Elīna Drēziņa: "Tā ir atzinība visai komandai"

Pagājušās sezonas bronzas medaļu īpašniece "Ķekava” čempionātu sāka ar septembrī piedzīvotajiem zaudējumiem – ne tikai no čempionvienības RSU, bet arī no principiālās sāncenses "Ķekavas Bulldogs". Arī oktobrī neizdevās tikt pie uzvarām, taču tika atņemts pa punktam gan RSU, gan "Rubenei”, jo "Ķekava” šīm komandām zaudēja tikai pēcspēles metienu sērijās. Šajos trijos mačos Drēziņa izcēlās ar trijiem vārtiem guvumiem un vienu rezultatīvu piespēli.

"Sezonas sākums mums neizdevās. Sanācām kopā, izrunājāmies. Sapulce palīdzēja atgūt ticību saviem spēkiem. Oktobrī jau izdevās tikt pie pirmajiem punktiem. Mēneša labākās spēlētājas balva ir kā atzinība visai komandai, jo mans uzdevums jau ir tikai būt īstajā vietā īstajā laikā, lai pieliktu nūju bumbiņas ceļā,” uzsver FK "Ķekava” florboliste Elīna Drēziņa. "Prieks, ka tiek pamanītas ne tikai RSU un "Rubenes” florbolistes, jo septembrī labākās spēlētājas balvu ļoti pamatoti saņēma "Ķekavas Bulldogs” pārstāve Līga Vancāne. Ja komanda nav pati spēcīgākā, tad nav nemaz tik viegli izcelties.”

Vismaz pagaidām virslīgas četras komandas turnīra tabulā izvietojušās pagājušās sezonas noslēguma secībā – RSU, "Rubene”, "Ķekava”, "Ķekavas Bulldogs”.

"Ķekavas komanda gadu gaitā Latvijas čempionātā uzkāpusi no sestās vietas līdz pat trešajai pozīcijai. Protams, ka mērķis ir pakāpties augstāk,” sezonas ieceres atklāj Elīna. "Savulaik jau "Rubeni” esam divreiz uzvarējušas, arī šajā sezonā notikušas līdzvērtīgas spēkošanās. Tādēļ cīņa par vietu finālā ir reāla. Vienīgais uzdevums ir pavasarī pirms pusfināliem neieņemt ceturto vietu. Ja iepriekš, kad čempionātā bija vairāk komandu un notika cīņa par vietām izslēgšanas turnīrā, daudz vairāk uzmanības pievērsām izcīnītajiem punktiem un tabulai, tad šosezon akcentējam tieši sniegumu spēlēs. Prieks, ka cīņas ir daudz sīvākas, jo šosezon jau esam aizvadījušas trīs papildlaikus. Pamazām pierodam pie spēlēšanas papildus spriedzes apstākļos. Pavasarī tas noderēs.”

Latvijas čempionāta virslīgā četras komandas aizvadīs sešu apļu turnīru.

"Pat negribot tiks iepazītas visas sāncenšu spēlētājas. Ja nakts vidū mani pamodinātu, tad noteikti bez šaubām es varētu nosaukt "Rubenes” sastāvu,” ar smaidu sejā saka Drēziņa. "Šādā situācijā noteikti nāksies izmantot arī taktiskās viltības. Nekādā gadījumā visus trumpjus nedrīkst atklāt jau sezonas laikā. Tajā pašā laikā kādu no jauninājumiem jau grūti pārbaudīt tikai treniņos. Visu četru komandu sastāvā ir pietiekami lieli, lai atļautos spēlēt trijās maiņās, nesatraucoties par spēku taupīšanu.”

Nav šaubu, ka florbols ir Drēziņu ģimenes lieta, jo "Ķekavas” komandas vadītājs ir Elīnas tēvs Artis Drēziņš.

"Uz Ķekavas sporta zāli varu aiziet ar kājām, tādēļ arī joprojām izmantoju iespēju no ikdienas lietām atslēgties tieši ar florbola palīdzību. Esmu spēlējusi gan Cēsu, gan Rīgas komandās, taču uzreiz pietrūcis šīs māju sajūtas. Man kā Ķekavas iedzīvotajai ir papildus motivācija pārstāvēt tieši klubu, uz kura spēļu formām greznojas Ķekavas novada ģerbonis,” stāsta Drēziņa. "Protams, savu lomu noteikti spēlē arī tēvs, jo noteikti pēc lēmumu pāriet, piemēram, uz RSU es droši varētu vairs nenākt mājās. Tajā pašā laikā jaunatnes florbolā esmu pārstāvējusi arī otru Ķekavas komandu "Ķekavas bulldogs”. Ja starp pieaugušo komandām dažādu iemeslu dēļ nevar pastāvēt draudzība, tad jauniešos viss ir vienkāršāk – ja vēlies spēlēt, tad esi laipni aicināts pievienoties.”

Elīna atklāj, ka šī saruna nebūt nejauši nenotiek RTU Rīgas Biznesa skolas telpās. "Esmu pirmā kursa studente,” skaidro "Ķekavas” florboliste. "Ne reizi vien prātā nākušas domas, ka pienāks laiks un vairs nevarēšu apvienot mācības ar florbola spēlēšanu. Tā tas bija gan vidusskolas pēdējā klasē, gan pirms studiju uzsākšanas. Ir dienas, ka studiju dēļ nākas izlaist vakara treniņus, taču nedēļas nogalēs jau atkal prioritātes ir pavisam citas. Skaidrs, ka arī laikā no 25. novembra līdz 1. decembrim, kad "Ķekava” aizvadīs trīs spēles, daudz vairāk laika aizņems tieši florbols. Ja dzīvē ir tik atšķirīgas lietas kā studijas un florbola spēlēšana, tad tas palīdz pārslēgties, nedomāt visu laiku, piemēram, par zaudējumu kāda mača pagarinājumā. Ja arī kādreiz rodas šaubas par iešanu uz treniņu, tad vienmēr tēvs palīdz pieņemt pareizo lēmumu.”

Pirms pāris mēnešiem Elīna nosvinēja 19. dzimšanas dienu.

"Divas reizes saņēmu uzaicinājumu dalībai Latvijas U-19 izlasē,” atceras Drēziņa. "Trīs dienas pirms izbraukšanas uz 2010. gada pasaules U-19 čempionātu guvu traumu. Šādu neveiksmi bija ļoti grūti pārdzīvot. Savukārt šajā pavasarī man tieši čempionāta laikā bija starptautiskie eksāmeni, kurus nekādi nevarēju izlaist vai pārcelt. Līdz ar to mans nākamais mērķis varētu būt iekļūšana pieaugušo izlasē. Lai arī neesam un nebūsim florbola profesionāles, taču starts pasaules čempionātā ir kā apliecinājums meistarībai.”

AVEX (Tavs Audio-Video Experts)

Renārs Buivids, floorball.lv