Facebook
GooglePolstjanaja neplāno atteikties no Krievijas pilsonības, LOK noliedz ultimātu
@agrissuveizda
Latvijas mākslas vingrotājai Jeļizavetai Polstjanajai netika izvirzīts ultimāts atteikties no Krievijas pilsonības, pretējā gadījumā izslēdzot viņu no Latvijas izlases, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) komunikācijas dienesta vadītāja Dace Gulbe.
Polstjanaja, kura 2018. gada aprīlī tika uzņemta Latvijas pilsonībā un kurai ir Latvijas un Krievijas dubultpilsonība, piektdien sociālajā vietnē "Instagram" apgalvoja, ka viņai liegts piedalīties šī gada pasaules čempionātā, kas septembra vidū norisināsies Bulgārijā. Sportiste pieļāva iespēju, ka jūnijā notikušais Eiropas čempionāts, iespējams, bijušas pēdējās sacensības viņas karjerā.
Skaidrojot plašāk savu paziņojumu, Polstjanaja aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņai tikusi atsūtīta vēstule ultimatīvā formā - atteikties no Krievijas pilsonības un turpināt pārstāvēt Latviju vai arī viņa tikšot izslēgta no izlases. Sportiste arī saziņā ar Krievijas medijiem paziņoja, ka šādu uzstādījumu esot izvirzījusi LOK, bet vēstuli sūtījusi Latvijas Olimpiskā vienība (LOV).
Kā aģentūra LETA noskaidroja LOK, LOV jūlija beigās Latvijas Vingrošanas federācijai (LVF) nosūtījusi vēstuli ar mērķi gūt informāciju par sportistes turpmākajiem plāniem attiecībā uz Krievijas pilsonības statusu. Sportisti, kuriem vienlaikus ar Latvijas ir arī Krievijas vai Baltkrievijas valsts piederības, nevar pretendēt uz Latvijas budžeta līdzekļiem, tai skaitā LOV finansējumu, tomēr, arī nesaņemot atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem, viņiem netiek liegts pārstāvēt Latviju.
Polstjanaja aģentūrai LETA sacīja, ka atteikties no Krievijas pilsonības nevarot, jo Krievijā dzīvo sportistes ģimene, draugi un tuvākie. "Kad martā man izvirzīja uzstādījumu trenēties ārpus Krievijas, es tā arī darīju, lai gan man bija jāmaina trenere. Vienmēr esmu godprātīgi pildījusi savus pienākumus un pierādījusi to ar rezultātiem starptautiskās sacensībās," rakstīja Polstjanaja.
Sportiste atzīmēja, ka, pateicoties viņas sniegumam pagājušā gada pasaules čempionātā, šogad Latvijai ir divas kvotas Pasaules kausa izcīņā. Viņa ir sarūgtināta, ka šajā situācijā nav izdevies rast kādu kompromisu. "Godīgi sakot, man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Taču vēlos atzīmēt, ka, neskatoties uz to, Latvijā ir daudz cilvēku, kuriem esmu ļoti pateicīga," uzsvēra Polstjanaja. 19 gadus vecā Polstjanaja pērnā gada pasaules čempionātā izcīnīja 15.vietu daudzcīņā, bet šī gada Eiropas čempionātā viņa bija 12.pozīcijā.
Līdzīgā situācijā ir arī Latvijas izlases biatlonists Edgars Mise, kurš atbalstu no valsts līdzekļiem saņems, kad būs nokārtota atteikšanās no Krievijas pavalstniecības. Aģentūra LETA šovasar guva apstiprinājumu Latvijas Biatlona federācijā (LBF), ka Mise uzsācis atteikšanās no Krievijas pilsonības procesu, bet tikmēr trenējas par personīgajiem līdzekļiem.
Izmantotie resursi:
LETA
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas:
citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts pilsonību;
Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;
tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (šobrīd neviens līgums nav noslēgts);
iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību;
iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege) apprecoties vai adopcijas dēļ.
Bērniem līdz 18 gadiem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti.
Vienlaicīgi, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Pilsonības likumā noteikto, Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.