Atskats uz 1. līgas sezonu (2. daļa)

2008. gada 1. līgas sezona bija patiesi interesanta – līdz pat pēdējai kārtai nebija zināms galīgais vietu sadalījums, un vissaspīlētākā situācija valdīja tieši turnīra tabulas augšgalā. Galu galā turnīrā triumfēja Rīgas "Daugava", aiz sevis atstājos Ventspils "Tranzītu", savukārt Rīgas "Jaunība" bija spilgts piemērs, kā pavisam nejaušas kļūdas dēļ iespējams zaudēt ne tikai spēli, bet arī svarīgu vietu turnīra tabulā – nebijusi muļķīgā kļūda ar protokola aizpildīšanu un līdz ar to – piešķirtā tehniskā zaudējuma, pārspēlēs, visticamāk, spēlētu rīdzinieki .

Pirmo reizi visas 1. līgas sezonas garumā turnīram ļoti aktīvi sekoja līdzi portāls eSports.lv, pēc katras kārtas un spēles operatīvi iepazīstinot lasītājus ne tikai ar rezultātiem un vārtu guvējiem, bet arī treneru komentāriem. Turpinot iesākto, aizvadīto sezonu lūdzām izvērtēt katras komandas pārstāvim – kā nekā, tieši viņi visobjektīvāk spēj pateikt, kas trūka, lai izcīnītu labāku vietu sezonas noslēgumā, uzskaitītu turnīra plusus un mīnusus, kā arī veiktu sīkāku analīzi.

Lai lasītu apskata 1. daļu, spiediet ŠEIT.

Katram trenerim uzdevām trīs zemāk minētos jautājumus. Apskata otrajā daļā piedāvājam vēl piecu 1. līgas komandu pārstāvju atskatu uz aizvadīto sezonu -

Drīzumā varēsiet lasīt arī apskata pēdējo, 3. daļu, kurā savas domas izteiks pirmā četrinieka komandas un "Zibens/Zemessardze" treneris, ar kuru diemžēl nav sanācis sazināties līdz šim.

Jautājumi

1. Kā kopumā varat novērtēt aizvadīto sezonu savas komandas izpildījumā?
2. Kāds iespaids radās par šīs sezonas 1. līgas čempionātu kopumā?
3. Kāda izskatās komandas nākotnes perspektīva, kad sāksies gatavošanās jaunajai sezonai?

5. vieta – Rīgas "Metta/LU"

Uz jautājumiem atbildēja komandas galvenais treneris Andris Riherts.
1. Sportiskie rezultāti, salīdzinot ar pagājušo gadu, noteikti ir sliktāki – pērn, kā nekā, bijām ceturtie, bet šogad – piektie. Runājot par šā gada sezonu, tabulas augšgals bija visai līdzīgs, un, manuprāt, mūsu komanda arī pavisam noteikti varētu cīnīties par medaļām, ko arī vajadzēja izdarīt. Iemesls, kāpēc to neizdarījām, bija pārāk daudzie neizšķirti – turklāt šīs spēles bija tādas, ka nevis mums vajadzēja izraut uzvaru, bet nepietika rakstura, lai paši varētu nosargāt uzvaru vai gūt vajadzīgos vārtus. Ja no deviņiem neizšķirtiem piecas spēles būtu uzvarētas, mēs būtu turpat – pirmajā četriniekā. Domāju, ka tā arī būtu mūsu optimālā vieta. Pirms sezonas bija nolemts, ka nevajag būt zemāk par 5. vietu, to esam izpildījuši, bet tajā pašā laikā iekšēji ir baigā škrobe, ka nebijām augstāk.

Pilnīga gandarījuma nav, bet varu atzīmēt, ka spēlējām stabili. Nebija īpašu kritumu un lielu kāpumu. Ieņēmām 5. vietu un tajā arī visai stabili turējāmies. Protams, ar domu, ka tendence būs uz augšu, bet diemžēl no sezonas sākuma mūs arī vajāja savainojumi, sastāvu neizdevās iespēlēt, līdz ar to pussargu līnija kā tāda iztrūka. Stabilitāti grūti dabūt, ja daudzi pussargi nespēlē. Arī ar iesistajiem goliem mums ir gaužām bēdīgi. Varbūt tad, ja saliek visu kopā, tā 5. vieta arī ir īstā.

Pirms sezonas gribējām nostabilizēt spēli ar konkrētu pamatsastāvu un cilvēkiem, kas, nākot uz maiņu, spēli pastiprinātu. Diemžēl sanāca tā, ka nosacītais pamatsastāvs notraumējās, un nācās spēlēt tiem, kam, kā domāts, bija jānāk uz maiņu. Tiem uzreiz bija liela atbildības sajūta, un šie futbolisti to nespēja panest tajos brīžos, kad bija jāizšķir spēles liktenis. Savas funkcijas aizsardzībā viņi izdarīja, un tas vērtējams ar plusa zīmi – stabilitāte, zinot mūsu zonas aizsardzību, ir. Jācer, ka stabilitāti dabūsim arī uzbrukumā, jo jāiesit vairāk pretinieku vārtos. Momenti mums ir, bet nepratām tos realizēt.

2. Grūti prognozēt, kā Virslīgā ies 1. līgas čempionvienībai "Daugavai" – neesmu jau šajā komandā iekšā. Protams, vēlu viņiem veiksmi. "Daugava" noteikti bija talantīgākā komanda 1. līgā un 1. vietu ieņēma pelnīti – kā nekā, Latvijas U-19 bāzes komanda, un principā uzdevums viņiem bija uzvarēt turnīrā, ja spēlētāji grib turpināt spēlēt un attīstīties. "Tranzīts" bija diezgan simpātiska komanda – lai gan sezonu iesāka diezgan švaki, pēc tam sasparojās un dabūja vēl papildinājumu no Virslīgas komandas. Varbūt pārspēlēs viņi neizturēja psiholoģiski, bet, manuprāt, 1. līgas līmenim tā bija diezgan laba komanda.

"Jaunība" – mans vērtējums ir tāds, ka nākamgad viņiem ies daudz grūtāk – noturēties augšgalā ar tiem pašiem spēlētājiem. Jaunāki viņi nepaliek, arī kondīcija nebūs no labākajām – tādā ziņā "Jaunība" varbūt savu iespēju palaida garām. Bet, kas zina, varbūt tur krasi viss pamainīsies. Savukārt "Jelgava" jau otro sezonu psiholoģiski neiztur pašas beigas, lai gan kalendārs ir vieglāks nekā citiem. Laikam jau neprata noskaņoties pret potenciāli vājākiem pretiniekiem.

Čempionāta līmenis? Tas noteikti ir izlīdzinājies, bet, vai pazeminājies, grūti spriest. Ja priekšpēdējā komanda var atņemt punktus čempioniem, tad līmenis bija diezgan līdzīgs un neprognozējams. Protams, nevar teikt, ka "Daugava" un, visu cieņu, "Gulbene" ir viena līmeņa komandas, bet, ja nenoskaņojas, tad arī tādu komandu ir grūti apspēlēt, jo meistarības nav tik daudz jaunajiem spēlētājiem.

3. Kopīgie treniņi beidzās 28. novembrī. Šobrīd ir individuālie treniņi plus baseins. Tas turpināsies līdz Ziemassvētkiem. Tad divas, trīs nedēļas būs brīvas, un pēc tam sākam plānveidīgu darbu nākamajai sezonai. Izmaiņas sastāvā noteikti būs, un mēs mēģinām meklēt jaunus spēlētājus. Pagaidām gan neko vairāk negribas teikt – kad izmaiņas būs, painformēsim.

Mums ir viens projekts, ko plānojam – pirms nākamās sezonas gribam aizbraukt uz ASV, lai aizvadītu draudzības spēles. Uztaisīt tūri pa ASV ar amerikāņu studentu līgas komandām. Kontakti ir, un plānos ir aizlidot uz ASV un nospēlēt pāris pārbaudes spēles un izjust to studentu līmeni, kāds ir Amerikā. Visi slavē, ka līmenis ir diezgan augsts – vēlamies par to pārliecināties. Protams, arī aplūkot viņu sistēmu – kā notiek augstskolu komandu organizācija, filozofija, spēlētāju atlase, stipendijas utt. Tās lietas, kādām jābūt īstenībā.

Par mērķiem – skaidrība ir tikai viena – spēlētājiem jāturpina sevi pilnveidot, attīstīt individuālo meistarību, jo bez tās mēs nespēsim izšķirt spēles likteni. Kopumā par nākamo sezonu vēl neesam domājuši, bet viens ir skaidrs – ne zemāk par šā gada sasniegumiem. Ja šogad bija 5. vieta, tad nākamgad gribētos tās medaļas.

6. vieta – Ķekavas "Auda"

Uz jautājumiem atbildēja komandas prezidents Juris Gorkšs.
1. Mums ir tradīcija, ka gada beigās visi sanākam kopā, neskatoties uz rezultātiem, un paši mēģinām izanalizēt padarīto un uzstādīt mērķus nākotnei. Arī šogad tikko bija kopā sanākšana. Pēc pagājušās sezonas komandā notika visai lielas izmaiņas – Čekulajevs, kurš guva 49 vārtus, aizgāja uz "Jūrmalu", Halvitovs – uz "Rīgu", Nitišs aizbrauca mācīties uz Vāciju, Bespalovs – spēlēt uz Zviedriju, kamerūnietis Njodzeka mēģināja tikt "Skonto" – netika, bet pēc aizbrauca uz dzimteni (un tagad ir atgriezies). Tomēr visi šie bija vadošie spēlētāji. Šogad, domājot par nākamo sezonu, iesaistījām ļoti daudz jaunos spēlētājus, kuri dzimuši 1991., 1992. gadā. Galvenais mūsu mērķis vienmēr ir bijis atrast kādu interesantu jauno spēlētāju un dot viņam iespēju tikt tepat lielākos klubos vai braukt stažēties vai spēlēt ārzemēs.

Sezonu iesākām diezgan grūti, kas arī saprotams – lielas izmaiņas, daudz jaunu spēlētāju. Korekcijas ienesa dažnedažādi apstākļi, piemēram, savainojumi. Interesanti, ka pēdējā spēlē pret "Mettu", kuru uzvarējām ar 3:0, no 11 mūsu spēlētājiem seši bija 1991., 1992. gadā dzimuši. Tas ir galvenais moments, kas priecē. Ja pagājušajā gadā visas sezonas garumā mūsu spēle bija ļoti stabila – uzvarējām visus, kurus vajadzēja uzvarēt, bet no priekšā esošajiem paņēmām tikai vienu punktus, tad šosezon, lai cik tas dīvaini nebūtu, bija otrādi – spēlējām priecīgāku futbolu ar vairāk improvizācijas, tajā pašā laikā zaudējām daudz punktu pret pastarīšiem, bet paņēmām daudz punktu no pirmā piecinieka komandām. "Auda", piemēram, "Daugavai" atņēma četrus punktus. Acīmredzot tas nozīmē, ka puiši var noskaņoties, un, ja pretī ir nomināli stiprākas komandas un mūsējie vēlas sevi pierādīt un uzvarēt, tas ir iespējams. Tiešām bija prieks par veselu rindu spēlēm, arī sarūgtinājums, ka mocījāmies un neiesitām vājākiem. Mums ir jauna un vēl nenobriedusi komanda.

Kā jau pieminēju, sezonas beigās laukumā bija daudz jaunu spēlētāju, jo tika savainots vārtsargs un pieredzējušais aizsardzības balsts Mangulis. Iznāca, ka trīs no četriem aizsargiem bija jaunie. Ļoti labi iespēlējās un atzīstamu sniegumu sezonas beigās rādīja jaunais centra aizsargu pāris Ošs un Jorens Gorkšs, tāpat malā pārliecinoši spēlēja Burmistris, komandā ātri iekļāvās mūsu pašu audzēknis, kuru izīrējām no "Ventspils", Kārkliņš, vidējā līnijā Mazvērsītis – līdzās viņiem pieredzējušie, un izveidojās atzīstama komandas spēle.

Ar sezonu kopumā esmu apmierināts. Ļoti veiksmīgi trenera amatā pieslēdzās Didzis Matīss, jo es patiešām negaidīju no viņa tik labus rezultātus – viņam trenera pieredzes kā tādas vēl nebija tik lielas, nemaz nerunājot par pieaugušajiem. Tajā pašā laikā viņš mācēja ar savu attieksmi un pašaizliedzību puikas iedvesmot, un komanda parādīja pavisam citu raksturu. Tas mani patīkami pārsteidza. Komanda tika saliedēta ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā, un spēlētājiem parādījās pavisam cita attieksme. Puiši tika iedvesmoti ļoti labām spēlēm. Domāju, arī pārējie ir apmierināti ar šīs sezonas sniegumu. Pērn bijām trešie, un šosezon netika stādīti nekādi uzdevumi tikt Virslīgā vai kādā vietā. Mūsu uzdevums ir un paliks atklāt jaunus, talantīgus puišus, sagatavot viņus un dot iespējas lielajā futbolā. Galvenā prioritāte, kā visi zina, ir mūsu stadions – šogad mēs vasarā atklājām tribīnes 550 skatītājiem, un priecē tas, ka pēdējā mačā pret "Mettu", pateicoties abu komandu pūlēm, bija kupls skatītāju pulks, kas nedarītu kaunu dažai labai Virslīgas spēlei.

Tas ir viens no patīkamākajiem momentiem 1. līgā, ka jebkurš futbolists grib spēlēt ne tikai sev, bet arī līdzjutējiem. Patīkami, ka daudzas komandas ir sākušas strādāt šajā jomā un 1. līgā piesaista arvien vairāk skatītājus. Sevišķi līgas jaunpienācējas – Gulbene, Jēkabpils – fantastiski! Labi apstākļi, labi stadioni, daudz skatītāju. Arī Rīgā – cik zinu, "Metta" strādā līdzjutēju piesaistē, bet visredzamākie fani laikam tomēr ir Jelgavai, kas vienmēr ceļo ar komandu, taisa gan troksni, gan uguņošanu – tas tiešām priecē un ir patīkami. Ceru, ka arī Jelgavā viņiem kādreiz būs iespējas spēlēt un just līdzi komandai normālā stadionā, jo šī brīža stadions tur diez vai atbilst 1. līgas prasībām. Tāpēc jelgavnieki spiesti spēlēt Ozolniekos. Laikam vienīgā vieta, kur ir problēmas ar stadionu, ir Ilūkste, bet tur jau laikam kopīgi ar federāciju būtu jāatrod iespēja izveidot pienācīgu stadionu – tā kā Daugavpilī "Daugava" parādīja, ka tas nav tik dārgi un neiespējami.

2. Komandās spēlē ļoti daudz jauno futbolistu, un tas tikai priecē. Labāk, lai spēlē 16, 17, 18 gadus veci, nevis 45. Virslīgā komandu nav tik daudz, un pēdējos gados vadošās lomas spēlē leģionāri. Dublieru čempionāts nezinu, vai kādam ir vajadzīgs, bet 1. līgā ir kaut kāda intriga un interese, un kur vēl, ja ne šeit, jaunajiem futbolistiem sevi parādīt? Šī ir skola, caur kuru iziet, lai sasniegtu kaut ko. Esmu tikai par to, lai pēc iespējas vairāk jauno futbolistu spēlētu turnīrā. Kā jau teicu, spēļu organizācijas, attieksme no federācijas puses utt. šo turnīru ir izmainījusi.

Par līgas stiprumu – šogad nebija tā kā pērn, kad "Vindava" un "Blāzma" bija komandas, kurām ir finanses un Virslīgai spēkos līdzvērtīgs sastāvs. Diemžēl tādu komandu mūsu līgā nebija, un neviena no tām nav tāda, lai pacīnītos Virslīgā – ne tikai spēles, bet arī finansiālajā nodrošinājumā un organizācijas ziņā. Taču tas atkal ir mērķis, uz kuru tiekties, un varbūt nākamsezon, neskatoties uz finansiālo krīzi, kas skar arī futbolu, tomēr parādīsies kāda finansiālajā ziņā stabilāka komanda. Es tomēr uzskatu, ka 1. līga ir galvenais placdarms, kur gatavot rezerves Virslīgas klubiem. Ja arī šeit nav komandu, kas Virslīgā spēlētu, tas nav nemaz tik slikti – galvenais, ka ir spēlētāji un entuziasti, kas ap visu ņemas. Jau uzsvēru, ka tiek spēlēts un pārsvarā normāliem laukumiem, un visi klubi ir atraduši iespēju futbolistiem nodrošināt normālus spēlēšanas apstākļus.

3. Komanda sāks gatavoties otrajā janvāra nedēļā, bet tas vēl nav skaidrs. Līdz decembra sākumam tiksim skaidrībā ar visu, lai konkrēti varētu saplānot treniņplānu. Pagaidām strādājam pie tā, lai treneru korpusā būtu papildinājums. Didzis Matīss viennozīmīgi paliks strādāt ar 1. līgas komandu, vienkārši tiks piesaistīts kāds pieredzējis treneris. Pagaidām vēl nav skaidrs, konkrētāk varēšu patikt vēlāk. Vai treneris būs no ārvalstīm? Pie tā strādājam, es tikšos nākamnedēļ ar viņu un ceru, ka varēsim vienoties. Viņš te bija un skatījās pagājušo maču pret "Mettu".

7. vieta – "Valmiera/Viktorija"

Uz jautājumiem atbildēja komandas galvenais treneris Romans Sidorovs.
1. Uzdevumu, ko paši sev uzstādījām, neizdevās izpildīt – gribējām būt sešiniekā. Tā ka īsti apmierināti neesam. Neviens gan konkrētu mērķi mums neuzstādīja, jo ļoti smaga situācija ir ar futbolistiem, tieši tiem, kas no Valmieras, bet dzīvo Rīgā. Ne prezidents, ne kāds cits nelika izpildīt kādu konkrētu uzdevumu, bet paši bijām iecerējuši finišēt sešiniekā. Galu galā 7. vieta – tāpēc pavisam apmierināts nevaru būt, lai gan varēja būt vēl sliktāk [smejas].

Uzskatu, ka zaudējām vairākus punktus, kurus noteikti bija jāiegūst. Bija sastāva problēmas – gan kartītes, gan savainojumi. Turklāt vasarā bija tāda situācija, ka tiem, kuri spēlē arī Rīgā, sanāca astoņas spēles mēnesī. Gan 1. līga, gan 2. līgas spēles Rīgas zonā. Ļoti žēl, ka daži valmierieši, kas nav slikti futbolisti un sāka sezonu, vasarā vienkārši pazuda un beidza karjeru. Nevarētu teikt, ka pavisam slikta sezona, bet bija iespējams nospēlēt arī labāk. Pieciniekā, sešiniekā – tur vajadzēja tikt.

2. Grūti pateikt par čempionāta līmeni. Pirmo četru komandu cīņa bija interesanta, it īpaši patika "Daugava" un "Tranzīts", kur ir pavisam jauni futbolisti. Redzams, ka viņi trenējas kopā un ne pirmo gadu. "Tranzīts" varbūt čempionātu neiesāka tik labi, bet laika gaitā uzņēma ātrumu. Uzskatu, ka "Daugavai" spēlēšana Virslīgā nāks tikai par labu, viņu spēlētāji tikai augs. Negribu nevienu apvainot, bet, ja Virslīgā tiktu "Jaunība"... tur ir daudz pieredzējušu spēlētāju, tad vajadzētu pilnībā mainīt visu komandu. Savukārt pārējās komandas tālāk – "Jelgava", "Jaunība", "Metta" utt. –būtībā bija vienlīdzīgas.

Par līmeni – agrāk, kad spēlēja arī dublieri, tas bija augstāks. Tomēr arī šogad čempionāts bija interesants, četras komandas līdz pēdējam pretendēja uz pirmo vietu, kam arī ir savi plusi.

3. Par nākotni kaut ko spriest ir ļoti grūti. Viss ir atkarīgs no finansēm. Pagaidām arī kluba prezidents nevar atbildēt, kas notiks tālāk. Skaidri zināsim visu tikai janvārī, varbūt decembra beigās. Tas saistīts ar finansiālo krīzi – pat Virslīgā vairākas komandas nezina par savi likteni, kur nu vēl 1. līgas komandas. Neskaidrība ir tieši par Valmieras futbolu. Nevēlamies Smiltenes variantu, kad komanda spēlē, taču nekādu konkurenci citiem neizrāda. Kaut kādam līmenim komandai jābūt – ja varēsim, tad kluba vadība mūsu spēlēšanu atbalsta.

Ziemā plānojam spēlēt kādā turnīrā, vēl precīzi nezinu, droši vien Rīgā. Tomēr par komandas nākotni skaidrība, visticamāk, kā jau teicu, būs tikai janvārī.

8. vieta – Ilūkstes "Zibens/Zemessardze"

Trenera Ērika Grigjana atziņas par aizvadīto sezonu lasiet apskata pēdējā, 3. daļā, kas būs pieejama drīzumā.

9. vieta – "Jēkabpils"

Uz jautājumiem atbildēja komandas administrators Raimonds Gailis.
1. Labi. Ņemot vērā, ka bijām jaunpienācēji, 9. vieta ir labs sasniegums. Sākumā mērķis bija noturēt vietu 1. līgā, bet beigu beigās izrādījās, ka pēdējām vietām neesam ne tuvumā. Pozitīvi, ka mums, ja tā var teikt, izdevās nostabilizēties 1. līgā. Prognozēju gan, ka nākamajā sezonā mums ies daudz grūtāk. Slikti bija tas, ka mums, tāpat kā citām reģionu komandām kā Gulbenei, Tukumam, Smiltenei, daudz spēlētāju dzīvo Rīgā, kur mācās un strādā, tāpēc uz treniņiem viņi tiek vienu, divas reizes nedēļā. Šosezon bija nelielas problēmas ar sastāvu. Piemēram, jūlijā viens futbolists aizbrauca spēlēt uz Vācijas 4. līgu. Vēl viena daļa strādā 2. maiņā, līdz ar to trīs, četri cilvēki uz treniņiem kādu nedēļu netiek. Treniņprocess kā tāds jau notiek. Ir futbolisti, kas saka: "Trener, vajag taču kaut ko izspēlēt!" utt. Kaut ko jau izspēlējam, bet visi cilvēki jau nekad nav uz vietas – kādreiz kāds ir, citreiz nav.

Tāpēc arī mūsu taktika ir vienkārša. Kad man prasa, kāda mums ir taktika, atbildu: "Veči, atdodiet savējam piespēli!" [smejas]. Protams, ir jau vēl pāris nianses, bet, kā angļi saka, futbols ir vienkārša spēle – atdod piespēli un domā, kur tu saņemsi to pēc tam. Apmēram pēc tāda principa mēs arī spēlējam. 1. līgā jau tagad ir daudz jauniešu komandu – 20, 21 gadu veci futbolisti. Bet viņi visi ir kopā – nemāku pateikt, cik bieži, bet trenējas kārtīgi. Arī mēs savu iespēju robežās trenējamies kārtīgi. Vēl mani priecē fakts, ka visas sezonas gaitā fiziskajā ziņā nebijām tie švakākie. Uzskatu, ka šī sezona mums izdevās lieliska, nākamā būs daudz grūtāka.

2. Kalendārs tika sastādīts laicīgi, no manas puses nekādu pretenziju pret organizatoriem nav. Arī pret tiesāšanu kopumā ne. Norāvos vienā spēlē – pret "Tukumu", kad bijām viesos. Tad arī tā pateicu – tiesnesis nedušīja, viņš vienkārši sabojāja spēli gan mums, gan Tukumam. Netīšām vēl uzzināju, cik balles par tiesāšanu viņam ielika, un nobrīnījos. Bet man pateica, ka zemāku balli ielikt nevar – tad vispār tiesnesis jādiskvalificē. Mans uzskats ir tāds, ka konflikti starp spēlētājiem un tiesnesi, kā arī treneriem un tiesnesi būs vienmēr. Es domāju tā, tiesnesis redzēja citādi, spēlētājs juta vēl citādāk. Tā arī viss sanāk. Statistiku nezinu, dzeltenās un sarkanās kartītes mums ir daudz, bet sliktākie šajā rādītājā neesam.

Par citām komandām. Kad "Daugavai" zaudējām ar 1:8, viņi uz mūsu fona izskatījās kā vējš – viss sanāca – gan piespēles, gan atvēršanās. Grūti spriest pēc vienas spēles, bet uz mūsu fona "Daugava" parādīja ļoti augstu klasi. Tomēr kopumā man labāk patika "Tranzīts". Savukārt pret "Jaunību" bija vieglāk spēlēt – lai gan zaudējām, mums bija kaudze momentu. Viņiem to arī netrūka, bet mēs paši varējām iesist daudz – katrā ziņā pret "Daugavu" momentu nebija gandrīz vispār. Pret "Jaunību" mums piešķīra tehnisko uzvaru, jo paši nebija kaut ko izdarījuši. Man pēc tam vēl brauca virsū, bet es taču nekādus protestus pat nerakstīju [smejas]!

3. Sāksim darboties tikai janvārī, un, kā jau teicu, man ir tādas aizdomas, ka nākamā sezona būs daudz grūtāka. Pirms šīs sezonas visur rakstīja, ka jāizlido Gulbenei, Smiltenei un Jēkabpilij. Kā izrādījās, nemaz tuvumā nebijām pēdējām vietām. Nākamgad visi sapratīs, ka ar mums jokot nevar. Turklāt labākie cilvēciņi jau iet projām no šejienes. Viens mūsu futbolists – Sergejs Kaļmuks – jūlijā aizbrauca spēlēt uz Vācijas 4. līgu. Vēl viens tagad aizbrauca uz pārbaudi, un domāju, ka tur paliks. Mums ir diezgan laba 1993. gadā dzimušo komanda, un daži labi jau skatās uz viņiem, grib paņemt pie sevis. Ja arī viņi aiziet, tad paliek tas, kas paliek... Mēs jau arī nevaram viņus aizturēt un kaut ko dot, ja tā var teikt. Tas pats čalis, kurš Vācijā spēlē – dzīvoklis un ēdināšana tiek apmaksāta, turklāt 700 Ls uz rokas. Kāpēc gan tādā gadījumā viņam nespēlēt Vācijā, turklāt ar domu un perspektīvu varbūt tikt kaut kur tālāk. Tā ka trīs, četri futbolisti, kas varētu būt, ir jau pazuduši mums vai vēl var pazust. Cerēsim, ka tomēr pēc operācijām atpakaļ būs divi savainotie.

10. vieta – "Liepājas metalurgs-2"

Uz jautājumiem atbildēja komandas galvenais treneris Jānis Intenbergs.
1. Kad sezona sākās, pirmā doma bija, lai mēs nepaliktu pašās beigās un neizkristu ārā. Bet tad redzējām, ka tik briesmīgi nav, un mazliet pēc piektās vietas mēs varētu būt. Tā droši vien arī būtu bijis, ja mums izdotos saglabāt sastāvu, kāds bija, sezonai sākoties. Jau pirms pirmā apļa beigām no mums paņēma nost uzbrucēju Rakelu un aizsargu Haitovu, sezonu nenospēlēja arī pāris pieredzējuši futbolisti. Daudziem vairs nebija motivācijas, taču, ja būtu uzvarējuši pēdējā spēlē, būtu 7. vietā. Tomēr, ja laukumā ir septiņi 1992. – 1993. gadā dzimuši futbolisti, tad apspēlēt pieaugušos ir visai sarežģīti [smejas].

Galvenais, ka ieguvām pieredzi. Rakels 11 spēlēs iesita 14 vārtus, un tas viņam nāca par labu. Nezinu, vai pareizais lēmums bija pārcelt viņu uz pieaugušo komandu, bet tā nolēma kluba vadība. Arī Virslīgas treneri Abramčiku viņš ieinteresēja, tad Rakels trenējās pie Virslīgas, tas noteikti viņam nāca par labu. Kopumā tas, ko gaidīju pirms sezonas, arī notika. Jau sākumā bija skaidrs, ka vajadzīgs pieredzējis vārtsargs – tad arī jaunie var spēlēt aizsardzībā. Ja nav pieredzējuša vārtsarga, jābūt vismaz diviem ļoti pieredzējušiem aizsargiem. Beigās iznāca tā, ka jaunie aizsardzībā, jaunais vārtos – skaidrs, ka sarežģīti spēlēt.

2. Par turnīra organizāciju – domāju, ka viss bija ļoti normāli. Domāju, ka "Zibens" nemaz neatbrauks uz pēdējo spēli Liepājā, bet viņi atbrauca, tā ka viss kārtībā. Nekādu sarūgtinājumu organizācija nesagādāja. Arī ar tiesāšanu viss, manuprāt, bija kārtībā – kļūdās visi, bet ne par vienu spēli nevaru teikt, ka tika tiesāts pret mums.

3. Noteikti, ka būs pārmaiņas. Taču vispirms jāsagaida 15. decembri – tad pirmoreiz sapulcēsies mūsu Virslīgas komanda, ieradīsies treneris Abramčiks, kurš devis mutisku piekrišanu komandas vadīšanai arī nākamsezon. No viņa būs atkarīgs daudz. Ventspilij pietika ar vienu gadu, lai saprastu, ka nav vērts spēlēt ar tādu komandu, kāda bija 2007. gadā, kad tā palika tabulas beigās. Domāju, ka arī Liepājai pareizākais ceļš būtu tāds, kā šogad izdarīja "Tranzīts", taču par to lems kluba vadība un Abramčiks. Manuprāt, tādai komandai kā šogad bija mums, nav īpašas nozīmes. Pareizāk būtu iet Ventspils ceļu – tiem, kas mums spēlē dublieros, vajadzētu spēlēt 1. līgā. Šogad sanāca tā, ka mums 1. līgā spēlēja vai nu pavisam jauni futbolisti, vai arī tādi, kuriem motivācija jau zudusi un kuri futbolu nespēlēs. Un jaunajiem futbolistiem no tādiem mācīties nebūtu īpaši pareizi – viņiem jāmācās no cilvēkiem, kas arī ir motivēti un grib kaut ko sasniegt. Šosezon trīs, četri spēlētāji mums bija tādi, kas vēl nav veci – 21, 22, 23 gadi – taču viņi futbolu nekad nespēlēs.

Vai Liepājai 1. līgā nākamsezon būs komanda, ne pavisam nav skaidrs. Mēnesi atpakaļ bija runa, ka arī dublieru čempionāta varētu nebūt. Tomēr laikam jau pēdējā federācijas sēdē Rīgā nolēma, ka dublieru čempionāts būs. No tā daudz būs atkarīgs. Es domāju, ka komandai 1. līgā jābūt. Jautājums tikai – kādi spēlētāji spēlēs. Šogad bija tā, ka komandu izveidoja, lai jaunajiem futbolistiem nebūtu jāspēlē U-18 vai U-16 čempionātā. Protams, "Tranzīta" variants ir labāks – viņi arī gandrīz iekļuva Virslīgā. Vai viņi tur spēlētu, ir cits jautājums. Tomēr dublieru čempionātā spēlētājiem īpašas motivācijas nav. Manuprāt, ja pat Daugavpils "Dinaburg" vecākais treneris Pertija un vārtsargu treneris tur spēlē, tad tomēr spēlētājiem nav neko liela motivācija.

Šobrīd jau sapulcējamies reizi, divas nedēļā un pakustamies mazliet. Nopietnu treniņu nav, jo pagaidām grūti pateikt, kā viss būs nākamsezon. Ir iespēja, ka 1993. gadā dzimušie veidos komandu, kuru trenēs viņu treneris. Precīzi būs skaidrs 15. decembrī, bet kaut kādas runas jau sākas tagad. Viss sākas no augšas – cik un kuri spēlētāji interesēs Abramčiku, no tā arī daudz būs atkarīgs. Nevar būt tā, ka mēs diriģētu, kā būs [smejas]. Viss ir pakārtots Virslīgas komandai.

Drīzumā varēsiet lasīt arī apskata pēdējo, 3. daļu, kurā savas domas izteiks pirmā četrinieka komandas un "Zibens/Zemessardze" treneris, ar kuru diemžēl nav sanācis sazināties līdz šim.

Noslēguma tabula

Rezultatīvākie spēlētāji