Petrenko: “”Daugavā” būs daudz darāmā”

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Petrenko bija Krievijas Premjerlīgas kluba “Torpedo” galvenais treneris, taču pēc komandas neveiksmēm uzrakstīja atlūgumu. Vēlāk nekas krasi nemainījās, un “Torpedo” no Premjerlīgas izkrita.

Vai jūsu dzīvē ir bijis grūtāks gads par iepriekšējo?
100 procenti – nebija. Varētu atcerēties to sezonu “Torpedo-Zil”, kad aizgāju, tomēr tagad ir daudz grūtāk.

Izkrišana no Premjerlīgas – vienmēr ir trieciens trenera reputācijai?
Protams.

Tādēļ braucat uz pieticīgo Latviju?
Viss ir vienkāršāk – Krievijā piedāvājumu nav. Savukārt uz “Daugavu” pasauca nopietni uzņēmēji ar kluba prezidentu Igoru Mališkovu priekšgalā. Viņš vēlas uzbūvēt jaunu komandu. Darāmā daudz, bet tās ir labākās zāles.

Bēdīgais Jurana un Kirjakova liktenis Daugavpilī nebiedē?
Necik. Ceru, man tas ies secen. Ar “Daugavu” nodarbojas citi cilvēki. Ne tie, kas strādāja ar Juranu un Kirjakovu.

Pēc pagājušā gada nav sašūpojusies ticība savām trenera spējām?
Absolūti nē.

Kāpēc?
Neveiksme “Torpedo” lika aizdomāties, paskatīties uz visu citādāk. Es visu sezonu izvērtēju un sapratu, ka lielas kļūdas nepieļāvu.

Tātad tas, ka nebija piedāvājumu Krievijā, jūs pārsteidza?
Es nemaz negaidīju telefona zvanu birumu. Komandu loks ir ierobežots. Jūs arī bez manas priekšā teikšanas ziniet, ka visas treneru vietas Premjerlīgā ir aizņemtas...

Vēl taču ir 1. divīzija.
Nesaprotu, ar ko “Daugava” būtu sliktāka par 1. divīzijas komandu, tiešām nesaprotu. Katrā ziņā šeit vismaz ir konkrēts mērķis – “tikt Eiropā” [domāts – Eirokausos].

Boriss Ignatjevs vienreiz izteicās: “Trenerim nekad neņem atpūtas brīdi. Vai nu viņš ir pieprasīts, vai arī...”
Pareizi pateica. Esmu ļoti noilgojies pēc darba. Trīs mēnešu atpūta man bija pietiekama.

Kādas domas pēc “Torpedo” pamešanas ļāva saglabāt mieru? Vai arī miera nebija?
Protams, nebija. Vēl jo vairāk, komanda bija uz izkrišanas robežas. Taču laiks arī patiesību dziedē. Sāpes paliek jebkurā gadījumā, vienkārši tā aizgājusi dziļāk. Šī skabarga mūžīgi paliks manī.

Pēc zaudējuma 2:6 pret “Werder” Beskovam pajautāja, vai viņš jūt savu vainu. Viņš sekundi padomāja un pateica: “Savu nē...”
Man gan ir vainas sajūta. Rēķinājos, ka ar tādiem spēlētājiem kā Budiļins, Borodins, Zirjanovs, Jokičs izdosies izveidot spēcīgu komandu. Pieslēgt jaunos – Mamajevu, Lucenko... Tomēr sastāvs izrādījās ne tik spēcīgs, kā biju domājis. Plus jaunpienācēji nespēja uzreiz palīdzēt.

Iznāk, jums pazuda izjūta, kurus spēlētājus pirkt?
Citos gados ar nedārgiem pirkumiem pratām nopirkt īstos spēlētājus, bet šoreiz nesanāca. Par naudu, kuru iztērējām, varējām nopirkt interesantākus spēlētājus. ”Torpedo” ir nepareiza spēlētāju atlases politika – nedrīkst skatīties kasetes un aicināt uz pārbaudi tos, kas iepatīkas. Vajag vismaz gadu sekot līdzi konkrētā spēlētāja gaitām. Vajag noskaidrot par viņu visu, pat sievu pazīt, lai neiekristu kā “Spartak” ar Rodrigesu...

Atkāpties bija grūti?
Grūti. Tomēr biju pārliecināts, ka tajā situācijā rīkojos pareizi. Redzēju, ka gan sapulces, gan sarunas aci pret aci galīgi nepalīdzēja. Nekādi nevarēju sapurināt komandu. Var nospēlēt labi, bet var arī pilnībā izgāzties. Puišiem bija vienaldzīgums. Sapurināt, kaut uz 2-3 kārtām, viņus varēja tikai trenera atkāpšanās.

(..)

Vai pēc pirmās aizbraukšanas uz Latviju sajutāt to, ka tur ir šauri, salīdzinot ar Premjerlīgu?
Nu un? Daugavpilī pirmo reizi varēšu sevi pamēģināt ne tikai kā treneri, bet arī kā organizatoru. Tur priekšā stāv liels darbs ar visas kluba infrastruktūras veidošanu – bāze, stadions, laukumi, skola.

Aizbraukt tālāk no Krievijas futbola ir viegli, pazust no redzesloka – arī. Atgriezties būs ļoti grūti?
Protams. Taču, ja es tagad biju nevajadzīgs, domājat pēc pusgada kaut kas mainītos? Sēdēt un gaidīt, kamēr kāds atcerēsies par treneri uzvārdā Petrenko?

Ja nav noslēpums, jums piedāvāja daudz mazāku atalgojumu nekā “Torpedo”?
“Daugavā” pelnīšu pat vairāk.

Izmantotie resursi:
www.dittonfc.lv