Olimpiskie centri lūdz atbalstu krīzes skartajiem sporta infrastruktūras nozarē strādājošiem

Minētos sporta objektus ik dienu apmeklē vairāk nekā 20 000 sportisti gan profesionālā, gan amatieru līmenī, interešu izglītības audzēkņi un aktīvā dzīvesveida piekritēji.

Sporta objektos ik gadu tiek nodrošināta vairāk nekā 3600 speciāli organizētu vietēja un starptautiska līmeņa pasākumu un notikumu norise.

Uzņēmumu kopējais NETO apgrozījums 2019. gadā bija vairāk kā 10,6 miljoni eiro. Nodarbinot 560 darbinieku, nodokļu maksājumos samaksāti vairāk nekā 3,5 miljoni eiro.

Sekojot Latvijas valdības rīkojumam, mēs esam rīkojušies nekavējoties un esam pilnībā slēguši objektus apmeklētājiem.

Sporta infrastruktūras objektus kā lielākās sporta aktivitāšu norises vietas un to apsaimniekotājus pilnīga darbības pārtraukšana ārkārtējās situācijas rezultātā skar vistiešākajā veidā. Uzņēmumi piedzīvo 100% apgrozījuma kritumu, līdz ar to tiek ietekmēta uzņēmumu spēja nodrošināt objekta uzturēšanu – fiksēto izmaksu segšanu, darba algu samaksu, ir apdraudēta tālāka uzņēmējdarbības iespējamība.

Izvērtējot ārkārtējās situācijas rezultātā radītās sekas un lai nodrošinātu sporta infrastruktūras nozares izdzīvošanu, aicinām Ministru kabinetu nekavējoties pieņemt sekojošus lēmumus:
1) Atbrīvot krīzes skartos uzņēmumus no darba spēka nodokļu nomaksas vismaz uz 4 mēnešiem.
2) Lai izvairītos no masveida darbinieku atlaišanas un ilglaicīgas sociālās krīzes, valstī vismaz uz 60 dienām ieviest krīzes darba nespējas lapas (faktiski – dīkstāves kompensācija), kas, papildus darba spēka nodokļu atbrīvojumam, noteiktu solidāru darba algas izmaksu sadalījumu 40% – valsts kompensācija; 30% – darbinieka solidāra atbildība; 30% – darba devēja izmaksas. Vai arī, krīzes situācijai ieilgstot, aicinām sekot Dānijas piemēram un ieviest 75% algu apmaksu no valsts budžeta. Tas ilgtermiņā ļautu būtiski samazināt sociālā budžeta slogu saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izmaksām.
3) Slimības lapu bezierunu apmaksa no valsts puses (A, B lapa) darbiniekiem ar jebkādām elpceļu saslimšanām vai tikai aizdomām par slimību, un skaidras instrukcijas par karantīnas nosacījumiem valstī.
4) Noteikt tiesisko aizsardzību pret kreditoriem, kuriem veiktas priekšapmaksas, kas nav atgūstamas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem.
5) Rast iespēju īstermiņa apgrozāmo līdzekļu atvieglotai pieejamībai.
6) Krīzes skartajiem uzņēmumiem nodrošināt iespēju uz laiku bez soda sankcijām atlikt kredītu un procentu maksājumus.

Minētie pasākumi palīdzētu nozares uzņēmumiem saglabāt darba vietas, novērst bankrotu vilni un operatīvi atsākt darbību pēc ekonomiskās krīzes. Infrastruktūras apsaimniekošanas neveikšana būtiski ietekmē ēku ekspluatāciju turpmāk un var radīt neatgriezeniskus zaudējumu.

Atgādinām, ka Reģionālo Olimpisko centru izveidei aizvadīto 20 gadu laikā valsts investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro un valsts galvoto kredītu atmaksas programma noslēdzas tikai 2028. gadā.

Ar šo paziņojumu pilnībā pievienojamies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Latvijas Kongresu biroja (LKB), Latvijas Pasākumu producentu apvienības, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Aviācijas Asociācijas aicinājumam valdībai uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu un radīt ilgtspējīgu atbalsta mehānismu nozarei.

Juris Markovs, SIA "Cēsu Olimpiskais centrs" valdes priekšsēdētājs
Vladimirs Šteinbergs, SIA "Daugavpils Olimpiskais centrs" valdes loceklis
Gatis Griezītis, SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" valdes priekšsēdētājs
Baiba Martinsone, SIA "Olimpiskais centrs "Limbaži"" valdes locekle
Zane Grundiņa-Arāja, SIA "Olimpiskais sporta centrs" valdes locekle
Jurģis Liepājnieks, SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"" valdes priekšsēdētājs
Artis Jansons, SIA "Vidzemes Olimpiskais centrs" valdes priekšsēdētājs
Armands Ozollapa, SIA "Zemgales Olimpiskais centrs" valdes loceklis

Informāciju sagatavoja:
Renāte Franke,
SIA “Olimpiskais sporta centrs” Komunikācijas un attīstības vadītāja