Bodø/Glimt: norvēģu jaunais grands, Morinju murgi aiz Polārā loka un liels transfērs

Baltijā "Bodø/Glimt" vēl nav uzvarējusi
RFS rītvakar gaida izbraukums aiz Polārā loka – uz nelielo Būdē pilsētiņu, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem cilvēku un kas šogad ir izvēlēta par vienu no trim Eiropas kultūras galvaspilsētām (šis gods šogad ticis arī Tartu, pirms desmit gadiem kultūras galvaspilsēta bija arī Rīga, pēc trim gadiem - Liepāja). "Bodø/Glimt" savā Eirokausu vēsturē bijusi izteikta mājas komanda, savā laukumā sitot visus pēc kārtas (27-2-9, 71% uzvaru), taču izbraukumā atbildot ar 7-12-18 un tikai 19% uzvaru. Nesenā pagātnē Būdē ar 8:0 sakauta "Linfield", ar 6:1 – ne vien Kauņas "Žalgiris", bet arī Žuzē Morinju tolaik vadītā "Roma", ar pieciem vārtiem grauts arī Viļņas "Žalgiris", pieci vārti iesisti arī Šveices "Lugano" (5:2).

Ar Baltijas klubiem "Bodø/Glimt" kopā salozēts jau septīto reizi – 1994. gadā Kausu ieguvēju kausā "Bodø/Glimt" ar 6:0, 0:0 sakāva Jāņa Skredeļa trenēto un Andreja Štolcera pārstāvēto Rīgas "Olimpiju", 2004. gadā UEFA kausā Tallinā norvēģi izglābās kompensācijas laikā un tikai pendelēs uzveica "Levadia" (2:1, 1:2), bet iepriekšējos četros gados "Bodø/Glimt" pat četros dueļos pretī stājās "Žalgiris" – trīsreiz pārvarēta Viļņas (tostarp 2021. gada Eiropas Konferences līgas play-off kārtā), vienreiz Kauņas kluba barjera. Ja mājās "Bodø/Glimt" uzvarējusi visās sešās spēlēs ar vārtu bilanci 23:3, tad Baltijā vēl nav uzvarēts (0-3-1, vārti 4:5).

Trīs februāra sezonas pēc kārtas, taču Čempionu līgas rudeni vēl gaida
"Bodø/Glimt" dibināts pirms nepilniem 108 gadiem, taču augstākajā līgā debitēja tikai 1977. gadā un, vēl spēlējot otrajā divīzijā, 1975. gadā izcīnīja kausu un kļuva par pirmo Ziemeļnorvēģijas klubu, kas izcīnījis valsts trofeju, bet 2020. gadā kļuva arī par pirmo Ziemeļnorvēģijas klubu, kas izcīnījis Norvēģijas čempiontitulu. Kaut gan augstākajā sabiedrībā "Bodø/Glimt" debitēja ar otro vietu, sešus gadus vēlāk tas izkrita uz trešo divīziju un par spīti divām otrajām, vienai trešajai un vienai ceturtajai vietai arī turpinājumā nevarēja sevi saukt par stabilu augstākās līgas klubu, kur nu vēl par Norvēģijas elites klubu.

2017. gadā "Bodø/Glimt" ar 16 punktu pārsvaru uzvarēja 1. divīzijā (otrajā līgā), augstākajā līgā atgriezās ar 11. vietu, bet nu jau sesto sezonu atrodas līgas augšā – tituli 2020., 2021. un 2023. gadā, otrā vieta 2019. un 2022. gadā un līderpozīcija arī šajā sezonā. Ja 2020. gada kovida sezonā, Eirokausos atgriežoties pēc 16 gadu pauzes, "Bodø/Glimt" Eiropas līgas trešajā kārtā uzskrēja virsū "Milan" (2:3 viesos, pirmajai gūstot vārtus), tad nākamajās trijās sezonās ne vien sasniedza trīs grupu turnīrus pēc kārtas, bet arī visos trijos piegājienos turpinot spēlēt arī pēc gadu mijas. Par spīti Eiropas Konferences līgas ceturtdaļfinālam un divām pārspēļu kārtām "Bodø/Glimt" Eirokausu panākumi gan, protams, primāri asociējas ar 6:1 grupā pār "Roma" 2021. gada oktobrī, pēc tam divreiz vadībā būdama arī viesos (2:2). Grupā par vienu punktu sekmīgāka gan bija "Roma", kas arī revanšējās ceturtdaļfinālā (viesos atkal zaudējums – 1:2, bet mājās 4:0). Tuvu pārsteigumam "Bodø/Glimt" bija arī šoziem, pārspēļu kārtas pirmajā spēlē Amsterdamā kompensācijas laikā izlaižot divu vārtu pārsvaru un mājās zaudējot pagarinājumā (2:2, 1:2).

"Bodø/Glimt" palīdzējusi Norvēģijai rangā pakāpties uz 14. vietu – augstāko kopš 13. vietas 2000. gadā (1998. gadā bija arī 10. vieta, turpretī 2018. gadā bija tikai 29. vieta), tomēr Norvēģija Čempionu līgas grupu turnīrā nav spēlējusi kopš 2007. gada, kad to regulāri darīja bijušais Norvēģijas grands Tronheimas "Rosenborg", kas šosezon ieņem tikai 13. vietu un cīnās par palikšanu (Norvēģijā jau ilgstoši risinās fanu masveida protesti pret VAR, un "Rosenborg" vakardienas mājas spēle pat netika pabeigta). Čempionu līgas debijā 2021. gadā "Bodø/Glimt" divreiz zaudēja Varšavas "Legia" (2:3, 0:2), bet 2022. gadā sasniedza play-off kārtu, pagarinājumā tomēr zaudējot Zagrebas "Dinamo" (1:0, 1:4).

Neilgā laikā septiņkāršots budžets
2016. gadā, kad "Bodø/Glimt" izkrita no augstākās līgas, tās ienākumi bija 52 miljonu norvēģu kronu apmērā (pēc pašreizējā kursa ap 4,4 miljoniem eiro), 2017. gadā, triumfējot līgu zemāk, ienākumi bija 44 miljoni (3,7), bet laika gaitā ienākumi pakāpeniski auga līdz pat 307 miljoniem kronu (25,8 miljoniem eiro) 2022. gadā. Atskaitot raidtiesības, ienākumi no 55 miljoniem pirmskovida 2019. gadā izauga līdz 105 miljoniem kronu 2023. gadā, taču, protams, milzīgāko atšķirību radījušas tieši raidtiesības un primāri - prēmijas par panākumiem UEFA turnīros.

2020. gadā no UEFA klubs saņēma nepilnus 11 miljonus kronu, 2021. gadā – nepilnus 72 miljonus, bet 2022. gadā summa pieauga jau līdz 175 miljoniem kronu (nepilniem 15 miljoniem eiro) pat bez tikšanas Čempionu līgas grupu turnīrā. Atšķirībā no 2022. gada, pirms gada "Bodø/Glimt" gan netika Čempionu līgas play-off kārtā un spēlēja līmeni zemākā grupu turnīrā, tādēļ arī UEFA prēmijas saruka līdz 109 miljoniem kronu un 2023. gada ienākumi – līdz 165 miljoniem kronu. Kritums būtu bijis vēl lielāks, ja ne jaunā Norvēģijas čempionāta TV rekordlīguma (no 2023. līdz 2028. gadam pirmo četru līgu līguma kopsumma ir 750 miljoni kronu jeb ap 63 miljoniem eiro sezonā), kas vietējās līgas raidtiesību kumosu ļāva dubultot no 26 līdz 53 miljoniem kronu (no 2,2 līdz 4,5 miljoniem eiro). Biļešu ienākumi iepriekšējos gados bija 33 un 29 miljonu kronu (2,8 un 2,4 miljonu eiro) apmērā.

Atšķirībā no RFS iepriekšējās pretinieces Ziemeļīrijas "Larne", kuras vēsture un ambīcijas vienā mirklī pārvērtās īpašnieku maiņas dēļ, "Bodø/Glimt" ielidošana Norvēģijas elitē tika uzskatīta par pārsteigumu - ar vienu no mazākajiem budžetiem, taču Eirokausu panākumu, spēcīgas akadēmijas (un laba akadēmiju skautinga) un ļoti sekmīgas spēlētāju pārdošanas dēļ izdevies nostabilizēties arī valsts turīgāko klubu augšā. Un, kas galīgi nav mazsvarīgi, "Bodø/Glimt" strādā ar peļņu – pavisam nelieli mīnusi 2017. gadā līgu zemāk (-3,0) un 2018. gadā atgriešanās sezonā (-1,8), bet kopš tā laika piecas sezonas pēc kārtas pabeigtas ar peļņu un kopumā nopelnīti 195 miljoni kronu jeb 16.4 miljoni eiro pašreizējā kursā.

Summas norādītas miljonos, visos gados summas pārvērstas pēc pašreizējā kursa (viens miljons norvēģu kronu pret 84 tūkstošiem eiro). Informācijas avots:
https://arsrapport-2023.glimt.no/wp...
https://arsrapport.glimt.no/wp-cont...
https://www.glimt.no/nyheter/arsrap...
https://www.glimt.no/%C3%85rsrappor...

Vērtīgs transfērs gandrīz katrā pāreju periodā
Regulāri spēlētājus pārdot par lielām summām gan nav viegls uzdevums, un ir riskanti budžetu balstīt uz potenciāli ļoti mainīgām transfēru un UEFA naudām, bet arī šajā gadā "Bodø/Glimt" par to satraukties nevajadzēs. Pirms nedēļas uz Francijas "Rennes" par 15 miljoniem eiro tika pārdots 23 gadus vecais dāņu centra pussargs Alberts Grēnbeks, kurš pirms diviem gadiem no Orhūsas ieradās par Norvēģijas čempionāta rekordsummu 4,8 miljoniem un par kuru vēl ziemā nepilnus desmit miljonus piedāvāja MLS komanda "Charlotte". Grēnbeks kļuva par otro visdārgāk pārdoto spēlētāju no Norvēģijas čempionāta – pirms 14 gadiem "Lyn" nigēriešu pussarga Džona Obi Mikela skandalozā pāreja uz Londonas "Chelsea" tika novērtēta ar 20 miljoniem eiro.

Grēnbeka darījums, protams, izceļas, bet četrarpus gadu laikā "Bodø/Glimt" par vairāk nekā diviem miljoniem eiro pārdevusi desmit spēlētājus. Pēc sensacionālās romiešu sakaušanas ziemā aizgāja četri sākumsastāva spēlētāji, taču divi no viņiem aizgāja par velti un neviens no četriem savos jaunajos klubos neiespēlējās. Centra aizsargs Māriuss Lūde par velti pievienojās topošajai 2. Bundeslīgas čempionei Gelzenkirhenes "Schalke", spēlējot gan tikai epizodiski un jau vasarā atgriežoties. Kreisais aizsargs Frēdriks Bjerkans, par velti aizgājis uz Berlīnes "Hertha", atgriezās pusgadu vēlāk. Centra pussargs Patriks Bergs par 4,5 miljoniem devās uz "Lens", bet jau augustā tika atpirkts par četriem miljoniem, savukārt centra uzbrucējs Ēriks Būthaims par 7,5 miljoniem pārgāja uz "Krasnodar", klubā nedebitēja Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ, sevi nepierādīja arī Itālijas "Salernitana" un šogad spēlē Zviedrijas līderē "Malmö". Šai grupai var pieskaitīt arī Ūlu Sūlbakenu, kurš romiešiem trijos mačos iesita trīs vārtus un Romā par velti nokļuva gadu vēlāk, pēcāk mētājoties pa īrēm Grieķijā un Japānā.

Līdzīgi kā Bergs, no Top 5 līgas atgriezies arī cits audzēknis Jenss Heuge, kurš 2020. gadā nedēļu pēc gūtajiem vārtiem Milānā par 4,8 miljoniem pievienojās tieši "Milan", pēcāk par 1,6+8,2 miljoniem nokļuva Frankfurtē, bet šā gada sākumā Būdē atgriezās īrē līdz gada beigām. Vēl jāizceļ Jūela Mvukas pārdošana "Lorient" par 5,5 miljoniem, Hūgo Vetlesena 7,75 miljonu pāreja uz "Club Brugge" un Farisa Mumbaņā astoņu miljonu transfērs uz Marseļu (kā jau pamanījāt, Francijas virziens, kur caur Norvēģijas līgu tika arī bijušais RFS uzbrucējs Andrejs Iličs, ir ļoti iecienīts), taču Eiropas futbola mīļotājiem labāk zināms droši vien būs cits uzvārds – Nigērijas izlases uzbrucējs un jaunais Vācijas čempions Viktors Bonifeiss 2019. gadā Eiropas karjeru sāka tieši Būdē un pat ar necilu statistiku 2022. gada vasarā par 6,1 miljonu pievienojās Beļģijas "Union SG", kas gadu vēlāk Lēverkūzenes klubam viņu pārdeva par 21,7 miljoniem.

Vēl pirms "Bodø/Glimt" atgriešanās augstākajā līgā un ziedu laiku sākuma, 1. divīzijas sezonas vidū 2017. gada vasarā 21 gadu vecais centra pussargs Matīass Nūrmans par 1,4 miljoniem eiro tika pārdots Braitonai, kur gan viņš neaizvadīja nevienu spēli, 2019. gada ziemā par 1,7 miljoniem pārgāja uz Rostovu, pēc pusotra gada tika izīrēts Noridžai, bet 2022. gada septembrī pēc neizdevušās pārejas uz Leči atgriezās Krievijā, tiekot izīrēts Maskavas "Dynamo". Jūnijā atgriezies Norvēģijas izlasē, šī pāreja viņam aizcirta durvis uz valstsvienību - viņš tika no tās izslēgts par atgriešanos agresorvalstī. Nu jau Nūrmans spēlē Saūda Arābijā. Vairums pārdoto spēlētāju ir vai nu kluba audzēkņi, vai pārnākuši no citiem Skandināvijas klubiem vai arī bez nopietnas pieredzes Eiropas klubos. Un pārsvarā pirkti par relatīvi mazām summām – pat Grēnbeks, kurš dārdzības ziņā būtu izņēmums, tika pārdots ar ievērojamu peļņu. Vēl cita, ne tik laba, tendence – virkne pārdoto spēlētāju jaunajos klubos sevi nepierādīja.

Informācijas avots: TransferMarkt.de.

Uzbrukuma un savainojumu problēmas
Ja vien neesi pasaules elitē vai ja vien tev nav ļoti bagātu īpašnieku, pārējie futbola klubi Eiropā ir pārdevēju klubi, atšķiras vienīgi to atrašanās vieta futbola barības ķēdē. Kā jau redzējāt transfēru uzskaitījumā, izņēmums nav arī pašreizējais Norvēģijas flagmanis "Bodø/Glimt", kas šogad šķīries no trim pagājušās sezonas rezultatīvākajiem spēlētājiem. Norvēģijā dzimušais Tanzānijas uzbrucējs Amāls Pellegrino divās sezonās 56 spēlēs sasita 49 vārtus un ziemā tikai par 260 tūkstošiem eiro devās uz MLS, kur 23 spēlēs guvis piecus vārtus, Mumbaņa Būdē pavadīja tikai vienu sezonu (28 spēlēs 15+5, Marseļā 13 spēles, sāka tikai piecas un guva trīs vārtus), bet Grēnbekam pagājušajā sezonā 28 spēlēs bija 9+7, un šosezon viņš ar 8+2 piecpadsmit spēlēs bija komandas rezultatīvākais vīrs.

Priekšējās līnijas pārbūve pagaidām vēl nav sekmējusies. Martā par 1,7 miljoniem no Zviedrijas "Hammarby" tika nopirkts augumā nelielais Augusts Mikelsens, kurš piektdien guva tikai otros vārtus sezonas 15 mačos. No tipiskākiem centra uzbrucējiem nesen pie savainojuma tika 700 tūkstošus eiro vērtais ziemas pirkums dānis Kaspers Hēgs, kurš sācis tikai piecas no savām trīspadsmit spēlēm un guvis četrus vārtus, šosezon joprojām nav spēlējis Rūnars Espejors (2022. gada sezonā 27 spēles 12 vārti, pagājušajā sezonā tikai 198 minūtes), rotācijā ir arī Oskars Kāpskarmu, kurš šosezon sācis vienu spēli un ir bešā, bet Hēga savainojuma dēļ piektdien debitēja nupat par 425 tūkstošiem eiro nopirktais Andrēass Helmešens, kurš sezonas pirmajā pusē bija labākais snaiperis līgu zemāk (14 spēlēs 13 vārti) un pagājušajā sezonā bija Eduarda Emša kluba biedrs.

Šāda centra uzbrucēju izvēle var radīt šaubas par "Bodø/Glimt" Čempionu līgas ambīcijām, taču vēl milzīgāka problēma ir savainojumu jūra, no ierindas izkrītot arī sākumsastāva malējiem uzbrucējiem. 13. jūlija zaudējumā pastarītei "Sandefjord" (1:2 viesos) slovēni Nino Žugeļu pēc uzmainīšanas nācās nomainīt jau pēc sešām minūtēm un savainojumu guva arī Heuge, bet cits flanga uzbrūkošais spēlētājs Sondre Sērli nav spēlējis kopš maija vidus. Pieliekot vēl klāt divus centra uzbrucējus, pamatsastāva kreiso aizsargu Bjerkanu, kurš ir atgriezies pēc maija sākuma savainojuma (nupat aizsardzības malas papildinājis "Aalesund" audzēknis Īsaks Mēte, kurš no Nīderlandes "Groningen" nopirkts par 600 tūkstošiem) un vēl virkni futbolistu, kuri šosezon joprojām nespēlē, droši var sacīt, ka veselība Būdē ir ļoti sāpīga tēma.

Piektdienas mājas spēles rezervē bija tikai seši spēlētāji, tomēr Eirokausu pieteikumā šorīt nebija tikai viena svarīga futbolista - Žugeļa, kura prombūtnē Mikelsens, domājams, varētu spēlēt flangā un smailē izvēle varētu krist uz kādu no klasiskajiem devītniekiem. Ja Žugeļa, vismaz pagaidām, pieteikumā nav, tad tajā iekļauts gan Espejors, kurš tādējādi varētu tuvoties tam, lai atgrieztos ierindā, gan arī rezerves vārtsargs Faje-Lunns. Cik optimāls būs "Bodø/Glimt" sastāvs, redzēsim gan tikai rītvakar.

"Bodø/Glimt" sastāvs (ierastā formācija: 4-3-3)