Blogs: Kas uzvarēs Virslīgā nākamsezon?

Pēdējos četrus gadus florbola Virslīgā iezīmējies kvartets – „RTU/Inspecta”, „Lekrings”, „Lielvārde” un „Ķekava” -, kas katru pavasari tiek pie medaļām vai paliek tikai soļa attālumā no tām, tāpēc nav jābūt nedz gaišreģim, nedz zīlniecei, lai nojaustu, ka tieši šīs komandas būs galvenās pretendentes uz vietu čempiones tronī arī nākamsezon. Pēdējās sezonas norādījušas uz vairākām likumsakarībām, kuras priekšlaicīgi cenšas pateikt priekšā, ko mēs sagaidīsim no 2013./2014. gada sezonas, par to vairāk šajā blogā.

Pērn trešie, šogad – čempioni!

Pēdējie gadi vīriešu Virslīgā norāda uz šķietami savādu tendenci – pēc bronzas medaļām seko augstākā kaluma godalgas. Patīsim filmu atpakaļ uz 2011. gada pavasari. Čempionu tronī bez īpašām ierunām sēžas „RTU” florbolisti, vienlaikus arī kvalificējoties pirmajam Eurofloorball turnīram, sudraba medaļas saņēma „Lekrings”, bet par pārsteigumu daudziem pirmo Virslīgas medaļu, komandas pastāvēšanas vēsturē, saņēma „Lielvārde”. Griežam laika pulksteni par gadu uz priekšu, un ko mēs redzam? Lielvārdieši ar Jāņa Jansona līdzdalību triumfē Latvijas čempionātā un uz mājām ved čempionu kausu. Un kura no vienībām Latvijā ieguva respektablās bronzas godalgas? Atbildi nav tālu jāmeklē, tie bija Cēsu „Lekrings” spēlētāji, kas pārņēma stafeti no lielvārdiešiem un gadu pēc bronzas medaļām atzīmējās ar uzvaru visā čempionātā. Domājams, ka florbola sabiedrība aizvien atminās, kas palika (vai izcīnīja?) trešo vietu, tie bija vairākkārtējie valsts čempioni – „RTU/Inspecta”, kuru rokās ir visas iespējas turpināt šo likumsakarību vai sagadīšanos, sauciet, kā jau kuram tīk, un 2014. gadā pēc trīs gadu pārtraukuma atgriezties tronī.

EuroFloorball dalībniece uzvar regulārajā sezonā, bet...

Viena lieta ir startēt tikai Latvijas čempionātā, bet pavisam cita to apvienot ar starptautiskajiem klubu turnīriem, kas parasti pēc nozīmīguma kvotējas augstāk kā regulārais čempionāts. 2011. gadā „RTU” (tā brīža Latvijas čempioni) pārstāvēja valsti visu laiku pirmajā EuroFloorball turnīrā, kas uzvaras gadījumā deva iespēju sevi apliecināt Čempionvienību kausā. Pērn uz kvalifikācijas turnīru devās „Lielvārde”, bet šogad tas priekšā cēsniekiem. Kādu ietekmi tas atstāj uz komandas kopējo rezultātu?

Pirmais, kas uzskatāmi iekrīt acīs – komanda, kas piedalās, kā man to patīk dēvēt, Izaicinājuma kausā, uzvar arī Latvijas regulārajā čempionātā. Pirms diviem gadiem šie notikumi savijās ar „RTU” komandu, bet pērn ar „Lielvārdi”. Interesanti, vai arī „Lekringam” izdosies turpināt šo aizsākto tradīciju?

Atliek sevi pieķert pie domas, kur tad īsti ir āķis. Komanda uzvar Izaicinājuma kausā, kļūst par labāko komandu regulārajā sezonā un automātiski nosedz dalības maksu nākamajam gadam, bet... neviena no EuroFloorball dalībniecēm savā gadā nav spējusi kļūt par čempioni Latvijā, kas tomēr ir primārais visu komandu mērķis. Kāpēc tā? Viennozīmīgu atbildi būtu grūti sniegt, tomēr viena no ticamākajām atbildēm varētu būt problēmas ar sportiskās formas saglabāšanu. Tās komandas, kas gatavojas dalībai starptautiskajā klubu arēnā, treniņprocesu sāk laicīgāk kā citas vienības, tāpēc sezonas starts tām parasti ir salīdzinoši veiksmīgs, taču komandai kādā brīdī jāveido fiziskās formas kritums, jo to noturēt augstākajā punktā vairāk kā septiņus mēnešus nav iespējams. Respektīvi, ja komandā nav krituma, tad spēka regulārajam čempionātam vēl var pietiek, taču lūzums notiek pats no sevis visnepiemērotākajā brīdī – izslēgšanas spēļu ciklā. Iepriekšējiem diviem to paveikt neizdevās, tāpēc lūkosim, kas mūs sagaidīs jau nākamajā sezonā.

Ķekavas klupiens

Kā jau sākotnēji minēju, pēdējo gadu favorītu pulkā pamatīgi iekrampējušies „Ķekavas” florbolisti, taču viņiem allaž pietrūkuši pāris centimetru, veiksmīgas sagadīšanās vai meistarības visu novest līdz galam. Trīs gadu laikā ķekavieši spēlējuši par medaļām līdz pēdējam, taču taustāms rezultāts ticis tikai vienreiz – sudrabs spraigā finālā ar Lielvārdi.

2011. gadā kāju priekšā pielika lielvārdieši, atstājot krietni titulētākos oponentus bez godalgām, pēc gada priekšā atkal „Lielvārde”, un atkal zāģis, bet pērn spēlē par bronzu pārākumu apliecināja „RTU”, bet Ķekavas florbolistiem jau otrais „koka medālis” trīs gadu laikā.

Komanda, kas regulārajā sezonā nespēj pārliecinoši soļot pa tabulas galvgali, pēdējos gados atvērusies tiešu uz play-off. Līdz pusfinālam vairāk vai mazāk (mazāk dēļ iepriekšējās sezonas ceturtdaļfināla pret Talsiem) viss gājis gludi, bet vienmēr ceļā stājušies lielvārdieši – atņēmuši medaļu 2011., aizcirtuši durvis priekšā, kad mutē jau jūtamas zelta medaļas un nobīdījuši uz spēli par bronzu pēdējā sezonā. Interesanti, ka komandai pašā sezonas briedumā jeb noslēdzošajā fāzē trīs gadus pēc kārtas nav izdevies uzvarēt. Cik tur trūka, lai atspēlētos 2011., cik tur trūka, lai kaklā kārtu zeltu 2012, un cik tur trūka, lai būtu bronza 2013., bet... trūka! Ja šī griešanās ap savu asi turpināsies, tad ķekaviešiem jau jāgatavojas 2. vai 4. vietai, taču tas būs atkarīgs no apstākļa, kad viņu ceļā stāsies „Lielvārde”.

Post Scriptum

Jāsaprot, ka viss iepriekš paustais ir tikai nelielas spekulācijas un notikumu rekonstrukcija, kas nav ņemama vērā pilnīgi nopietni, tomēr jāuzlūko šīs lietas ar skatu - „interesanta sagadīšanās”. Var jau būt, ka šīs nosacītās likumsakarības turpinās, kaut vai daļēji, bet turpinās. Šī brīža situācijā ir gūti kaut ko prognozēt, jo rakstā minētajās komandās jau ir notikušas un notiks sastāva izmaiņas, kas var sagrozīt spēku samērus. Tāpat jāņem vērā, ka visam blakus stāv ne vien meistarība, bet arī sportiskā veiksme, kuru parasti izpelnās spēcīgākais. Lai šis blogs kalpo komandām kā motivācija atkārtot to, kas tiem šķiet tīkams vai tieši pretēji – lauzt to, kas iegājis nelabvēlīgā gultnē.