Van Gāls nepievienojas Sūlšera fanu pulkam: "Arī viņš parko autobusu. Atšķirība ir tā, ka viņš uzvar"

Van Gāla ēru Mančestrā daudzi saista ar garlaicīgu un bezzobainu bumbas kontroles futbolu. 67 gadus vecais speciālists gan nepiekrīt šādam vērtējumam: "Tā nav tiesa. Jūs sakāt, ka tas bija garlaicīgs futbols. Kādēļ gan tas bija garlaicīgs? Varbūt tas bija garlaicīgs uzbrukuma futbols, bet tikai tādēļ, ka pretinieki vārtu priekšā noparkoja autobusu. Tad ir jāspēlē augstākā tempā, kas nav viegli izdarāms. Ir jāredz, kādi spēlētāji ir tavā rīcībā. Veinam Rūnijam bija jāspēlē kā desmitajam numuram, taču Robins van Pērsijs fiziski nebija pietiekami gatavs Premjerlīgai, kas nozīmēja, ka Rūnijs bija mūsu labākais pieejamais uzbrucējs. Taču tādam klubam kā Mančestras "United" vajag labāko uzbrucēju pasaulē."

Pēc Žuzē Morinju atlaišanas un Ūles Gunnara Sūlšera stāšanās amatā kluba rezultāti šajā sezonā ir strauji uzlabojušies. Van Gāls gan nepievienojas norvēģa slavinātāju pulciņam: "Mediji neanalizē spēli – tie analizē rezultātu. Cilvēki domā, ka viltus ziņas eksistē tikai kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu, taču futbolā viltus ziņas ir jau 50 gadus. Nākamais treneris pēc manis [Morinju] mainīja taktiku, noparkojot autobusu un spēlējot ar pretuzbrukumiem. Tagad ir cits treneris, kurš arī noparko autobusu un spēlē ar pretuzbrukumiem. Galvenā atšķirība starp Morinju un Sūlšeru ir tā, ka Sūlšers uzvar."

"Neesmu komandas iekšienē, taču izskatās, ka atmosfēra tajā ir mainījusies un kļuvusi labāka," van Gāls turpina. "Tā ir tiesa, ka Sūlšers arī ir izmainījis Pola Pogbā pozīciju laukumā un izmanto viņu zonā, kurā viņa ietekme var būt krietni lielāka. Taču Mančestras "United" šobrīd nespēlē tā, kā to darīja Fērgusona laikos. Tas ir aizsardzības, pretuzbrukumu futbols. Ja jums tas patīk, tad patīk. Ja domājat, ka tas ir aizraujošāks nekā mans garlaicīgais uzbrukuma futbols, OK. Taču tā nav mana patiesība. Sūlšers ir zaudējis tikai divreiz, un viņi var triumfēt Čempionu līgā, jo viņi spēlē no aizsardzības un viņus ir ļoti grūti uzveikt, kas, patīk tas jums vai nē, ir Morinju darba rezultāts."

Tiesa gan, arī van Gālam bija akmentiņš, ko iemest Morinju dārziņā: "Lasīju, ka viņš teica, ka es jauniešus iespēlēju tikai tādēļ, ka biju spiests to darīt. Tā nav tiesa. Es radīju šo vajadzību viņus iespēlēt. Komandā bija vairāk nekā 30 spēlētāju. Skaitu samazināju līdz 23 un tad iesaistīju jaunatnes akadēmiju. Šādi es rīkojos katrā klubā, un tādēļ manā vadībā debitējuši ir ļoti daudz jauno spēlētāju. Daudzi treneri, kā Morinju, nekad nedod jauniešiem iespēju. Jā, piecas minūtes. Sūlšers – desmit. Taču tā nav nekāda iespēja. Iespēja ir pilna spēle. Pārāk daudz pieredzes laukumā nemaz nav labi, jo tad ieslēdzas autopilots. Vienmēr ir nepieciešama arī iztēle, un nedrīkst aizmirst, cik iedvesmojoši jaunie spēlētāji var būt. Ja nevēlaties uzticēties jaunajiem, tad neesat atbilstošs trenēt klubu ar jaunatnes filosofiju."

"Visi domā, ka esmu narciss. Īstenībā esmu pilnībā pretējs. Medijiem es patīku, jo sniedzu godīgas atbildes. Cik gan daudz cilvēku futbolā dod godīgas atbildes? Es nemeloju un vienmēr saku taisnību. Labi, varbūt manu taisnību, bet taisnību."

Izmantotie resursi:
https://www.bbc.com/sport/football/...