Auniņa: "Sporta budžetam jānodrošina attīstība, nevis izdzīvošana"

-Kas būs būtiskākās tēmas, par kurām tiks runāts sporta kongresā?
-Interesanta lieta, kas varētu tikt diskutēta kongresā, ir kapitālsabiedrību ziedojumi. Ministrija uzskata, ka daļa no šīs summas jāatvēl arī paralimpiskajam sportam, bērnu un jauniešu sportam, tautas sportam, sporta federāciju padomei tās programmu īstenošanai, nevis tikai augstu sasniegumu sportam, kā tas bijis līdz šim. Šobrīd sporta budžets ir tikai 9.7 miljoni latu, bet ministrija uzskata, ka tas ir jāpalielina. Nākamgad tas būs aptuveni tāds pats – ap 10 miljoniem vai nedaudz vairāk, bet nākotnē, protams, lūgsim valdībai rast iespēju palielināt bāzes finansējumu. Naudas sportā nekad nebūs gana un visi nekad nebūs apmierināti, bet, lai nodrošinātu ne tikai izdzīvošanu, bet arī attīstību, sporta budžets būtu palielināms par vismaz četriem miljoniem latu gadā.

Kongress ir sasaukts, lai pārrunātu sporta politikas pamatnostādnes nākamajam plānošanas periodam, kas ir 2013. līdz 2020.gads. Ir virkne dokumentu, kas ar šīm nostādnēm arī savijās – valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstības koncepcija, nacionālais attīstības plāns un Eiropas fondu piesaiste sportā.

Šobrīd pamatnostādnes ir izstrādes procesā. Ir apkopoti visu četru apakšprogrammu (tautas sports jeb "sports visiem", bērnu un jauniešu sports, augstu sasniegumu sports un paralimpiskais sports) iesniegtie priekšlikumu, aprēķinājuši kādi līdzekļi būtu nepieciešami uzdevumu īstenošanai. To arī apspriedīsim kongresā.

Kas attiecas uz pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstību, tad šī koncepcija jau ir galējā izstrādes stadijā, apspriesta lielo pilsētu asociācijā un prezentēta nacionālajā sporta padomē. Decembra beigās tā tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā. Nacionālajā attīstības plānā ir daži uzdevumi, kas ir atbalstīti no Pārresoru koordinācijas centra puses un varētu tikt virzīti uz īstenošanu. Kopējā summa, par ko varētu runāt Eiropas finansējuma piesaistē visam plānošanas periodam, vidēji varētu sastādīt 30 līdz 70 miljoniem latu. Par šiem līdzekļiem ieplānota Daugavas stadiona rekonstrukcija, Murjāņu sporta ģimnāzijas, sporta centrs "Mežaparks" renovācija un attīstība. Kā arī, protams, sporta inventāra un infrastruktūras attīstība profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un arī skolu sporta bāžu situācijas uzlabojums. Mēs zinām, ka no 1000 skolām aptuveni 200 skolas ir bez sporta zālēm, tātad tajās nav iespējams realizēt mācību programmu.

-Tātad piektajā daļā skolu nav iespējams veikt sporta stundas tam paredzētajā līmenī?
-Jā, bet tas ir pēc 2007.gada datiem. Šobrīd ministrija slēdz līgumu par ļoti plaša pētījuma izstrādi sporta jomā, lai atjaunotu tā saucamo sporta reģistru, kurā tiek uzskatīti visi Latvijas sporta objekti, sākot no brīvas pieejas laukumiem, beidzot ar sporta zālēm, stadioniem un tā tālāk. Ministrija vēlas noskaidrot cik šo objektu ir un kādā stāvoklī tie atrodas, lai redzētu Latvijas teritoriālo karti, kur ir tukšās vietas, kur sporta infrastruktūra nav attīstīta un kur tas būtu jādara. Par to, kā mainījusies situācija, varēsim spriest februārī, kad redzēsim rezultātu un datu analīzi. Ņemot vērā teritoriālo reformu, kas pa šo laiku ir notikusi un mazo skolu saliedēšanu, izmaiņām ir jābūt.

-Kurā reģionā pēc pašreizējiem datiem ir visbēdīgākā situācija ar sporta zālēm?
-Kurzemē un Latgalē. Ja salīdzina šos divus reģionus, tad Latgale būtu sliktākā stāvoklī šobrīd, jo arī apdzīvotības ziņā Latgale ir stipri vājāka. Pēc pētījuma rezultātiem varēsim īstenot sporta infrastruktūras koncepciju. Ja vēlamies celt 70 sporta zāles, tad mums jāredz, kurās vietās to trūkst. Ja vēlamies renovēt piecus vai septiņus nacionālos stadionus, tad jāredz, kuri ir labākā stāvoklī un, kur ieguldījums nepieciešams mazāks, bet kuri ir sliktā un ir jāatjauno. Tas, ka Latvijai ir nepieciešami septiņi labi, arī starptautiskām sacensībām izmantojami stadioni, ir skaidrs.

-Kas varētu būt prioritārie jautājumi sporta nozarē 2015.gada Latvijas prezidentūrā Eiropas Padomē?
-Šobrīd nevaram nosaukt precīzas prioritātes, jo daļa prioritāšu būs jāpārņem no iepriekšējās valsts prezidentūras, un mūsu gadījumā tā būs Luksemburga. Bet svarīgi jautājumi varētu būt par antidopinga kustību, sportu kā dzīves kvalitātes uzlabotāju, sporta ieguldījumu tautsaimniecībā, jo sports nav tikai patērējoša, bet arī ražojoša nozare. Aicināsim sabiedrību iesniegt priekšlikumus par prioritātēm, lai tuvojoties prezidentūrai, varam noteikt prioritātes.

-Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kādas ir būtiskākās atšķirības sporta pamatnostādņu projektā?
-Prioritātes joprojām ir bērnu, jauniešu un tautas sports, bet šīs pamatnostādnes ir daudz precīzākas un detalizētākas [nekā iepriekš]. Mēs nevis tikai nosaucam prioritāros virzienus, bet arī precīzus, izvērstus uzdevumus.

-Un tie būtu?
-Piemēram, sporta stundu skaits skolā, to kvalitāte un sporta nodarbību nodrošināšana ikvienam bērnam, lai izslēgtu diskrimināciju. Ja bērns vēlas nodarboties ar sportu, tad neatkarīgi no materiālā stāvokļa vai dzīvesvietas, viņam jābūt šādām iespējām. Šobrīd iespējas ir diezgan ierobežotas. Liela daļa sporta pulciņu ir par maksu un arī nokļūšana līdz vietai, kur tiek organizētas sporta nodarbības, nav pašvaldības centralizēti organizēta. Ir lietas, pie kurām ir jāpiestrādā, lai situāciju uzlabotu.

-Vai iecerēts mainīt arī sporta stundu skaitu skolā?
-Sporta sabiedrība uzstāj uz to, lai sporta stundu skaits būtu vismaz trīs četras līdzšinējo divu vietā (nedēļā). Taču jāņem vērā izglītības reforma, kur tiek noteikts tikai minimāli pieļaujamais stundu skaits, tāpēc ir plānots, ka skola pati varēs noteikt stundu skaitu. Sporta sabiedrība aizstāv viedokli, ka sports un veselīgs dzīvesveids ir divas ļoti saistītas lietas un tās nevar atdalīt.

-Kāda šobrīd ir situācija ar veselīgu dzīvesveidu bērnu un jauniešu vidū?
-Dažādu gadu pētījumi parādījuši, ka virs 90% bērnu ir stājas traucējumi, kas ir milzīgs skaitlis un nākotnē var radīt vēl daudzas problēmas. Fiziskā sagatavotība labā vai ļoti labā stāvoklī ir tikai aptuveni 50% bērnu. Atlikusī puse tātad ir zemā vai ļoti zemā stāvoklī, bet šāda situācija nebūtu pieļaujama. Bērniem jābūt veseliem un fiziski attīstītiem.

UZZIŅAI

Sporta politikas pamatnostādņu 2013.–2020.gadam projekts

Piebilde: Darbs pie Pamatnostādņu izstrādes tiek turpināts. Projektā norādītais papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta ir provizorisks, jo vēl notiek saņemto priekšlikumu, nepieciešamā finansējuma apjoma un tā noteikšanai izmantoto aprēķinu izvērtēšana. Savukārt papildus nepieciešamais finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem ir tiešā veidā saistīts ar Nacionālā attīstības plāna 2013. – 2020.gadam virzību.