamatienākumu budžetu. Līdzīga aina bijusi ik sezonu, un četru gadu griezumā (2019.-2023.) "Legia" pamatienākumi bija 533 miljoni zlotu, Poznaņas – 350 miljoni zlotu, taču visvairāk punktu šajā nogrieznī savāca "Raków", kuras ienākumi bija tikai 170 miljoni zlotu. Atgādinājums gan par "Raków" finanšu zaudējumiem – ienākumi un peļņa labi parāda finanšu potenciālu un veselību, taču korelācijai ar sportiskajiem rezultātiem daudz objektīvāk būtu skatīties algu un amortizācijas ailes jeb primāri izdevumu budžetu.

Klubu pamatienākumi un izcīnītie punkti (19./20.-22./23.)

Tabulā iekļauti tie 12 klubi, kuri visas četras sezonas spēlēja Ekstraklasē

Kad "Legia" 2016. gadā pašreizējā Vroclavas galvenā trenera Jaceka Mageras vadībā spēlēja Čempionu līgas grupu turnīrā (0:6, 4:8 pret Dortmundi, 3:3, 1:5 pret "Real Madrid", 1:0, 0:2 pret Lisabonas "Sporting" – 3. vieta grupā) un no UEFA saņēma 27,2 miljonus eiro, Varšavas kluba pamatienākumi togad sasniedza rekordu – 207 miljonus zlotu (47 miljonus eiro pēc tā laika kursa), gandrīz dubultojot savus ienākumus, gandrīz četrkārši apsteidzot Poznaņu un pieckārši – Gdaņsku. Kādēļ "Legia" un "Lech" (un pie mums ļoti līdzīgs piemērs būtu arī "Riga") neizdodas izmantot savu finansiālo potenciālu gan pret citiem Polijas klubiem, gan arī konkurējošo līgu elitēm, tas droši vien ir daudzu miljonu jautājums. Lai nu kā, gan Polijas, gan Vroclavas futbolā pagājusī sezona viesa pozitīvas un cerīgas pārmaiņas. Vai tās būs paliekošas vai tikai īslaicīgas – to rādīs laiks.

Igors Tarasovs Vroclavas kluba kreklā pārspēj Pāvelu Šteinboru