Facebook
GoogleGrigorčuks: "Mēs apsolījām uzvarēt un uzvarējām"
FK "Ventspils" galvenais treneris Romans Grigorčuks pēc uzvaras ar 2:0 UEFA kausa izcīņas spēlē Farēru salās pār vietējo "GI Gotu" uzsvēra, ka, neskatoties uz spēles kvalitāti, vajadzīgais rezultāts ir sasniegts.
- „Ventspils” komandai galvenais ir rezultāts. Mēs to sasniedzām un, kā es arī solīju pēc pirmā puslaika, guvām pārliecinošu uzvaru. Kas attiecas uz spēli, tad vēlos izcelt „GI Gotu”. Laukuma saimnieki kā par brīnumu spēlēja diezgan organizēti. Taču nevar teikt, ka viņi izcēlās ar augstu individuālu meistarību, bet tāda pretiniekam tomēr ir. Īsāk sakot, es pirms spēles ar „GI Gotu” ietekmējos no stereotipa par to, ka Farēru klubi ir vāji. Pavisam nē. Spēlēt ir iemācījušies visur, un tie nav tukši vārdi. No otras puses, ja mēs izmantotu dažus savus momentus pirmajā puslaikā, tad uzvarētu vēl pārliecinošāk.
- Pirmais puslaiks atstāja dīvainu iespaidu. Bija tāda sajūta, ka mūsu futbolisti pārāk uztraucas. Vai jums tā nelikās?
- Nervozitāte patiešām bija jūtama. Iespējams, ka tas arī kļuva par galveno iemeslu kļūdām piespēlēs. Bet, no otras puses, arī stresa apstākļos ir jāprot parādīt sava meistarība. Nervi ir nervi, bet tas taču nav iemesls, lai sabojātu epizodi, vai ne? Mums pirmajā puslaikā bija pārāk daudz brāķa tehnikas ziņā.
- Vai spēle bija tāda kādu jūs to bijāt iedomājies?
- Nē. Domāju, ka „GI Gotu” spēlēt atklātāk. Apmēram tāpat kā Ventspilī. Bet viņi aizsedzās, izveidoja ļoti labu mūri aizsardzībā, nosedza zonas.
- Vai jūs bijāt gandarīts par to, kā uzbrucēji tika galā?
- Nē, kopumā ar uzbrucēju spēli neesmu īpaši apmierināts. Viņi ilgi nevarēja atrast to piespēli, kas novestu pie vārtu guvuma, pie asā momenta. Viņiem trūka aktivitātes. Bija daudz brāķa darbā ar bumbu, un bumbas apstrādāšanā. Bet es vienalga uzticos mūsu uzbrucējiem, un viņi vēl gūs vārtus.
- Rimkus Toftirā jau divas reizes trāpīja mērķi
- Jā. Labi vārtu guvumi. Otrais vispār ir šedevrs! Pirmais – aukstasinīgs izpildījums. Tas, kas vajadzīgs! Bet mums par to nav jābrīnās. Uzbrucējiem tam ir jābūt par normālu parādību.
- Pēc tam, kad Rimkus atklāja rezultātu, uztraukums pārgāja?
- Nevaru teikt, ka es arī līdz šim uztraucos. Redzēju, ka kopumā spēles virziens ir pareizs un neviens nezaudē savas pozīcijas, komandas mehānisms darbojas. Uztraucos tikai par brāķi… Ja Zangarejevs spēles sākumā būtu guvis vārtus nevis trāpītu pa vārtu pārliktni, mēs ar jums tagad nemaz neatcerētos uztraukumu. Jebkurā gadījumā es lieliski sapratu, ka, ja „GI Gotu” gūs vārtus, tad maksimums vienus. Bet ne divus! Laukuma saimniekiem vienkārši nav spēles resursu, lai to paveiktu.
- Jūs daudz teicat priekšā centrālajiem pussargiem. Vai viņiem negāja spēle?
- Nē, lieta ir tāda, ka šādos mačos ir jāprot ātri orientēties. Ja pretinieks nosēdās aizsardzībā, tad ir jāatrod varianti, ar kuru palīdzību var apmānīt pretiniekus. Es centrālajiem pussargiem lūdzu vairāk izmantot malējos pussargus, un kad viņi to darīja, uzreiz bija asums mūsu uzbrukumos.
- Kad migla noklāja pretējo malu, jūs labi redzējāt, kas tur notiek?
- Redzēju, bet neīpaši labi. Migla jau no paša rīta radīja pelēcīgu noskaņojumu. Spēles laikā es jau domāju, kas būs ja migla būs vēl biezāka? Vai tiešām spēle tiks apstādināta un pārtraukta? Par laimi nekas tamlīdzīgs nenotika.
- Kādu pretinieku sagaidāt otrajā kārtā?
- Godīgi sakot, es pat nezinu. Ja domāt par to, kam dodu priekšroku, tad laikam nebūtu slikti nospēlēt ar mūsu līmeņa komandu. Un, ja būs meistarīgāks pretinieks, tad lai tā būs komanda ar skaļu Eiropas nosaukumu. Piemēram, „Newcastle” . Spēles ar tādu klubu ir ļoti interesantas un pamācošas.
Izmantotie resursi:
www.fkventspils.lv
[+] [-]
Nez vai Grigorčuks apzinājās, ka ar tiem vieniem vārtiem pietiktu, lai izlidotu no kausa.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Newcastle - tak dabūja
Gan jau naftu kādam salēja, lai dabūtu angļus uz Vetspili