2023. gads Latvijas sportā - no mūsu portāla perspektīvas. 2. daļa

Pirmā daļa par citiem sporta veidiem pieejama šeit.

Futbols

Edmunds Novickis: Noteikti, ka 2023. gads nebija tik krāsains un iepriecinošs kā 2022. gads, kad Latvijas futbola izlase uzvarēja savā apakšgrupā Nāciju līgā un RFS piedalījās Konferences līgas grupu turnīrā. Šogad tādu panākumu nebija ne izlasei, ne klubiem, taču nevar arī teikt, ka bijis tukšais gads. Atļaušos šeit piedāvāt četras kategorijas, kurās orientējos labāk, taču noteikti jāatgādina, ka futbols ir ļoti plašs sporta veids, kurā jānovērtē arī futzāls, pludmales futbols, sieviešu futbols un vēl un vēl.

Spēlētāju individuālais sniegums - manuprāt, mūsu sabiedrībā ļoti nenovērtēts palika Vladislava Gutkovska Polijas čempiona tituls pavasarī, turklāt viņš klubā ne tuvu nebija dziļš rezervists, bet gan viens no titula kaldinātājiem, un tas ir vērtīgs sasniegums.

Latvijas izlases sakarā neko oriģinālu neizdomāšu - deviņi zaudējumi desmit spēlēs runā paši par sevi. Jā, bijuši spēcīgāki pretinieki nekā iepriekš, katrā mačā favorīti bija pretinieki, taču tāpat - šo gadu Latvijas izlasei var novērtēt tikai kā neapmierinošu.

Toties pie plusiem jāliek aizvadītā Virslīgas sezona, kur "Riga" un RFS sarūpēja lielisku cīņu visa gada garumā. Jārēķinās, ka nākotnē būs arī sezonas, kad jau mēnesi pirms turnīra beigām viss skaidrs, līdz ar to vēl vairāk jānovērtē, ka mums ir šāda intriga vietējā līgā, turklāt šoreiz arī ar dramatisku atrisinājumu un līderu maiņu pēdējā kārtā.

Pēdējā grupā - Eirokausos - laikam jau sliktā bija vairāk nekā labā, taču atkal jāskatās, kur nolikta latiņa. Ja šādi rezultāti būtu bijuši pirms dažiem gadiem, gan jau mēs paši sistu plaukstas, cik labi sanācis (pieveikti Ungārijas vicečempioni un Islandes vadošā komanda). Tagad ir laiks, kad uzvaru pār Ungārijas vicečempioni uztveram jau visnotaļ rezervēti un gaidām vēl vairāk.

Ko sagaidīt 2024. gadā Latvijas futbolā? Eirokausos būs jauna sistēma, un RFS noteikti tēmēs uz tikšanu grupas turnīrā. Latvijas izlasei būs jauns treneris un pirmoreiz tā spēlēs Nāciju līgas C grupā, un ļoti ceru, ka pierādīsim, ka tas tomēr ir mūsu līmenis, kurā varam nodemonstrēt cienīgu sniegumu.

Teniss

Gatis Druvietis: Ernests Gulbis nostrādājis pirmo pilno gadu Latvijas Tenisa savienības prezidenta amatā. Kādreizējais pasaules 10. numurs februārī aizvadīja karjeras pēdējo maču nacionālajā izlasē un kopš tā laika nav spēlējis. Tādējādi jūnijā par Latvijas vīriešu tenisa pirmo numuru kļuva 11 gadus jaunākais Roberts Štrombahs, kurš veica ievērojamu kāpumu ATP rangā - gadu sāka pasaules 485. numura statusā, bet patlaban atrodas 346. pozīcijā.

Latvijas sieviešu tenisa līdere Aļona Ostapenko gadu noslēdza kā pasaules 13. rakete (labāk sekmējās tikai 2017. gadā). Tagad jau trīs gadus pēc kārtas sasniegusi arvien labāku vietu noslēguma rangā. Aizvadītā gada punktu krājumā mūsu tenisistei 56.25 procentus dod četru turnīru summa - "Australian Open" ceturtdaļfināls (430 punkti), "US Open" ceturtdaļfināls (430), Romas "WTA 1000" pusfināls (390), Birmingemas "WTA 250" čempiones tituls (280).

2023. gadā kvalitatīvu soli uz priekšu spēra arī Darja Semeņistaja, kura debitēja "Grand Slam" līmenī, tostarp spēlēja Vimbldonas kvalifikācijas izšķirošajā kārtā. Sezonu sāka WTA ranga 248. pozīcijā, turpinājumā nostiprinājās kā Latvijas otrā rakete, bet tagad ir pasaules 140. numurs.

Pēc maternitātes pauzes tenisā atgriezās kādreizējā pasaules 11. rakete Anastasija Sevastova un demonstrēja konkurētspējīgu sniegumu. Latvijas sieviešu tenisa ekslīdere varētu izmantot speciālo rangu, lai jaunajā gadā spēlētu divos "Grand Slam" pamatturnīros.

Gaidāms, ka tenisā 2024. gads būs notikumiem vēl bagātāks. Vasarā risināsies Parīzes olimpiskās spēles - mūsu vadošā tenisiste, domājams, pārliecinoši kvalificēsies vienspēlēm pēc 10. jūnija pasaules ranga (tādējādi tiks atlasītas 56 tenisistes), turklāt olimpiskajām dubultspēlēm Aļonai Ostapenko būs vajadzīga pāriniece no Latvijas.

Handbols

Anatolijs Kreipāns: Galvenais, nesāciet skaitīt Latvijas handbola izlases uzvaras 2023. gadā - neko labu tur nesaskaitīsim. Protams, skatoties rezultātus, šo gadu nekādi nevar nosaukt par izdevušos. Sieviešu izlasei bija ļoti spēcīgas pretinieces, taču pat to visu ņemot vērā laukumā redzētais radīja jautājumus treneriem - kā tad īsti ir strādāts?

Vīriešu izlasei turpinās pārmaiņu laiks, un šeit svarīgi saglabāt pacietību, lai pēc 2-3 gadiem varētu just rezultātus. Šobrīd Latvijas vīriešu izlase ir gados ļoti jauna, tiek iespēlēti daudzi jaunie, un šeit jāuzsver tas, ka Latvijas handbolā izteikti trūkst tāda vidusposma, lai no junioru vecuma varētu turpināt izaugsmi. Latvijas handbola līgā dominē Dobeles "Tenax", un tā nav īsti laba ziņa, jo vajadzētu vismaz 3-4 šāda līmeņa komandas, lai varētu runāt par vietējo konkurenci un attīstību.

Pozitīvs notikums šogad bija vairāku Murjāņu jauno spēlētāju došanās spēlēt uz ārzemēm. Tāpat patīkami, ka handbols parādās vietās, kur tas iepriekš netika spēlēts, tas vairāk redzams arī skolās, kas rada perspektīvas nākotnei, taču arī šeit nepieciešama pacietība.

2023. gadā Latvijas handbolā lielākā zvaigzne joprojām ir Dainis Krištopāns, kurš pēc kārtējās sekmīgās sezonas Parīzē sekmīgi pārcēlās uz Vāciju, kur jaunajam klubam palīdzējis spēcīgi sākt sezonu. No Daiņa gan vēlētos skaidrāku signālu par viņa nākotni Latvijas izlasē - ja viņš nolēmis, ka 33 gadu vecumā pienācis laiks likt punktu karjerai valstsvienībā, tad atliek tikai to nokomunicēt, un visiem viss būs saprotams un viss būs loģiski, laiks rit savu gaitu. Šobrīd tādas skaidrības nav. Un Krištopāns Latvijas izlasē, protams, ir ļoti svarīgs spēlētājs, turklāt ne tikai iemesto vārtu dēļ, bet gan ar savu zvaigznes faktoru - daudziem jaunajiem spēlētājiem iespēja spēlēt izlasē kopā ar Krištopānu ir liels motivējošs faktors un tas krietni ceļ izlases morāli.

Volejbols

Jānis Celmiņš: Klasiskajā volejbolā izlasēm šis bija Sudraba līgas gads. Vīru izlase visai pieticīgā konkurencē prata triumfēt šajā turnīrā, tādejādi poļu speciālista Mihala Gogola vadītie vīri kaut nedaudz, bet reabilitējās pēc iepriekšējā gadā izgāztās Eiropas čempionāta kvalifikācijas. Dāmu izlase Sudraba līgā uzvarēja divās no sešām spēlēm, savā sniegumā tomēr sperot šķietamu solīti progresa virzienā. Klubu volejbolā tikmēr Latvija tika pie jauniem čempioniem - “Ezerzeme”/DU iepakojumā. Klubu volejbolā kungiem aizvadītajā gadā novērojām līmeņa izlīdzināšanos, ko apliecina gan sniegums Baltijas līgā, gan Latvijas kausa izšķirošajās cīņās. Noteikti jāpiemin Marta Kamēlija Levinska, kura gada nogalē tika pie paprāva līguma Turcijā.

Pludmales volejbola 2023. gads vēstures grāmatu slejās tikmēr paliks zīmīgs ar Aleksandra Samoilova un Jāņa Šmēdiņa ēras beigām. Pēc pablāva sezonas sākuma vasaras beigās visu laiku titulētākā Latvijas pludmales volejbola komanda lika punktu kopīgai sadarbībai, un domājams, ka par visu laiku titulētākajiem mēs šos vīrus varēsim saukt vēl ļoti ilgi. Kopumā vīru pludmales volejbols aizvadītajā gadā turpināja iezīmēt paaudžu maiņu, kas pagaidām norit visai lēnīgi. Pieredzējušie finišē, bet jauno centieni ielauzties starptautisko turnīru apritē norit visai bikli. Mūsu vadošais dāmu pludmales volejbola duets Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova tikmēr aizvadīja kopumā pieticīgu sezonu. Pāris veiksmīgi turnīri gada noslēgumā gan mūsu dāmām ļauj droši skatīties Parīzes olimpisko spēļu virzienā.

2024. gada augustā klasiskā volejbola izlases uzsāks dalību EČ kvalifikācijas turnīros, bet jau pavasarī gaidāmas interesantas cīņas Latvijas čempionātos. Vīru konkurencē par titulu cīnīsies Jūrmala, Jēkabpils vai Daugavpils. Kura no komandām triumfēs, šobrīd apņemsies prognozēt vien retais. Pludmales volejbola laukumi Jūrmalā tikmēr jau jūnijā piedzīvos pēdējā brīža OS ceļazīmju tīkotāju uzlidojumu. Vēl gan oficiāli neizziņots turnīrs, bet diezgan droši, ka mūsu smiltīs norisināsies Kontinentālā kausa finālposms, kura uzvarētājvalstu pārstāvji iegūs pa vienai ceļazīmei uz Parīzi.

Motoru sports

Juris Grīns: Latvijas motoru sportā aizvadīts gads, kas līdzjutējiem ar lielām cerībām ļauj raudzīties nākotnē. Uzvarot sešos posmos no deviņiem, par Eiropas motokrosa čempionu EMX125 klasē tika kronēts Jānis Mārtiņš Reišulis. Brāļi Daniels un Bruno Lielbārži aizvadīja lielisku pirmo sezonu blakusvāģu motokrosa pasaules čempionātā, debitantu statusā sasniedzot augsto piekto vietu. Mārtiņš Sesks ar stūrmani Renāru Franci kļuva par Eiropas vicečempioniem autorallijā. Visbeidzot - Jānis Baumanis jaunās komandas "RX Team Latvia" sastāvā sasniedza vicečempiona titulu Eiropas rallijkrosa čempionātā prestižajā RX1 kategorijā. Tas noteikti nav maksimums, uz ko šie sacīkšu braucēji ir spējīgi.

Jānis Reišulis nākamgad pievienosies savam brālim Kārlim EMX250 motokrosa klasē, kas ir pēdējais pakāpiens pirms MX2 pasaules čempionāta. Abi turklāt startēs "Yamaha" rūpnīcas komandas sastāvā. MXGP turpinās cīnīties Pauls Jonass - cerēsim uz sezonu bez traumām un atgriešanos uz pjedestāla. Brāļiem Lielbāržiem tagad kabatā neatsverama pieredze, kas palīdzēs nākamgad blakusvāģu motokrosā traukties pēc vēl lielākiem sasniegumiem. Latvija vasarā pirmo reizi vēsturē uzņems pasaules rallija čempionāta sacensības, kurās Seska/Franča ekipāža jau solījusies startēt. Varbūt ir cerība pirmo reizi ieraudzīt viņus pasaules ātrākās rallija klases "Rally1" mašīnā? Pasaules rallijkrosa čempionāta rīkotāji šogad sapratuši, ka pārāk ātri mēģināja ielēkt nākotnē un nākamsezon blakus elektriskajiem auto varēs startēt sacīkšu spēkrati ar tradicionālajiem iekšdedzes motoriem. Tagad jāgaida, kādi būs Baumaņa plāni.

Renes sporta veidi

Rolands Eliņš: Gada sākumā Emīls Cipulis ar savu četrinieku ekipāžu, kurā bija stūmēji Dāvis Spriņģis, Matīss Miknis un Edgars Nemme, parūpējās par pārsteigumu pasaules čempionātā bobslejā, kur ieguva sudraba medaļas. Aizvadot sezonas labāko startu tieši sezonas svarīgākajās sacensībās, Cipuļa ekipāža radīja pārliecību, ka bobslejā jau atkal veiksmīgi notikusi paaudžu maiņa un pēc Ķibermaņa un Melbārža tukša vieta ne tuvu nav palikusi, turklāt bobsleja izlases vadība nepagurusi slavēja jaunā pilota Jēkaba Kalendas potenciālu.

Taču rudens bobslejā nāca ar jau citām vēsmām, jo valsts naudas sadalē ieviesti jauni kritēriji, kas bobslejam ir pagalam nepiemēroti. Cerības tika liktas uz OS2023 rīkošanu Siguldā, kas ļautu bobsleja vīriem daudz spēcīgāk sist dūres galdā sarunās ar valdības vīriem un sponsoriem, bet arī šeit sanāca palikt bešā, attiecīgi Latvijas bobslejā situācija jāvērtē no diviem skatu punktiem - sportiskās puses, kur viss vairāk vai mazāk rit savu ierasto ceļu, un finansiālās puses, kas liek satraukties par šī sporta veida nākotni.

Skeletonā turpinās vecie satraukumi, un arī šosezon Pasaules kauss aizrit bez Latvijas sportistu piedalīšanās, kamēr kamaniņu sportā pavasarī tika likts punkts ļoti sekmīgai sezonai. Arī kamaniņu sporta izlasē veiksmīgi tikts galā ar paaudžu maiņu, un atjauninātais sastāvs joprojām ir konkurētspējīgs pasaules līmenī. Iepriekšējā janvārī Eiropas čempionātā Latvija piecās disciplīnās ieguva piecas medaļas, un latiņa uzlikta visnotaļ augstu.

Biatlons

Rolands Eliņš: Gada sākumā bija liels prieks redzēt, ka Madona sekmīgi uzņēma līdz šim Latvijā augstākā līmeņa biatlona sacensības - Eiropas čempionātu junioriem. Smeceres sila bāzes attīstība ir svarīgs faktors Latvijas sportā, un, lai arī skaidrs, ka tuvākajā nākotnē uz Pasaules kausa uzņemšanu pagaidām īsti nevar cerēt, jo nākamā līmeņa sasniegšanai nepieciešama daudz pamatīgāka infrastruktūra, virziens tik un tā uzņemts pozitīvs.

Biatlona elitē tikmēr Andrejs Rastorgujevs aizvadīja ļoti sekmīgu iepriekšējo sezonu un rudens beigās turpināja uzņemto tempu. Rastorgujevs joprojām ir viens no pasaules "Top30" večiem, kurš liek katras savas sacensības sagaidīt ar reālistisku cerību par augstu rezultātu. Tika sagaidīts, ka šosezon viņam daudz mazāk pievienosies otra ilggadējā Latvijas izlases līdere Baiba Bendika, kura septembrī sagaidīja ģimenes papildinājumu, taču Bendika parādīja apbrīnojamu apņēmību un jau pavisam drīz atgriezās augstākā līmeņa sacensībās.

Nav ko slēpt, ka Latvijas biatlonā līdzjutēji jau ilgāku laiku nošķir Rastorgujevu un Bendiku kā izlases līderus un visus pārējos, no kuriem neko daudz negaida. Šo tendenci gada izskaņā nedaudz ielauza Renāra Birkentāla un Sanitas Buliņa panākumi, tiekot pie punktiem PK ieskaitē. Fakts ir tāds, ka 2024. gadu Latvijas biatlons sagaidīs ar divreiz vairāk sportistiem Pasaules kausa kopvērtējumā nekā pabeidza visu 2022./23. gada sezonu.

Slēpošana

Ivars Bācis: Pēc 2022. gada ar vairākiem nebijušiem un vēsturiskiem sasniegumiem – Raimo Vīganta augstākais Latvijas sasniegums olimpiskajās spēlēs ar 20. vietu sprintā, Patrīcijas Eidukas sudrabs U23 grupā un Latvijas pirmā medaļa pasaules čempionātos distanču slēpošanā, kā arī 23. vieta olimpiskajās spēlēs, un Laura Kaparkalēja uzvara Eiropas Jaunatnes Ziemas olimpiskajā festivālā sprintā, izcīnot Latvijas pirmo un pagaidām vienīgo zelta medaļu slēpošanā, 2023. gada veikums izskatās pieticīgāks. Taču arī 2023. gadā distanču slēpošanā ir sasniegumi, kādi vēl nebija bijuši un ko noteikti ir vērts pieminēt.

Ja 2022. gadā bija vairāki mūsu slēpotāji, kuriem bija ievērojami sasniegumi, tad 2023. gadā ir tikai viena pati Eiduka, kurai vienīgajai no Latvijas slēpotājiem ir pasaules augstākā līmeņa nodrošinājums, jo viņa trenējas norvēģu komandā, kas ir viena pašām labākajām pasaulē. Kamēr Patrīcijas bijusī komandas biedrene Polijas komandā Izabella Marciša turpināja papildināt savu bagātīgo medaļu klāstu, izcīnot sudrabu pasaules U23 čempionātā un tiekot jau pie piektās medaļas pasaules čempionātos, Eiduka gatavojās pieaugušo čempionātam, uz ko bija likts galvenais uzsvars. Eiduka visos trijos startos iekļuva divdesmitniekā un ieguva 11. vietu skiatlonā, 17. vietu 30km klasikā un 19. vietu 10km slidsolī, pirmo reizi Latviju ievedot trīsdesmitniekā pasaules čempionātos pieaugušajiem.

Daudzi noteikti atceras Patrīcijas lielisko taktiku un vareno finišu “Tour de ski” posmā iedzīšanā, kur tika izcīnīta 5.vieta un sasniegts augstākais rezultāts PK posmos. Šoreiz pēdējais posms tūrē gan nebija tik varens kā 2021. gadā. Un, protams, vēl viens spilgts moments - pirmā vieta sezonas kopvērtējumā U23 ieskaitē. Patrīcija aizvadīja savu līdz šim pilnvērtīgāko un arī sekmīgāko sezonu, piedaloties vairāk nekā 20 startos PK posmos, kamēr viņas tuvākās konkurentes – otrās un trešās vietas ieguvējas U23 grupā – norvēģietes Margrēte Bergane un Marija Herca Mellinga startēja divas un trīs reizes mazāk – attiecīgi tikai 13 un 7 starti.

Kalnu slēpošanā sacensību apritē pēc traumas sadziedēšanas un olimpisko spēļu izlaišanas atgriezās mūsu vadošā kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane. Savā otrajā startā pasaules čempionātā Austrijā dzīvojošā Latvijas kalnu slēpotāja vēlreiz iekļuva labāko trīsdesmitniekā, šoreiz ieņemot pāris pozīcijas zemāk nekā pirms diviem gadiem – 29. vieta. Dženifera debitēja arī Pasaules kausa posmā Flahavā (Austrija), kur pirmajā braucienā līdz pēdējam trešajam starpfinišam spēja ielauzties 40-nieka beigās un gāja uz vietu ceturtā desmita vidū, bet izdangātajā trasē sanāca kļūdīties, piedzīvojot izstāšanos.

Pasaules čempionātā kalnu slēpošanā augstajā 16. vietā no 22 finišējušajiem kombinācijā ierindojās Elvis Opmanis. Tā pagaidām ir Latvijas kalnu slēpotāju augstākā vieta vīriešu konkurencē pasaules čempionātos, taču jāņem vērā arī kombinācijas specifika. Augstāko vietu 1989. gada pasaules čempionātā izcīnīja Ulla Ģērmane (tobrīd Lodziņa), iegūstot 14. vietu nobraucienā.

Ģērmane jau bija izteikusies, ka akcentu liek uz Eiropas kausiem un Pasaules kausa posmiem. Daudzas Ģērmanes gada gājuma kalnu slēpotājas ne tikai vairākas reizes pēdējo pāris sezonu laikā ir tikušas trīsdesmitniekā, bet arī divdesmitniekā un pat desmitniekā, bet vāciete Emma Aihere ieņēmusi 6. vietu, zviedriete Aronsone-Elfmane ieguvusi 4.vietu un horvātiete Ļjutiča pat kāpusi uz goda pjedestāla, tā kā Dženiferai ar viņas potenciālu arī ir iespējas cīnīties par augstākajām vietām Eiropas kausos un vismaz Top20 un pat augstāk PK posmos (29. decembra 22. vieta PK posma slalomā ir tam lielisks apliecinājums). Turklāt 2024. gada pirmajā pusē būs pēdējā reize, kad viņa var startēt pasaules junioru čempionātā, kur noteikti var mēģināt iet mammas Ullas pēdās un pacīnīties par medaļu.