Tomašs: "Jācīnās par uzvaru katrā spēlē"

Apsveicu ar vērtīgākā spēlētāja apbalvojumu. Cik ļoti svarīga tev pašam ir šāda atzinība?
- Liels prieks, protams, par šādu balvu. Katrā ziņā nebiju gaidījis neko tādu. Pirmo reizi saņemu tādu balvu savā karjerā. Sākumā pats nemaz nezināju, ka esmu nosaukts par vērtīgāko janvārī. Komandas biedri skolā man pateica, domāju, ka mani āzē un neticēju līdz paskatījos pats. Mums jau komandā vairāk vai mazāk visi ir vienlīdzīgi un sevišķi neizceļas kāds viens līderis.

Janvārī piecās spēlēs četras uzvaras. Vienīgais zaudējums LLU...
- It kā bija ņemama spēle, bet negāja, nevienam nekrita metieni un beigās tik un tā tikai ar nelielu starpību zaudējām.

Pats neesi no Rīgas. Kā nokļuvi LSPA?
- Spēlēt basketbolu sāku Liepājā, ja nemaldos 6. vai 7. klasē. Pārgāju uz citu skolu, kur bija sporta treneris Armands Misus, kurš arī šobrīd Liepājā trenē basketbolistus. Tā arī palēnām sāku spēlēt. Pabeidzu Liepājā basketbola skolu un, tā kā sports interesēja, stājos LSPA, tiku komandā un spēlēju. Pēc trim gadiem iegūstam bakalaura grādu sporta zinātnē, pēc tam vēl divi gadi jāmācās, lai būtu sporta skolotājs, plus vēl viena profesija, ko katrs izvēlas – vecākais treneris, menedžeris, fizioterapija utt. Pats, visdrīzāk, izvēlēšos trenera profesiju.

Vidēji laukumā pavadi vairāk nekā 30 minūtes un tā visu sezonu jau. Nav sakrājies nogurums?
- Nevarētu teikt, ka nogurums. Lai gan kalendārs sastādīts ir interesanti – citreiz sanāk, ka nedēļā ir trīs spēles, citreiz viena spēle divās nedēļās. Protams, ja ir divas spēles pēc kārtas, varbūt nedaudz parādās nogurums. Problēmas vairāk bija sezonas sākumā – samežģīju potīti divas reizes pēc kārtas. Tagad mums tūlīt jau jāaizvada pēdējās spēles [regulārajā sezonā] un tad jau izslēgšanas spēles Studentu līgā. Pa vidu būs pauzīte un tad varēs gan atpūsties, gan sagatavoties kārtīgi.

Ja šodien beigtos turnīrs, ceturtdaļfinālā pretī nāktu RTU. Kā skaties uz šādu iespēju?
- RTU varētu būt visneērtākais pretinieks, skatoties no tāda aspekta, ka neesam viņus vēl ne reizi uzvarējuši. LU ir čempioni, bet viņus esam uzveikuši. Protams, viņiem sastāvs citreiz ir stiprāks, citreiz švakāks. Katrā ziņā cīnīsimies ar katru pretinieku, kas nāks pretī. Kā sanāks, tad jau redzēsim, bet, cerams, izdosies.

Kā vispār skaties uz LU – vieta tabulā parāda patieso komandas spēku?
- Ja ņem vērā to, ar kādu sastāvu un cik spēlētājiem viņi nāk uz spēlēm, tad vieta ir pilnīgi atbilstoša. Domāju, ka vairs nav tā, ka pietiek ar diviem trim pamatsastāva spēlētājiem, kuri atnāk uz spēli, lai apspēlētu jebkuru komandu. Vairs nav tik vienkārši. Protams, ja viņi nāktu optimālajā sastāvā uz katru spēli, vieta noteikti būtu augstāka.

Pēc divām uzvarām sezonas sākumā sekoja piecu zaudējumu sēriju. Kāpēc tā?
- Sākumā mums pretī nāca nosacīti vājākas komandas – REA, RSU. Traucēja tas, ka savainojumu dēļ gandrīz nevienā spēlē nebijām optimālajā sastāvā. Izbraukumā Valmierā vienmēr ir grūti spēlēt, aizvadījām ļoti sliktu spēli un zaudējām ViA. Uz otro apli beidzot bijām, ierindā visi un tad arī rezultāti kļuva labāki.

ViA pēc pirmā apļa bija otrie. Cik liels pārsteigums tev tas bija?
- Viņiem bija ļoti daudz spēļu mājās pirmajā aplī un tad, protams, ir daudz vieglāk spēlēt. Protams, salīdzinot ar pagājušo sezonu, viņiem nācis klāt arī spēcīgs papildinājums – Aigars Strēlis, kas noteikti ir papildus spēks. Viņiem ir spēcīga komanda.

Vēl vien pārsteigums bija LLU – joprojām pirmie. Diezin vai kāds gaidīja ko tādu...
- Tev taisnība, mēs arī negaidījām, ka viņi spēlēs tik labi. Viņiem arī ir papildinājumi, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu. Būtībā LLU to spēli taisa trīs spēlētāji, uz kuriem balstās komanda. Tāpat viņi trenējās visi kopā, cik zinu.

Esi bez maz vai komandas veterāns – trešais gads jau. Kā šajā laikā līga mainījusies?
- Būtībā jau mēs lielākā daļa komandā esam trešā kursa studenti, vismaz komandas kodols noteikti. Vēl ir viens piektā kursa spēlētājs, un tas arī principā viss. Pirmajā sezonā nemaz nespēlējām Studentu līgā. Pagājušajā sezonā sākām un izdevās ļoti veiksmīga sezona – trešo vietu ieguvām finālos. Katrā ziņā domāju, ka līmenis ar katru gadu kļūst labāks. Arī ar organizatorisko pusi viss it kā kārtībā. Vienīgi žēl, ka pēdējā spēlē pret RSEBAA pretiniekiem atnāca trīs spēlētāji. Jau sildījāmies, gatavojāmies spēlei un vienā brīdī pirms mača mums pasaka „Apsveicu ar uzvaru”. Prieks it kā par uzvaru, bet gandarījums par tādu panākumu nav nekāds.

Visus šos trīs gadus trenējies pie Jāņa Rimbenieka. Kā raksturotu savu treneri?
- Rimbenieks, manuprāt, ir ļoti labs treneris. Protams, visiem treneriem ir savi plusi un mīnusi, bet Rimbenieks visiem spēlētājiem dod iespēju sevi parādīt. Ja tu pierādi sevi, tad tiec spēlēt vairāk. Basketbola filozofija vairāk ir tendēta nevis uz spēli viens pret viens, bet uz piespēlēm, uz komandas darbību. Treneris cenšas panākt, lai spēlētāji paši laukumā pieņem pareizos lēmumus, nevis no malas nepārtraukti saka, ko darīt. Katrā ziņā citādāks treneris nekā Misus Liepājā. Līdz ar to ir bijusi iespēja daudz ko mācīties un iegūt no abiem šiem treneriem.

Šī pati komanda spēlē arī Amatieru Basketbola līgā (ABL). Ja jāsalīdzina ABL un SBL līmeņi, kam dosi priekšroku?
- Šogad esam tikai trīs vai četri spēlētāji no Studentu līgas komandas, pārējie ir VEF sporta skolas A grupas spēlētāji. Amatieru līga vairāk vajadzīga jaunajiem spēlētājiem, lai iegūtu pieredzi. Es jau domāju, ka Studentu līgā ir krietni augstāks līmenis. Protams, uzvarēt gribas katrā spēlē, bet uz SBL mačiem ir pavisam cits stimuls un motivācija cīnīties. ABL nāk pretī jaunatnes līgas komandas, citās komandās tieši pretēji – veterāni. Interesanti ir arī tur, bet man personīgi Studentu līga šķiet augstākā līmenī.

Tātad prioritāte komandai ir SBL?
- Principā mēs neizdalām tādās prioritātēs. Uz katru spēli ejam uzvarēt. Gan pret turnīra līdervienībām, gan pastarītēm ejam un cīnāmies par uzvaru.

Diezgan maz esi metis tālmetienus, bet, kad met, tad ar labu precizitāti. Tas ir trenera spēles uzstādījums vai pats neaizraujies ar trīspunktniekiem?
- Principā neaizraujos ar tālmetieniem. Protams, ja esmu pilnīgi brīvs, uzmetu, bet komandā mums ir citi spēlētāji, kuri labāk met no tālienes, tāpēc viņi arī vairāk met. Ja situācija piespiež, tad jāmet arī man. Treneris gan nav neko teicis, ka nevar mest, vienkārši pats īpaši neaizraujos.

Komandas pieteikumā ir arī Mārtiņš Berķis. Ir bijis arī uz kādu treniņu?
- Nu, būtībā tas ir vairāk tā formāli, ka viņš ir pieteikumā. Pagājušogad un vēl pirms tam viņš mums ir palīdzējis universiādēs, bet Studentu līgā nav piedalījies nevienā spēlē un arī treniņā.

Cik bieži trenējaties?
- Studentu līgas komandai ir treniņi katru darba dienu, izņemot otrdienas. Uz treniņiem vienmēr ir vismaz desmit cilvēki. Tagad uz treniņiem nāk arī tādi, kuri nav Studentu līgas pieteikumā šosezon, varbūt nākamsezon kaut kas mainīsies. Citās komandās vairāk varbūt katrs spēlētājs trenējas ar saviem klubiem vai citām komandām, bet mums, ja nemaldos, neviens nekur citur nespēlē. Krišjānis [Brehmanis] ir vienīgais, kurš spēlē vēl arī citur („RNS-D/Līvāni” - A.S.). Tie, kas mēs spēlējam arī amatieru komandā, trenējamies arī otrdienās ar ABL komandu.

Kāds ir komandas mērķis šajā sezonā?
- Jācīnās par uzvaru katrā spēlē. Tad jau redzēsim, kā izdosies.