Lēvalds: "Vācieši paši mani atrada, nākotnē gribu atgriezties laukumā"

Pastāsti, lūdzu, kā nonāci līdz vienošanās ar "Floor Fighters"? Vai par savu došanos prom no Liepājas biji izlēmis jau pirms "Kurši" atsauca savu dalību no Elvi līgas vai arī tieši šis lēmums lika domāt par došanos leģionāra gaitās?
"Iepriekšējās sezonas beigu daļā "Floor Fighters" caur Liepājas klubu bija izteikuši vēlmi sazināties ar mani. Iegūstot manus kontaktus, sākām komunicēt par manu iespējamo pievienošanos viņiem. Kad biju nonācis līdz skaidrībai par to, ko klubs spēj piedāvāt un kādas ir tā prasības attiecībā pret mani, izvērtējot visus plusus un mīnusus, nolēmu novērties par labu Vācijas Bundeslīgai. Lēmumu biju pieņēmis jau maijā un pāreju parakstīju jūnijā, tā ka noteikti tam nebija nekādas saistības ar "Kuršu" lēmumu par nestartēšanu Elvi līgā."

Vai var teikt, ka pārcelšanās uz vācu klubu pirmkārt ir saistīta ar florbola spēlēšanu vai tomēr šāds lēmums tika pieņemts sadzīvisku apstākļu rezultātā?
"Jāsaka, ka, ja ne iniciatīvas izrādīšana no Vācijas, tad esmu gana pārliecināts, ka nebūtu skatījies tās līgas virzienā. No otras puses – skola bija pabeigta, nebiju līdz galam izlēmis ko vēlos tālāk studēt un, ja jau dzīve piespēlēja man šādu iespēju, nolēmu to izmantot. Vienlaikus varu teikt, ka lēmums netika pieņemts ne īsti florbola, ne sadzīves izmaiņu dēļ. Drīzāk tā ir apstākļu sakritība un vēlme apskatīt kā florbolu spēlē citur."

Ja jau interesi izrādīja "Floor Fighters", varbūt bija vēl kādi piedāvājumi, kur doties uzspēlēt?
"Nē, no šīs komandas bija vienīgais šāda veida piedāvājums, turklāt ar komandas vadību izveidojās ļoti pretimnākoša komunikācija. Ja ne šis variants, visticamāk paliktu Latvijā."

Vismaz pētot statistiku, šķiet, ka jau ar sezonas pašu sākumu pieteici sevi kā viens no komandas līderiem. Vai arī pašam pirms sezonas bija tāda nojauta, ka būsi viens no kluba vilcējiem?
"Pavisam noteikti devos uz turieni ar mērķi kļūt par vienu no līderiem, ne tikai komandā, bet arī Bundeslīgā. Pats sākums, protams, bija neziņas pilns, jo spēlētājam, nonākot citas valsts līgā, ir jāaprod ar jauno spēles stilu, jāsaprot, kā florbols jāspēlē šeit. Taču, aizvadot pirmās pirmssezonas draudzības spēles pret citiem šīs līgas klubiem, iekšēji sapratu, ka mans individuālais sniegums, salīdzinot ar citiem komandas spēlētājiem ir augstāks un tas lika nojaust, ka spēšu būt viens no galvenajiem rezultāta veidotājiem. Ar sniegumu sezonas sākumā gan neesmu pilnībā apmierināts, jo mums kā komandai čempionāts neiesākās pārāk veiksmīgi, kas liecina vien to, ka arī pats varēju nospēlēt labāk. Tomēr, kopumā ņemot, uzskatu, ka veiksmīgi šajā īsajā periodā izdevās nostabilizēties kā vienam no komandas līderiem un vienlaikus turēties līgas rezultatīvāko spēlētāju augšgalā."

Lai gan Tava sezona Vācijas Bundeslīgā noslēdzās priekšlaicīgi, noteikti pa šo laiku ir radies kāds priekšstats par līgu un tās spēku kopumā. Vai vari salīdzināt šā turnīra spēku ar Elvi florbola līgu?
"Priekšstats šajā laikā noteikti ir radies. Pats galvenais, ko varētu izcelt, ir netīrā un fiziski agresīvā spēle, kas bieži iziet ārpus tiesnešu kontroles. Diemžēl tādā veidā spēlētājiem rodas lielāks risks gūt savainojumus. Ja salīdzina komandas tehniskajā un taktiskajā ziņā, tad saku, ka Elvi līga kopumā ir līmeni augstāk, taču šī gada esošos Bundeslīgas līderus "MFBC Leipzig" varētu likt vienā grozā ar Elvi līgas trim vadošajām komandām. Mači Vācijā ir rezultatīvi un vārti tiek gūti pat visneiedomājamākajos veidos, kas, iespējams, ir tieši dēļ šī vājākā taktiskā līmeņa."

Vācijas izlase pēdējos gados ir bijusi nopietna konkurence mūsu valstsvienībai, bet liela daļa šīs izlases spēlētāju ikdienā spēlē tieši Vācijas Bundeslīgā.
"Par spēlētāju individuālo meistarību gan neko īsti nevaru pateikt, nebija diži spēlētāji, kurus izcelt. Arī tos, kas spēlē Vācijas izlasē un pret kuriem sanāca spēlēt. Nopratu, ka viņiem tiešām patīk šis fiziskais florbols un nūjas darbība nešķiet tik svarīga kā skriešana un divcīņas. Pašam patīk, ka komandās ir daudz leģionāru no Somijas un Čehijas, kas pavisam noteikti ceļ līgas līmeni. Taču problēma ir tajā, ka daudzas komandas pārāk paļaujas uz vienu, diviem spēlētājiem, kas, manuprāt, neļauj komandai attīstīties taktiski. Spilgts piemērs ir "Berlin Rockets" spēlētājs soms Janne Makonens, kuram pēc aizvadītajām pirmajām piecām, sešām spēlēm bija jau pārsniegta 40 punktu robeža. Bija jūtams, ka komandas spēle lielā mērā balstās tikai uz viņa sniegumu."

Ko vari teikt par atmosfēru un spēļu hallēm?
"Varētu teikt, ka atmosfēras ziņā patīkami bija spēlēt visās hallēs. Protams, pie saviem līdzjutējiem vienmēr ir vislabāk, jo mūsu mājas spēlēs parasti sanāca 200-300 līdzjutēju un atbalsts bija jūtams. Laukumi ir labi, mīnus gan ir tāds, ka lielākā daļa no tiem joprojām ir ar koka grīdas segumu, taču spēju šai niansei gana ātri adaptēties."

Nevaru nepajautāt arī par ne tik patīkamām lietām – kādēļ Tev šī sezona noslēdzās ātrāk nekā plānots?
"Iedzīvojos savā smagākajā savainojumā karjerā. Spēles epizodē savu vārtu priekšā skrienot uz priekšu pēc bumbiņas, guvu kontaktu plecā no pretinieka. Ar acīm milisekundēs biju pamanījis pretinieku tuvojamies, bet ar kājām gan nē. Kontakta brīdī skaņa ceļgalā bija tāda, pēc kuras sekoja vārdos neaprakstāmas sāpes, kas izgāja cauri ķermenim un esi spiest palikt uz dēļiem. Uzreiz saprotot un pēc nostāstiem dzirdot ko šāda epizode var nozīmēt, sapratu, ka jādodas veikt visas nepieciešamās procedūras uz Latviju, jo Vācijā, pat esot ārzemju sportistam, tikt pie medicīniskās aprūpes ir teju neiespējami. Kad ierados Latvijā, veicu magnētisko rezonansi un tika atklāts krustenisko saišu un meniska plīsums."

Kāds ir pašreizējais veselības stāvoklis?
"Pirms nepilna mēneša veicu operāciju, kas noritēja veiksmīgi. Tagad priekšā pats svarīgākais – rehabilitācijas process. Daru visu ko fizioterapeits un dakteris uzdod un progress ir jūtams jau pēc pirmajām nedēļām. Skaidrs, ka pavisam noteikti netaisos steigties un atgriešanās laukumā šobrīd nav primārais. Darīšu to tad, kad jutīšos pārliecināts par sevi. Bet provizoriski tas ir aptuveni pēc gada."

Pēc savainojuma gūšanas "Floor Fighters" kluba sociālajos tīklos bija lasāmi laba vēlējumi un novēlēta ātra atveseļošanās ar cerībām nākamajā sezonā Tevi atkal redzēt kluba krāsās.
"Pavadīto laiku "Floor Fighters" rindās vienmēr atcerēšos pozitīvi. Pat ja tie vairs neturpināsies, jo kluba vadība un komanda kopumā ir lielisks kolektīvs. Pašlaik neesmu pārāk daudz domājis par to, ko darīšu tālāk florbola ziņā. Skaidrs ir vienīgi tas, ka vēlos būt atpakaļ laukumā. Kur un kā, to rādīs laiks…"

Līdz savainojuma gūšanai Sandis Lēvalds "Floor Fighters Chemnitz" rindās Vācijas Bundeslīgā paspēja aizvadīt septiņas spēles, to laikā tiekot pie 15 (8+7) rezultativitātes punktiem.