Facebook
GoogleAdetokunbo: "Agrāk nezināju, kā dabūšu nākamo maltīti. Tagad esmu čempions!"
@agrissuveizda
Pēc 50 gadu pārtraukuma Nacionālās basketbola asociācijas čempiones godā atgriezusies Milvoki "Bucks", kas sēriju sāka ar diviem zaudējumiem, tomēr ar 4-2 pārspēja Fīniksas "Suns". Par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju atzina "Bucks" līderi Janni Adetokunbo, kurš sestajā mačā guva 50 no komandas 105 punktiem, trāpīja 17 no 19 soda metieniem, līdz tam sērijā realizēdams tikai 59%, un pievienoja 14 atlēkušās bumbas.
26 gadus vecajam nigēriešu izcelsmes grieķu uzbrucējam tika vaicāts, vai viņš bērnībā varēja iedomāties, ka sasniegs ko tādu: "Nē, nevarēju. Sāku spēlēt basketbolu, lai palīdzētu ģimenei izkļūt no grūtībām, kādās mēs bijām, kad vēl biju bērns, taču nekad nevarēju iedomāties, ka 26 gadu vecumā kopā ar komandu spēlēšu NBA finālsērijā. Pat ne uzvarēšu – tikai spēlēšu un būšu tās daļa. Nekad nevarēju iedomāties, ka 26 gadu vecumā sēdēšu šajā krēslā ar šīm trofejām."
"Es pārstāvu abas manas valstis – Nigēriju un Grieķiju – un daudz bērnu no turienes. Es pārstāvu visu Āfriku un visu Eiropu. Jebkuram bērnam, jebkurai personai pasaulē vajadzētu ticēt saviem sapņiem. Kad jūties nomākts un nešķiet, ka kaut ko sasniegsi, vienkārši turpini ticēt un turpini strādāt! Neļauj nevienam teikt, kas tu vari vai nevari būt. Jūs nedrīkstat teikt, ka nevaru trāpīt soda metienus – es šodien tos iemetu (smejas)! Un tagad es esmu čempions!" 2013. gada drafta 15. numurs turpināja.
"Ticiet sev! Es cilvēkiem Āfrikā un Eiropā dodu cerību, ka tas ir iespējams – tas ir paveicams! Pirms astoņarpus gadiem es pat nezināju, kā tikšu pie nākamās maltītes. Mana mamma tirgoja mantas uz ielas. Bet tagad es sēžu šeit, būdams pašā virsotnē. Esmu ārkārtīgi svētīts. Pat tad, ja man vairs nekad nebūs iespējas sēdēt pie šā galda, es būšu apmierināts, taču ceru, ka mans piemērs cilvēkiem pasaulē var viest cerību un ļaut noticēt saviem sapņiem.
Tas bija ļoti ilgs ceļš, lai nokļūtu šajā pozīcijā. Esmu spēles skatījies no malas, esmu nācis no rezervistu soliņa, 18 gadu vecumā bija mans sākums šajā komandā, gāju pie vadības, lai mani sūta attīstīties uz G līgu, esmu spēlējis kā saspēles vadītājs, esmu spēlējis tikai aizsardzībā, stāvējis stūros…Un šovakar man bija jādara pa druskai no visa – jāaizsargājas, jāvāc atlēkušās bumbas… Cilvēki, kuri man šajā ceļā palīdzēja: Džons Hemonds, mani draftējot, noticēja man un manai ģimenei – viņš man ļāva justies ērti un izturējās pret mani kā pret savu dēlu, kad biju viens viesnīcā un skumu pēc mājām. Paldies Lerijam Drū! Džeisons Kids mani stūma uz priekšu un teica, lai nemetu, taču es attīstīju citus spēles elementus. Un treneris Budenholcers – viņš man noticēja un teica, ka, lai uzvarētu, man ir jāuzticas komandas biedriem, man viņiem ir jāpiespēlē un nedrīkstu būt stūrgalvīgs."
+6 [+] [-]
treneris Budenholcers – viņš man noticēja un teica, ka, lai uzvarētu, man ir jāuzticas komandas biedriem, man viņiem ir jāpiespēlē un nedrīkstu būt stūrgalvīgs!
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Patiess prieks-visi teksti- viņam nav metiena,viens garo soļu gājiens ieskrējienā.
Citēšu EB_23- Kam Tev kaut ko citu,ja pārcilvēcisks spēks dominē,nevajag citas kustības kā Šakam.
Kāpēc tad visi nav tādi Giannnisi,ja tas ir tik viegli?
Tādu fizisku mašīnu es atceros no Šaka laikiem, Lebrona Prime, Dvaita laiks, bet grieķis ir savādāks
Priecājos!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
sākot no 7:37 perfekti pateica...
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]