Peiners par sadarbību ar “Celtics”, Porziņģa atlabšanu un jauno NBA sezonu

Kādā ampluā tevi tagad godāt?

Laikam visprecīzākais būs analītiķis. Gan ar pieaugušo izlasi strādāju, gan U-16 izlasei ar Reini Lāci tagad palīdzam. Arī individuāli ar spēlētājiem strādāju. Tad jau laikam analītiķis, jā.

Ar Kristapu šajā vasarā ir sanācis pastrādāt?

Jāsaka, ka gandrīz vispār nē. Viņš bija traumēts, līdz ar to viņam bija aizliegts basketbola zālē darīt jebko. Kristaps lielākoties tikai rehabilitācijas darbus veica. Ņemot vērā, ka gan klubam, gan viņam individuāli bija laba sezona, es esmu apmierināts ar visiem rādītājiem. Droši vien, ka diži labāk nav iespējams izdarīt, tāpēc viņam vajadzēja arī paņemt atelpu un daļēji papriecāties par sasniegto.

Lūk, par sasniegto – tu finālsērijas laikā teici, ka Latvijas publika, iespējams, līdz galam nenovērtēs to, ka mūsējais ir izcīnījis NBA čempiona titulu. Laikam jau, ka arī nenovērtēja...

Droši vien, ka nenovērtēja. Katrai situācijai ir savi cēloņi. Varbūt ne pietiekoši daudz Kristapam sanāca uzspēlēt izlasē. NBA tituls ir kaut kas jauns, bet viņš bija traumēts. Varbūt Latvijas cilvēkiem šīs spēles bija par vēlu. Iemeslus var minēt, bet es tādu baigo ažiotāžu nejutu, jā. Varbūt arī cilvēki gaidīja, ka tas notiks, līdz ar to nebija tā pārsteiguma elementa.

Atgriežoties pie darba ar “Celtics”. Kāda ir tava sadarbība un komunikācija ar Bostonas treneru štābu?

Kad Kristaps tikko bija pievienojies “Celtics”, bijām pusdienās ar Bredu Stīvensu un treneriem. Iepazināmies, bet es jau ar Kristapu strādāju lielākoties tikai vasarā. Jā, mēs varam piedāvāt kombinācijas vai iestrādnes, bet galu galā trenerim jāizlemj, kur viņš Kristapu iespēlēs. Tur ir padsmit treneru, līdz ar to es tur vairāk esmu tas, kurš uzdod jautājumus.

Arī šovasar viens trenera asistents bija atbraucis. Aizgājām vakariņās un aprunājāmies. Interesanti viņus uzklausīt. Cenšos no viņiem iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, lai to pēcāk nodotu izlasei vai jauniešiem.

Viņi taču neskopojas ar šo informāciju?

Nē, dalās un stāsta visu. Es šajās tikšanās reizēs esmu tas, kurš viņus izprašņā.

Tad par gaidāmo sezonu. Kristaps teica, ka varētu atgriezties pat decembra pirmajā pusē. Parasti jau šīs prognozes ir par nedēļu vai divām optimistiskākas nekā notiek realitātē. Kā pagaidām izskatās ar Kristapa traumu?

Godīgi sakot, viņam rehabilitācija rit pat labāk nekā plānots. Es sākumā arī biju pesimistiski noskaņots, jo “Celtics” baigi nesteidzās, bet tagad izklausās, ka sokas diezgan labi. Es nebūtu ļoti pārsteigts, ja viņš atgrieztos pat ātrāk. Šobrīd gan spekulēju, jo neesam par to runājuši. Bet, cik saprotu, rehabilitācijas process rit labi.

Kā “Celtics” Kristapu aizstās?

Tajās dienās, kad viņš spēlēs, ar Elu Horfordu, visticamāk. Viņam jau ir 38 gadi, līdz ar to viņam bieži tiks dota atpūta. Spēlēs, kad nebūs Horforda, pamatsastāvā ies Lūks Kornets. Viņiem vēl ir Nīmais Kveta un Ksavjērs Tilmens. Cilvēki, kuri var aizstāt, ir un būs.

Tas Bostonas zīmējums jau baigi nemainās arī, ja laukumā dotas rezervisti. Ļoti labs spēles zīmējums, kurā iekļauties spēj visi komandas basketbolisti.

Es Ziemeļamerikas medijos lasīju teoriju, ka pats līdzīgākais aizstājējs būtu Kornets, kurš augumā ir tuvu Kristapa parametriem, bet Ņujorkas laikos izpildīja arī tālmetienus. Kā tu uz viņu skaties?

Tieši tam asistentam prasīju, kāpēc Kornets nemet tālmetienus. Tur bija kaut kāds mistisks izskaidrojums. Viņam kaut kas esot noticis ar roku vai nervu, kā rezultātā viņš metiena izpildes brīdī aizķer pieri. Tāpēc viņš arī tālmetienus vairs nemet. Roka viņam bija un ir laba, jo soda metienus joprojām spēj trāpīt.

Sportisti saka, ka izcīnīt otro titulu pēc kārtas vienmēr ir grūtāk. Kādu sezonu tu sagaidi no Bostonas?

Es domāju, ka regulārā sezona pat varētu būt vieglāka, jo vairs nav tā spiediena un visi džeki ir palikuši sastāvā. Līdz ar to spēlētājiem šīs Mazulas nianses un prasības ir labāk “nosēdušās”. Regulārajā sezonā, iespējams, viņi pat uzvarēs vēl vairāk mačos, neskatoties uz to, ka Kristapa sākumā nebūs. Gan jau vēl kādam dos atpūtu, jo pirmssezonā brīžiem pat ar otro sastāvu Bostona pretiniekus par 30 punktiem uzvarēja. Nojaušu, ka regulārā sezona varētu būt viegla. “Play-off” jau sākas citi faktori.

Bostona ir galvenie favorīti, bet kopš Goldensteitas neviens divus titulus pēc kārtas nav izcīnījis. Jācer, ka Bostonai izdosies kaut kas līdzīgs kā Goldensteitai, kura pat ar kaut kādām nelielām problēmām spēja uzvarēt.

Tas Bostonas statistiskais pārsvars pār konkurentiem tiešām atgādina Goldensteitu. Viss liek domāt, ka nākamo divu vai pat trīs gadu laikā varētu sanākt viens vai divi tituli.

Stīvs Kers Braunu šovasar nepaņēma uz olimpiskajām spēlēm, bet Teitumu apsēdināja. Teitums, teica, ka viņam vasarā notikušais nerūp, bet Brauns norādīja, ka “acīmredzamu iemeslu dēļ” esot ļoti motivēts. Pats esi bijis basketbolists, viņiem taču nav vienalga, vai ne?

Ir skaidrs, ka viņiem abiem nav vienalga. Pat tuvu nē. Tas, protams, ir vienīgais, ko viņi presē var pateikt – ļoti klišejiskas frāzes.

Kā tu vispār vērtē šo Kera gājienu?

No vienas puses es Keru saprotu. Viņš tomēr uzvarēja. Jā, viņš saīsināja to rotāciju, bet analītiski ir pierādīts, ka šāda pieeja strādā labāk. Kers izvēlējās tos astoņus vai deviņus spēlētājus, kuri konkrētajā vakarā spēlēs un tad viņus rotēja. Ir grūti izmantot 12 spēlētājus, it sevišķi, 40 minūšu spēlē. Tā, manuprāt, Eiropas basketbolā brīžiem ir problēma.

Teitums tās pāris spēles palika malā, jo, iespējams, viņam bija problēmas ar metienu, kuras sākās jau finālā. Man šķiet, ka viņš nevienu tālmetienu izlasē tā arī netrāpīja. Viņš nespēlēja daudz, bet arī ne tik maz, lai netrāpītu nevienu trīspunktnieku. Un tas droši vien tikai pasliktināja to psiholoģisko situāciju. Izlase nav tā vieta, kur Keram vajadzētu Teitumu “salabot”.

Paturpinot par Austrumu konferences galvgali – kura komanda uzvarēja Karla Entonija-Taunsa maiņas darījumā?

Manuprāt, Ņujorka. Visi labākie uzbrukuma reitingi ir komandām ar centriem, kuri spēj realizēt tālmetienus. Indianai ar Tērneru un Bostonai ar Kristapu vai Horfordu. Ņujorkai Taunsu ļoti vajadzēja, it sevišķi, ar Bransona spēles stilu. Bransonam patīk iet soda laukumā, kur viņam nepieciešams plašums. Ar Taunsu uzbrukums būs tikai labāks. Aizsardzībā ir pietiekoši daudz labu perimetra spēlētāju, kuri varēs piesegt Taunsu. Kad viņš spēlēja pa pieci, Taunsam bija bloki. Ticu, ka viņš ir pietiekoši solīds aizsardzības spēlētājs.

Par Minesotu... Ar Gobēru un Rendlu soda laukums būs pārāk pilns. Protams, Rendls nav tik slikts, bet Taunss tomēr uzbrukumā radīja lielāku plašumu.

Kas būs “Celtics” galvenie konkurenti?

Es domāju, ka tā pati Ņujorka. Neticu, ka viņi spēs izcīnīt titulu, bet tagad tas “haips” ir vēl lielāks nekā pagājušajā sezonā. Tur ir arī grūti spēlēt. Kaut kā tas ņujorkiešu atbalsts ir jūtams. Grūti izskaidrot, bet varēja just, ka arī spiediens uz tiesnešiem tur ir lielāks.

Jā, Ņujorka austrumos izskatās pēc otrās komandas.

Kura komanda varētu būt tavs “melnais zirdziņš”? No sevis varu piedāvāt Orlando...

Oi, nē, tā komanda man nepatīk. Esmu viņu “heiteris”. Bankero tika iekļauts pat Visu zvaigžņu spēles sastāvā, bet viņam visi trīs metienu procenti ir diezgan briesmīgi (45,5% metienos no spēles, 33,9% tālmetienos un 72% no soda metienu līnijas). Viņš izpilda daudz pustālo metienu. Nesaprotu, kāpēc tādu spēlētāju tik augstu vērtē. Viņš fiziski ir liels un spēcīgs, bet tas, manuprāt, nav spēlētājs, ar kuru izcīnīt titulu. Varbūt vēlāk kaut kas pamainīsies un viņam saliks metienu izpildītājus apkārt, bet šobrīd ar metienu nedaudz problēmas ir arī Francam Vāgneram.

Pret Orlando ir grūti spēlēt, bet bumbu grozā ir jādabū iekšā ar nedaudz labāku procentu un tas viņiem pagaidām klibo. Viņi ir jauni un noteikti vēl progresēs.

No tādām “mistiskākām” komandām es tad drīzāk izvēlētos Indianu.

Nešķiet, ka viņu konferences fināls bija tāda apstākļu sakritība?

Tāpat arī tos traumētos pretiniekus ir jāpieveic. Man šķiet, ka viņiem izslēgšanas spēlēs bija arī labākais uzbrukums vismaz līdz Bostonas sērijai. To “Pacers” izdevās panākt, spēlējot ar džekiem, kuri citās komandās, iespējams, netiktu laukumā. Tas spēles stils viņiem ir interesants. Galu galā, notraumējās arī Halibērtons.

Indiana pret Bostonu vairākās spēlēs izsēja padsmit punktu pārsvaru. Tas 4-0 neatbilda reālajam sniegumam. Man jau pirms tās sērijas nedaudz bija bail, bet beigās izkrita Halibērtons un Indiana pati izsēja tos pārsvarus.

Pārejam uz rietumiem. Tur par “play-in” varētu cīnīties pat 13 komandas. Pozitīvi pārsteigumu var sarūpēt daudzi, bet, kura komanda pārsteigs negatīvi?

Varbūt “Mavericks”. Es domāju, ka pagājusī sezona viņiem bija lēciens virs savām spējām. Klejs Tompsons tomēr kā spēlētājs nedaudz ir beidzies. Ar maiņas darījumu viņš vēl tiks pie metienu iespējām, bet neticu, ka Klejs jebkad atgriezīsies līmenī, kurā bija pirms 5-6 gadiem. Turpretim viņa ego joprojām ir diezgan liels. Arī Deriks Džounss jaunākais ir prom. Manuprāt, Dalasai varētu sanākt sliktāka sezona nekā gaidīts.

Bet ESPN taču Deriku Laivliju novērtēja kā 56. labāko spēlētāju NBA...

Viņš laikam man ir otrajā vietā aiz Bankero, ja runājam par spēlētājiem, kuri man nepatīk. Atceries, kad savulaik ar Lebronu spēlēja visādi Mozgovi un tika pie 17 miljoniem sezonā. Kad spēlē ar Dončiču, tu parādīsi labāku sniegumu, pat ja neesi tik labs. Luka tādus spēlētājus kā Kristapu vai Bransonu brīžiem noniecināja, bet tādiem, kuri baigi neko neprot, viņš palīdz pacelt vērtību.

Tas vērtējums ir absurds. Mēs esam redzējuši šādus centrus. Visi Eitonu slavēja, ka baigais centrs, bet beigās izrādījās, ka nav. Laivlijs ne ar ko nav labāks par vidējo NBA centru. Neredzu tur arī baigo vietu izaugsmei. Esmu lasījis, ka tiešām normāli apskatnieki to Laivliju liela, bet, goda vārds, nesaprotu par ko.

“Nuggets” šajā vasarā pameta vēl viens čempionu komandas spēlētājs Kentaviuss Kaldevels-Poups, bet pievienojās Rasels Vestbruks. Ko tu saki par Denveru šajā nepatīkamo pārsteigumu kategorijā?

Vestbruka pievienošanās noteikti ir mīnuss. Mistisks papildinājums. Nezinu, kurš to izdomāja. Kamēr tur ir Jokičs, tā komanda būs līmenī, jo viņš ir nereāls. Jokičs jebkuru komandu padarīs labāku. Kopumā tur viss būs kārtībā, bet piekritīšu, ka čempionu titulam tur būs par īsu, ņemot vērā, kāda rietumos būs “gaļas mašīna”. Ar vienu Jokiču nepietiks, lai tiktu visiem cauri. Marejs ir nedaudz traumatisks un neizskatījās labi nedz izslēgšanas spēlēs, nedz izlasē. Arī Porters izslēgšanas spēlēs neizskatījās labi.

Paliekot rietumos, ja tu būtu Džonatans Klejs Rediks, ko tu iesāktu ar Broniju Džeimsu?

Nedomāju, ka ir uzstādījums viņu baigi daudz laist laukumā. Protams, prasās G līga. Ja Lebrons grib, ka dēls aplaudē un pie lielām rezultātu starpībām iet laukumā, tad es droši vien to atļautu, jo tas tāpat nekādi neietekmēs kluba sekmes. Strīdēties ar Lebronu es nestrīdētos. Nojaušu, ka vismaz sākumā Lebrons noteikti gribēs redzēt Broniju komandā. Tāpēc es Redika vietā mēģinātu atrast Bronijam tās pašas nesāpīgākās minūtes un diemžēl ļautu spēlēt. Ja Lebrons tā grib, tad es viņam neietu pretim.

Mēs redzam, ka visi vecāki par saviem bērniem ceļas un krīt. Jaunatnes līgās esam redzējuši bļaustīšanos un pat kautiņus. Arī treneri visādas lietas ir stāstījuši. Tomēr pret savu bērnu tu neesi pietiekami objektīvs. Tas tā nav tikai Lebronam, bet gandrīz visiem vecākiem.

Rediks amatu saglabās līdz pat sezonas beigām?

Es domāju, ka noteikti. Viņš ir jaunās skolas treneris. Viņš ļoti analītiski visam pieiet. Ja tu uzticies analītikai, tad tu jau esi labs treneris. Atceros, ka vienreiz bija Montijam Viljamsam intervija, kurā viņš izteica savas domas par analītiku. Viņš teica, ka tur džeki nākot un stāstot katru dienu kaut ko par statistiku, bet viņi jau nesaprot, ka basketbols jāspēlē ar sirdi.

Ar sirdi var spēlēt, protams, bet NBA ir tik daudz dažādu sensoru un datu. Ir jāizdara secinājumi no iegūtajiem datiem. Skaidrs, ka ir kaut kādi cilvēciskie faktori spēlētāju motivēšanā un vadīšanā, bet ir jāieklausās analītiķos, kuri izdara lielu darbu.

Domāju, ka ar Rediku viss būs kārtībā. Protams, ne tā labākā vieta, kur uzsākt karjeru. Šogad viņam būs grūti, bet domāju, ka nākotnē viss būs kārtībā.

Kuram no olimpisko spēļu “mūžam jaunā” trijnieka (Kevins Durents, Lebrons Džeimss un Stefans Karijs) tu paredzi būtiskāko kritumu?

Šķiet, ka Karijam būs grūtāk. Vismaz es tā esmu spēlēs novērojis. Varbūt man tieši sanācis klātienē redzēt tās viņa neveiksmīgākās spēles, bet esmu novērojis, ka tādi fiziskāki čaļi viņu sāk “ēst nost”. Protams, viņš var iemest tos ļoti grūtos metienus, bet vajag atbrīvoties, lai šos metienus trāpītu. Savukārt tam ir vajadzīgas fiziskāks dotības – strauji apstāties vai ātrumā atrauties. Tur viņš drusku sāk “sēsties”.

Karijs nekad nav bijis tas lielākais, bet tagad arī partneri vairs nav tik labi. Pretinieki visu uzmanību varēs veltīt Karijam, jo pārējie nav tik bīstami. Protams, kad apkārt ir tik labi partneri kā ASV izlasē, tad viņš iemetīs tos metienus. Nojaušu, ka Stefam šajā sezonā varētu būt mazāk brīvības nekā jebkurā citā viņa karjeras sezonā.

Neizskatās, ka Durentam kaut kas traucētu. Viņš pie saviem metieniem, kuriem neviens neko nespēj padarīt, joprojām tiek. Un Lebrons ir Lebrons...

Paliksim pie Durenta un viņa komandas. “Suns”, manuprāt, šajā starpsezonā izcēlās ar tādu klusu, bet ļoti vērtīgu darījumu, pievienojot Taijusu Džounsu. Kā tu skaties uz viņa pievienošanu šim zvaigžņotajam kodolam?

Es teiktu, ka “Suns” lielākais papildinājums ir treneru maiņa. Maiks Budenholcers pirms atlaišanas no “Bucks” spēja uzvarēt regulārajās sezonās gan ar Milvoki, gan Atlantas “Hawks’. Viņš ir ļoti labs treneris, kurš ieviesis vairākus jauninājumus. Viens no tiem ir centru izmantošana ārpus tālmetienu līnijas. Principā viņš Atlantas laikos bija pirmais, kurš spēlēja tādu basketbolu, kurā tiešām visi pieci spēlētāji ir perimetrā.

Budenholceram ir ļoti daudz labu ideju. Es domāju, ka viņš ir cilvēks, kuru “Suns” tiešām vajadzēja. Kopš Fīniksā savākts šis zvaigžņotais sastāvs, viņi izmetuši visvairāk pustālo metienu. Aptuveni 20 gadus jau skaidrs, ka pustālos nevajag mest. Savukārt “Suns” līderiem patīk mest pustālos. Ja Budenholcers spēs viņus piespiest atteikties no, piemēram, pieciem pustālajiem spēlē, tas jau būs liels progress.

Ja runājam par Taijusu Džounsu, viņš ir labs saspēles vadītājs, bet nedomāju, ka viņš atrisinās tās problēmas. Visas trīs “Suns” zvaigznes tomēr grib padriblēt ar bumbu. Izņemot Durentu, neviens no viņiem nav tāds izteikts sagatavoto tālmetienu izpildītājs. Tāpēc Taijuss Džounss līdz galam nebūs risinājums, bet viņš ir labs spēlētājs ar galvu pareizajā vietā. Kā jau minēju, manuprāt, lielākais papildinājums ir tieši Budenholcers. Ticu, ka “Suns” spēlētāji ir gana pieredzējuši, lai pieņemtu Budenholcera spēles stilu.

Kurš izcīnīs regulārās sezonas MVP?

Domāju, ka cīņa būs starp Jokiču un Šeju Gildžesu-Aleksandru. Protams, ir tas “balsotāju nogurums”. Un tas ir pilnīgs absurds. Ir sezona un sniegums. Kāpēc jābalso par kādu, kuram mēs vienkārši gribam gribam iedot to balvu? Tas viss sāk palikt neobjektīvi. Manuprāt, jāvērtē skaitļi. MVP tomēr vajadzētu izvērtēt pēc objektīviem parametriem.

Jokičs noteikti būs trijniekā. Neredzu variantus, kā viņš jau atkal nevāktu “kosmisku” statistiku. Ja komanda būs pavisam švaka, tikai tad viņš necīnīsies par MVP.

Nobeigumā iedod, lūdzu, savu pārdrošo prognozi par gaidāmo sezonu.

Hmm, nedaudz jāpadomā. Minesota, lai kā man arī nepatiktu, tāpat kaut kur augšgalā būs. Teikšu, ka Filadelfija būs “play-in” komanda. Embīdam tā veselība ir brūkoša, arī Pols Džordžs iepriekš cīnījies ar traumām. Redzēju, ka totalizatoros viņus vērtēja augstu, bet bez tiem abiem spēlētājiem būs smagi.

Lasi arī...

"Cirks" Losandželosā un Lukas MVP - jautājums par katru NBA rietumu komandu
“Celtics” ego un “76ers” veselība – jautājumi par NBA austrumu komandām