TwitterRita Pučekaite: "Zvērēju, ka nekad nestrādāšu skolā"
Ja vien kaut kur Ogres novadā notiek kādas sacensības skolēniem, kā likums tajās piedalās Madlienas vidusskolas komanda savas sporta skolotājas Ritas Pučekaites vadībā. Madlienieši ar panākumiem startē arī valsts mēroga sporta pasākumos. Uz nelielu sarunu aicināju sporta skolotāju Ritu Pučekaiti, kura, kā izrādās, kādreiz esot pie sevis nozvērējusies, ka nekad nestrādās skolā…
- Ja ņemtu vērā, cik izglītības iestādē ir audzēkņu un kādi ir viņu panākumi sporta sacensībās, kurā vietā starp Ogres skolām būtu Madlienas vidusskola?
- Viennozīmīgi, ka madlienieši būtu pirmajā vietā. Par to liecina kaut vai tas, cik daudz mēs piedalāmies Latvijas mēroga sacensībās – Skolēnu spartakiādē. Pagājušajā gadā mēs starp Ogres novada skolām izcīnīto godalgoto vietu ziņā bijām pārliecinoši labākie. Es arī domāju, ka mēs esam vienīgā vidusskola visā Ogres novadā, kas faktiski piedalās visās mūsu pašvaldības rīkotajās sacensībās.
- Tev taisnība! Novada sacensībās ne vien reiz vien redzēts, ka Madlienas vidusskola kā līdzīga ar līdzīgām konkurē ar lielajām Ogres skolām un nereti pat uzvar tās.
- Jā, piemēram, mēs šomēnes startējām rudens krosa stafešu sacensībās Lielvārdē. Sacensību galvenais tiesnesis Ainars Puķītis pat pasmējās, ka Ogres novadā ir tikai viena vidusskola, jo mums vienīgajiem bija komanda arī vecāko puišu puišiem. Madlienieši startēja pilnīgi visās vecuma grupās, vienā mums bija pat divas komandas. Protams, ja piedalītos visas Ogres novada lielās skolas, maniem audzēkņiem to godalgoto vietu būtu stipri mazāk. Tajā pašā Ogres pilsētā ir ļoti daudz jauniešu, kas trenējas vieglatlētikā, bet, kā izskatās, nav neviena, kas viņus saorganizētu un atvestu.
- Bet nav taču tā, ka bērni paši negribētu piedalīties?
- Noteikti nē! Problēma ir tajā, ka skolotājam ir vienkāršāk nostrādāt savas piecas - septiņas stundas skolā, nekā kaut kur doties ar komandu uz visu dienu. Piemēram, piektdien mēs bijām uz volejbolu Koknesē. Man būtu vieglāk nostrādāt savas trīs stundas skolā, nevis līdz septiņiem vakarā būt tajās sacensībās.
- Kā madlieniešiem veicās Koknesē?
- Trešo gadu pēc kārtas vidusskolu grupā mēs kļuvām par čempioniem nelicencēto spēlētāju komandu grupā. Atkal brauksim uz finālsacensībām Igaunijā. Turnīrs Koknesē tikai šajā mācību gadā bija jau trešās Republikas mēroga sacensības, kurās esam paspējuši piedalīties.
- Cik ilgi tu jau strādā Madlienas vidusskolā par sporta skolotāju?
- Kopš 2001. gada. Jau varu sevi pieskaitīt pie senioriem.
- Tad jau tu tagad māci savu bijušo skolēnu bērnus?
- Jā, piemēram, manas pirmās audzināmās klases skolēnu bērni šobrīd mācās jau 6. un 7. klasē. Nē, mānos! Vecākais jau 9 klasē! Es tagad par sevi reizēm pasmejos, jo savā izlaidumā pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolvēšanas pie sevis nozvērējos, ka savu mūžu skolā nestrādāšu. Tagad iznāk, ka mans mūžs beidzās jau pirms 21 gada…
Izmantotie resursi:
ovv.lv
