Jaunā līgas fāze un starpība starp Eiropas un Konferences līgām

Čempionu līgā lielākās pārmaiņas 21 gada laikā
Pagājušajā sezonā Čempionu līgas, Eiropas līgas un Konferences līgas grupu turnīrā spēlēja pa 32 komandām jeb kopsummā 96, bet šosezon visos trijos turnīros dalībnieču skaits pieaudzis līdz 36 (kopsummā – līdz 108) un grupu turnīrs aizstāts ar līgas fāzi. Tas nozīmē, ka 36 komandas sacentīsies vienā lielā līgas tabulā, taču ierobežotā laika dēļ, protams, katra ar katru netiksies, kur nu vēl divreiz – Čempionu līgā un Eiropas līgā visas komandas aizvadīs pa astoņām spēlēm (pa četrām mājās un viesos), bet Konferences līgā pa sešām spēlēm (pa trim mājās un viesos). Čempionu līgā un Eiropas līgā tādējādi būs jāspēlē pret 23% konkurentu, bet Konferences līgā - pret 17%.

Čempionu līgas un Eiropas līgas izlozē 36 vienības pēc UEFA klubu ranga tiks sadalītas četros grozos pa deviņām komandām (vienīgais izņēmums – Čempionu līgas pagājušās sezonas uzvarētājai garantēta pirmā izliktā pozīcija Čempionu līgas pirmajā grozā, bet vairs nebūs privilēģiju stiprāko valstu čempionēm un Eiropas, Konferences līgu uzvarētājām), un katra komanda no katra groza saņems pa divām pretiniecēm, pret katru grozu aizvadot vienu mājas un vienu izbraukuma spēli. Konferences līgā būs seši grozi pa sešām komandām, no katra groza saņemot vienu pretinieci un pa vienai mājas, pa vienai izbraukuma spēlei aizvadot pret sapārotajiem groziem (pirmais un otrais grozs, trešais un ceturtais grozs, piektais un sestais grozs). Pret savas valsts komandām līgas fāzē joprojām spēlēt nedrīkstēs, bet pretiniekos drīkstēs saņemt ne vairāk kā divas citas valsts komandas (agrāk no vienas valsts iespējama bija tikai viena pretiniece).

Īsumā, visas komandas pret visiem groziem aizvadīs vienlīdzīgu spēļu skaitu, tādēļ pats dalījums grozos vairs būs tikai prestiža lieta – atšķirībā no agrākiem laikiem, kad augstākam grozam teorētiski vajadzēja nozīmēt vieglāku grupu. Mainīsies arī izlozes procedūra (Čempionu līgas izloze Montekarlo gaidāma šodien plkst. 19.00 pēc Latvijas laika, Eiropas līgas izloze būs rīt plkst. 14.00, bet Konferences līgas – rīt plkst. 15.30). Ja agrāk viss tika lozēts manuāli ar futbola zvaigžņu un UEFA amatpersonu palīdzību, tad jaunajā sistēmā varbūtību ir pārāk daudz – lai paātrinātu izlozi, manuāli tiks lozēta tikai komanda (sākot ar pirmo grozu), bet tās pretinieces un mājas, izbraukuma spēles noteiks dators. Tas, protams, ļoti patiks sazvērestības teoriju piekritējiem. Spēļu secība gan kļūs zināma tikai vēlāk līdz ar pilnā kalendāra paziņošanu.

Visu trīs turnīru līgas fāzes un tālākās izslēgšanas fāzes būs identiskas. No 36 dalībniecēm vājākās 12 izstāsies, stiprāko astoņnieks automātiski kvalificēsies astotdaļfinālam, bet vidējais sešpadsmitnieks sacentīsies izslēgšanas fāzes play-off kārtā (tikpat burvīgs nosaukums kā Čempionu līgas līgas fāze – UEFA ar nosaukumu radošumu diez ko neizceļas). Līgas fāzē vienāda punktu skaita gadījumā savstarpējo spēli vai savstarpējās spēles neskatīsies pat tad, ja visas aktuālās komandas patiesi būs tikušās savā starpā. Svarīgākie papildkritēriji būs visu spēļu bilance (vārtu starpība, gūto vārtu skaits, izbraukuma vārtu skaits, izbraukuma uzvaras), pēc tam pētīs pretinieku kvalitāti (punktu skaits, vārtu starpība, gūto vārtu skaits), pēc tam rēķinās kartīšu jeb disciplināro rangu, bet, ja nu joprojām vietu nevarēs izšķirt, skatīsies klubu rangu.

Jaunajā sistēmā bažas var raisīt spēcīgo komandu motivācijas trūkums pēdējā kārtā, jo līgas fāzes vissvarīgākais uzdevums būs noskaidrot 12 švakākos klubus, taču jebkura vieta tabulā būs kaut drusku svarīga, jo tā būs piesaistīta prēmijām, ranga punktiem un arī izslēgšanas zariem. Izslēgšanas fāzē būs tikai divas izlozes - play-off kārtai un 1/8 finālam, kurās katrai komandai būs tikai divi iespējamie pretinieki (piemēram, play-off kārtā 9. un 10. vietu īpašnieces spēlēs pret kādu no 23. un 24. vietu ieguvējām jeb stiprākie pret vājākajiem). Praksē tas nozīmēs, ka, piemēram, līgas fāzes divas stiprākās vienības varēs satikties vienīgi finālā. Tāpat jāizceļ, ka visās trijās līgas fāzēs vājākajam divpadsmitniekam Eirokausu sezona būs galā – agrāk Čempionu līgas un Eiropas līgas grupu trešo vietu ieguvējas pārcēlās uz zemāku turnīru (un kvalifikācijā pāru zaudētājas nokļuva pakāpienu zemākā turnīrā), bet kopš līgas fāzes šādas ceļošanas, kuras bieži vien bija ļoti izdevīgas ranga punktu kontekstā, vairs nebūs. Ja zemāka līmeņa turnīros pie lielām un biežām pārmaiņām jau bijām pieraduši, tad Čempionu līgā gan formāts, sākot ar grupu turnīru, nebija mainījies jau 21 gadu. Izslēgšanas fāzē (izņemot finālspēli jau zināmā stadionā), protams, joprojām saglabāsies divu spēļu summas princips, neņemot vērā izbraukuma vārtus.

Lielā nauda ir Čempionu līgā
UEFA Eiropas līgas un Konferences līgas raidtiesības centralizēti pārdod no līgas fāzes, bet Čempionu līgā – no play-off kārtas pirms līgas fāzes. Līdz tam mājas spēļu raidtiesības pieder klubiem, kuri tās var tirgot (bet visdrīzāk par mazām summām), un par sportiskajiem sasniegumiem no UEFA saņem solidaritātes maksājumus jeb barojas no naudas, kuru lāga paši nav nopelnījuši (jeb nav piedalījušies pārdotā produkta radīšanā). Jaunajā Eirokausu trīsgades ciklā līgas un izslēgšanas fāzēm no UEFA plānotais prēmiju fonds pieaudzis par 585 miljoniem eiro (no 2732 līdz 3317 miljoniem), gan kopsummā, gan katram turnīram atsevišķi palielinoties par nedaudz vairāk kā 21%. Jāņem gan vērā, ka arī kopējais komandu skaits pieaugs par 12.5%, līdz ar to vidējās prēmijas kāps par 8%.

Interesanti gan, ka UEFA nemainīja prēmiju kopsummu Čempionu līgas play-off kārtai pirms līgas fāzes, kas realitātē šai stadijai pat nozīmē kritumu – pagājušajā sezonā 30 miljoni tika sadalīti sešām šīs kārtas zaudētājām (pa pieciem miljoniem katrai), bet šosezon tos pašus 30 miljonus dalīs septiņas zaudētājas (pa 4.286 miljoniem katrai). Taču tas, protams, joprojām ir ļoti daudz, lai radītu lielu atšķirību starp Eiropas līgas klubiem, kas līgas fāzi sasniegs kā ČL play-off kārtas zaudētāji un kā EL play-off kārtas uzvarētāji. Šā iemesla dēļ "Ventspils" 2009. gads panākuma ziņā joprojām būs numur viens starp Eirokausu atlasēm neatkarīgi no RFS gaitām Kiprā (bet RFS līgas fāzē gan var pārspēt "Ventspils" grupu turnīru).

Lielā nauda Eirokausos atrodas uz Čempionu līgas galda, sezonas prēmijās sadalot vairāk nekā 73% kopējā pīrāga (2437 miljonus), Eiropas līgai tiks 565 miljoni jeb 17%, bet Konferences līgai paliks tikai 285 miljonu drupačas jeb 8.6%. Čempionu līgas vājākā komanda saņems aptuveni līdzīgu summu kā Konferences līgas čempione, un prēmiju fondu milzīgā atšķirība nozīmē, ka būšana pat izteiktai Čempionu līgas pastarītei ir finansiāli ļoti izdevīga. Eiropas līgas un Konferences līgas salīdzinājums gan jau ir daudz interesantāks – kaut gan prēmiju apjoms Eiropas līgā ir gandrīz divreiz lielāks, atšķirība būtiski pieaug līdz ar panākumu un kluba vērtības pieaugumu, bet Eiropas līgas pastarītes varētu saņemt tikai nedaudz vairāk vai pat mazāk kā Konferences līgas trešā desmita komandas.

Pie Čempionu līgas prēmijām nav iekļauti 30 miljoni "play-off" kārtai pirms līgas fāzes

Prēmijas klubiem tiek dalītas trijos novirzienos: 1) vienādā daļa (katram klubam vienāda summa par kvalificēšanos līgas fāzei), 2) sportisko panākumu daļa (prēmijas par līgas fāzes spēļu rezultātiem, vietu tabulā un izslēgšanas fāzes stadiju sasniegšanu), 3) kluba vērtības daļa (agrāko divu koeficienta un TV daļu apvienojums). Katram klubam saņemamā vienādā daļa ir 18.62 miljoni Čempionu līgā, 4.31 miljons Eiropas līgā un 3.17 miljoni Konferences līgā. Sportisko panākumu daļā klubiem maksās par katru uzvaru un neizšķirtu līgas fāzē (faktiski, viena punkta cena būs 700 tūkstoši Čempionu līgā, 150 tūkstoši Eiropas līgā un 133 tūkstoši Konferences līgā). Zaudējot visās spēlēs, protams, netiks saņemts nekas, taču panākumu sadaļā katram klubam, kā minimums, pienāksies summa par ieņemto vietu – Čempionu līgā 36. vieta saņems 275 tūkstošus, Eiropas līgā 75 tūkstošus un Konferences līgā 28 tūkstošus, bet katra nākamā vieta būs par šādu pašu summu vērtīgāka, līgas fāzes 1. vietai saņemot 36 reizes lielākas summas (attiecīgi 9.9, 2.7 un 1.1 miljonu). Tabulas vietu prēmiju fonds visdrīzāk vēl nedaudz pieaugs, jo tajā tiks ieskaitīti arī pāri palikušie līdzekļi, kas netiks izmaksāti par spēļu rezultātiem (proti, neizšķirta gadījumā paliks pāri trešdaļa no uzvaras vērtības).

Sarežģītāks aprēķins ir kluba vērtības daļā. Tās prēmiju kopsumma tiks dalīta divās daļās – Eiropas un ne-Eiropas, proporcionāli Eiropas un ne-Eiropas raidtiesību līgumu vērtībām (piemēram, 75% un 25%). Eiropas daļas prēmijas klubiem tiks dalītas divu rangu apvienojumā – pirmais rangs būs pēc klubu pārstāvošo valstu TV raidtiesību tirgus daļas (ja lielākā tirgus daļa ir Anglijai un Angliju pārstāv četri klubi, tad pirmās četras vietas būs Anglijas klubiem, kurus savstarpēji sarindos pēc piecgades grupu turnīru skaita un vērtības, utt.), otrajā rangā klubus dalīs pēc klubu piecgades ranga. Abos rangos klubus sarindojot no 1. līdz 36. vietai, Eiropas galīgajā rangā klubus rindos pēc šo divu apakšrangu vidējās vietas. Savukārt ne-Eiropas ranga prēmiju daļu dalīs pēc klubu desmitgades ranga. Līdzīgi kā tas bija ar līgas fāzes tabulu, 36. vieta saņem vienu daļu, bet 1. vieta saņem 36 daļas. Tā kā raidtiesību līgumi visdrīzāk nebūs publiska informācija, šā avota prēmijas varam iztēloties tikai aptuveni un varam tikai noteikt iespējami mazāko un iespējami lielāko vērtību, ja abos rangos esi pēdējais vai pirmais. Čempionu līgā šīs robežas būtu no 1.3 līdz 46.1 miljona, Eiropas līgā no 0.3 līdz 10.7 miljoniem un Konferences līgā no 85.6 tūkstošiem līdz 3.1 miljonam. Taču ir visai liela varbūtība, ka Eiropas līgā RFS visos rangos tiešām būtu pēdējā vai vienā no pēdējām vietā.

Vienādā daļa un sportisko panākumu daļa (milj. eiro)

Rēķinot klubiem pienākošos absolūto minimumu, jebkurš klubs var rēķināties ar summu par dalību līgas fāzē, ar prēmiju par 36. vietu tabulā un vismaz 1/666 no kluba vērtības prēmiju fonda. Čempionu līgā tādējādi absolūtais minimums ir 20.176 miljoni, Eiropas līgā – 4.682 miljoni un Konferences līgā – 3.284 miljoni. Zemāk esošā tabula, kurā vēl nav ierēķināti spēļu rezultāti, iespējamu papildkārtu pārvarēšana un būšana augstāk vērtības rangā, ļauj aptuveni novērtēt atšķirību starp dažādu turnīru dažādām vietām.

Piemēram, Eiropas līgas pats apakšgals par aptuveni miljonu vai nedaudz vairāk apsteidz Konferences līgas trešo desmitu, kas varētu nozīmēt, ka komandas ar 0-1 punktu Eiropas līgā prēmiju ziņā varētu līdzināties 6-8 punktu komandām Konferences līgā. Runājot par UEFA naudas minimumu, vēl jāatceras, ka RFS bez līgas fāzes prēmijām pienāksies arī solidaritātes maksājumi par aizvadītajām kvalifikācijas kārtām – 525 tūkstoši, ja tiks Eiropas līgā, vai 700 tūkstoši, ja netiks. Tādējādi RFS absolūtais minimums ir 5.207 miljoni Eiropas līgā un 3.984 miljoni Konferences līgā – konkrēti Nikosijas spēles likme būs 1.223 miljoni eiro (visdrīzāk gan drusku mazāk, jo Konferences līgas rangos RFS nebūs pēdējā, bet precīzi modelēt bez informācijas par TV līgumiem to šobrīd nevar).

RFS tuvojas Latvijas ranga pirmajai vietai
Ja līdz līgas fāzei valsts un klubu ranga punktus krāja būtiski atšķirīgi (valstu rangā par spēļu rezultātiem, klubu rangā par kārtas sasniegšanu), tad no līgas fāzes aprēķins ir gandrīz identisks. Abos rangos punktus dos par katras spēles rezultātu – divus punktus par uzvaru un punktu par neizšķirtu jeb divreiz vairāk nekā atlasē (diemžēl UEFA atkal neizmantoja iespēju beidzot pāriet uz trīs punktu uzvaru, saglabājot divu punktu arhaismu), un abos rangos dos bonuspunktus par vietu līgas tabulā un par izslēgšanas fāzes stadiju sasniegšanu.

Tā, piemēram, Čempionu līgā vājāko divpadsmitnieks saņems sešus bonuspunktus, bet katra nākamā vieta par 0.25 punktiem vairāk (pirmajai vietai 12 punkti). Eiropas līgā vājāko divpadsmitniekam bonuspunktu nebūs, bet katra nākamā vieta saņems par 0.25 punktiem vairāk (pirmajai vietai seši punkti). Arī Konferences līgas vājāko divpadsmitnieks paliks bešā, no 24. līdz 9. vietai punkti kāps par 0.125, bet no astotās vietas – par 0.25 (pirmajai vietai četri punkti). Tātad Konferences līgas 1. vietai par vietu tabulā būs tikpat daudz bonuspunktu kā Eiropas līgas 9. vietai, bet Eiropas līgas 1. vietai būs tikpat bonuspunktu, cik Čempionu līgas 36. vietai. Visos turnīros bonuspunktus dos arī par dalību 1/8, 1/4, 1/2 finālā un finālā – Čempionu līgā pa 1.5 punktiem par katru stadiju, Eiropas līgā pa 1.0 punktiem un Konferences līgā pa 0.5 punktiem. Astotdaļfināla bonuspunkti tabulā vēl nav ierēķināti.

Vienīgā atšķirība starp valstu un klubu ranga punktiem būs tā, ka Eiropas līgā un Konferences līgā klubiem ir garantētais minimums (attiecīgi 3.0 un 2.5 punkti), ko tie saņems, ja nespēs šo robežu sasniegt pašu spēkiem, bet šie punkti nesummēsies un līgu rangā neskaitīsies. Tādējādi klubu rangā RFS un APOEL dueļa likme ir puspunkts – pārvarot šo kārtu, RFS par sezonu garantētu 3.0 punktus un kļūtu par Latvijas visaugstāk izsēto klubu, nākamās sezonas izlozēs apsteidzot "Riga". Protams, arī nepārvarot APOEL barjeru, Konferences līgā trīs un arī krietni vairāk punktu vēl varēs sakrāt, bet tie vēl nebūs garantēti.

Klubu rangs

Spēcīgāks dalībnieču sastāvs un spēles janvārī
Lielākā atšķirība starp Eiropas līgu un Konferences līgu būs dalībnieku sastāvā – gan tajā, ka Eiropas līgā trīspadsmit komandas līgas fāzi bija garantējušas jau pirms sezonas, kamēr Konferences līgā – neviena, gan tajā, ka Eiropas līgā būs krietni nopietnāki pretinieki. Tā, piemēram, Čempionu līgā piedalīsies 22 komandas no piecām vadošajām līgām, Eiropas līgā – desmit, bet Konferences līgā to būs maksimums piecas, un arī tām vēl sava vieta ir jānopelna play-off kārtā. Un, protams, Konferences līgas piecinieks arī ir nomināli vājākās šo līgu pārstāves.

Londonas "Chelsea", Seviljas "Real Betis", "Lens" un "Heidenheim" pagājušajā nedēļā uzvarēja, bet RFS bijušo pretinieču cīņā Florences "Fiorentina" mājās negaidīti nospēlēja 3:3 ar Felčūtas "Puskas Akademia", kuras labā vienus vārtus guva bijušais rīdzinieks Mikaels Soisalo. Tikmēr Eiropas līgā spēlēs "Manchester United", "Tottenham", "Real Sociedad", "Athletic Club", "Eintracht", "Hoffenheim", Romas klubi, Liona un Nica. Un arī pārējo komandu sastāvs ārpus vadošajām līgām gaidāms jūtami spēcīgāks.

Vēl daži jauninājumi saistīti ar kalendāru. Otrdienas un trešdienas joprojām lielākoties būs Čempionu līgas dienas (sākumlaiki plkst. 19.45, 22.00 pēc Latvijas laika), bet ceturtdienas – Eiropas līgas un Konferences līgas dienas (sākumlaiki plkst. 17.30, 19.45, 22.00 pēc Latvijas laika), tomēr visiem trim turnīriem būs arī pa vienai ekskluzīvajai nedēļai, kad spēlēs tikai šie turnīri. Pirmajā sacensību nedēļā septembra vidū sāks Čempionu līga, kas izņēmuma kārtā šai nedēļā spēlēs arī ceturtdienā (17.-19. septembris), nedēļu vēlāk sāks Eiropas līga, kas spēlēs arī trešdienā (25.-26. septembris), bet vēl nedēļu vēlāk sāks Konferences līga, kuras ekskluzīvā nedēļa gan būs decembra vidū, kad nāksies visus vai lielāko daļu maču aizvadīt vienlaikus, jo tā būs pēdējā līgas fāzes kārta.

Ja līgas fāze Konferences līgā beigsies 19. decembrī, tad Čempionu līgā un Eiropas līgā pēdējās divas kārtas plānotas…janvāra beigās. Pēc tam jau visi trīs turnīri atkal saies kopā, izslēgšanas fāzi sākot februāra padsmitajos datumos. Pat ja RFS neiekļūs Eiropas līgā, ziemas futbols (un no tā izrietošās galvassāpes par infrastruktūru, treniņprocesu pēc Virslīgas sezonas beigām un iespējamu nepieciešamību pārslēgt līgumus ar atsevišķiem spēlētājiem) tik un tā var kļūt aktuāls. Pirmkārt, jau 19. decembris ir krietni vēlāks noslēgums kā debijas grupu turnīrā, ko RFS 2022. gada Pasaules kausa Katarā dēļ noslēdza jau 3. novembrī jeb vēl pirms Virslīgas beigām. Un, otrkārt, janvārī un/vai februārī spēlēs 88 no 108 līgas fāžu dalībniecēm, kas laika apstākļu un infrastruktūras kvalitātes dēļ var kļūt par nopietnu izaicinājumu ne vien RFS, bet arī UEFA un jaunajam formātam kā tādam, jo lielvalstu klubi diezin vai būs ļoti priecīgi par ziemas spēļu pieaugumu vēsajā Eiropas daļā (daļēji to var risināt ar ziemeļvalstu mājas spēļu koncentrēšanu rudenī, taču izslēgšanas fāzē februārī tas vairs nebūs risinājums). Lai kā arī nebeigtos šāvakara spēle, jau tagad gan diezgan droši var prognozēt, ka Virslīgas pēdējo kārtu (Rīgas derbijs!), kas pašlaik kalendārā ar zīmuli iezīmēts 9. novembrī, vajadzēs pārcelt dienu vēlāk.

Izmantotie resursi:
https://editorial.uefa.com/resource...
https://editorial.uefa.com/resource...
https://www.uefa.com/news-media/new...