Boldāne izcīna negaidīto 11.vietu 171km skrējienā apkārt Monblānam

Kopš 2003. gada Rietumeiropas augstākā smaile Monblāns ir lielākais taku skrējēju magnēts, nedēļu garā festivālā pulcējot 10 tūkstošus dalībniekus, viņu ģimenes un draugus, kamēr tūkstošiem mājas palikušie seko līdzi notikumiem sociālajos tīklos un TV tiešraidēs. Teju katra taku skrējēja sapnis ir augusta beigās nokļūt Baltā kalna takās, kas rezultējas dalībā loterijā pusgadu iepriekš un lielākai daļai veiksme neuzsmaida pirmajā gadā, nākas būt pacietīgiem. Par taku skrējēju olimpiskajām spēlēm nedēļu ilgo festivālu ar vairākām trasēm dēvē arī tāpēc, ka pasaules elites skrējēji augstu vērtē cīņas trasēs un vienmēr startē visi labākie, izņemot traumētos vai tos, kuri atveseļojas no kāda ievainojuma. Svarīgāks un prestižāks notikums par pasaules čempionātu (PČ) – savā veidā kaut kas līdzīgs Pasaules kausam futbolā, tikai taku skrējējiem, kas allaž ir cieņā arī Latvijas pārstāvjiem.

Šogad pirmo ziemas olimpisko spēļu mājvietā Šamonī ieradās ap pussimts Latvijas taku skrējēju. 171 kilometra trasē “Ultra-Trail du Mont-Blanc” (UTMB) apkārt Monblānam ar 10 000 augstummetru summu vislabāk veicās Lindai Boldānei no Gulbenes, finišu sasniedzot ātrāk par 30 stundām (29:11:59), izcīnot 11. vietu uzreiz aiz labāko dāmu TOP 10. Pirms starta latviete nebija 50 izlikto skrējēju sarakstā, taču sacensību gaita parādīja, ka viss ir iespējams.
Boldāne:"UTMB ir ilgākais un garākais, ko esmu mēģinājusi skriet, tāpēc bija grūti nojaust, kā varētu veikties. Ar aizrautību metos iekšā distancē, periodiski piedzīvojot pacilātību un grūtumu, kā arī atklājot jaunas sāpes, prāta un ķermeņa reakcijas, piemēram, redzes komplikācijas, kas traucēja pilnvērīgi saskatīt segumu zem kājām un apgrūtināja ātru skriešanu lejup no kalna. Maršruts ap Monblānu bija piepildīts ar cilvēku gavilēm un uzmundrinājumiem, kas uzradās pat naktī kalnu meža tumsā. Šis bija pamatīgs piedzīvojums, un ir patiess prieks par iznākumu! Paldies manai brīnišķīgajai atbalsta komandai un visiem līdzjutējiem gan klātienē, gan attālināti!"

Piecas pirmās vietas skrējienā cauri trim valstīm – Franciju, Itāliju un Šveici – ieņēma vietējie Francijas pārstāvji. Francis Hāns (François D'Haene) kļuva par pirmo, kas uzvarējis (20:45:59) UTMB ceturto reizi. Tikmēr amerikāniete Kortnija Dauvaltere (Courtney Dauwalter) ar otro uzvaru (22:30:54) tika pie jauna trases rekorda, piekāpjoties vien sešiem vīriem.

Pirms centrālā skrējiena vairāki tūkstoši dalībnieki startēja satelītdistancēs, no kurām nosacīti veiksmīgākā Latvijas skrējējiem bija 145 kilometru TDS trase ar 9100 augstummetriem, kas sākās Itālijā un noslēdzās Šamonī, kur visas pārējās distances. Pēc čehu skrējēja traģiskā negadījuma uz kalnu pārejas vairāk nekā tūkstotim dalībnieku sacensības tika pārtrauktas, un naktī turpināt iesākto varēja tikai nedaudz vairāk par 200, kas bija tikuši garām negadījuma vietai. No 15 Latvijas taku skrējējiem pilnu distanci veica Rīga–Valmiera trases rekordists Pēteris Grīviņš (20:48:31) un Anete Švilpe (26:47:37), abiem iekļūstot TOP 10. Tāpat kā Linda Boldāne arī Pēteris Grīviņš nebija izlikto favorītu pulkā, taču tas netraucēja finišēt 9. pozīcijā. Izlikto sieviešu sarakstā Anete Švilpe atradās otrā desmita vidū.

100 kilometru distancē CCC ar 6000 augstummetriem finišu sasniedza 10 Latvijas skrējēji, no kuriem sekmīgākie bija savulaik PČ startējušie Jānis Kūms (14:24:02) un Viviana Veronika Kirilova (16:47:55), izcīnot attiecīgi 97. un 29. vietu.