Lediņš: "Sanāca, kā sanāca"

Sezonu sākāt ar uzvaru pār pagājušā gada trešo vietu - Banku augstskolu (BA). Kāpēc turpinājums neizdevās tik labs?
Es pat īsti nezinu, kādi iemesli... Varbūt iemesls bija tas, ka kā komanda vēl nebijām saspēlējušies, nezinājām, ko katrs var un ko gaidīt vienam no otra. Komandā ir arī daudz jaunie, daudz pirmkursnieku. Beigās jau bijām iespēlējušies.

Pret LLU divas reizes uzvarējāt, divas zaudējāt. Viņi B divīzijā uzvarēja, jūs palikāt priekšpēdējie...
Man pašam personīgi šķita, ka pret LLU ir ļoti viegli spēlēt. Var jau būt, ka viņiem, kāds spēlētājs nebija sastāvā tajās spēlēs, to es nezinu. Iespējams, ka mēs esam neērti pretinieki viņiem. Bet, kā jau teicu, man šķita, ka ar viņiem spēlēt bija visvieglāk no visiem. Pēdējā spēlē, kad zaudējām ar mīnuss 40 un kad es pats nebiju, varbūt bija tie spēlētāji, kas iepriekš viņiem nebija. Bet es tā konkrēti nezinu.
Domāju, ka, ja mēs būtu bijuši pilnā sastāvā vairākās spēlēs, mēs būtu varējuši pacīnīties par augstāku pozīciju turnīra tabulā. Trīs spēles zaudējām pagarinājumā... Ja tās būtu uzvarētas, ja sastāvā visu laiku būtu bijis [Juris] Ročāns, kurš nebija [lauzta roka – aut. piez.] ilgu laiku, domāju, ka mēs noteikti varētu pacīnīties par augstākām vietām. Lai gan jāsaka, tās B divīzijas spēles visas bija ļoti līdzīgas, jebkurā brīdī var viens vai otrs uzvarēt.

Uzveicāt LSPA, bet pārējās uzvaras tikai pret B divīzijas komandām. Vai atšķirība starp pirmajām četrām komandām un pārējām tiešām ir tik liela?
Protams, ka A divīzijas komandas ir spēcīgākas. Tās jau visas ir lielas skolas – LU, „Turība”... Tajās ir daudz studentu, viņi, varētu teikt, rūpējas par basketbolistiem. „LU/Rīdzene” spēlētājiem mācības ir apmaksātas, piemēram. Zinu, ka „Turībā” ir tā, ka, ja komanda izcīna pirmo vietu, tad spēlētājiem viss tiek apmaksāts, savukārt mums nekas tamlīdzīgs nav. Tāpēc arī visi iet uz turieni, pie tam tur ir arī vieglāk mācīties.

Kāda ir RSU skolas vadības attieksme pret SBL?
Skola ļoti minimāli atbalsta komandu. Cik es dzirdēju, sākumā skolas vadība iedeva naudu formām, bet pēc tam jau par visu pārējo paši rūpējās. Džekiem jau patīk tur spēlēt, visi nāk, cik paši var, cīnās, kapājas. No skolas tam visam ir diezgan mazs atbalsts. Man pašam šķiet, ka skola vispār neinteresējas, kā mums iet.

Priekšā ceturtdaļfināls pret LU (saruna notika trešdien, trešdienas vakarā bija pirmā spēle – aut. piez.). Kādas priekšnojautas?
Tā kā „Ķeizarmežā” spēlē ļoti daudz basketbolistu no LU (pats Ģirts arī ir no „Ķeizarmežs”) un šodien ir spēle pret „Baronu”, tad viņiem neviens no tiem nebūs šodien, visādi var iznākt (smaida). Ja nopietni, domāju, ka cīnīties mēs varam, bet tāpat zaudēsim... Vēl nezinu, vai pats būšu arī uz otru ceturtdaļfināla spēli. Mums ar „Ķeizarmežu” baigais grafiks, grūti savienot ar Studentu līgu.

Pret LLU pēdējā uzvarētajā spēlē ielaidāt tikai 46 punktus. Kā tas izdevās?
Nezinu, kāda mēs esam komanda – aizsardzības vai uzbrukuma (smaida), bet ir tā – vai nu iet spēle, vai neiet spēle. Jelgavai atkal bija tā, ka viņi aizmeta garām pirmos metienus, paši sev nenoticēja un arī tālākajā spēles gaitā vairs nevarēja trāpīt. Tas arī bija iemesls, kāpēc sameta tik maz.

Šis ir tavs pirmais gads SBL. Kāds iespaids?
Ļoti krasi atšķirīgas komandas. Ir ļoti spēcīgas komandas un arī daudz vājākas komandas. Mūsu komandā, izņemot mani un Ročānu, neviens cits tā arī nespēlē vairāk nekur citur vismaz tādā līmenī. Bet man patīk tur spēlēt, forša atmosfēra, neviens nebļauj virsū beidzot (smejas), var izpausties, pārējie komandas biedri uzticas. Pārsvarā spēlēju pa groza apakšu, jo tur mums nav daudzi, kas varētu spēlēt. Arī organizācija vienmēr bijusi normāla. Tiesneši ir vienmēr bijuši uz spēlēm, treneri arī it kā.

Kāds ir komandas treniņprocess?
Pats netrenējos kopā ar viņiem, bet pārējiem ir. Trīs reizes nedēļā viņi trenējas kopā ar ABL komandu „Kursa/MRU”, jo mums ir tas pats treneris, kas „Kursai”. Nezinu gan, cik viņi tur iet daudz uz turieni, bet treniņi ir.

Kā vērtē šo sezonu „Ķeizarmeža” komandai LBL pirmajā divīzijā?
Izdarījām visu, ko varējām. Galvenais mums bija cīnīties ar Gulbeni, divas reizes uzvarējām, divas reizes zaudējām. Ar pārējiem tā grūtāk cīnīties. Ar Liepāju, ar „VEFu” it kā vēl varētu cīnīties, bet domāju, ka mēs esam ļoti jauna komanda, sastāvs mainījās, baidījāmies sākumā no pārējiem, iespējams. Vairākas spēles zaudējām tikai galotnē – pilnīgs pieredzes trūkums. Nenoticējām, ka varam. [Aigars] Strēlis mūs neuzmundrināja kā nākas (smejas) – viņš mums tāds lielais komandas gars. Sanāca tā, kā sanāca. [pauze] Droši vien kādās spēlēs pretinieki arī nenovērtēja mūs. Zini kā, tu atbrauc, nenovērtē pretinieku, viņi sāk vinnēt, tad jau ir grūti tikt atpakaļ, atkal iejusties ritmā.

Kā pats savu sniegumu vērtē?
Tā viduvēji... Visu sezonu nevarēju iejusties komandā. Tā kā man no rītiem ir skola, tad uz rīta treniņiem netieku, kaut kādā ziņā arī treneris neuzticas, pa vidu kaut kādi mikrosavainojumi, nevarēju iespēlēties visu sezonu tā pa īstam. Tā kā kopumā diezgan viduvēji vērtēju savu sezonu. Nākamgad noteikti jābūt labāk.

Pēdējā spēlē nemaz nebiji sastāvā. Kāds tur iemesls?
Tā bija tikai trenera izvēle. Mums bija savstarpēja nesaprašanās, nesaskaņas, varbūt tas bija kā sods, ka nespēlēju to spēli. Bet es nezinu, tas labāk būtu jāprasa pašam trenerim. Viņš man pateica, ka es nespēlēšu, tāpēc arī nespēlēju. Šodien [pret „Baronu” trešdien] spēlēšu.

Izslēgšanas spēlēs jāspēlē pret „Zemgali”. Kādas prognozes?
Neesmu redzējis nevienu „Zemgales” spēli šosezon diemžēl. Sezonas sākumā mēs ar viņiem nospēlējām pārbaudes spēles, bet toreiz viņiem nebija tas sastāvs, kas tagad ir. Ies smagi, viņiem ir labi spēlētāji. Mums pluss varētu būt tas, ka visu sezonu esam spēlējuši pret spēcīgākiem pretiniekiem, savukārt viņi otrādi - pret vājākiem. Tad jau redzēs, kā būs.

Nākamgad, šķiet, paliksiet pirmajā divīzijā un klāt nāks „Zemgale”, lai kopā būtu deviņas komandas. Kā tev šķiet, vai labāk ir palikt pirmajā divīzijā, vai varbūt tomēr sezonu pavadīt otrajā?
Noteikti uzskatu, ka labāk ir spēlēt pirmajā divīzijā. Tādai komandai kā mums, kurā ir visi jaunie spēlētāji, vajag iegūt pieredzi. Priekš kam vajag pārliecību, [ko iegūtu, spēlējot pret vājākiem pretiniekiem otrajā divīzijā], to iegūs vēlāk. Spēlējot ar spēcīgākiem pretiniekiem, tu iegūsti milzīgu pieredzi, un tas ir galvenais. Stiprāks jau tu kļūsti, spēlējot pret stiprākiem, nevis vājākiem.

Kādi pašam tuvākie/tālākie mērķi?
Pirmkārt jau, nospēlēt šo sezonu līdz galam. Vasarā atbrauks mans draugs Kristaps Brencāns no Amerikas, mēs domājam vasarā trenēties kopā un gatavoties nākamajai sezonai. Ir šis tas padomā par turpmāko, bet, kamēr vēl nekas nav iznācis, tikmēr neko neteikšu.

NCAA nupat beidzās fināls. Sekoji līdzi šim turnīram?
Biju Amerikā tieši tajā laikā, kad bija fināls. Man jau patīk, kā tur viss notiek. Tā ir ļoti laba līga. Pirmajās komandas vispār – seši treneri, ārsti, menedžeri, līdzjutēji uz spēlēm iet daudz vairāk nekā uz NBA spēlēm, atmosfēra tiešām laba. Skatījāmies vienu [Riharda] Kuksika spēli pret Floridas „Gaters”, kas pagājušogad bija finālā. Viņam ļoti uzticas, daudz laiž laukumā. Viņš ir „frešmens” [pirmkursnieks – aut. piez.] un viņu tik daudz laiž laukumā – tas priekš paša spēlētāja ir ideāli. Cik saprotu, nākamsezon viņiem paliek arī komandas līderis, tā kā rangā viņi tiešām nekritīsies. Visi galvenie spēlētāji paliek, nāks vēl jauni klāt...

Nupat biji Amerikā pie cita latviešu basketbolista Kristapa Brencāna. Pastāsti, kā viņam iet!
Viņam iet labi, viņam tur patīk viss (smejas). Viņš spēlē Santtomass universitātē. Šogad viņi ir privātā skola, nezinu konkrēti, kādā turnīrā viņi spēlēja, bet nākamgad viņi būs NCAA otrajā divīzijā. Pats Kristaps gan šogad nevarēja spēlēt, jo mainīja skolu gada vidū, viņiem ir tādi noteikumi – ja tu maini skolu, tad tev gads jāizlaiž un nedrīksti spēlēt. Kristaps trenējās, biš svaru uzaudzējis, bet viņš man apsolīja, ka nodzīs (smejas).