Perepļotkins: "Vislabāk justos, spēlējot Anglijā"

- Kāpēc neizdevās uzvarēt pēdējā spēlē pret ''Tranzītu'', kad nospēlējāt neizšķirti 1:1?
- Manuprāt, nebijām pienācīgi noskaņojušies šai spēlei. Noteikti spēles iznākumu ietekmēja arī laukuma kvalitāte. Nebija iespējams spēlēt mūsu futbolu. Viņiem ir mākslīgais segums, ļoti šaurs laukums, neesam pieraduši uz tāda spēlēt. ''Tranzīts'' savā laukumā ar visiem labi spēlē.

- ''Skonto'' ir nospēlējis gan ar ''Liepājas Metalurgu'', gan ''Ventspili''. Kā vērtē savas komandas līmeni uz Kurzemes komandu fonu un kādas ir ''Skonto'' izredzes pacīnīties par čempiona titulu?
- Izredzes ir vienmēr. Ar Liepāju mums vispār nebija izredžu – mūs sarāva gabalos. Kaut kas tajā spēlē nebija kārtībā – puiši bija nedaudz nobijušies, ''Metalurgs'' spēlēja savu spēli, pirmos divus vārtus zaudējām pēc standartsituācijām, bet pēc 0:2 jau lielu izredžu vairs nebija. Pret ''Ventspili'' nospēlējām labāk, taču arī zaudējām.

- Kas pietrūkst ''Skonto'', lai varētu atkal uzvarēt čempionātā?
- Pieredze tāda līmeņa mačos. Gan Liepājai, gan Ventspilij ir ļoti nopietns sastāvs, bet mums pārsvarā spēlē gados jauni futbolisti. Visi vienmēr cenšas, vēlas uzvarēt katru spēli, taču ne vienmēr tas izdodas. Spēlēs ar pieredzējušām komandām tas ir vislabāk jūtams. Bet viss vēl priekšā – aizvadīts tikai viens aplis, tāpēc daudz kas vēl var mainīties. Ļoti daudz nemaz no abām Kurzemes komandām neatpaliekam.

- Kāpēc Latvijā cilvēki neiet uz futbolu, pat uz centrālajām spēlēm?
- Grūti pateikt. Kopš esmu Latvijā, to neesmu spējis saprast. Uz kausu un Eirokausu mačiem nāk vairāk skatītāju nekā uz Virslīgas spēlēm. Nezinu, kas pietrūkst, varbūt vietējā čempionāta spēles nav skatāmas.

- Uz basketbolu cilvēki iet, uz hokeju tāpat – tagad ir ''Dinamo'' komanda atkal Rīgā. Ko var ieraudzīt futbola stadionos?
- Latvijas čempionātā pašreiz spēlē lielākā daļa izlases spēlētāju. Atgriezušies ir Juris Laizāns, Andrejs Prohorenkovs. Vitālijs Astafjevs šeit spēlē, arī Aleksandrs Koļinko vēl nesen bija. Pie pilnākiem stadioniem futbolisti spēlē labāk.

- Kuri Latvijas čempionātā ir labākie spēlētāji?
- Pa pozīcijām runājot, uzbrukumā noteikti labākie ir Liepājas pārstāvji Kristaps Grebis un Ģirts Karlsons. Vidējā līnija ļoti spēcīga ir gan ''Metalurgam'', gan ''Ventspils'' komandai.

- Pats spēlē pussarga pozīcijā. Kad ieradies Latvijā, sāki kā uzbrucējs.
- Pārsvarā spēlēju vidējā līnijā – labajā vai kreisajā malā, bet gadās arī, kad jāspēlē uzbrukumā. Viss atkarīgs no tā, kādā pozīcijā treneris ieliek. Tur jāspēlē.

- Kurā pozīcijā pats labāk jūties?
- Katra spēle ir savādāka. Pret visām komandām nav vienāda taktika – ir komandas, pret kurām ērtāk spēlēt labajā malā, savukārt pret citiem pretiniekiem – labajā vai uzbrukumā.

- Kad sāki spēlēt ''Skonto'', tavs sniegums bija spīdošāks, guvi vairāk vārtus...
- Jā, tā bija, bet tad bija cita komanda. Viss atkarīgs no tā, cik pieredzējusi komanda – cik labi tevi saprot komandas biedri un cik daudz palīdz. Esmu apmierināts ar pašreizējo ''Skonto'' komandu. Kā jau teicu, pietrūkst pieredzes, lai varētu kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēt pret Kurzemes komandām.

- Runājot par jaunajiem futbolistiem, piemēram, tavā komandā pirms vairākām sezonām perspektīvi bija Kristaps Blanks un Igors Semjonovs, kurš pat izlasē spēlēja, bet tagad viņi ir ''pazuduši''.
- Semjonovam bija daudz savainojumu, kuru dēļ viņš nevarēja attīstīties kā futbolists. Tagad viņš ir atguvies no traumām un pamazām atgūst iepriekšējo formu. Domāju, ka gan Semjonovam, gan Blankam vēl būs iespējas sevi apliecināt.

- Tavuprāt, kāds ir īstais vecums, kurā jaunajiem futbolistiem vajadzētu braukt prom – kad šeit vairs nevar turpināt izaugsmi?
- Visi futbolisti nav vienādi. Daži ''atveras'' 18 gados, citi vēlāk. Ļoti liela nozīme ir sagatavošanās procesam jau no mazotnes. Pie mums nav tāda līmeņa treniņu sistēmas, lai sagatavotu tādus jaunos futbolistus, kādi ir futbola lielvalstīs. Nav augsta līmeņa futbola skolu, nav laukumu.

- ''Skonto'' sistēma tiek uzskatīta par labāko Latvijā...
- Kādreiz varbūt bija normāla... Nesaprotu to kā bērni var normāli trenēties uz mākslīgā seguma laukumiem. Tas nav pareizi. Pēc treniņiem uz sintētiskajiem laukumiem regulāri ir slikta pašsajūta.

- ''Skonto'' klubu trenē anglis Pols Ešvorts. Kādā valodā notiek treniņi un kā izdodas saprast viņa teikto, kad viņš runā krieviski? Kā ir ar viņa akcentu?
- Pārsvarā treniņi notiek krievu valodā. Specifiskākas lietas, ko viņš neprot izskaidrot krieviski, pasniedz angļu valodā. Esam jau pieraduši pie viņa krievu valodas izrunas, dažreiz ir tā, ka daži vārdi skan jocīgi...

- Latvijā esi trenējies pie trim treneriem. Kurš, tavuprāt, ir labākais?
- Viennozīmīgi Aleksandrs Starkovs. Viņa treniņu metodes nevar salīdzināt ne ar Ešvortu, ne ar Juriju Andrejevu.

- Nesen uzmanības centrā nokļuva ''Ventspils'' gruzīnu pussargs Zurabs Mentešašvili ar draudiem liepājniekam Maksimam Rafaļskim. Pats esi spēlējis kopā ar Mentešašvili. Vai viņam patiešām ir krimināla uzvedība?
- Zura vienmēr tāds bijis, viņu viegli ''uzvilkt''. It sevišķi laukumā, gruzīni pat savā starpā mēdz konfliktēt. Tāpēc man gadījums ar Mentešašvili nepārsteidz. Arī mūsu komandā abi ''karstie'' gruzīni - Dāvids Gamezardašvili un Vladimirs Dvališvili – nereti mēdz ''kasīties'' savā starpā.

- Jaunieša gadus pavadīji Anglijas klubā ''Southampton''. Kādi tur bija apstākļi?
- Anglijā biju četrus gadus. Apstākļu sakritības un aģentu darba rezultātā nokļuvu ''Southampton'' klubā. Aizbraucu, trenējos, iepatikos kluba vadībai un paliku tur četrus gadus. ''Southampton'' klubā biju laikā, kad tur spēlēja Marians Pahars un Imants Bleidelis. Uzskatu, ka pats arī varētu tikt pirmajā komandā, bet man nebija Latvijas pilsonības, tāpēc tas nebija iespējams.

- Pagājušajā gadā biji ''Derby''. Kas tur neizdevās?
- Par to var daudz runāt. Manuprāt, slikti bija tas, ka mani jau pirmajā spēlē pēc aizbraukšanas ielika pamatsastāvā. Tāds straujš lēciens no Latvijas čempionāta uzreiz uz pamatsastāvu Anglijas Čempionāta komandā nenāca par labu. Trīs dienas pēc līgumu noslēgšanas jau spēlēju pirmo spēli. Vēl nebiju paspējis adaptēties. Kad tas bija noticis, man vairs nedeva iespēju sevi pierādīt. Komandā bija ļoti daudz futbolistu, puse no komandas bija izīrēta no citiem klubiem, konkurence bija ļoti augsta. Pēc tam notika trenera maiņa. Atnāca jaunais treneris un atbrīvojās gandrīz no visiem leģionāriem.

- Kad Romans Pavļučenko pārgāja uz ''Tottenham'', viņš teica, ka sākumā nav spējis izturēt fiziskās slodzes, kas esot Londonas klubā. Kā tu vari komentēt angļu klubu treniņu specifiku, cik daudz tā atšķiras, piemēram, no Latvijas Virslīgas?
- Jā, ir tāda lieta, ka tur daudz kas ir grūtāks, bet Anglijā ir daudz augstāks līmenis. No tevis visu laiku prasa, lai esi formā, uz stadioniem nāk daudz skatītāju – nevis 50, bet desmitos tūkstošu. Līdz ar to prasības ir daudz augstākas. Sākumā treniņi ir grūti, bet ar laiku pie tā pierod. Man tas nav nekas jauns, jo jau ''Spouthampton'' jauniešu sistēmā biju iepazinis šāda līmeņa treniņus.

- Tad pie mums treniņi salīdzinājumā ar Angliju ir atslābums?
Nē, arī mums ir smagi treniņi un tāpat arī ļoti grūtas spēles, bet Anglijā viss ir savādāk.

-Taktiskajā ziņā ir milzīga atšķirība?
- ''Derby'' komandā pastiprināta uzmanība taktikai netika pievērsta. Tikai pirms konkrētas spēles pamatsastāvam tika doti konkrēti uzdevumi attiecīgajai spēlei.

- Kāda Anglijā futbolistiem dzīve – fani liek mieru publiskās vietās?
- Premjerlīgas komandu futbolistiem noteikti ir pastiprināta fanu uzmanība, bet zemākajās līgās fanu nejūt.

- ''Derby'' komandā bija velsietis Robijs Sevidžs, kurš ir diezgan kolorīta persona...
- Jā. Viņš vairākos klubos spēlējis. Ļoti pozitīvs cilvēks. Ar viņu vienmēr bija patīkami – ļoti jautrs, mēdza komandas biedrus izjokot. Kad viņu izjokoja, to uztvēra normāli. Sevidžs pret visiem izturējās vienādi, neatkarīgi no tā, no kurienes esi, cik daudz maču komandā nospēlējis, nebija nekādas zvaigznes statusa izpausmes.

- Pēc ''Derby'' biji atrādīties Belgradas ''Partizan''. Kā tur gāja?
- Diemžēl tur nekas nesanāca. Belgradā biju tikai desmit dienas starpposmā starp pirmo un otro sezonas pusi. Mani pārbaudīja malējo pussargu pozīcijās.

- Tagad ir bijuši kādi piedāvājumi?
- Nē. Kamēr neatvērsies transfēru logs, tikmēr nekas konkrēts piedāvājumu ziņā nebūs. Ceru, ka parādīsies atkal iespēja aizbraukt uz kādu ārzemju klubu uzspēlēt augstākā līmenī.

- Tavuprāt, kurā ārvalstu čempionātā tev būtu labākās iespējas apliecināt savas spējas?
- Man patīk Anglija, jo esmu tur jau bijis. Vislabāk sevi tur iedomājos. Citi gan man saka, ka mans spēles stils vislabāk atbilstu Spānijas čempionātam.

- Pievērsīsimies izlasei. Latvijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijā savā grupā pēc divām uzvarām pret Luksemburgu ieņem 3.vietu. Kādas ir mūsējo izredzes?
- Kā vienmēr saku, izredzes ir vienmēr. Ja pieliks visus spēkus, un veiksme būs mūsu pusē... Ja izdodas nospēlēt neizšķirti Izraēlā un uzvarēt Šveici, kāpēc gan ne?

- Pirms dažiem gadiem saņēmi Latvijas pilsonību un spēlē Latvijas izlasē. Kā vērtē savu sniegumu izlases mačos?
- Vidēji – nav slikti, bet varētu būtu labāk.

- Kas pietrūkst, lai būtu labāk?
- Varbūt pietrūkst pārliecības lielās spēlēs. Katrā spēlē jūtos savādāk. Piemēram, spēlē pret Luksemburgu jutos lieliski, daudz kas sanāca, tāpat bija pret Moldovu. Pret Grieķiju mums visiem bija grūti.

- Latvijas izlasē spēlē tādi futbolisti, kuri regulāri nespēlē savos klubos. Kā uz to skaties?
- Ne man par to spriest. Tas ir trenera ziņā – viņš izvēlas sastāvu un liek spēlēt tiem, kuriem vairāk tic un kuri pēc viņa domām spēle var sasniegt labāku rezultātu.

- Kā tev ir latviešu valodas apgūšanu?
- Ar katru gadu ir labāk. Runāt aizvien ir grūti. Bet valoda ir jāmācās – visi dokumenti ir latviešu valodā. Ir šeit cilvēki, kas saprot tikai latviski. Uzskatu, ka, jo vairāk valodas prot, jo labāk.

- Latvijas himnu zini?
-Jā, zinu.

- Latvijā daļa līdzjutēju sportistus vērtē pēc tā, vai viņi pirms vai pēc mačiem dzied valsts himnu. Kā ir ar tevi – tu dziedi?
- Katrs sportists pirms spēles noskaņojas individuāli. Daži dzied himnu, citi iegrimuši domās, koncentrējas un nedzied. Viss atkarīgs no cilvēka. Es nedziedu.

- No visiem vārtiem, kurus esi guvis, kuri visspilgtāk palikuši atmiņā?
- Tādu vārtu vēl nav. Noteikti nākotnē būs.

-Tad varbūt ir kāda spēle, kas īpaši palikusi atmiņā
- Tāda gan ir. Pēdējo reizi, kad uzvarējām čempionātā, spēlējām Liepājā. Pēc pirmā puslaika zaudējām ar 0:2, bet otrajā guvām trīs vārtus un uzvarējām ar 3:2. No izlases mačiem varu minēt spēli Moldovā, kurā bija spēlēt ļoti grūtos apstākļos (karsts), bet izdevās uzvarēt.

- Bez futbola kādi citi sporta veidi aizrauj?
- Kad bija pasaules čempionāts hokejā, ar kluba biedriem kopā skatījāmies Latvijas un Krievijas izlases spēles un jutām līdzi.

- Un par ko fanojāt, kad spēlēja Latvija pret Krieviju?
- Bija daļa, kas juta līdzi vienai komandai, daļa, kas otrai – krievi par Krieviju, latvieši par Latviju, bet nekādu konfliktu nebija (smejas).