Elīza Bērziņa: "Pasaules čempionāts kā florbola svētki"

AVEX mēneša spēlētāju balvas tiek piešķirtas par florbolistu varējumu valsts čempionāta spēlēs, tādēļ atzinība par Bērziņas parādīto sniegumu "Ķekavas” rindās novembrī kļuva par labu uzmundrinājumu sekmīgai debijai Latvijas izlases rindās pasaules čempionātā. Atgādināsim, ka Latvijas valstsvienība laikā no 7. līdz 15. decembrim Čehijas pilsētās Brno un Ostravā izcīnīja augsto piekto vietu.

"Emocijas bija ļoti sakāpinātas, jo mans šis bija pirmais pasaules čempionāts,” stāsta Elīza Elizabete Bērziņa. "Klātienē pārliecinājos, ka pasaules elites izlašu meistarības līmenis ir ļoti augsts. Tad nāk vairākas Latvijas valstsvienībai spēkos līdzvērtīgas vienības, kuras cīnās par to piekto vietu. Protams, maksimālie pārdzīvojumi saistās tieši ar čempionāta noslēguma maču, kur Latvijas un Norvēģijas cīņa par piekto vietu vairāk atgādināja notikumus kādā seriālā. Kā gan citādi var nosaukt mūsu uzvaras vārtu gūšanu 22 sekundes pirms papildlaika beigām?!”

Latvijas izlases galvenais treneris Jānis Freivalds šajā čempionātā Bērziņai nebūt neatvēlēja rezervistu soliņa sildītājas lomu.

"Savu ierakstu pasaules čempionāta arhīvos esmu atstājusi ar izdarīto rezultatīvo piespēli, taču nekad neesmu bijusi spēlētāja, kura izcēlusies ar lielu rezultativitāti. Mans galvenais uzdevums ir paveikt melno darbu, traucēt sāncenšu darbību, atņemt viņām bumbiņu. Treneri man deva lielu spēles laiku, kurā tad arī mēģināju izdarīt maksimāli daudz lietderīga,” stāsta Elīza. "Spilgtākās atmiņas saistās ar spēli pret Zviedriju, kuru uzsāku pirmajā maiņā. Pirms cīņas sākuma mēģināju prognozēt – kas tad mūs sagaida cīņā ar pasaules čempionēm? Realitātē viss bija ļoti iespaidīgi, jo varētu pat teikt, ka man uz mirkli sagriezās galva, jo zviedrietes spēlēja tik ātri un meistarīgi! Galvenā atziņa pēc šādas spēles – lai nepiedzīvotu ļoti smagu sagrāvi, mums nepieciešama maksimālā koncentrācija visu mača laiku. Pat ne sekundi nedrīkst aizdomāties par kaut ko citu vai novērst uzmanību no sāncenšu izspēles. Ir jābūt pilnībā iekšā notiekošajā, nedalot uzmanības sfēras starp sevi un kādu komandas biedreni, jo ir jāpaspēj izsekot gan priekšā, gan sānos un aiz muguras notiekošajam.”

Latvija un Norvēģija šajā pasaules čempionātā tikās divreiz. Vispirms grupu turnīrā norvēģietes bija pārākas ar 7:0, taču lielas nozīmes šim panākumam nebija, jo abas izlases tik un tā nebija grupas labāko divu komandu pulkā, lai pa tiešo iekļūtu ceturtdaļfinālā. Otrreiz abas izlases tikās jau cīņā par 5. vietu, kad papildlaikā Līga Garklāva izrāva uzvaru ar 4:3.

"Pirmā spēle ar Norvēģiju notika grupu turnīra otrajā kārtā, kad abas komandas čempionātu bija uzsākušas ar zaudējumiem attiecīgi Šveicei un Čehijai. Tajā spēlē norvēģietes noteikti bija labākas par mums. Lai arī mēs pašas turnīru uzsākām ar labu cīņu pret šveicietēm, taču mačā ar Norvēģiju vairs neizdevās īstenot savas ieceres, un pretinieces ļoti ātri panāca lūzumu. Pēc zaudējuma komandas kapteine Gunita Kārkliņa sacīja, ka mums vēl noteikti būs iespēja revanšam jau šajā čempionātā, lai atriebtos par šo zaudējumu. Tobrīd šiem vārdiem nepievērsām lielu uzmanību,” atceras Bērziņa. "Skaidrs, ka atkārtotā tikšanās ar Norvēģiju notika jau pavisam citos apstākļos, jo abām izlasēm tā bija septītā spēle deviņās dienās. Fiziskais nogurums bija ļoti jūtams, taču mača laikā par to aizmirsām, jo ļoti vēlējāmies izcīnīt piekto vietu. Iespējams, ka galu galā visu izšķīra tieši mūsu lielākais cīņasspars. Norvēģija noteikti neparādīja savu labāko spēli, jo iekrātais nogurums bija darījis savu, koncentrācija laukumā bija zemāka.”

2009. gadā Zviedrijā mūsu florbolistes izcīnīja sesto vietu, bet pirms diviem gadiem Šveicē nācās samierināties ar septīto pozīciju. Līdz šim augstākais sasniegums bija 2007. gadā, kad Latvija ieguva ceturto vietu, noslēguma rangā par vienu vietu apsteidzot Čehiju. Pēc sešiem gadiem Latvija un Čehija ir mainītās pozīcijās.

"Ar ceturtās vietas ieguvēju Čehiju tikāmies grupu turnīrā, zaudējot ar 1:12. Atceros, ka vienā brīdī sajūtas bija tādas, ka čehietes demonstrē sniegumu, kuru varētu pat salīdzināt ar Zviedrijas demonstrēto spēli. Čehija parādīja ātru spēli, augstu saspēlētības līmeni,” aktuālo spēku samēru izvērtē Elīza. "Latvijas izlases spēlētājas noteikti arī māk spēlēt ātri, apspēlēt sāncenses. Tomēr galvenā atšķirība slēpjas domāšanas ātrumā, lēmumu pieņemšanā par uzbrukuma turpmāko attīstību. Pasaules elites izlases izceļas tieši ar māku zibenīgi izdarīt piespēles, izjaucot aizsardzības nostādījumu. Turklāt gandrīz katra šāda kļūda tiek sodīta ar vārtu zaudējumu. Līdz ar to droši varu apgalvot, ka Latvijas izlases izcīnītā piektā vieta bija reāli iespējamā augstākā pozīcija.”

Ja izlase kopumā sasniedza reālo maksimumu, tad katrai spēlētājai noteikti ir spriedums par sevis sasniegto.

"Izvērtējot savu sniegumu, vienmēr esmu bijusi paškritiska. Priecājos par labām epizodēm katrām no spēlēm, taču kopumā savu sasniegto meistarības līmeni noteikti nepārvērtēju. Paveiktais pasaules čempionātā man nodrošinājis vielu pārdomām, jo ļoti spilgti bija redzami gan mīnusi, gan plusi. Spriedums ir vienkāršs – jāuzlabo viss! Ar to domāju fizisko sagatavotību, bumbiņas pārvaldīšanas tehniku, spēles izpratni. Lai būtu progress, nepieciešamas regulāras starptautiskās spēles izlašu un klubu līmenī,” akcentē Elīza.

Bērziņai nākamais nopietnais pārbaudījums varētu būt starts 2014. gada pavasarī Polijā notiekošajā pasaules U-19 čempionātā. Elīzai jau ir pieredze šādos turnīros, jo 2012. gadā Slovākijā tika izcīnīt otrā vieta B divīzijā, izšķirošajā mačā ar 4:7 zaudējot Dānijai. Toreiz Latvijas izlasei spēli noteica Luīze Biļinska un Ieva Lapinska, bet tobrīd 15 gadus jaunā Bērziņa ar septiņiem rezultativitātes punktiem četros mačos bija B divīzijas desmitā rezultatīvākā spēlētāja.

"Pasaules čempionātā Čehijā kopā ar 16 gadus veco Ingu Ameteri bijām pārliecinoši jaunākās mūsu izlasē, jo esam vienīgās spēlētājas, kuras varēs startēt U-19 izlasē. No manām vienaudzēm varu vēl nosaukt tikai Zani Justamenti, kurai jau ir U-19 čempionātu pieredze. Ir vēl dažas par mums vecākas spēlētājas, taču skaidrs, ka lielākajam vairumam potenciālo izlases kandidātu šī varētu būt debija starptautiskajā arēnā. Ja ņem vērā, ka pēc Dānijas atteikšanās no līdzdalības esam iekļautas A divīzijā, tad prognozēju mūsu izlasei smagu turnīru,” saka Elīza.

Nepilnu nedēļu pēc pasaules čempionāta Bērziņa jau "Ķekavas” rindās aizvadīja divas spēles Latvijas čempionāta Virslīgā. Vispirms Ķekavas klubs ar 8:5 pārspēja "Ķekavas Bulldogs”, bet pēc tam ar 3:4 zaudēja RSU.

"Protams, bija jāpiedzīvo adaptācijas šoks, jo Latvijas čempionāta spēlēs viss ir citādāk. Pēc septiņām spēlēm pasaules čempionātā sevi varētu salīdzināt ar krāšņi iepakotu florbola pelmeni, kurš pēc nokļūšanas Ķekavas sporta hallē ar katru brīdi arvien zaudēja to iepakojumu, kļūstot par vienu no ierindas pelmeņiem. Pēc atgriešanās no Čehijas var droši teikt, ka pasaules čempionāti ir kā svētki katram florbolistam. Tikai šādos turnīros var izjust to, ka esi pamanīts un svarīgs, saņemot iespēju koncentrēties tikai pašam svarīgākajam – katrai konkrētajai spēlei,” jaukās atmiņās gremdējas Elīza.

Latvijas čempionāta sieviešu Virslīgā piecas komandas aizvadījušas divus apļus. Pašreiz "Ķekava” un RSU ar 15 punktiem dala otro vietu. Tikai par trijiem punktiem vairāk ir līderpozīcijas ieguvušajai "Rubenei”.

"Šis Latvijas čempionāts ir īpašs ar to, ka iepriekš ir ļoti grūti prognozēt rezultātus. Skaidrs, ka regulārā čempionāta atlikušajās spēlēs jāmēģina izcīnīt maksimāli daudz uzvaru, lai pirms izslēgšanas mačiem iegūtu labākas pozīcijas. Lai arī kā neizveidotos pusfināla pāri, taču izteiktu favorītu nebūs ne vienā, ne otrā. Līdz šim "Rubene” ir parādījusi labāko sniegumu, izcīnījusi visvairāk punktu, taču Kocēnu komandas pasludināšanai par neapšaubāmām favorītēm pietrūkst stabilitātes. "Play-off” mačos noteikti būs dažādi pārsteigumi, jo kā "Ķekavas” pārstāve prognozēju, ka finālā nenotiks tik ierastā RSU un "Rubenes” spēkošanās. Ar to domāju, ka mūsu komandas mērķis ir ne tikai iekļūšana finālā, bet arī reāla cīņa par čempionu titulu,” neslēpj "Ķekavas” florboliste.

Iepriekš bija ierasts, ka lielāko starptautisko pieredzi, piemēram, startējot "Eurofloorball” kausa izcīņā, gūst "Rubene” un RSU. Tomēr spēku samēri ir izlīdzinājušies, nekoncentrējot labākās spēlētājas vienīgi šajās divās komandās.

"Dzīvē jau iespējami dažādi pēkšņi pavērsieni, jo varbūt pēc kāda laika spēlēšu florbolu Austrālijā kopā ar ķenguriem?!” gandrīz vai fantastikas gleznas cienīgu ainiņu uzbur Bērziņa. "Pašlaik mācos 11. klasē, tādēļ diez vai līdz vidusskolas absolvēšanai pieņemšu kādus kardinālus lēmumus par izmaiņām savā dzīvē. Par tik tālu nākotni vēl neesmu domājusi, jo pēc atgriešanās no pasaules čempionāta svarīgākais mērķis ir cīņa par čempionu titulu kopā ar "Ķekavu”.”

Pēc gadu mijas pārtraukuma FK "Ķekava” pirmo spēli aizvadīs 5. janvārī, kad savā laukumā uzņems Kocēnu "Rubeni”.

Elīza Elizabete Bērziņa par AVEX mēneša labāko spēlētāju tika atzīta arī 2012. gada decembrī - AVEX mēneša spēlētāja Bērziņa: Ar pasaules elites izaicinājumu.

AVEX (Tavs Audio-Video Experts)

Intervēja:
Renārs Buivids
floorball.lv