Grīns: "Baltie treneri pelna no melno studentu neapmaksātā darba"

“Kamēr pārsvarā baltie studentu sporta direktori (AD – athletic directors) pieprasa lielākoties melno (amerikāņu) futbola spēlētāju atgriešanos kampusos, lai augošas pandēmijas apstākļos piedalītos “brīvprātīgos” treniņos, mēs nevaram ilgāk ignorēt, ka gan elpceļu vīrusa krīze, gan augošā pilsoniskā taisnīguma kustība pieprasa mums steidzami runāt par fundamentālo nevienlīdzību studentu sportā.

Daudzi amerikāņi teiktu, ka diskusijas par studentu sporta nākotni var pagaidīt, taču patiesībā tās nekad nav bijušas tik aktuālas. Džordža Floida, Breonas Teilores un tik daudzu citu nāves piespiedušas apjaust, ka mūsu sabiedrības iestādes uzceltas uz sistēmiska rasisma pamatiem.

Tas iekļauj tādus studentu sporta veidus kā (amerikāņu) futbols un basketbols – daļu no sistēmas, kurā pārsvarā baltie menedžeri, treneri, sporta direktori un pārējie pelna no melnā vairākuma neapmaksātā darba.

Laikā, kad tūkstošiem studējošo sportistu jāatgriežas, lai trenētos vietās, kur notiek vīrusa izplešanās, nevis saraušanās, daudziem būs jāizdara piespiedu izvēle starp veselību un drošību, kā arī sporta stipendiju.

Mēs – bijušais studentu sporta izcilnieks, pašreizējais profesionālis, un nacionālais likumdevējs un studentu sporta līdzjutējs mūža garumā – esam par spēļu atsākšanu drošos apstākļos, cik drīz vien iespējams. Taču mēs arī ticam, ka “dvīņu krīzes” atkailināja Amerikā ne vienmēr acīmredzamo atšķirību starp divām sporta grupām – apmaksātajiem profesionāļiem un neapmaksātajiem studentiem. Pienācis laiks pievērst tai uzmanību.

Profesionāļiem, bez šaubām, būs jāuzņemas risks, atgriežoties laukumā, taču viņu darbs tiek apmaksāts. Studējošie sportisti atgriezīsies līdzīgos apstākļos, taču nesaņems neko. Protams, nav tā, ka viņu darbs nav ienesīgs. Tas ir pat ļoti ienesīgs – kad rudenī atgriezīsies koledžu futbols, tas padarīs dažus pieaugušos ļoti bagātus.

No otras puses, daudzas skolas saslimšanas gadījumā saviem sportistiem nesegs pat apdrošināšanas izmaksas. Tā ir nelietība. Elpceļu vīruss parādījis, ka studentu sportam jāmaina biznesa modelis.

Nesenā pagātnē daudzas diskusijas koncentrējās uz studējošo sportistu iespējām nopelnīt ar savu vārdu, tēlu un pievilcību (NIL – name, image, likeness). Abi ticam, ka tas ir vienkārša godīguma jautājums un atļautu sportistiem pilnas tiesības uz viņu gūtajiem ienākumiem no NIL, tāpat kā jebkuram studentam. Ticam, ka tas būtu tikai pirmais solis reformas virzienā.

Kāds “Power 5” līgas (ACC, SEC, Big Ten, Big 12, Pac-12 – Sportacentrs.com) futbola treneris Maiks Gandijs neredzētas vaļsirdības brīdī aprīlī teica, par spīti riskiem, spēlētājiem jāatgriežas laukumā, lai skolas varētu atkal “veicināt naudas apriti pavalstī”.

Tā bija atzīšanās, ka studentu vērtība ir daudz lielāka nekā krekls ar vārdu uz tā. Televīzijas tīkli nopelna miljonus, pārdodot reklāmas, balstoties uz skatītājiem, kuri vēlas redzēt koledžu futbola zvaigznes. Apģērbu un apavu firmas peldas naudā, pateicoties sadarbībai ar spēlētājiem.

Skolu zīmolus bieži vairāk veido augsta līmeņa sportisti nekā akadēmiskie sasniegumi. Pajautājiet sev, vai “Michigan State” ir tas pats zīmols bez Maģiskā Džonsona, vai “UConn” bez tādiem sportistiem kā Rejs Alens?

Katras skolas zīmolu veido tās sportistu sviedri. Vadība izmanto zīmolu, lai parakstītu TV un apavu līgumus simtiem miljonu dolāru vērtībā. ASV izglītības ministrijas (DoE – Department of Education) dati liecina, ka studentu sports ir 14 miljardu ASV dolāru industrija – trīskārt lielāka nekā pirms 15 gadiem, bet televīzijas, apavu firmas un augstskolas ir lielas ieguvējas.

Studējošo sportistu beztiesiskums ir arī pilsonisko tiesību jautājums. Tam jau sen bija jāatrodas uzmanības centrā, cīnoties par rasu taisnīgumu Amerikā. Lai gan melnie puiši veido tikai 2,4% studentu pirmsmaģistra studijās “Power 5” līgu skolās, viņi pārstāv 55% futbolistu un 56% basketbolistu, liecina “University of South California” 2018. gadā veiktais pētījums.

Treneri, sporta direktori un skolu prezidenti pārsvarā ir baltie. Tas pats sakāms par apavu firmu un televīzijas tīklu augstākajiem vadītājiem, kā arī azartspēļu vietņu darboņiem, kuri, pateicoties jauno melno vīriešu darbam, kļūst par miljonāriem.

Skolas teiks, ka sportistiem tiek maksāts – ar stipendiju. Tas ir aizvainojošs arguments, līdzīgs kā ogļu šahtas piedāvājums izmaksāt ogļračiem uzņēmuma dividendes. Jā, stipendija ir vērtīga, taču daudziem sportistiem nav atļauts nopelnīt uz “brīvās” izglītības rēķina, jo skolas viņus uzlūko vispirms kā sportistus un tikai pēc tam kā studentus.

Absolvēšanas rādītāji pelnošajos sporta veidos – īpaši melno sportistu vidū – ir daudz zemāki nekā pārējo studentu vidū. Sporta programmas parasti palīdz sportistiem mācību darbā, lai viņi varētu koncentrēties sporta pienākumiem.

Vēl vairāk, pat aprēķinot pilnu stipendijas vērtību, NCAA prioritātes ir redzamas – gandrīz 45 000 sportistu saņem 12% ienākumu, kamēr 4400 treneri algās saņem 16%, liecina “Power 5” līgu sporta programmu izdevumu ailes Izglītības ministrijas veidotajā “Equity in Athletics” datubāzē. Citiem vārdiem runājot, viens treneris nopelna tikpat daudz kā paredzēts divpadsmit sportistu stipendijām.

Iemesli studentu sporta reformai pastāvēja vēl pirms pilsoniskajiem protestiem un elpceļu vīrusa pandēmijas. Tajā pašā laikā neesam palaiduši garām faktu, ka NCAA un tās skolas steidzami cenšas apturēt reformas mēģinājumu, kura ļautu sportistiem nopelnīt ar savu vārdu, tēlu un pievilcību, kā arī iegūt taisnīgu daļu no radītajiem miljardiem. Studējošajiem sportistiem nepieciešams jauns, labāks darījums.

NCAA īstermiņā varētu atcelt ierobežojumus, kuri neatļauj sportistiem gūt ārējus ienākumus. Pandēmijas laikā, kad daļa no sportistu ģimenēm zaudējušas ienākumus, tas būtu līdzcietības žests. Ilgtermiņā jārunā, kāds būs patiess taisnīgums studējošajiem sportistiem.

Tādās profesionālās līgās kā NBA, sportisti bieži saņem apmēram pusi no līgas ienākumiem. Tā vietā, lai studējošie sportisti saņemtu 12%, kā būtu ar 30% un vairāk? Šie ienākumi palīdzētu iegūt labāku izglītību un uzlabotu veselības aprūpi pretstatā uzpūstām treneru algām un nevajadzīgi grezniem treniņcentriem. NCAA ir iespēja kļūt par partneri procesā, nodrošinot sportistu vienlīdzību – vai turpināt atrasties ierakumos pret reformām.

Mums nav jāgaida, lai padarītu studentu sportu labāku. Mums ir iespēja pārmaiņām jau tagad. Kad studentu sports atgriezīsies, tam jāizskatās citādi. Sportistiem pienākas daudz labāka attieksme, jo viņi ir to nopelnījuši.”

Sportacentrs.com fakti

1) NCAA sistēmā atrodas apmēram 400 000 studējošo sportistu.
2) Amerikāņu futbols un basketbols ir pelnošo sporta veidu vidū, kamēr pārējie sporta veidi dzīvo no subsīdijām.
3) Amerikāņu futbols un basketbols nes peļņu 5 no 32 pirmās divīzijas līgām, bet mazākajās līgās izdevumi ir lielāki par ienākumiem.
4) ASV 1972. gadā pieņēma Devīto pantu (Title IX), kurš teorijā paredz vienādu valsts līdzekļu sadali abiem dzimumiem.
5) “Power 5” līgās spēlē 64 amerikāņu futbola komandas (apmēram 3000 sportistu) un 65 no 350 pirmās divīzijas basketbola komandām (apmēram 1000 sportistu).

"Power 5" futbola komandas

Atlantic Coast Conference (14): Clemson, Louisville, Wake Forest, Florida State, Boston College, Syracuse, NC State; Virginia, Virginia Tech, Miami, Pittsburgh, North Carolina, Duke, Georgia Tech.

Big 12 (10): Oklahoma, Baylor, Texas, Oklahoma State, Kansas State, Iowa State, West Virginia, TCU, Texas Tech, Kansas.

Big Ten (14): Ohio State, Penn State, Michigan, Indiana, Michigan State, Maryland, Rutgers; Wisconsin, Minnesota, Iowa, Illinois, Purdue, Nebraska, Northwestern.

Pacific-12 (12): Oregon, Oregon State, California, Washington, Washington State, Stanford; Utah, USC, UCLA, Arizona State, Colorado, Arizona.

Southeastern Conference (14): Georgia, Florida, Tennessee, Kentucky, Missouri, South Carolina, Vanderbilt; LSU, Alabama, Auburn, Texas A&M, Mississippi State, Ole Miss, Arkansas.

Izmantotie resursi:
https://www.espn.com/nba/story/_/id...
https://news.usc.edu/138228/leading...
Cik izmaksā studentu elites komanda?
KKK un Devītais pants