Frunze: "Jātiek grupā, lai Mahnovska diskvalifikācija kļūst īsāka"

Viorels Frunze , “Ventspils” galvenais treneris: “Eirokausu spēles ir īpašas visiem, sevišķi tiem, kam tā bija debija. Gribu apsveikt komandu ar uzvaru un iekļūšanu nākamajā kārtā, kas arī bija pats galvenais. Sāncenši parādīja atzīstamu spēli, bija daudz emociju, daudz cīņas, bet žēl, ka mača beigu daļā kaut kādā ziņā šīs emocijas nesavācām. Droši vien spēlētāji gribēja parādīt sevi pēc iespējas labāk, kas beigās drīzāk traucēja. Taču esmu priecīgs, ka tikām nākamajā kārtā, kas arī bija svarīgākais.”

Pēc izlozes teicāt, ka labi zināt, ko Dobrovoļskis prasīs no komandas, kādu futbolu tā spēlēs. Vai arī saņēmāt to, ko gaidījāt?
“Jā, viņi nospēlēja tieši tā, kā mēs bijām gaidījuši. Zinājām, ka spēlē agresīvi, pozicionālajos uzbrukumos izmanto flangus un meklē brīvās zonas. Ar komandas kapteini Mihaļovu esmu arī spēlējis kopā, tāpēc zinu, ka viņš ļoti labi izpilda standartus, ko arī puišiem pirms spēles parādījām. To visu arī šodien varējām redzēt. Skaidrs, ka komandas, kas spēlē Eirokausos ir to pelnījušas un gaidīt vieglu spēli nav nekādu iemeslu. Mēs tādu arī negaidījām.”

Kompensācijas laikā Guga nopelna sarkano kartīti – kas tas īsti bija?
“Kas tas īsti bija… Pat grūti pateikt. Droši vien viņam jāprasa, ko viņš tur skrēja un ko gribēja…”

Esot jau vadībā 2:1 vispār jau varēja spēlēt mierīgāk, pakontrolēt bumbu, bet komandas skrēja uz priekšu, it kā vēl nezin kas bija jāpaveic.
“Mēs nekur neskrējām. Uzbrucējam, kurš bija svaigāks, jo tikko bija nācis laukumā, teicām, lai aktīvāk spēlē un neļauj viņiem uzsākt uzbrukumus. Guga visu laiku cenšas atņemt sāncenšiem bumbu un tas šoreiz arī beidzās ar sarkano kartīti. Jūs taču nedomājat, ka mēs viņam teicām, lai iet laukumā un saņem kartīti? Tieši pretēji – runājām par to, ka savas darbības ir vairāk jākontrolē, ko varbūt ne visi saprot. Guga pat treniņos visu laiku cenšas atņemt bumbu, protams, darot to tīri, bet te nesavācās. Tik agresīvi spēlēt, protams, bija lieki. Jāņem arī vērā, ka spēlētāji izjūt spiedienu, jo saprot, kādu rezultātu no viņiem visi gaida un ka šo rezultātu ir jānosargā. Tas arī var būt viens no iemesliem, kāpēc sanāk tā nospēlēt. Uz priekšu mēs tiešam neskrējām. Nedomāju, ka Guga tiešām gribēja kaut ko tādu paveikt, jo katram spēlētājam šāds statistika un izlaists mačs Eirokausos bojā CV un karjeru. Mahnovskim jāizlaiž desmit spēles, kas ir diskvalifikācija gandrīz līdz karjeras beigām. Nāksies mums tikt grupā, lai tās spēles ātrāk dzistu.”

Vai komandu kaut kā psiholoģiski ietekmējis fakts, ka kluba prezidents iekļauts Latvijas melnajā sarakstā?
“Jebkurš zaudējums klubam ir sāpīgs, vienalga, vai tas būtu spēlētājs vai kāds cits. Sarūgtināja, ka spēlēt nevarēja Mamā, jo viņam ir trauma, tagad arī Guga saņēma sarkano kartīti, un mums liela problēma ir arī tas, ka prezidents nevar atbraukt un būt ar komandu. Viņš vienmēr sarūpē papildus emocijas, taču mēs saprotam, ka ir tādas situācijas, ko nevaram ietekmēt. Mēs cenšamies katrā mačā tikt pie trim punktiem, uzlabot situāciju turnīra tabulā. Tagad vien divas dienas līdz nākamajam mačam, kurā izbraukumā jātiekas ar “Mettu”, kur, droši vien, vajadzēs mēģināt veikt kaut kādu rotāciju, jo spēlētājiem nav viegli. Šodien pat lūdzām nelaistīt pirms mača laukumu, jo tas jau tā ir ļoti mīksts un nogurdina, Starp citu, varbūt tieši tāpēc, ka laukums nebija laistīts, kāda piespēle sanāca par vieglu un nesasniedza mērķi. Smagi uz šāda laukuma spēlēt un spēlētāji ir noguruši, tāpēc tagad jādomā, ko darīt nākamajā spēlē. Rīt atpūtīsimies, tad gatavosimies mačam. Citu variantu nav, jo mums jādomā, kā tikt pie trim punktiem. Pēc tam sekos divu nedēļu pauze, kad puiši arī varēs divas, trīs dienas atpūsties, pilnībā aizmirst par futbolu. Divarpus mēnešu laikā faktiski esam nospēlējuši divus apļus. Tas ir smagi, bet reizē arī skaisti, ka nevajag trenēties, vari tikai spēlēt (Smaida).

Čempionātā divas pārliecinošas uzvaras, tagad trešā uzvara pēc kārtas. Vai var teikt, ka komanda atradusi sapratni, savu spēli?
"Komandai, tās pārliecībai, ir ļoti svarīgi, ka padodas šādas uzvaru sērijas, bet tām jābūt vismaz četras, piecas spēles. Nekam nederi, ja divus mačus uzvari, bet tad atkal zaudē punktus. Spēlētāji saprot, kādi ir kluba mērķi, tāpēc zaudētie punkti komandu ietekmē psiholoģiski, sevišķi, kad spēle seko spēlei. Mēs esam izsējuši daudz punktus, bet jau agrāk esmu teicis, ka mēs spēles ziņā neesam zaudējuši nevienai komandai. Punktus vienkārši izsējām, tieši disciplīnas problēmu, nekoncentrēšanās dēļ, bet es uzskatu, ka tas jau atkarīgs individuāli no katra spēlētāja. Treneri nevar visu paredzēt iepriekš. Tagad cenšamies spēlētājus pārliecināt, ka ir nepieciešama šī uzvaru sērija, ka tagad jāuzvar arī “Metta”, lai būtu vēl viens panākums un pēc tam varētu mierīgi atpūsties.”

Abdula Gaņajevs divas spēles pat nebija pieteikumā, bet tagad nāca starta sastāvā, kas bija pārsteigums. Kāpēc šāda izvēle?
“Virslīgas spēlēs mums nepieciešami trīs vietējie spēlētāji, bet šeit varēja pamēģināt arī citus variantus, turklāt gribējās atpūtināt Ulimbaševu. Iespējas noteikti tiks dotas arī citiem jaunajiem futbolistiem, kuri cīnās par vietu sastāvā. Žēl, ka šodien bija tiki trīs maiņas, jo esam pieraduši pie piecām.”

Nācās spēlēt pret savu bijušo treneri, pret Moldovas klubu. Vai tās bija īpašas emocijas?
“Svarīgi bija tas, kas spēle notika Moldovas Neatkarības dienā, kurā savu valsti arī sveicu! Ļoti gribētos, lai tā izaugtu līdz tādas Eiropas valsts līmenim, kurā šobrīd atrodos. Zinu, ka mums ir tādas iespējas. Jā, esmu pie Igora Dobrovoļska spēlējis gan klubā, gan izlasē un ir patīkamas emocijas, spēlējot ar komandu no zemes, kurā esi dzimis. Bija prieks redzēt šos puišus, trenerus, bet žēl, ka visi šie koronavīrusa ierobežojumu neļauj pat normāli aprunāties. Neesmu bijis mājās kopš februāra, tāpēc bija ļoti patīkami redzēt pazīstamas sejas. Komandai un trenerim gribu novēlēt veiksmi čempionātā un atkal iekļūt Eirokausos.”

Igors Dobrovoļskis, “Dinamo-Auto” galvenais treneris: “Daudz jau nav ko komentēt. Kaujinieciska un smaga spēle ar daudz pārkāpumiem, arī traumām un noraidījumu. Domāju, “Ventspilij” šodien paveicās vairāk.”

Paveicās vairāk, jo jūs neizmantojāt savus momentus vai kādā ziņā?
“Momenti bija abām komandām, bet tajos arī jāgūst vārti. “Ventspils” pirmie vārti sanāca tādi, ka es pat nezinu, ko teikt. Ja viņš tiešām tā centās uzsist, tad ir malacis. Kopumā tieši veiksme šodien bija “Ventspils” pusē.”

Otrajā puslaikā šķita, ka komandai jau sāk pietrūkt spēka. Kā jums tas izskatījās?
“Mums pēdējā spēle bija 5. augustā, jo čempionātu pārtrauca, lai nesāktos problēmas ar to vīrusu. Komandas devās karantīnā, bet jā cilvēki nespēlē trīs nedēļas, atgriezties laukumā ir smagi. It kā jau izturējām. It kā. Centāmies, bet nu sanāca tas, kas sanāca.”

Vai uzskatījāt, ka šodien spēlējat pret sava audzēkņa vadīto komandu?
“Es uz to tā neskatos – audzēknis, skolotājs. Man vienmēr ir bijušas labas attiecības ar visiem futbolistiem. Nekādus pārsteigumus viņš gan arī nevarēja sagādāt, tāpat kā mēs arī nekā nevarējām pārsteigt. Labi viens otru pazīstam, zinām, kāds ir treniņu process, turklāt abiem bija iespēja noskatīties spēļu video.”

Vai pēc šīs spēles varat kādu izcelt “Ventspils” sastāvā
“Es teiktu, ka tā ir visai līdzvērtīga komanda, un neviens tā īpaši neizceļas, lai uzsvērtu tieši viena spēlētāji sniegumu.”

Tika pieminēts viens jūsu sens paziņa, bet arī “Ventspils” prezidents tāds ir. Jūs viņam pat savā grāmatā esat veltījis veselu nodaļu?
“Mums abiem vienmēr bijusi liela vēlme uzvarēt, tāpēc arī strādājām kopā, uzvarējām un kļuvām par čempioniem. Mums ir faktiski identisks raksturs. Precīzāk sakot – mums abiem nepatīk zaudēt.”