Vai Mārupē taps futbola halle? Vietējās futbola kustības centieni un bažas

Futbola halles projekts un publiskā cīņa sociālajos tīklos

Mārupes novadā iedzīvotāju skaits pieaug jau vairākus gadus. 2011. gadā šajā teritorijā dzīvoja 25 tūkstoši iedzīvotāju, bet oficiāli dati par 2023. gadu jau liecina par 40 tūkstošu iedzīvotāju sliekšņa pārsniegšanu. Turklāt, kā norādīts Mārupes novada mājaslapā, tas īpaši izceļas uz pārējās Latvijas fona demogrāfijas ziņā.

"Mārupes, Babītes un Salas pagastus raksturo Latvijai netipiska vecuma struktūra: novadā ir procentuāli augsts bērnu skaits un augsts agrīnā darbspējas vecuma (30 - 44 gadi) iedzīvotāju skaits. Novads ir jaunākais iedzīvotāju vecuma ziņā (vidējais vecums – 33 gadi). Senioru skaits Mārupes novadā ir ļoti mazs. Līdz ar to šīs teritorijas iedzīvotāju vecuma struktūra būtiski atšķiras no kopējās Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūras, kur bērnu skaits ir mazs, savukārt, senioru skaits – liels," liecina Mārupes novada mājaslapā pieejamais apraksts.

Arvien pieaugošais bērnu skaits nozīmē arī arvien lielākus izaicinājumus nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā, un tas attiecas arī uz sportu. Mārupē izveidota Futbola attīstības biedrība, kas vērsa uzmanību uz futbola halles nepieciešamību, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt jaunajiem futbolistiem iespējas trenēties arī gada aukstajos mēnešos. 2024. gada pirmajā pusē tika savākti paraksti, un 24. maijā novada domei iesniegts kolektīvais iesniegums par piepūšamā stadiona izveidi Mārupē.

26. jūnija Mārupes domes sēdē tika nolemts izveidot darba grupu par šo jautājumu, kā arī tika piesaistīta neatkarīgā eksperte, lai izvērtētu projekta iespējas un sniegtu atzinumu. Darba grupas un ekspertes Signes Luikas paveiktais tika prezentēts domes sēdē septembrī, kur tas tika pieņemts informācijai.

"Eksperte raksturoja situāciju Mārupes novada Sporta skolā, atzīmējot, ka futbola interešu izglītības programmā 2024./2025. mācību gadā uzņemti 80 audzēkņi, savukārt 30 bērniem nav bijusi iespēja uzsākt futbola treniņus esošās sporta infrastruktūras noslodzes dēļ," vēstīts pašvaldības mājaslapā, norādot, ka izskatīti pieci iespējamie scenāriji halles izveidei. Kopumā Mārupes novadā futbola nodarbībās piedalās vairāk nekā 700 bērnu.

"Ņemot vērā veikto analīzi par katra iespējamā scenārija ieguvumiem un izaicinājumiem, darba grupas atzinums - kā potenciāli piemērotākais risinājums bērnu un jauniešu futbola treniņiem un sacensībām ir būvēt slēgto mākslīgā seguma piepūšamo futbola halli Tīrainē. Izmaksu diapazons šāda veida hallei Tīrainē varētu būt no 600 000 līdz 1 200 000 eiro. LFF varētu piedāvāt līdzfinansējumu halles karkasa un laukuma seguma iegādei, kas samazinātu izdevumus, taču pašvaldības pienākumos būtu atrast vietu halles būvniecībai, būvniecības darbu realizācija un infrastruktūras uzturēšana. "

Mārupes futbola kustības pārstāvji savus centienus neslēpa un jau vairākus mēnešus izvērš sociālo tīklu akcijas ar tēmturi "Mārupe var", kurā aicina iesaistīties futbola atbalstītājus un jaunos futbolistus arī no citiem Latvijas reģioniem. Uzskatot, ka no domes netiek saņemta korekta komunikācija un projekts netiek virzīts uz priekšu, biedrība gatavojās rīkot zibakciju, kurā futbola atbalstītāji pulcētos, lai kopīgā pasākumā iestātos par savu projektu. Tā bija paredzēta 21. janvārī, taču šobrīd pārcelta, ņemot vērā, ka jautājuma skatīšana iekļauta 29. janvāra domes sēdes plānā.

"Ir sajūta, ka pastāv mums nezināmi iemesli, kādēļ projekts tiek torpedēts"

"Ar zibakciju bija plānots izrādīt savu nostāju un pievērst uzmanību tam, ka netiek ņemta vērā mūsu aktivitāte šī projekta sagatavošanā un ka domē nav intereses par to," izteicās "Mārupes SC" vadītājs Ringolds Prāvasts. "Jau gada garumā aktualizēta tēma, bet konkrēta atbilde mums tiek muļļāta. Tādu atklātu "nē" neesam saņēmuši, tāpēc vēlamies pievērst plašāku uzmanību šim jautājumam."

Prāvasts norādīja, ka šajā projektā būtu iespējams piesaistīt UEFA līdzfinansējumu un kā piemēru nosauca Daugavpili, kur vienošanās par līdzīgas halles būvniecību jau panākta. "Ja pareizi atminos, tur pašvaldības izmaksas paredzētas 750 tūkstošu eiro apmērā. Tas būtu precedents arī mums, jo tiecamies uz ko līdzīgu un nevēlamies neko pārspīlētu. Tas ir mazāk nekā nesen uzbūvētajam rotaļu laukumam."

Šīs iniciatīvas pirmssākumi bija pirms pusotra gada. "Tas bija brīdis, kad sākām par to runāt," atminējās Prāvasts. "Bija virkne aktivitāšu, sarunas ar domi, tikšanās ar LFF, iesaistījām visas iespējamās un neiespējamās pašvaldības struktūrvienības, turklāt uzsvēršu, ka to visu darījām brīvprātīgā kārtā. Taču ilgu laiku palikām bez atsaucības domē. Tad savācām parakstus, lai, saskaņā ar likumu, domei būtu pienākums izskatīt jautājumu. Tika noorganizēta darba grupa, ar domes finansējumu piesaistīta eksperte, kas strādāja vairākus mēnešus un pēc tam prezentēja paveikto domes sēdē. Kāda attieksme tur bija no deputātu puses, to katrs var pats noskatīties sēdes ierakstā."

Domes sēdē pēc ekspertes sniegtā izvērtējuma nekāds balsojums nesekoja. "Mēs tieši gaidījām, kā tas beigās tiks ieprotokolēts," pasmējās Prāvasts. "Bija tā, ka ziņojums tika pieņemts zināšanai un īsti nekāds tālāks virziens oficiāli netika nosprausts. Jā, bija privātas sarunas un mutiskas sapulces, bet oficiāli jau daudz mazāk. Runājām ar juristiem, kuri norādīja, ka dome savu minimālo daļu izpildījusi un tur nav, ko iebilst. Ja domes deputāti uzskata, ka šis projekts nav atbalstāms, nu, tad viss skaidrs, tādas viņiem ir tiesības, tā ir viņu izvēle. Bet vēlētos tad to dzirdēt, nevis klusiņām nobīdīt malā."

"Jā, halles ekspluatācijai būtu savas ikgadējas izmaksas un tas būtu pašvaldības slogs, tas tiesa," piekrita Prāvasts. "Taču neuzskatu, ka šīs izmaksas būtu tik lielas, šķiet, ap 10 tūkstošiem eiro. Manā skatījumā nav loģisku iemeslu, kādēļ šo projektu neatbalstīt."

"Bet ir sajūta, ka ir man nezināmi citi papildus iemesli, kādēļ šis projekts tiek torpedēts. Gluži vienkārši nav vēlmes to darīt," turpināja "Mārupes SC" dibinātājs. "Jautājums ir par prioritātēm, un mans secinājums ir tāds, ka domes deputāti fokusējas uz savām problēmām un sev vēlamajiem projektiem. Visas sarunas notiek kuluāros, kur arī notiek īstās vienošanās, kamēr publiski viss tiek izdarīts tikai ķeksīša pēc. Varbūt patiešām ir konkrēti finansiāli vai organizatoriski argumenti, kuru dēļ futbola halles projekts nav vēlams. Es tādus nezinu, neviens man tos nav nosaucis. Taču tā vietā mums radusies sajūta, ka lai vienkārši nemaisāmies domei pa kājām ar savām iniciatīvām, jo tur ir citas intereses. Uzsvēršu, ka mums pašiem nav nekādu politisku saikņu šajā projektā. Iespējams, tieši tas arī ir iemesls, kādēļ tik ilgi nekas nekustas uz priekšu. Bet šobrīd mērķis ir saņemt skaidru atbildi - vai nu noraidīta iniciatīva, vai arī oficiāli ielikta pašvaldības stratēģijā ar kaut kādiem konkrētiem termiņiem."

Mārupes novada izpilddirektores komentārs un skaidrojums

"Kolektīvais iesniegums ar iniciatīvu “Par piepūšamā stadiona izveidi Mārupē” tika saņemts 2024. gada maijā un jau jūnijā nodots Mārupes novada pašvaldības domes sēdē, kurā tika nolemts veidot darba grupu, lai izvērtētu futbola halles būvniecības iespējas," portālam Sportacentrs.com teica Agnese Jankuna, Mārupes novada pašvaldības izpilddirektore. "Darba grupās piedalījās ne tikai pašvaldības speciālisti, bet arī domes pārstāvji, biedrības “Mārupes futbols” un Latvijas Futbola federācijas pārstāvji. Tika piesaistīta arī neatkarīgā eksperte Signe Luika, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, kuras uzdevums bija veikt izpēti un sniegt atzinumu par piepūšamā stadiona izbūves realizācijas iespējām Mārupes novadā."

"Septembrī tika sniegts informatīvais ziņojums domes sēdē par katra iespējamā scenārija ieguvumiem un izaicinājumiem. Par tālākajiem soļiem privātās sarunās un sarakstēs vēl novembrī un decembrī informējām kolektīvā iesnieguma pārstāvjus, ka jautājums tiks skatīts janvārī domes sēdē, līdz ar to nav izprotams norādījums, ka neesot sniegta informācija par projekta turpmāko attīstības gaitu, t.sk. no domes puses, jo domes deputāti ir ievēlēti un tieši pārstāv iedzīvotājus intereses," sacīja Jankuna.

Mārupes novada pašvaldības mājaslapā informācija par to, ka slēgtas futbola halles izveides jautājumu plānots skatīt 29. janvāra domes sēdē, parādījās 9. janvārī, dienu pēc portāla Sportacentrs.com izrādītās intereses par projekta turpmāko gaitu. Jankuna gan norādīja, ka tā ir tikai apstākļu sakritība un ka jaunais paziņojums par domes sēdi ir saskaņā ar Pašvaldību likuma 57. pantu, kas nosaka pašvaldībai par pienākumu ne retāk kā reizi trijos mēnešos apkopot un publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par kolektīvā iesnieguma virzību un tā izskatīšanas rezultātiem.

"Minētais projekts pēc atzinuma ietver investīcijas līdz pat 1,2 miljonu apmērā. Lēmums tiks skatīts sporta infrastruktūras attīstības kontekstā, kā arī papildu ņemot vērā finansiālos, tehniskos un juridiskos aspektus 2025. gada budžeta ietvaros," norādīja Jankuna. "Decembrī notika Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvās padome , kurā arī tika uzdots šis jautājums un dalībnieki tika informēti par jautājuma iekļaušanu investīciju plānā. Iespējams, ja piedāvātajam projektam netiek gūts tūlītējs atbalsts, tad tas tiek uztverts saasināti."

"Ja vaicājiet par šķēršļiem, tad šī projekta izvērtēšana noteikti ir budžeta jautājums izvēlēties starp pašvaldības pamatfunkcijām un brīvprātīgajām iniciatīvām," sacīja domes izpilddirektore. "Pašvaldībai ir nepieciešams turpināt attīstīt arī vispārējās izglītības iestādes un nodrošināt papildu pirmsskolas izglītības vietas. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jaunas skolas celtniecības Mārupē, kurā būs iekļauta arī sporta arēna. Tāpat šobrīd tiek plānota jaunas izglītības iestādes Skultē izveide, kas ietvers sporta infrastruktūru. Ik gadu sporta infrastruktūrā tiek veikti ieguldījumi, piemēram, pagājušajā gadā pašvaldība izbūvēja un atklāja pilnīgi jaunu stadionu Piņķos, kas paredzēts arī futbolam, tāpat atjaunots sporta laukums Jaunmārupē."