Baškevics: "Gribētos cerēt, ka viss turpināsies"

Kārtējā SEB SBL sezona beigusies. Kāds vērtējums un atziņas pēc tās?
Kopumā sanāca viss diezgan labi. Līmenis atkal ir audzis, un mači kļuvuši vēl neprognozējamāki. Prieks, ka arī komanda ne no Rīgas iekļuva "Final Four" un, ka regulārajā čempionātā jelgavniekiem veicās tik labi. Līdz ar to bija iespēja pamainīt " Final Four" norises vietu, jo līdz šim mums šie turnīri bija notikuši tikai Rīgā. Šis bija apmeklētākais " Final Four" mūsu vēsturē. Iepriekš finālus taisījām brīvdienās ar domu, ka visi studenti būs brīvi un varēs apmeklēt savas komandas spēles, kā arī Rīgā ir grūti atrast laiku darbdienas vakaros, kad varētu brīvi sarīkot 2 spēles pēc kārtas. Šis gads pierādīja, ka " Final Four" jātaisa darba dienās, kad visi studenti vairāk vai mazāk koncentrējas uz studijām un ir pieejami studentu dzīvei. Jelgavnieki bija pārpildījuši zāli, īpaši pusfinālā.

Tai pašā laikā studentiem no Rīgas braukt atbalstīt savējos darba dienā varbūt nav iespējams, ja ir mācības vai darbs...
Redzi, mums jau spēles bija vakarā, un aktīvākie studenti jau parasti studē dienas nodaļā. Pie tam darba dienās studenti ir vairāk pieejami nekā brīvdienās, kad daudzi brauc uz mājām pie ģimenēm. Jelgavā ieradās gan kupls RTU līdzjutēju pulks, gan Biznesa augstskolas "Turība" (BAT) atbalstītāji. Tikai LU – mūsu lielākajai universitātei – ir kā ir ar tiem līdzjutējiem (smaida). Iespējams, tieši pie tā viņiem vairāk jāpiestrādā.

Kā varētu studentu stimulēt vairāk nākt arī uz regulārās sezonas mačiem?
Vairāk un aktīvāk jādarbojas pašām augstskolām. Regulārās sezonas laikā aktīvi bija Vidzemes augstskolas līdzjutēji, arī uz LLU un BAT mājas spēlēm bija redzami vairāk līdzjutēju. Rīgas Ekonomikas augstskolai (REA) un BAT bija arī savas karsējmeitenes, tā kā dažu augstskolu studenti cenšas padarīt lietas ap spēlēm interesantākas. Informācija no mūsu puses it kā ir pietiekami, bet augstskolām pašām jāmēģina darboties un aktivizēt savus studentus, lai nāk skatīties spēles, jo tikai caur personiskāku pieeju būs iespējams palielināt līdzjutēju skaitu.

ViA šogad, šķiet, bija lielākais skatītāju atbalsts arī regulārajā sezonā...
Jā, Valmiera kārtīgi strādā un piesaista līdzjutējus - viņiem pat ir pašiem sava mājas lapa - basket.va.lv. Mēs novērtējam šādas aktivitātes un gribētos, lai arī pārējās augstskolas strādātu pie fanu piesaistīšanas. No vienas puses mazajām augstskolām, iespējams, ir vieglāk, jo ir lielāks personiskais kontakts. Ir tomēr atšķirība – 500 studentu vai 30 000 studentu mācību iestāde. Dīvaini, bet mazajai skolai nāk vairāk līdzjutēju uz spēlēm. Bet salīdzināt varēs tikai tad, ja arī, piemēram, LU būs tāda pati aktivitāte fanu piesaistīšanā. ViA strādā un tas ir tikai apsveicami. Kas zina, varbūt arī Valmiera nākotnē iekļūs četriniekā un "Final Four" varēs rīkot pie viņiem. Ir prieks, ka arī šādas augstskolas iesaistās, neskatoties uz neērtībām - katrs otrais mačs jābrauc aizvadīt uz Rīgu.

Ir bijušas sarunas arī ar citām ārpus Rīgas skolām par iesaistīšanos?
Mēs runājam katru gadu – gan ar Ventspils augstskolu, gan ar liepājniekiem, gan rēzekniešiem un daugavpiliešiem, bet svarīgi ir tas, lai būtu pašu studentu interese. Valmiera tam ir tīrākais pierādījums – tā ir pašu iniciatīva, kuri gāja un cīnījās, lai komanda būtu. ViA tikai pagājušajā sezonā sāka piedalīties SEB SBL, un šogad turpina pierādīt, ka ar pašu iniciatīvu var izveidot komandu un attīstīt to. Tāpat arī Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RSEBAA) šosezon atkal piedalījās SEB SBL tieši pateicoties pašu studentu iniciatīvai un aktivitātei. Ja Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī vai Rēzeknē sportiskie studenti būtu tik aktīvi, tad jau mums būtu pavisam skaists skats uz studentu basketbolu. (smaida)

Otro gadu pēc kārtas notika flaieru konkurss. Kā izdevās?
Pagājušajā gadā sekretariātam bija uzdevums puslaika pārtraukumā izdalīt flaierus atnākušajiem līdzjutējiem, kā rezultātā saņēmām atpakaļ vairāk nekā 700 flaierusflaieri un aizpildīt to, līdz ar to atpakaļ saņēmām mazāk ka iepriekš, taču vismaz fani paši nopelnīja SEB BBL fināla apmeklējumu.

"Turība" uzvarēja pelnīti?
Domāju, ka jebkura no šīm četrām komandām būtu uzvarējusi pelnīti. Mači "Turībai" bija saspringti. Uzvarēts ir un skaidrs, ka pelnīti.

Kas, tavuprāt, pietrūka LLU, lai attaisnotu pirmo vietu regulārajā sezonā?
Vairāki faktori. Pirmkārt, tas bija viņu pirmais "Final Four", otrkārt, viņi bija mājinieki, līdz ar to arī lielāks līdzjutēju skaits. Regulārajā sezonā uz mājas spēlēm nāca ap 50-60 līdzjutējiem. Šeit bija 500-600 un varbūt dažs labs nekad nebija spēlējis tādā atmosfērā. Atbildība bija uzlikta liela – kā nekā regulārā čempionāta uzvarētāji. Varbūt tas viss viņiem psiholoģiski patraucēja, īpaši pusfināla pirmajās minūtes, bet puiši nepadevās, saņēmās un beigas jau izskatījās cerīgas. Iespējams, ka arī šādu spraigu spēļu pieredzes nedaudz pietrūka.

LU sezonas laikā galvenais uzdevums bija iekļūt izslēgšanas spēlēs un atsevišķiem spēlētājiem savākt nepieciešamo spēļu skaitu. Kā vērtē šādu attieksmi?
Spēļu limits tika noteikts, lai regulārajā čempionātā nespēlē viens sastāvs, bet uz fināliem atnākt pavisam citi spēlētāji. Tāpat arī cerējām piesaistīt augstākā līmenī spēlējošos studentus, lai ierindas studentiem būtu iespēja salīdzināt savas spējas ar viņu. Cits tos septiņus mačus nospēlēja pa minūtei, cits vairāk, bet tas arī skaitās. LU sastāvā ir profesionāļi, kurus varbūt nelaiž no treniņiem uz SEB SBL spēlēm, tāpēc viņi mēģināja vismaz tādā veidā savākt visus labākos. Līdz ar to regulārajā sezonā viņiem uz maču kā maksimums bija septiņi astoņi spēlētāji. Finālos viņiem tas arī pietrūka – individuāli spēcīgi, bet kā komanda BAT viņus uzvarēja.

Kāda izskatās nākotne – nākamā sezona būs?
Jācer, jācer...(smejas) Es ceru, ka būs – kā nekā septiņi gadi jau aizvadīti. No savas puses vēlos pateikt lielu paldies ikvienam, kas šo gadu laikā ir palīdzējis izveidot studentiem šāda līmeņa sacensības, jo nevienā citā sporta veidā mūsu valsts studentiem nav iespēju sacensties ar saviem vienaudžiem visas sezonas garumā, lai turpinātu pilnveidot savu meistarību. Īpaši lielu paldies es vēlētos teikt SBL valdes locekļiem Dacei Rimbeniecei un Mārtiņam Orinskim, kuri noticēja šai idejai, ziedoja savu laiku, enerģiju un citus resursus, lai izveidotu SBL par tādu organizāciju, kāda tā ir. Ar šādiem cilvēkiem sadarbojoties, šķiet, ka nekas nebūs par grūtu!

SBL nākotne atkarīga arī no tā, vai būs ģenerālsponsors?
Daļēji. Pirmās četras sezonas mēs sarīkojām bez ģenerālsponsora, pēdējās trīs - ar. Atšķirība šajos gadījumos ir reklāmā, publicitātē, atpazīstamībā. Turpināt jau mēs turpināsim jebkurā gadījumā, jautājums tikai būs par kvalitāti, kā arī, protams, kvantitāti, jo tas ietekmēs dalības maksas. Mēs vēlētos, lai dalības maksa būtu ļoti minimāla - ne gluži par brīvu, jo, "kas viegli nāk, viegli aiziet", bet bez sponsora to nebūs iespējams realizēt. "Final Four" pierādīja, ka līdzjutējiem turnīrs interesē, līdz ar to atdeve ir. Jautājums, vai šajā krīzes skartajā laikā kāds būs gatavs piešķirt finansējumu. Strādāsim, skatīsimies un gribētos cerēt, ka mēs turpināsim attīstīties.

Kā izpaužas noslēgtā sadarbība ar Latvijas Basketbola Savienību (LBS)?
Cenšamies šo sadarbību pamazām realizēt. Jūlija sākumā Belgradā, Serbijā notiks Pasaules Universiāde. Viens no sadarbības punktiem bija, ka LBS atbalstītu studentu izlases veidošanu un sagatavošanu šim pasākumam. Šobrīd viss atduras pret finansējumu. Latvijas Augstskolu sporta savienība (LASS) jau ir pirmo daļu iemaksājusi, mums jāatrod pārējie līdzekļi, lai komandu izveidotu, sagatavotu, saģērbtu, paēdinātu un aizvestu. Jēga braukt tāpat desmit vīriem uzspēlēt nav, būtu nepieciešama laba sagatavošanās. Tagad mēģinām saprast, ko un kā varam paveikt. Katrā ziņā krīzes rezultātā sadarbība vairs neizskatās tik optimistiska, jo LBS visus izdevumus nav gatava segt. Darīsim visu, lai šajā universiādē Latviju pārstāvētu pēc iespējas labāk sagatavota studentu izlase.

Pēc kādiem principiem tiks veidota izlase, kurš būs galvenais treneris?
Sākotnēji bija ideja, ka šo izlasi varētu piesaistīt Latvijas otrajai izlasei, bet šorīd izskatās, ka tāda Latvijas otrā izlase nemaz nebūs, līdz ar to mums jādomā cits variants, kā to veidot. Sākumā savilksim kopā visu finansiālo pusi, redzēsim, ko varam piedāvāt trenerim. Izlases sastāvu veidosim, sadarbojoties ar LASS un LBS. Kandidātu sarakstu esam sastādījuši, mēģinājām nevienu neaizmirst, līdz ar to pulks ir plašs. Spēlētājam jābūt pilna laika studentam, viņš drīkst būt arī profesionālis. Drīkst spēlēt arī tie, kas studē ārpus valsts, līdz ar to būtu iespēja piesaistīt, piemēram, Rihardu Kuksiku. Šis ir projekts, pie kā šobrīd strādājam, un pašreiz ir daudz vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Tu esi vienīgais FIBA licencētais spēlētāju aģents Latvijā...
Pēdējo reizi, kad čekoju, tā bija, jā (smejas). Ideja par aģentūras izveidi radās 2006.gada vasarā, kad interesantās un aizraujošās sarunās ar Andri Inveisu, kurš ir aģentūras SportsNet International dibinātājs ASV, nācu pie slēdziena, ka, diemžēl, Latvijā visas lietas par un ap spēlētāju līgumiem, pārejām/transfēriem tiek turētas milzīgā slepenībā, plašākai sabiedrībai ļaujot vien minēt reālos darījuma apjomus. Tātad, atklātība, patiesība bija viens no motivējošiem faktoriem ienākšanai sporta aģentu pasaulē. Otrs faktors bija dzirdētie stāsti par latviešu spēlētāju nenovērtēšanu, piemānīšanu, piekrāpšanu - vietējā tirgū - tepat Latvijā, veikliem klubu menedžeriem izmantojot spēlētāju nezināšanu līgumu slēgšanā un nodokļu jautājumos, tādā veidā nostādot spēlētāju ļoti neizdevīgā situācijā. Vēlme palīdzēt latviešu basketbolistiem gan vietējā tirgū, gan pasaulē realizēt savus profesionālā sportista mērķus, koncentrējoties tikai basketbolam, bet pārējos jautājumus ļaujot risināt speciālistiem konkrētās nozarēs - tas bija un ir mans mērķis.

Cik ilgi jau darbojies?
Aģentūru izveidoju 2007. gada jūnijā, piesaistīju pirmo klientu Jāni Pozņaku – paldies Jānim par uzticību. Pagājušajā starpsezonā ar vairākiem spēlētājiem centāmies atrast labāko sadarbības modeli, līdz galu galā piesaistīju vēl divus klientus - Sandi Silavu un Gati Gargažinu, tā kā šobrīd sadarbojos ar šiem trim basketbolistiem.

Ir kādas iestrādes ar citiem spēlētājiem?
Jā, sarunas notiek, bet necenšos neko saforsēt. Mans mērķis nav dabūt cik vien daudz spēlētājus iespējams, bet gan censties ar esošajiem un arī potenciālajiem klientiem nodibināt labas un uzticamas attiecības, lai mēs viens par otru būtu droši un pārliecināti visdažādākās situācijās, jo šajā jomā situācijas patiešām gadās ļoti dažādas!
Varbūt jāsāk palēnām dāmas piesaistīt (smaida).

Kā izpaužas Tava kā aģenta sadarbība ar spēlētājiem?
Manos pakalpojumos ietilpst līgumu sagatavošana un spēlētāju grāmatvedības kārtošana, par ko saņemu 6% no līgumu summas. Eiropā ir pieņemts, ka aģenti saņem 10%, taču man tas nešķiet īsti adekvāti. Tā ir sadarbības redzamā daļa, bet neredzamā daļā ietilpst psihologa, skolotāja, palīga, trenera, tēta, finanšu konsultanta, nodokļu konsultanta utt., pakalpojumi, lai censtos spēlētājam atvieglot ikdienas gaitas.

Pirms kāda laika bija situācija ar Pozņaku un ASK. Viss nokārtots?
Beigu beigās viss atrisinājās. Man gan absolūti nebija un joprojām nav pieņemama ASK rīcība, piemēram, atceros pagājušo vasaru, kad Visvaldim Klintsonam sūtīju pretenzijas par saistību neizpildi – nākamā sezona aizvadīta un nodokļi nav samaksāti vēl par iepriekšējo... Runājam pa telefonu, sarunājam, ka vēl mazliet pagaidīsim un tiesā negriezīsimies, bet nākamajā dienā lasu medijos, ka Klintsons saka: "Mums parādu nav, viss ir kārtībā"... Tai pašā laikā VID uzlicis inkaso spēlētāja bankas kontam jau n-tos mēnešu atpakaļ...

Tāpat pāris nedēļas atpakaļ Roberta Štelmahera gadījums - ja Robis saka, ka Jučmanis joprojām nav sagatavojis līgumu slēgšanai, bet pēkšņi parādās kaut kādas līgumsaistības... Gadījums ar Dairi Bertānu, viņa tēvu un ASK parādsaistību izbeigšanu... Šie ir tie redzamākie un skaļākie gadījumi, kāpēc spēlētājiem ir nepieciešami aģenti, pie tam vietējie, jo ko kāds ārzemnieks šādos gadījumos varēs palīdzēt, neorientējoties ne valodā, ne likumdošanā?