J.Kuzmins: "Esmu uz pareizā ceļa"

Varbūt Jums liksies, ka slaloma skeitbords ir nenopietns sporta veids, bet tomēr ieteiktu Jums pievērst šim sporta veidam lielāku uzmanību, jo 2007. gada sezonā Jānis Kuzmins izcīnīja pasaules čempiona titulu speciālajā slalomā un Eiropas čempiona titulu paralēlajā un speciālajā slalomā. Šis sporta veids ir ļoti līdzīgs populārajiem ziemas sporta veidiem - slēpju slalomam un snovborda slalomam. Slaloma skeitbords tiek aizvadīts uz asfalta ar speciāli pielāgotiem skeitborda dēļiem. Līdzīgi kā ziemas sporta veidiem arī slaloma skeitbordā ir savas pamatdisciplīnas – speciālais, paralēlais un milzu jeb gigantslaloms. Pašreiz skeitbords nav olimpiskais sporta veids, tāpat kā dažus gadus atpakaļ BMX sacensības, tomēr tagad Latvijai ir lielas cerības uz Olimpisko medaļu šajās sporta veidā. Acīmredzot skeitborda iekļaušana Olimpisko sporta veidu saimē ir tikai laika jautājums, un slaloms kā ātruma disciplīna varētu būt galvenais pretendents uz olimpisko statusu. Pašreiz aktualizējies šis jautājums Londonas olimpisko spēļu sakarā. Tapēc prieku rada tas, ka mums ir savs pasaules un Eiropas čempions šajā sporta veidā un disciplīnā.

Tādējādi šoreiz Jums tiek piedāvāta iespēja uzzināt kaut ko vairāk par Jāni Kuzminu un viņa sporta veidu.

Kā tu pats raksturotu slaloma skeitbordu?
Tas ir dinamisks un acij skatāms sporta veids. Ātrums, fiziskā sagatavotība un braukšanas tehnika ir komponenti, kas dod rezultātu. Vistuvākā līdzība šim sporta veidam ir ar snovborda slaloma sacensībām, kuras arī ir visai interesanti vērot televīzijā vai klātienē. Paralēlajā un speciālajā slalomā vienlaicīgi startē divi braucēji un uzvar tas, kuram ir labāks rezultāts divu braucienu summā. Šī disciplīna no skatītāju viedokļa ir visinteresantākā, jo klātienē var vērot divu sportistu cīņu par sekundes simtdaļām. Milzu jeb gigantslalomā sportisti startē ar individuālu startu.

Kā tu uzsāki savas gaitas skeitbordā?
Sāku trenēties 13 gadu vecumā. Toreiz nodarbojos gan ar „street-style”, gan minirampu, gan ar slalomu. Pēc trīs vai četriem gadiem pievērsos tikai slalomam. Kopš tā laika startēju tikai slaloma sacensībās. Daru to, kas man padodas vislabāk.

Kā vērtē savu sezonas sākumu Francijas pasaules kausa posmā, kurš norisinājās Parīzē?
Izdevās izcīnīt 2. vietu. Zaudēju tikai šobrīd satriecošā formā esošajam vācietim Dominikam Kovaļskim, kurš šajā posmā izcīnīja pirmo vietu. Tomēr man šīs ir pirmās sacensības šogad, un, kā vēsture rāda, tad parasti pirmajās sacensībās es tikai iesildos nākamajiem posmiem. Priecē tas, ka šoreiz sanāca apsteigt daudzus sīvus konkurentus, kuri sezonu uzsāka daudz agrāk par mani startējot citās mazāk nozīmīgās sacensībās.
Maija sākumam es tiešām biju sasniedzis labu sportisko formu. Salīdzinājumā ar pērnā gada sacensībām Parīzē, kuras arī notika maijā, es izcīnīju vietas otrā desmita vidū. Jāsaka paldies Ivaram Čākuram, kurš man ir palīdzējis rehabilitācijas posmā pēc ceļgala savainojuma.

Cik nopietns ir šis savainojums?
Tas ir hronisks savainojums, kas iegūts nevis startējot ar dēli, bet gan spēlējot basketbolu. Pašreiz jūtos normāli (tpu,tpu,tpu), bet nekad neko nevar zināt, tomēr ceru veiksmīgi startēt šajā sezonā.

Pastāsti par 2007. gada sezonu. Vai pats biji gaidījis, ka sanāks parādīt tik labu sniegumu pasaules un Eiropas čempionātā?
Bija tā, ka līdz sezonas vidum man pjedestāli nāca diezgan smagi. Tomēr galvenais pavērsiens bija sacensībās Čehijā, kur es diezgan pārliecinoši uzvarēju paralēlajā slalomā, kura bija pēdējā disciplīna šajā posmā un nākamais starts bija Eiropas čempionātā. Iespējams, ka iepriekšējās sacīkstes man deva emocionālo pacēlumu, ka es varu uzvarēt lielajās sacensībās, un ar inventāru arī beidzot biju ticis uz pareizā ceļa. Kā rezultātā sanāca izcīnīt Eiropas čempiona titulu speciālajā un paralēlajā slalomā, kas man deva pirmo vietu arī kopvērtējumā. Aizbraucot uz pasaules čempionātu ASV, es nebiju pārliecināts, ka būšu spējīgs konkurēt ar ASV vadošajiem skeitbordistiem, jo trases Amerikā atšķiras no tām, kādas veido Eiropā. Tomēr man izdevās pielāgoties speciālā slaloma trasei, kur ceturtdaļfinālā un pusfinālā man izdevās izslēgt no turpmākās cīņas par pirmo vietu galvenos sacensību favorītus. Varbūt tieši tamdēļ finālbrauciens man padevās tik viegli un ar visai lielu pārsvaru izcīnīju čempiona titulu. Uzvarēt eiropietim pasaules čempionātā skeitborda dzimtenē Amerikā, ir papildus gods šim titulam. Vispār vēsturiski pasaules čempionātos ir jūtama tāda noskaņa eiropa pret Ameriku.

Kādi mērķi tev ir šai sezonai?
Šosezon man galvenās sacensības būs pasaules čempionāts Gēteborgā (Zviedrija), un visi pārējie starti man būs pakārtoti, lai veiksmīgi sagatavotos šim čempionātam. Svarīgākais man ir veikt labus braucienus, tādus lai es paliktu ar tiem apmierināts, nevis koncentrēties titulu aizstāvēšanai. Būs labi braucieni - būs arī labas vietas, tomēr visi dalībnieki grib uzvarēt, protams, arī es. Pašreiz neko prognozēt negribu, ir vēl vairāk nekā mēnesis laika, tomēr reāli pretendenti uz uzvaru ir kādi 12-16 dalībnieki. Vēl joprojām domāju par Eiropas čempionātu, tās ir svarīgas sezonas sacensības un gribētos labi nostartēt arī tajās. Tomēr tās notiek tikai divas nedēļas pēc pasaules čempionāta un nezinu vai izdosies morāli un fiziski būt tām gatavam tik drīz. Tas būs atkarīgs no rezultātiem pasaules čempionātā. Galīgais lēmums par piedalīšanos Eiropas čempionātā vēl nav pieņemts.

No 4. līdz 6. jūlijam norisināsies Latvijas pasaules kausa posms slaloma skeitbordā. Kur mēs varēsim ieraudzīt tevi un pārējos?
4. un 5. jūlijā mūs varēs sastapt Siguldā – Lorupes gravā. Pirmajā dienā no plkst.16 sāksies milzu slaloma sacensības un nākamajā dienā no plkst.12 būs skatāmas speciālā slaloma sacensības. 6. jūlijā mēs pārvācamies uz Jūrmalu pie Dzintaru koncertzāles, kur notiks speciālā slaloma braucieni sākot no plkst.12.

Zināms, ka par godalgotām vietām sportisti tiek atalgoti ar naudas balvām. Cik tas ir nopietns atbalsts tev un vai sanāk kaut ko nopelnīt?
Dažādās sacensībās ir dažādas balvas par godalgotām vietām. Ir mači, kur nav naudas balvu, bet pārsvarā tomēr organizatori cenšas sarūpēt arī kādu naudas prēmiju. Kā arī ir komercmači, kur balvu fonds ir lielāks nekā parasti. Ja ir stabils rezultāts un sanāk pietiekami bieži finišēt godalgotajā trijniekā, tad izdevumus par sacensībām sanāk atsist, ja paliek kas pāri tas tiek ieguldīts inventārā. Ar šīm sacensībām neesmu kļuvis par turīgu cilvēku, tāpēc paralēli nākas strādāt, lai uzturētu savu ģimeni, bet zinu, ka ir dalībnieki, kuri pārtiek tikai no šī sporta veida,tiesa viņi startē sacensībās katru nedēļu, un ir iesaistīti arī skeitinventāra biznesā. Es savukārt piedalos tikai lielajās sacensībās - pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules kausa izcīņas posmos, bet arī ne visos - tikai prestižākajos, ar nopietnāku konkurenci.

Cik dārgs ir šis sporta veids iesācējam? Kā arī kurš būtu tas vecums, lai sāktu nodarboties ar šo sporta veidu?
Patiesībā tas ir gandrīz elitārs sporta veids – vismaz Latvijā, jo iegādāties inventāru slalomam ir ļoti sarežģīti. Reālākā iespēja to izdarīt ir internetā, piemēram, coneracing.com. Iesācējam nebūtu tik viegli saprast kas viņam ir vajadzīgs no visa piedāvājuma klāsta. Tāpēc ieteiktu pirms iegādes sazināties ar kādu slaloma skeitborda pārstāvi. Iesācējam vajadzētu rēķināties ar saviem 200 latiem par pilnībā nokomplektētu dēli. Tālāk jau jāskatās no izjūtām. Es tagad mainu savu dēli katru gadu, jo inventārs progresē ļoti strauji un, lai veiksmīgi konkurētu arī turpmāk, tā ir nepieciešamība. Jaunākais dēlis (tikai virsma) man nāk no Zviedrijas, kurš ir pilnīgs roku darbs un tādi ir tikai četri dēļi pasaulē. Šādi dēļi netiek pārdoti. Tāpēc šī dēļa cenu nemāku precizēt, bet rūpnieciskās ražošanas līdzīgi modeļi maksā ap 200 eiro, bet ir arī lētāki iesācējiem sākot no 70 eiro. Esmu pateicīgs, ka Markuss Seiffarts piekrita uztaisīt šo virsmu arī man, jo kā nekā viņš ir mans tiešais konkurents trasē, bet sadzīvē arī labs draugs.
Atbildot uz otro jautājumu. Ieteicamais vecums būtu no 12 – 14 gadiem.

Vai tagad varam sagaidīt, ka tavi rezultāti uzlabosies?
Pirmie treniņi ar jauno dēli man bija ļoti nervozi, jo tomēr katra jauna detaļa prasa, lai tai pierastu. Nebij jau tā, ka gribēju dēli mest krūmos, bet bij grūti. Tagad lēnā garā atrodu labākos regulējumus un ceru Latvijas posmā noteikti iemēģināšu jauno inventāru.

Interviju sagatavoja:
Ansis Rudzāts