Nīderlande: Oranžās armijas atgriešanās kādreizējā kolonijā

Vēsture

Jau tālajā 1934. un 1938. tā piedalījās prestižajā turnīrā, kurā bija 16 komandas un pastāvēja izslēgšanas turnīra izspēles sistēma. Pirmajos turnīros lieli panākumi netika sasniegti – zaudēts abos turnīros 1/8 finālā attiecīgi Šveicei un Čehoslovākijai.

Pēc ilgāka pārtraukuma Oranje (izlases iesauka – aut.) 70. gados atgriezās ar jaunu izgudrojumu futbola taktikā – tā saukto totālo futbolu. Tās galvenais princips bija spēlētāju nepārtraukta kustība cita komandas biedra vietā. Šādi pārvietojoties bieži nemaz nevarēja noteikt, kurš no spēlētājiem ir aizsargs, kurš – uzbrucējs. Nīderlandes pussargs Joans Kruifs bija totālā futbola viens no galvenajiem veidotājiem izlasē, jo labi spēja pieturēt bumbu un atrast savus komandas biedrus laukumā. Kvalificējusies 1974. gada PK Rietumvācijā, Oranje ar stabilu sniegumu (pieveikta gan Argentīna, gan Brazīlija) aizkļuva līdz finālam, kur pretī stājās Rietumvācija. Fināla pirmos vārtus ar 11m soda sitienu otrajā minūtē guva Joans Neskens (zīmīgi, ka Rietumvācieši pirmo reizi pieskārās bumbai tikai pēc ielaistajiem vārtiem). Vietējo līdzjutēju atbalstīti rietumvācieši veiksmīgi neitralizēja bīstamākos Holandes spēlētājus un paši guva divus vārtus, uzvarot turnīrā. Pēc četriem gadiem Argentīnā Holandes sastāvā bija liela daļa iepriekšējā turnīra futbolistu. Neskatoties uz to, ka ierindā vairs nebija Joans Kruifs, Holande atkārtoti spēja aizkļūt līdz finālam. Ļoti saspringtā spēle pamatlaikā noslēdzās ar 1:1 (Oranje trāpīja pa vārtu stabu pēdējā minūtē), bet papildlaikā pārāka izrādījās vietējā Argentīna. Pēc diviem fināliem vienā desmitgadē Holandes totālais futbols pārstāja funkcionēt.

1990. gadā tika gaidīts daudz, jo 1988. gadā Holande uzvarēja Eiropas čempionātā. Ar Marko van Bastenu un Rūdu Gullitu tā aizcīnijās līdz 1/8 finālam, kur atkal piekāpās Rietumvācijai. Savukārt 1994. gadā ASV no Van Bastena un Gullita ēnas iznāca Deniss Bergkamps, kurš ar trīs vārtiem palīdzēja lidojošajiem holandiešiem sasniegt 1/4 finālu, kurā tika zaudēts nākamajai čempionei Brazīlijai. Gūsa Hidinga vadītā izlase 1998. gadā sasniedza labu rezultātu – ar Edgaru Davidsu, Filipu Kokū, Marku Overmarsu un Patriku Kluivertu tā zaudēja pēc spēles 11m soda sitienu sērijā Brazīlijai. Luisa van Gāla vadītā izlase pārsteidzoši nespēja kvalificēties 2002. gada finālturnīram, bet Marko van Bastena lidojošie holandieši 2006. gadā to spēja. Nāves grupā (Argentīna, Serbija un Melnkalne, Kotdivuāra) palikdami otrie, 1/8 finālā Nirnbergas kaujā (visrupjākajā Pasaules kausa spēlē vēsturē, kurā tiesnesis Valentīns Ivanovs parādīja 16 dzeltenās un četras sarkanās kartītes) tika atzīts Portugāles pārākums.

Ceļš līdz Dienvidāfrikai

Nīderlande kā pirmā kvalificējās finālturnīram. Vienā grupā ar Norvēģiju, Skotiju, Maķedoniju un Īslandi, tā uzvarēja visas astoņas spēles. Kā zināms, uz ''play-off'' kārtu tiek astoņas izlases ar bagātāko punktu skaitu. Šī bija vienīgā grupa Eiropas zonas atlases ciklā, kurā piedalījās piecas, nevis sešas izlases. Iespējams, šis faktors liedza Norvēģijai (2. vieta grupā) iegūt nepieciešamos punktus, lai kvalificētos ''play-off'' spēlēm. Turpinot par oranžajiem, rezultatīvākie atlases ciklā bija Klass-Jans Huntelārs (trīs vārti) un Dirks Kauts (trīs vārti). Aizvadot pārbaudes spēles pēc kvalifikācijas turnīra beigām, Nīderlande tikās ar nopietnākiem pretiniekiem. Tika nospēlēti trīs mazrezultatīvi neizšķirti ar Austrāliju, Itāliju un Paragvaju, bet ar 2:1 tika uzveikta ASV un Meksika.

Grupa un izredzes

Nevarētu teikt, ka Nīderlandei ir paveicies ar izlozi. Grupā E tai pretī stāsies saules zeme Japāna, Dāņu dinamīts un nelokāmās lauvas jeb Kamerūnas izlase. Katra spēle šajā grupā solās būt ļoti līdzīga, jo visas komandas ir spēkos līdzīgas. Bukmeikeri par pastarīti uzskata Japānu, pārējām trijām izlasēm izredzes tikt ārā no grupas tiek vērtētas līdzīgi (piemēram, portāls bwin.com holandiešiem atvēl 1.12, bet Kamerūnai un Dānijai 1.90 koeficentu). Atskatoties uz izlašu savstarpējām spēlēm, Holandes bilance gan ar Dāniju– 11 uzvaras, desmit neizšķirti un seši zaudējumi, gan ar Kamerūnu – viena uzvara, viens neizšķirts, ir pozitīva.

Sastāvs un treneris

Berts van Marvijks kļuva par Nīderlandes galveno treneri pēc 2008. gada Eiropas čempionāta. Van Marvijks savā trenera karjerā galvenokārt vadījis pašmāju klubus (''Fortuna Sittard'', ''Feyenoord'' u.c.), bet no 2004. līdz 2006. gadam strādājis arī Dortmundes ''Borussia''. Speciālistam itin labi izdevies motivēt Holandes izlasi katrai spēlei. Savādāk būtu grūti izskaidrot vērienīgo izlases bilanci – 11 uzvaras, seši neizšķirti un tikai viens zaudējums Van Marvijka vadībā.

Nīderlande šobrīd atrodas augstajā ceturtajā vietā FIFA pasaules izlašu rangā. Diez vai tā būtu tur nokļuvusi bez talantīgiem spēlētājiem, kuru holandiešiem netrūkst. Šobrīd izlasē vairs nav viena no visu laiku labākajiem Nīderlandes vārtsargiem Edvina van der Sāra, kurš paziņoja, ka pēc 2008. gada Eiropas čempionāta izlasē turpmāk nespēlēs. Viņa vietā stāsies labu pieredzi iekrājušais Amsterdamas ''Ajax'' vārtsargs Mārtens Stekelenburgs. Aizsardzības līniju veido pieredzējuši spēlētāji – Heitinga, Matijsens, Oijers un Van Bronkhorsts, kurš būs izlases kapteinis. Nav noslēpums, ka Van Bronkhorstam šis ir pēdējais turnīrs izlases rindās. Vidējā līnijā bez pārsteigumiem - ierindā būs visi labākie. Veseli trīs pussargi piedalījās aizvadītās sezonas Čempionu līgas finālā (Robens, Van Bomels, Sneijders), bet viens futbolists spēlē klubā, kura stadionā notika šis fināls – Rafaels van der Vārts. Lidojošajiem holandiešiem daži uzbrucēji guva savainojumus iepriekšējā sezonā (Robins van Persijs, nesen arī Raiens Bābels) vai nerādīja to labāko sniegumu (Huntelārs). Treneris Van Marvijks šādā gadījumā uzbrucēja pozīcijā varētu pārvirzīt kādu no pussargiem (piemēram, Arjenu Robenu). Vairāki futbolisti Oranje izlasē spēj pildīt savas funkcijas dažādās pozīcijās laukumā, tāpēc šī izlase varētu būt ļoti bīstama PK finālturnīrā.

Sastāvs

Izmantotie resursi:
fifa.com