A. Vrubļevskis: "Cerējām pat uz 70 olimpiešiem"

- Vai šobrīd jau ir gandarījuma sajūta?
- Gandarījuma sajūtai vēl ir par agru, jo komanda ir nokomplektēta, bet svarīgi visiem sportistiem nokļūt sekmīgi Pekinā. Vēl nodarbojamies ar organizatoriskiem darbiem - avio lidojumiem, bagāžas pārvadājumiem un līdzīgām lietām, tā kā darba pietiek, bet, protams, nav šaubu, ka viss izdosies.

- Jūsuprāt, Latvijas lielākās cerības Pekinā?
- Divi pasaules čempioni (Māris Štrombergs - riteņbraukšana (BMX); Viktors Ščerbatihs - svarcelšana - M.C.), vairāki augstu vietu īpašnieki starptautiskās sacensībās, pasaules kausos, Eiropas čempionātos - uz tiem pārsvarā arī ceram. Ir arī atlēti, kuri ieguvuši medaļas iepriekšējās olimpiskajās spēlēs, tātad - sportisti ar milzīgu pieredzi. Es nenometu no svaru kausiem mūsu basketbola meitenes, jo sešu komandu grupā iekļūt četriniekā nav nemaz tik neiespējami, un tad, kad sāksies play-off izspēle, neko nevar zināt. Īpaši jau sieviešu basketbolā. Nevar nepieminēt arī Ernestu Gulbi. Domāju, ka viņu nevar izslēgt no pārsteigumu sagādātāju saraksta, jo olimpiskais turnīrs tenisā ir ļoti atšķirīgs no visiem turnīriem, kas notiek sezonas garumā. To apstiprināja arī Ernests pats, kad tikāmies, jo viņa treneris ir bijis olimpiskajās spēlēs un stāstīja, ka tās atšķiras no ikdienas sacensībām. Tas ir citādāk gan psiholoģiskā, gan sportiskā ziņā. Olimpiskais turnīrs tenisā netiek uztverts kā darbs, bet gan kā goda lieta, kā šovs, kā tenisa popularizēšana, kā pašam sevis prezentēšana. Tenisistiem savu valsti reti sanāk pārstāvēt tiešā veidā, jo parasti viņi ir individuāli sportisti.

- Kā ar delegācijas lielumu, ja ņem vērā faktu, ka tikai 1996. gadā bija aptuveni līdzīgs skaits sportistu?
- Delegācijas lielums nebūt nav pašmērķis. Tas drīzāk ir rādītājs, ka delegācija skaitliski nekļūst mazāka, bet gan lielāka. Tajā pat laikā, lielais skaits ir balstīts uz dāmām. Ja nebūtu basketbolistes, tad individuālo veidu pārstāvji mums būtu mazāk. Ļoti liels prieks par Ievas Zundas panākumu Valmierā, jo delegācijas lielums noapaļojās tieši līdz pussimtam, taču, lai Pekinas Olimpiskajā latviešu sastāvā palielinātos treneru štata vietas, ir vajadzīgs vismaz 51 sportists.

- Kādēļ šis maģiskais piecdesmitnieks netika pārvarēts, augstas klases sportistu taču pietiek?
- Runājot par Dmitriju Jurkeviču, kurš bija viens no tuvākajiem olimpiskā normatīva izpildītājiem - viņam bija atradušies padomdevēji, kas deva nekompetentus padomus, un viņš neizmantoja iespēju Valmierā iziet uz starta līnijas. Viņa menedžeris un treneris bija izdomājis savu sistēmu, nepakonsultējoties ar LOK. Šķiet, viņš bija domājis, ka ar B normatīvu individuāli var tikt uz olimpiādes spēlēm, ja no valsts jau ir A normatīvs. Dmitrijam (Jurkevičam - M.C.) vajadzēja izpildīt B normatīvu 1500m distancē, ko, manuprāt, viņš varēja izdarīt, tad arī sportists būtu aizbraucis uz Ķīnu, līdz ar to palielinot iepriekš minēto treneru štatu vietas. Protams, vēl ir sportisti, kas mēģināja izdarīt visu un cīnījās līdz galam, taču nedaudz pietrūka vai arī sekundes simtdaļu bija par daudz. Taču tālu nav jāmeklē sportisti, kuri mūs patīkami pārsteidz. Piemēram, Andrejs Dūda, kurš Amerikā trenējas, un visi redzam, ka dara to veiksmīgi.

- Vai pirms gada vai diviem rēķinājāties ar tādu delegācijas lielumu?
- Godīgi sakot, pirms diviem gadiem pirmajā pieteikumā bija plānoti 70 Latvijas sportistu, jo cerējām uz paukotājiem, cīņu, boksu, taekvondo, jo tie ir sporta veidi, kuri sezonu garumā bija ļoti tuvu olimpiskajai kvalifikācijai, bet šoreiz nepaspīdēja. Droši saku un ļoti ceru, ka uz nākamām spēlēm būs.

- Kāda būs sportistu uzturēšanās Pekinā?
- Dzīvošana Pekinā būs tādā rajonā, kā jaunuzceltā Imantā vai Ķengaragā. Ir uzbūvētas vairākas daudzdzīvokļu mājas, vesels milzu ciemats, kurā dzīvos apmēram 10 500 sportistu un tikpat apkalpojošā personāla. Tātad kopā aptuveni 20 000 cilvēku. Tie būs trīsistabu vai četristabu dzīvokļi (trīs guļamistabu vai četru guļamistabu). Katrā no šīm istabām dzīvos divi sportisti, un uz četriem sportistiem būs viens sanitārais mezgls - duša, vannas istaba, kopīga dzīvojamā istaba un virtuve. Komandai būs viens četristabu dzīvoklis kā birojs jeb darba vieta Latvijas olimpiešu vadībai, un četras telpas medicīnas pakalpojumu sniegšanai jeb procedūru istabas vai masāžas telpas, kā arī noliktava, kur turēt inventāru. Pēc olimpiskajām spēlēm šīs mājas būs parasts dzīvojamais rajons.

- Kā ar ēšanu? Lietosiet Pekinas ēdienus vai līdzi vestos labumus?
- Ķīnā ir aizliegts ievest pārtikas produktus, tādēļ pat "Latvijas Gāzes" dāvāto rupjmaizes kukuli mēs atdevām basketbolistēm, lai līdz izbraukšanai no Latvijas treniņnometnē meitenes to notiesā un gūst spēku. Uz vietas būs dažāda virtuve, visām gaumēm. Gan Vidusjūras ēdieni, gan Amerikas, gan Ķīnas, gan Austrumu gardumi. Ēdienu sortiments tiešām būs iespaidīgs. Būs arī "McDonald’s" [smejas], kas ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas ģenerālsponsors.

- Kas Jums pašam interesēs visvairāk?
- Tā kā es braukšu jau uz piektajām vasaras olimpiskajām spēlēm, man interesēs visu Latvijas sportistu starti. Skatīšos arī citus sporta veidus, kur, cerams, tiks uzrādīti augstas klases rezultāti, bet pie mums nav tik populāri. Pārsvarā programma ir tik piesātināta, ka vairāk kā divus sporta veidus dienā apmeklēt ir praktiski neiespējami. Mūsējie jau iet gaisā 9. augustā - uzreiz pēc atklāšanas ceremonijas 8. augustā. Tātad nākamajā dienā agri jāceļas un jāskatās riteņbraukšana, bet vakarā pirmo spēli aizvada basketbolistes.

- Kas ir jādara Olimpiskās komitejas prezidentam lielajā četrgades notikumā?
- Pirmkārt, Olimpiskās komitejas prezidents nav sporta delegācijas dalībnieks, bet gan Organizācijas komitejas viesis. Līdz ar to mana akreditācija sniedz ļoti plašas iespējas - piekļūt pie sportistiem, preses centra, iekļūt olimpiskajā ciematā. Es varu uzņemties virsvadību ar koordinējošu funkciju. Tajā pašā laikā tādu konkrētu pienākumu nav, ja vienīgi mēs (LOK) sadalām ar delegācijas vadītāju pienākumus, ko katrs darīs. Piemēram, menedžēt Valsts prezidenta vai premjera sagaidīšanu. Pasākumi, kas man jāapmeklē, noteikti būs lielāko nacionālo Olimpisko komiteju pieņemšanas, reprezentācijas, arī nākamo olimpisko spēļu organizētāji rīko prezentācijas par topošo olimpisko spēļu mājvietu. Citiem delegācijas pārstāvjiem neatliek laika apmeklēt šāda tipa pasākumus, tādēļ to dara komitejas prezidents. Mērķis ir iegūt informāciju par nākamajiem pasākumiem - olimpiskajiem kongresiem un spēlēm.

- Konkrēti par sportistiem - BMX esam ļoti spēcīgi. Kādas ir Jūsu prognozes, neskatoties uz to, ka lielākie optimisti cer uz latviešu okupētu pjedestālu?
- Es negribētu izteikt tik drosmīgas prognozes, kaut gan tas nav izslēgts, jo mēs zinām, ka iegūt Pekinas zeltu var jebkurš no mūsu puišiem. Viņi to ir pierādījuši. Teorētiski izcīnīt uzvaru var ikviens pusfinālists. Delegācijā kopumā mums ir 20 debitantu, kuri nekad nav startējuši olimpiskajās spēlēs - neskaitot basketbolistes, kuras arī visas ir debitantes.

- Kurš nesīs Latvijas karogu?
- To lems atklāšanas priekšvakarā. Fakts, ka sportists ir olimpiskajā ciematā, nenozīmē, ka viņš piedalīsies spēļu atklāšanas pasākumā. Tā ir ļoti gara un nogurdinoša procedūra. Sportistam, kurš nes karogu, visu laiku jāstāv kājās, un, ja nākamajā vai aiznākamajā dienā ir jāstartē, tad treneris var pieņemt lēmumu, ka viņi nepiedalās atklāšanā vai arī piedalās tikai gājienā (smejas - M.C.).

- Kā ar finansējumu?
- Olimpiskais ciemats no atvēršanas brīža līdz Pekinas spēļu beigām ir atvērts sportistiem, un viss ir par velti - gan dzīvošana, gan treniņu vietas, gan ēdināšana, gan rehabilitācijas pasākumi. Visu finansējumu sedz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sponsori. Ir 12 SOK Top sponsori, arī, pārdodot spēļu raidtiesības, tiek iegūtas finanses. Visa naudas summa tiek salikta kopā un sadalīta trijās daļās. Viena trešā daļa olimpiskajām spēlēm, viena - nacionālajām olimpiskajām komitejām un starptautiskajām federācijām, lai sagatavotos Olimpiādei, un viena - Starptautiskās Olimpiskās komitejas programmai. Tādējādi tiek segti visi sportistu uzturēšanās un ēdināšanas finansējumi. Kas ir jādara LOK? Mums ir tikai jāaizved šis cilvēks uz Pekinu. Šā brīži izdevumi ir tikai aviobiļetes. Šogad pirmo gadu tika sponsorēti arī olimpiskie apģērbi. To izdarīja Igauņu firma "Monton" un Japāņu firma "Izzuno" . Protams, nedrīkstam aizmirst to, cik lielu naudu iegulda sportists, lai sagatavotos un tiktu uz olimpiādi.

- Politiskās lietas Ķīnā, tibetieši...
- No drošības viedokļa nekārtību cēlāji olimpiskajiem ciematiem un sportistiem teorētiski klāt netiks. Protams, tiesības paust savu viedokli nevienam nevar atņemt. Jau no 1960. gadiem Olimpiskajās spēlēs ir harta, kura aizliedz rasu, politisku vai reliģisku diskrimināciju vai propagandu. Olimpisko sacensību vietas nav tā vieta, kur būtu jāpauž sava neapmierinātība šādos jautājumos.

- Novēlējums Latvijas sportistiem?
- Lai cīnās un uzrāda savus augstākos rezultātus - tādus, kādus viņi ir šobrīd spējīgi uzrādīt. Cīņas apstākļi Pekinā visiem būs vienādi. Ja būs netīrs gaiss, tad tāds tas būs visiem. Arī no veiksmes daudz kas būs atkarīgs, tādēļ vēlu arī to. Zinu, ka katra valsts cenšas ielikt maksimāli, lai parādītu sevi no labākās puses, tādēļ ceru, ka Latvija sevi parādīs no vislabākās šķautnes. Novēlu apņēmību, noturību. Tajā pat laikā es aicinu neuztvert par traģēdiju kādu neveiksmi. Kā saka ceļš uz zvaigznēm, ērkšķiem kaisīts.

- Novēlējums Latvijas sporta līdzjutējiem?
- Es vēlu milzīgu izturību, jo pirmo reizi vēsturē Latvijas televīzija 24 stundas diennaktī raidīs Olimpiskās spēles. Pasākums notiks 17 dienas, tas nozīmē 17 x 24 stundas bez pilnvērtīga miega. Vēlu arī dzīvesprieku un objektivitāti. Galvenais "nenositīsim cilvēku ar avīzi". Saprotam, ka doma ir par žurnālistu varu celt vai gremdēt. Es vēlu gūt visiem prieku no tā, ko mēs redzēsim sportistu sniegumā Ķīnā.

Intervijas autors: Matīss Celmiņš