Reklāmraksts: Kura ir sportiskākā valsts pasaulē?

Sports ieņem būtisku daļu katra cilvēka ikdienas gaitās, turklāt tam ir milzīga tirgus vērtība. 2025 gadā tā varētus sasniegt 600 miljardus ASV dolāru. Šodien ir neiespējami izvairīties no sporta pasaules: ja cilvēks pats nav aktīvs sportotājs, viņš pavisam noteikti ir daļa no šis industrijas – kā skatītājs, sportistu dizaina drēbju lietotājs un tamlīdzīgi.

Sports ienāk arī daudzās citās nozarēs, ar kurām sākotnēji netika saistīts, – pārtikas, skaistumkopšanas, grāmatu un citās. Mēs dzīvojam aktīva dzīvesveida kulta laikā, kad zināmais pavārs Džeimijs Olivers piedāvā receptes sporta mīļotājiem, visiem iecienītās multfilmas Simpsoni varoņiem ir aizraušanās saistībā ar sportu un tādi atzīti kosmētikas zīmoli kā Bioderma un Stenders piedāvā produktus tieši aktīvā dzīvesveida piekritējiem.

Iesaistīties sportā ir viegli. Ja tas nav izdevies ģimenē, kas ir primārā cilvēka sistēma, tad var iesaistīties grupu aktivitātēs. Tādas bieži organizē darbavietas, piemēram, kopējos treniņos. Uzņēmumi piedalās tādos plaša mēroga pasākumos kā maratons vai rīko sporta spēles saviem darbiniekiem. Šodien sportot ir vieglāk nekā jebkad.
Izpētot 130 valstis un izvērtējot tās 10 kategorijās, secināts, ka sportiskākā valsts pasaulē ir Vācija. ASV veiktajā pētījumā dati tika skatīti šādās disciplīnās: vasaras olimpisko spēļu medaļas, ziemas olimpisko spēļu medaļas, sporta elites reitingi, sporta dalībnieku rādītāji, sporta zāles abonementu skaits, sports kā hobijs veselībai, sports amatieru līgā, sporta skatītāji, fitnesa lietotņu aktivitāte un izmaksas sportā.

Vērtējot tikai olimpisko medaļu skaitu, protams, ASV ierindotos pirmajā vietā, tomēr šī kategorijas atspoguļo profesionālo sportu. Pavisam cita aina paveras, ja valstis tiek skatītas pēc cilvēku sportošanas paradumiem ikdienā. Visvairāk cilvēki regulāri sporto Taivānā, Norvēģijā, Jaunzēlandē, Austrālijā, Islandē un Mongolijā. Valstis, kurās visaktīvāk tiek apmeklēta sporta zāle, ir Zviedrija, Norvēģija un ASV, nekur tālu sarakstā neatstājot arī Dāniju un Nīderlandi. Kad runa ir par amatieru sporta aktivitātēm, izceļas Somija, Indija, Dienvidāfrika, Zviedrija un Meksika. Interesanti, ka tieši Indija ieņem pirmo vietu tādās kategorijās kā sporta skatīšanās un fitnesa lietotņu izmantošana.
Būt sportiskam un aktīvam ikdienā ir ne tikai vēlami, bet svarīgi vispārējai veselībai, ļaujot izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām, kaulu bojājumiem un cukura diabēta, kā arī uzlabojot nervu sistēmu darbību, kognitīvās spējas un kopējo labsajūtu. Ir būtiski iekļaut ikdienā gan kardeo slodzi, gan muskuļus stiprinošus vingrinājumus, lai veselību uzturētu vispusīgi.

Regulāras sportiskās aktivitātes īstermiņa ieguvumi ir labāka miega kvalitāte, samazināta trauksmainība un asinsspiediena noregulēšanās, savukārt ilgtermiņā tiek samazināts demences un depresijas risks, uzlabojas sirds veselība, mazinās insulta un infarkta iespējamība, kā arī mazinās tāda vēža risks kā urīnpūšļa, krūts, resnās zarnas, barības vada, nieru, plaušu un kuņģa vēzis, uzlabojas kaulu veselība, līdzsvara un koordinācijas spējas.

Vēl būtiskākas regulāras fiziskās aktivitātes ir bērniem, jo viņi ir aktīvās attīstības posmā. Ikdiena, kas papildināta ar sportu, veicina mācību sasniegumus, muskuļu attīstību un mazina hronisku slimību veidošanos.

Aktīvs dzīvesveids taupa resursus, glābj dzīvības un uzlabo kopējo valsts drošību. Pasīvs dzīvesveids ir viens no iemesliem priekšlaicīgai nāvei. Pietiek vien ar 15 aktīvām minūtēm dienā, lai mazinātu risku. Ik gadu miljoniem eiro aiziet veselības aprūpes izmaksās, kuras varētu būtiski samazināt. Zems fiziskās sagatavotības līmenis neļauj jauniešiem apgūt tādas valstij nepieciešamas profesijas kā karavīrs, policists un ugunsdzēsējs.

Latvijā ar sportu retāk kā reizi nedēļā vai nekad nenodarbojas 40 procenti iedzīvotāju, 23 procenti – vidēji reizi vai divas reizes nedēļā, bet pārējie 37 procenti sporto trīs un vairāk reizes nedēļā. Par vispopulārāko aktivitātes veidu atzīta pastaiga.

Nav svarīgi, kādu darbošanās veidu izvēlies, ir būtiski kustēties un būt aktīvam, jo tas nodrošina ilgtermiņa dzīves kvalitāti, uzlabo sabiedrības un ekonomikas kopējo stāvokli.