Kāpēc NBA neaicina Dāvi Bertānu uz Šarloti?

Romantiskais gadsimts profesionālajā sportā, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, palicis tālā pagātnē. Globalizācija – attāluma radīto barjeru nojaukšana – pēdējos 50 gados mainījusi veidu, kā cilvēki un bizness uztver sportu.

Entuziastus un sapņotājus profesionālo sporta līgu vadībā nomainījuši cilvēki no Volstrītas, Silīcija ielejas un jaunās globālās elites. Viņi ir gudri, viņi domā un māk rēķināt nevis vienu vai divus, bet piecus un desmit soļus uz priekšu.

Nacionālā basketbola asociācija (NBA) šajā ziņā pratusi apsteigt visus konkurentus. NBA jau pirms vairāk nekā 30 gadiem aizsāka procesus, kuru radīto mantojumu varam novērtēt jau šodien.

Līgas vadoņi 20. gadsimta 80. gadu vidū saprata, ka NBA izaugsmi kavē līgas palikšana tikai vietējā, lai arī pasaules bagātākajā tirgū. Nacionālā futbola līga (NFL) un Galvenā beisbola līga (MLB) tobrīd kontrolēja reklāmas un TV tirgus lauvas tiesu. NBA atbildēja ar globālu izplešanos un “ciparu pārveidi” (digital transformation).

Tā nebija vienpusēja rīcība – arī eiropieši vēlējās redzēt Jaunās pasaules meistarus. Serbu veterinārs – viņš arī FIBA ilggadējais ģenerālsekretārs (1976-2003) Borislavs Stankovičs – kopš pirmā brauciena uz ASV 1974. gadā aktīvi centās panākt profesionāļu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs.

Stankovičs pārvarēja lielu pretestību, kamēr FIBA 1989. gada aprīlī iededza NBA profesionāļiem “zaļo gaismu”. Maikls Džordans, Maģiskais Džonsons, Larijs Bērds un “Sapņu komanda” parāva vaļā slūžas pasaulē lielākajam basketbola aizsprostam.

Kamēr eiropieši jūsmoja un – atsevišķos gadījumos kā, piemēram, 2004. gadā Atēnās – izsvilpa aizokeāna zvaigznes, līgas vadoņi aktīvi strādāja, lai pasaules interesi pārvērstu augošos ienākumos.

Inovācijām un tehnoloģiju izrāvienam apvienojumā ar labi izstrādātiem biznesa plāniem bija izšķiroša nozīme. Līgas birojs paredzēja tendences, pirms tās kļuva populāras, un iesēja sēklas, kuras nākamajās desmitgadēs ienesa desmitiem miljardu dolāru.

NBA ieviesa “Netflix” trīs gadus pirms “Netflix” dibināšanas – 1994. gadā dienas gaismu ieraudzīja “League Pass”. Līga piedāvā pakalpojumu sadarbībā ar “Turner Broadcasting System” – pasaules lielākā telekomunikāciju uzņēmuma “AT&T” kontrolē esošā mediju milža “Warner Media” nodaļu.

“YouTube” tika dibināts 2005. gada 14. februārī – NBA savu kanālu atvēra tā paša gada 20. novembrī. Tas notika vienu gadu pirms tam, kad video dalīšanās lapu par 1,65 miljardiem dolāru nopirka “Google”.

Līdzīgi notika visos pārējos jaunajos kanālos un sociālajos tīklos. Asociācija pirmā “ielika kāju durvīs”, uzaudzēja milzīgu sekotāju skaitu un...ķērās pie pārdošanas.

Nākamais solis tika sperts 2013. gadā – līga nolēma visas 30 arēnas aprīkot ar kamerām, lai sekotu līdzi saviem “gladiatoriem” reālā laikā. Principā radīja “Trumena šovu” ar 450 aktieriem. Paralēli notika “in-game experience” uzlabošana – lielos video kubus nomainīja vēl lielāki, sēdvietas aprīkoja ar kontaktiem telefonu lādēšanai un tā tālāk.

Līga apguva arvien jaunas un jaunas nišas – 2016. gada septembrī parakstīja sešu gadu līgumu 250 miljonu vērtībā ar Šveices uzņēmumu “Sportradar” (kurš piedāvā statistikas pakalpojumus azartspēļu un bukmeikeru kompānijām). “Sportradar” pieder ekskluzīvas tiesības dalīties informācijā ar bukmeikeriem.

Laikā, kad ASV likumdošana aizliedz likmju likšanu 46 no 50 pavalstīm, analītiķi uzskata NBA un “Sportradar” sadarbību par pirmo soli ceļā uz nenovēršamām izmaiņām – līgas atvēršanu azartspēlēm, kas nodrošinātu jaunus ienākumus desmitiem miljardu dolāru apmērā.

“CBS Sports” sniegtā informācija liecina – ja Savienotajās Valstīs tiktu atļautas sporta azartspēles, tās katru gadu radītu 300-400 miljardu dolāru apgrozījumu. Ne mazāk. Nepārsteidz, ka NBA komisārs Adams Silvers ir galvenais advokāts lobēšanas karā, kurš sākās pirms daudziem gadiem.

Jao Mins līgai bija kā Villija Vonkas šokolādes fabrika. Foto: Faber Novel

Bizness sen ņēmis virsroku pār sportisko pusi – līgai svarīgāk ir, lai cilvēki arēnās pavadītu laiku ierīcēs, vēstot un runājot par spēli, nekā vērotu laukumā notiekošo.

Pirms dažiem gadiem dažas komandas pieņēma apzinātu lēmumu nenodrošināt stabilu bezvada interneta pārklājumu arēnās, jo “mēs gribam, lai fani vērotu mūsu spēli, neka skatītos uz saviem telefoniem.”

Tas neturpinājās ilgi – sekoja atklāsme, ka “Wi-fi” izslēgšana līdzinās skābekļa nogriešanai. Tagad visas komandas vēlas, lai fani “urbtos telefonos”, kamēr viņi skatās spēles. Un ne jau par sociālajiem tīkliem ir stāsts – lielāka iesaiste palielina reitingus un ļauj noslēgt lielākus TV līgumus.

Boom! NBA 2014. gada 6. oktobrī noslēdza deviņu gadu līgumu (2015-2024) par 24 miljardiem ASV dolāru ar ESPN, ABC un “Turner Sports”. Tas kļuva par otro lielāko TV darījumu profesionālā sporta vēsturē aiz NFL, ļaujot līgai nostāties vienā līmenī ar britu futbola Premjerlīgu.

Kas interesē televīzijai? Auditorijas lielums, kuru var pārdot reklāmdevējiem.

NBA arēnās arvien vairāk tiek ierīkotas kameras, kuras spēj sekot notiekošajam 360 grādu leņķī. Foto: Faber Novel

Nākamais jautājums. Vai NBA redz Eiropu kā galveno nākotnes tirgu? Nē! Eiropa – tās ir 50 valstis ar saviem informācijas kanāliem, salīdzinoši attīstītu un sakārtotu sporta tirgu.

Eiropā valda un tuvākajās desmitgadēs valdīs futbols. Basketbolam ir un būs pieaugoša loma – paskatieties uz FIBA un ULEB cīņu par ietekmi, taču kājbumbas pozīcijas apdraudētas netiks. Tradīcijas, vēsture, pieejamība – futbols jau sen kļuvis par Eiropas sporta vērtību.

Tā vietā NBA jau ilgi vērš skatus Austrumāzijas, Dienvidāzijas un Āfrikas virzienā. Uz kurieni NBA un “Adidas” aicināja Kristapu Porziņģi? Uz Dienvidāfriku, Ķīnu un Filipīnām.

Minētajos reģionos sporta tirgus tikai veidojas. Simtiem miljonu vai pāris miljardu cilvēku nesen izrāvušies no nabadzības un “pieslēgušies” informācijas lielceļam. Un tad parādās Jao Mins vai Seržs Ibaka.

Arī Āfrikas izvēle, neskatoties uz Melnā kontinenta neskaitāmajām problēmām, nav nejauša. Aplēses liecina, ka Āfrikas iedzīvotāju skaits no 140 miljoniem 1900. gadā pieauga līdz vienam miljardam 2010. gadā un “pieaugs līdz četriem miljardiem” 2100. gadā.

Mūsdienās viens no sešiem cilvēkiem dzīvo Āfrikā. Pēc dažām paaudzēm – dzīvos viens no trijiem. Vismaz tā vēsta Apvienoto Nāciju prognozes.

NBA vadoņu domu gājienu var ilustrēt ar filozofisku piemēru. Jauns rezervists – eiropietis no salīdzinoši mazā Sanantonio tirgus pret jaunu snaiperi – aziātu no lielā Ņujorkas vai Losandželosas tirgus. Kuru izvēlēties?

Radīt sociālo mediju un azartspēļu atkarību, lai palielinātu interesi un ienākumus. Domāt nākotnē, lai apgūtu jaunus tirgus. NBA ir varena biznesa līga. Un kļūs vēl varenāka. Tai interesē latvietis kā cilvēks, kurš var pārdot spēli pasaulē, nevis kā latvietis.

Madonna kādreiz dziedāja “Cause we are living in a material world, And I am a material girl”. Dziesma ir par NBA.

Izmantotie resursi:
https://en.fabernovel.com/insights/...
https://en.fabernovel.com/insights/...
https://www.strategy-business.com/a...
https://www.businessinsider.com/dre...
https://qz.com/africa/1099546/popul...