Divu leģendu cīņa

Rojs Džonss juniors / "Juniors" (52-4, 38KO). Rojs aizvadījis spīdošu karjeru. Startējot amatieros Džonss izcīnīja 121 uzvaru un piedzīvoja 13 zaudējumus, turklāt ieguva sudraba medaļu Seulas (Dienvidkoreja) olimpiskajās spēlēs 1988. gadā. Olimpiādes finālā viņš dīvaini zaudēja mājiniekam Parkam Si Hunam, lai gan dominēja šajā cīņā, tāpat kā visās iepriekšējās. Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka tiesneši tika piekukuļoti. Starp citu, Si Huns vēlāk atvainojās Džonsam par neizprotamo tiesnešu lēmumu. Viens no tiesnešiem pēc kāda laika atzina, ka šāds lēmums bijis kļūda. Gan viņš, gan viņa kolēģi tika diskvalificēti.

Profesionālajā boksā Džonss debitēja 1989. gadā, uzvarēja 35 cīņās pēc kārtas, pirmajās 17 cīņās pretiniekus nokautēja, bet pirmais zaudējums sanāca pagalam muļķīgs un traģikomisks. 9. raundā pēc punktiem atrodoties vadībā pret Montelu Grifinu, Džonss vairākkārt pretiniekam iesita, tad, kad tas jau bija nokritis uz ceļiem. Tiesnešu lēmums bija loģisks – diskvalifikācija. Tiesa, piecus mēnešus vēlāk abi bokseri tikās vēlreiz un Rojs Džons pārliecinoši pierādīja, ka ir labāks, nokautējot Grifinu jau pirmajā raundā un atgūstot WBC pasaules čempiona titulu svara kategorijā līdz 79.4 kilogramiem.

Pēc tam sekoja vēl 14 uzvaras, aizstāvot jau esošo čempiona jostu un izcīnot IBO, IBF, WBA, WBF un IBA versiju čempiona titulus, kuri arī sekmīgi tika aizstāvēti. 2004. un 2005. gads Džonsa karjerā bija visneveiksmīgākais laiks. Vēl 2003. gada nogalē amerikānis uzvarēja savu tautieti Antonio Tarveru, bet tad sekoja trīs zaudējumi pēc kārtas, divi no tiem – jau pieminētajam Tarveram. Otrajā Džonsa juniora un Tarvera cīņā (2004.g.), Tarvers pretinieku nokautēja otrajā raundā un boksa izdevums "Ring Magazine" to nosauca par "Gada nokautu". 2006. un 2007. gadā Rojs Džonss juniors aizvadīja pa vienai cīņai, katrā no tām uzvarot pārliecinoši pēc punktiem. Karjeras laikā Džonss izcīnījis 51 uzvaru (38KO) un piedzīvojis četrus zaudējumus. Viņš bijis pasaules čempions četrās svara kategorijās, arī supersmagajā svarā – 2003. gada 1. martā viņš aizvadīja vienīgo cīņu šajā svarā, pēc punktiem uzvarot Džonu Ruizu.

Pēdējo cīņu Rojs Džonss juniors aizvadīja šogad, cīnoties ar vēl vienu atzīstu bokseri – Puertoriko pārstāvi Feliksu Trinidadu. Šajā cīņā Džonss uzvarēja itin pārliecinoši, vēlreiz apliecinot, ka arī 39 gadu vecumā spēj būt teicams bokseris.

Džo Kalzage / "Velsas lepnums" / "Itāliešu pūķis" (45-0, 32KO). Kalzage ar boksu sāka nodarboties jau deviņu gadu vecumā. Džo tēvs Enco ir arī dēla treneris (Enco Kalzage ir dzimis Itālijā, bet pirms pārcēlās uz Velsu un pievērsās boksa trenera darbam, bija vairāk pazīstams kā muzikants - aut.). Zināms, ka pirms Džo kļuva par profesionālu bokseri, viņš startēja amatieru konkurencē. Piedalījies 120 amatieru cīņās, vairumā no tām triumfējot. No 1991. līdz 1993. gadam Džo palika nepārspēts Lielbritānijas Boksa asociācijas čempionātā un ierakstīja savu vārdu arī pasaules amatieru boksa vēsturē, kļūstot par čempionu trijās dažādās svara kategorijās. 1992. gadā Džo uzvarēja vēlāko smagā svara pasaules čempionu WBO un IBF versijās Krisu Bērdu.

Profesionāļa karjeru Džo sāka 1993. gada 1. oktobrī un pirmajās deviņās cīņās savus pretiniekus nokautēja (septiņās cīņās – jau pirmajā raundā). Arī turpmāk uzvaras krājās tikpat pārliecinoši un kopumā Kalzage ar nokautu uzvarēja 21 no 22 pirmajām cīņām. 1997. gadā Džo beidzot radās iespēja cīnīties par Pasaules Boksa organizācijas (WBO) pasaules čempiona titulu un "Velsas lepnums" to izmantoja, 12. raundu cīņā pēc punktiem uzvarot Krisu Jūbenku. Kalzages triumfa stunda bija situsi!

Uzvarai pār Jūbenku, sekoja nākamās un nevienam tā arī neizdevās un joprojām nav izdevies Kalzagi apturēt – kopš triumfa 1997. gadā brits pasaules čempiona titulu aizstāvējis 21 reizi pēc kārtas un jau vairāk kā desmit gadus ir pasaules čempiona godā. Pēdējos gados uzvaras pārmaiņus nāk vai ar nokautu vai pēc punktiem, tomēr lietas būtību tas nemaina – Kalzage joprojām ir neuzvarēts. Pēc uzvaras pār Mikaelu Kesleru, pērnā gada 3. novembrī Kalzage paziņoja, ka savā svara kategorijā ir sasniedzis visu ko var sasniegt un pāriet svara kategoriju augstāk (uz pussmago svaru – līdz 79.4kg), lai cīnītos ar Bernardu Hopkinsu. Šī gada aprīlī Kalzage uzvarēja Hopkinsu pēc punktiem un paziņoja, ka cīņa pret Džonsu junioru būs noslēdzošā viņa karjerā.

Vārdu karš. Lai cik tas pārsteidzoši nebūtu, abi bokseri nopietnā vārdu karā nav iesaistījušies. Protams, kā viens tā otrs ir pārliecināti, ka uzvarēs, tomēr šajā gadījumā, kā pirms nesenās cīņas starp Vitāliju Kļičko un Semjuelu Pīteru, ne vārda par "malkas ciršanu", iznīcināšanu utt.

Džonss juniors patiesībā ir bijis diezgan pieticīgs pirms gaidāmās cīņas. Viņš uzsvēris savas ātruma īpašības, taču vienlaikus atzinis, ka paļauties uz uzvaru ar nokautu nebūtu prāta darbs: "Domāju, ka man ir lieliska iespēja, lai nokautētu Džo Kalzagi, taču apzinos, ka, paļaujoties uz nokautu, labāk ringā neiziet."

Arī Kalzage, tāpat kā viņa tēvs, kurš ir Džo treneris, ir drošs par savu panākumu, taču vārdu kaujās, piemēram, kā pirms savas aprīļa cīņas pret Bernardu Hopkinsu, nav iesaistījies. Un varbūt nemaz nav vērts. Abu bokseru karjeras laikā paveiktais ir apbrīnas un cieņas vērts. Mūs sagaida leģendu cīņa svētdienas rītā. Lai uzvar labākais!

Interneta mediji, kuros varēs skatīt cīņu, aplūkojami šeit