Robins van Persijs: Jūtu, ka šī ir mana sezona

Kad 2004. gadā „Arsenal” komandā no Roterdamas ieradās Robins van Persijs, nepieredzējis, bet ar lielisku spēles izpratni un nevaldāma spēlētāja reputāciju, Arsēns Vengers viņa apmācību uzticēja Denisam Bergkampam. Tās nebija kā privātskolotāja-skolēna attiecības, vismaz ne holandiešu izpratnē. Tas esot bijis kā "iedunkāt iedomu dzīvnieku un bēgt no sev atvēlētajām instrukcijām”. Tāpēc minējumiem, kurš bijis galvenais šajā audzināšanas spēlē, nav zināma pareizā atbilde.

Van Persijs izceļas ar ārkārtīgu ziņkārību. "Deniss bieži smējās par mani” futbolists atceras. "Bet tas ir holandiešu stilā. Ja tu kaut ko nesaproti, vienkārši ej un prasi!"

"Arsenal" karjeras gados viņš bieži ir samulsinājis citus un arī pats sevi; nebeidzamie jautājumi, it īpaši laika posmos, kad spēlētājs atlaba pēc traumām, kas viņu mocīja pēdējās divas sezonas. 2006./07. gada sezonā savainojuma dēļ holandietis bija spiests izlaist 6 mēnešus, savukārt nākamajā gadā, pārstāvēdams izlasi, van Persijs guva jaunu traumu, kas vēlreiz lika paņemt piespiedu atvaļinājumu.

"Pats sevi nedaudz vainoju pie tā," ar nožēlu viņš atzīst. "Pirms tas notika, man bija saķeršanās ar vienu spēlētāju, kurš divreiz iesita man ar elkoni piecu minūšu laikā. Soda laukumā starp mums notika neliela saruna. Tieši pēc tam sekoja stūra sitiens, un es nebiju pilnībā koncentrējies uz to, bet gan uz šo pretspēlētāju."

"Tas bija smags laiks, bet es ieguvu atbildes uz daudziem jautājumiem," atceras van Persijs. "Tagad es zinu daudz par savu ķermeni, piemēram, cik svarīgi ir labi paēst, tas padara tevi stiprāku un palīdz izvairīties no traumām. Ieguvu daudz atbilžu arī no tā gadījuma ar elkoņiem. No šī gada netaisos iet diskutēt ne ar vienu," viņš paziņo lepnā balsī. "Viens no Romas spēlētājiem iedunkāja mani itin bieži (nesenajā Čempionu līgas astotdaļfināla pirmajā spēlē), bet es tikai uz viņu paskatījos un no manas puses nesekoja nekāda pretreakcija. Jūs mani vairs neizslēgsiet no spēles šādā veidā! Šo divu gadu laikā esmu daudz mācījies. Es jūtu, ka šī ir mana sezona."

Vai viņš trešdien ir gatavs vēl vienai cīņai ar savu „draugu” no Romas? "Viņš noteikti iesaistīsies divcīņās, bet mani tas neuztrauc. Es dzīvoju izaicinājumiem, kad līnija ir ļoti šaura. Man vislabāk patīk, kad tev nav ne jausmas, kas notiks tālāk. Mēs uzvarējām Romu (1-0), un tagad mums būs jāspēlē ar viņiem atkal. Ikviens ir maksimāli noskaņots spēlei pret viņiem. Šādas situācijās izspiežu maksimumu ārā no sevis."

"Arsenal" komanda saņem bargu kritiku par to, ka spēj pieveikt "Manchester United", bet tajā pašā laikā tiek pazemota no "Stoke City" rokas. Vai viņi sevi nenoskaņo spēlēm pret zemāka līmeņa komandām? Van Persijs nosolās, ka viņš ir pilnībā noskaņots spēlei, lai arī kas stātos pretī, un jūtas pavisam slikti, kad komanda paklūp.

"Paskatieties uz "Hull City"," viņš iesāk, "viņi spēlēja labāk par mums. Mūsu pašu stadionā!" Viņš noskurinās. "Tas nav iespējams! Kā? Kāpēc? Kas nogāja greizi? Ko mēs varam darīt, lai to labotu? Tās ir domas, kuras pirmās šaudās pa galvu pēc šādām spēlēm.”

Tad van Persijs atceras sezonas otro spēli - "Craven-Cottage" pret "Fulham". "Arsenal" bija bezpalīdzīgi, un Robins pēc mača bija apstulbis: "Es sēdēju un domāju - viņi bija labāki par mums! Tas sāp. Tas bija šoks. Tā bieži nenotiek ar mums. Pagātnē, pat ja mēs zaudējām, mēs parasti bijām labāka komanda."

Van Persijs arī lieliski saprot fanu nostāju. "Viņi vēlas redzēt komandu uzvaram un spēlējam to labi, bet, kad tas nenotiek, tas ir nomācoši. Es jūtos tieši tāpat. Kad dzirdu viņu kliedzienus, es nevaru darīt tāpat, bet iekšēji es izkliedzu to pašu, ko viņi - "Nē!". Dažreiz es redzu cilvēku sejas pēc kārtējā neizšķirta, un tas ir tāpat kā raudzīties 60 000 spoguļos."

Robins neslēpj arī faktu, ka neviens klubā nav apmierināts ar notiekošo: "Ar spēlēšanu, lai tikai nodrošinātu vietu Čempionu līgā, nepietiek! Tas nav mans mērķis, bet tas ir liktenis, ar kuru mums pašreiz jāsadzīvo. Tas samulsinās visu pasauli, ja es tagad paziņošu, ka mēs cīnīsimies par Premjerlīgas titulu. Šogad tas nenotiks, bet mēs to varam izdarīt, ja mēs atdosim visus savus spēkus laukumā. Mēs vēlamies sagatavot ko īpašu nākamajai sezonai, bet neaizmirsīsim arī par to, ka arī šī vēl var izvērsties īpaša. No visas sirds ticu, ka mēs varam uzvarēt Čempionu līgā."

Robins vēl nav atmetis cerību par laimīgām sezonas beigām: "Tas būtu stulbi paziņot, ka mēs cīnāmies par Premjerlīgas uzvarētāja titulu tagad, tomēr mēs joprojām turpinām kausa izcīņas turnīru. Un vēl joprojām cīnāmies Čempionu līgā. Tāpat mēs joprojām varam kvalificēties nākošās sezonas Čempionu līgai. Tās ir divas trofejas, trešā kā trofeja nākošajam gadam. Tas nozīmē, ka pēdējos 3 mēnešos mums ir daudz par ko cīnīties."

Šis ir kritisks brīdis komandai – mačs Anglijas kausa izcīņā pret "Burnley" svētdien (3-0 uzvara), pēc tam mačs pret "AS Roma" un visbeidzot cīņas turpināšana par vietu vadošo četriniekā. Pēkšņi šis uzdevums kļuvis daudz vieglāks, atstarpei starp "Aston Villa" un "Arsenal" sarūkot līdz 3 punktiem. Van Persijs izpētījis spēļu kalendāru un ir pārliecināts, ka pavisam drīz Martina O'Nīla komanda tiks apsteigta. "Viņu nākošās spēles ir pret "Tottenham", "Liverpool" un "Manchester United". Savukārt mums - "Blackburn", "Newcastle" un "Manchester City". Tas nebūs viegli, bet, ja mēs aiziesim viņiem garām, viņiem būs vēl sarežģītāk mūs noķert, jo viņi nav raduši spēlēt šādā situācijā. Protams, viņi, iespējams, pabeigs sezonu, būdami priekšā mums, un es novērtēju viņu apbrīnojamo sniegumu šosezon, bet tas būs ļoti smags uzdevums „Aston Villa” komandai."

Vēl viens spēcīgs arguments van Persija rokās ir uzbrukuma spēku atgriešanās. Viņš ir pilns entuziasma un paskaidro, kādēļ: "Pirmkārt, Eduardo ir atpakaļ. Soda laukumā viņš ir apbrīnojams! Viņš nav spēlējis gadu, taču tagad ienirst soda laukumā un hop - 1-0! Eduardo ir īpašs spēlētājs, tas ir apbrīnojami būt ārā no sastāva gadu un gandrīz iesist hat-trick savā pirmajā spēlē pēc tam."

"Tad vēl Fabregas, mūsu komandas sirds. Mums viņa ļoti pietrūkst, bet viņš būs atpakaļ dažu nedēļu laikā. Un es ļoti, ļoti mīlu Rosicki. Viņš ir apbrīnojams spēlētājs, un arī viņa mums, protams, ļoti pietrūkst. Es ļoti ceru, ka viss noritēs gludi viņa atlabšanā. Tomašam ir nepieciešams atsākt spēlēt, gūt prieku no spēlēšanas 60 000 cilvēku priekšā."

Van Persijā ir kas tāds, kas motivē viņu spēlēt futbolu ar prieku un jebkurā dzīves situācijā, - tas ir viņa 2 gadus vecais dēls Šakīls. Viņš savu tēvu uzjautrina, nepārtraukti skandinot, lai tēvs izmanto savu kreiso kāju, ja bumba piezemējas pie viņa labās (Robina vārdiem runājot – „šokolādes” kājas). Tāpat Šakīls arī apmeklē visas mājas spēles.

„Viņš atbalsta mani un sauc mani par „Daddy Arsenal”. Tas ir tik patīkami!” Atbildība par bērnu ir mainījusi van Persiju, un viņš pats atzīst, ka tas ir arī atstājis iespaidu uz viņa sniegumu laukumā. Holandietis ir kļuvis par vienu no komandas līderiem un it īpaši Fabregasa prombūtnes laikā iedvesmo komandu priekšējā līnijā. Tas varētu būt arī savā ziņā izskaidrojams ar pozīciju maiņām uz laukuma. Tā vietā, lai spēlētu saspēles vadītāja pozīcijā, van Persijs ir izvirzīts uz priekšu un spēlē kā uzbrucējs „Arsenal”. Spēlējis kreisās malas pussarga pozīcijā „Feyenoord” un labās malas pussarga pozīcijā Nīderlandes izlasē, tagad pretinieku vārti tiek nopietni apdraudēti, pateicoties šai daudzpusīgajai izaugsmei, spēlējot dažādās pozīcijās.

„Esmu pateicīgs trenerim (Arsēnam Vengeram) par doto iespēju, jo varu progresēt daudzos spēles aspektos. Ja jūs pavērotu patiešām īpašu spēlētāju sniegumu – un es pašreiz neesmu viens no viņiem – viņi var spēlēt visur. Paskatieties uz Zidānu. Viņš bija nepārspējams katrā spēles aspektā. Viņš varēja vienatnē panākt labvēlīgu rezultātu.”

Robins skaidri apzinās, ko viņš vēlas sasniegt futbolā: „Mani mērķi ir ļoti, ļoti augsti, un es domāju, ka arī reāli sasniedzami. Vēlos atrasties šajā klubā un sasniegt ar to tādu līmeni, ka komanda iegūst trofejas ne tikai katru ceturto vai piekto gadu, bet vienu vai divas trofejas katru gadu. Tas ir arī tas, uz ko šis klubs ir spējīgs. Esmu uzvarējis UEFA kausa izcīņā ar „Feyenoord” un Anglijas kausa izcīņā ar „Arsenal”. Es redzēju, ko tas nozīmēja klubam un tā faniem – tas padara dzīvi daudz vieglāku. Dažiem cilvēkiem varbūt mani uzskati liksies pārdroši, bet tas patiešām ir tas, ko es vēlos, un es vēlos to izdarīt šeit. Citādi manis te vairs nebūtu.”

Vai viņš var dot apstiprinājumu, ka būs „Arsenal” spēlētājs arī nākošgad? „Jā, man ir līgums līdz 2011. gadam.” Tā pagarinājums? „Grūti par to pašlaik spriest, bet lietas virzās uz to pusi. Kāds mans draugs saka, ka zāle vienmēr ir zaļāka kaimiņa dārzā. Un viņam ir taisnība,” pasmejas van Persijs.

Ja van Persijam tomēr rastos nopietni jautājumi par savu nākotni, viņš noteikti varētu griezties pēc padoma pie Denisa. Vienalga, kad Bergkamps iegriežas Londonā, viņš vienmēr atrod laiku van Persiju ģimenes apciemošanai.

Van Persijs nesen tika atzīts par „Arsenal” februāra labāko spēlētāju – atzinība, kuru viņš ieguva jau 4. mēnesi pēc kārtas šosezon. Komandas galvenais treneris Arsēns Vengers jau atzinis, ka spēlētājs ir sasniedzis Bergkampa līmeni. To izdzirdot, Robins palika mēms uz kādu brītiņu. ”Es nedomāju, ka pašlaik es esmu sasniedzis viņa līmeni,” viņš atteic. „Deniss bija ļoti īpašs spēlētājs. Bet, ja es palieku klubā uz daudz ilgāku laika periodu un izcīnu trofejas ar to, tad jūs varat sākt sarunas par to.”

Izmantotie resursi:
guardian.co.uk