Cik bīstams ir "Knicks" labākais ierocis - soda metieni?

Caurgājiens, patraucēts metiens un tiesneša svilpe. Spēle apstājas, un visu uzmanība pievēršas vienam basketbolistam, kurš neviena netraucēts mēģina divreiz trāpīt bumbu grozā no 4.6 metru attāluma. Soda metieni teorētiski ir basketbola pamats un galvenā sastāvdaļa, taču prakse rāda, ka vidējais līmenis soda metienu izpildē stāv uz vietas jau vairākus gadu desmitus. Atšķirībā no tādiem basketbola komponentiem kā tālmetiens, atlēkušās bumbas un rezultatīvās piespēles, kurus grūti salīdzināt dažādu ēru, spēles stilu, līgu un pat dažādu komandu ietvaros, soda metienos visiem bija un ir vienādi apstākļi. Tālmetiens pret LBL aizsardzību un tālmetiens pret „Spurs” aizsardzību ir divas pavisam dažādas lietas, kamēr soda metienā principiālas atšķirības nav ne Spānijā, ne Latvijā, ne Amerikā, ne 60. gados, ne šodien.

Tieši tāpēc arī pārdomas rosinošs fakts, ka vienā no pasaules populārākajām spēlēm, ar kuru profesionāli nodarbojas desmitiem tūkstošu sportistu, soda metienu precizitāte principā joprojām ir tādā pašā līmenī kā pirms 40-50 gadiem. Un to saka nevis „agrāk zāle bija zaļāka” piekritēji, bet gan sausā statistika. Pasaules spēcīgākajā līgā 1956. gadā vidēji tika trāpīts 75.1% sodiņu, bet pagājušajā sezonā – 75.0%...

Lai izvairītos no iespējamajām anomālijām, izvērtēju arī soda metienu precizitāti NBA pa desmitgadēm, taču situācija nemainījās – atšķirības ir niecīgas, un vidējais līmenis nav mainījies jau daudzus gadus. Atsevišķas komandas rekords sezonas mērogā pieder Bostonas „Celtics” 1989./90. gada komandai ar Leriju Bērdu priekšgalā, kad viņš trāpīja 93% soda metienu, bet „Celtics” – 83.2%. Kristapa Porziņģa pārstāvētā "Knicks" šosezon met ar 82% precizitāti.

Soda metienu precizitāte NBA pa desmitgadēm

Var ilgi un gari diskutēt, vai šobrīd tiek spēlēts labāks vai sliktāks basketbols, taču nevar noliegt, ka profesionalitātes un basketbolistiem radīto apstākļu, kā arī treniņprocesa ziņā basketbols ir nemitīgi kāpis un šobrīd ir savā augstākajā punktā. NBA kā pasaules spēcīgākā līga šajā kontekstā tiek izmantota kā piemērs, taču statistika rāda, ka līdzīga situācija ir arī Eiropas basketbola līgās, proti, soda metienu līmenis neaug. Ar loģisko jautājumu „kāpēc tā?” portāls Sportacentrs.com vērsās pie basketbola treneriem Latvijā.

„Jāatzīst, ka par šādu faktu līdz šim nebiju iedomājies, interesanta lieta,” izteicās „Jelgavas” galvenais treneris Mārtiņš Gulbis. „Metienu tehnika laika gaitā mainījusies, grozi arī nedaudz citādi, bet princips jau palicis tas pats... No otras puses, tā ir vieglākā lieta basketbolā. Ja līdzīgi salīdzinātu pendeļu izpildījumu futbolā, liekas, ka tur arī 60. gados būtu līdzīgs trāpīšanas procents kā tagad. Soda metienā tāpat jāmet no vienas līnijas, un laika gaitā jau nekas nemainās. ”

Savukārt „VEF Rīga” trenera asistents Raimonds Feldmanis norādīja, ka vērā jāņem arī basketbolistu kļūšana ātrākiem un spēcīgākiem: ”Treniņos jau tiek attīstītas vairākas lietas paralēli, bet soda metienus uzskata par vieglāko lietu basketbolā un, kamēr neiet pavisam slikti, tiem īpašu uzmanību nepievērš. Katrā ziņā uzskatu, ka basketbols turpinās savu evolūciju, un šī statistika ar laiku uzlabosies, jo katrs jau meklēs sīkumus, kur iespējams pielikt.”

”Soda metieni būtībā sastāv no paša metiena un psiholoģijas,” turpināja Feldmanis, „tāpēc arī treniņos pievēršam uzmanību abiem aspektiem. Attīstām metiena tehniku, bet pēc tam uzdodam izpildīt soda metienus slodzes apstākļos, kad sportistam pulss daudz ātrāks un grūtāk koncentrēties. Cenšamies arī treniņos radīt psiholoģisko spiedienu, piemēram, netrāpīšanas gadījumā sodot komandu ar skriešanu vai tamlīdzīgi.”

Gulbis treniņos savukārt galveno uzmanību pievērš tam, lai sodiņi tiktu izpildīti nevis vienkārši, bet tieši tādā ritmā, kā ierasts spēlē, taču pēc neilga pārdomu brīža piedāvāja arī citu veidu: ”Daudz ko jau nozīmē tieši domāšana. Ir puiši, kas treniņos met visu iekšā, bet spēlē nesanāk, it īpaši, ja kāds iepriekš pakritizējis vai šaubās par viņa spējām. Kaut kā sanācis, ka pie manis spēlētājiem procents uzlabojas, piemēram, Mārim Gulbim (60.4% „Ventspilī” 2010/11.g. sezonā, 77.4% pēc gada „Baronā” – aut.p.). Tas varbūt tāpēc, ka neuzsvēru to kā īpašu problēmu, neradīju papildu spriedzi un ļāvu spēlētājiem pašiem ar to tikt galā. Nu, un viņiem veiksmīgi tas sanāca, tā ka varbūt tas arī pareizais risinājums. ”

Abi treneri gan vienbalsīgi atzina, ka soda metieni ir ļoti svarīgi kaut vai tāpēc, ka tie ir „vieglākie punkti basketbolā”, turklāt ļoti bieži tieši tie spēlē galveno lomu mača izskaņā. Šim apgalvojumam ir grūti nepiekrist, taču statistika dara tieši to, proti, lieliska soda metienu precizitāte līdz šim nav novedusi pie lieliem panākumiem. Iepriekšējā sezona, kad NBA čempione bija arī līgas labāko trijniekā soda metienos, bija pirms 32 (!) gadiem, kad to paveica jau pieminētais Bērds un „Celtics”. Savukārt NBA sezonas labākā sodiņu izpildītaja līgas 65 gadu ilgajā vēsturē par čempioni kļuvusi tikai vienreiz - „Lakers” to iespēja 1954. gadā. „Lakers” gan pieder arī cits unikāls ”sasniegums”, proti, 21. gadsimta sākumā Losandželosas komanda divreiz kļuva par čempioni, lai arī bija sliktākā soda metienu izpildītāja visā līgā. Tas, protams, ļoti tiešā veidā saistīts ar vienu basketbola milzi, kam vārdā Šakils.

Eiropas līgās situācija nedaudz citāda, un iepriekšējā sezonā vien bija vismaz trīs komandas, kas kļuva par savas valsts čempionēm gan finālā, gan soda metienos. Interesanti, ka visas trīs – VEF, „Žalgiri” un ”Brose Baskets” - pārstāv Latvijas spēlētāji, tiesa, Kaspars Vecvagars iepriekšējā sezonā traumas dēļ Lietuvas čempionātā laukumā neizgāja. Salīdzinot dažādu līgu vidējo precizitāti (kā jau minēts – soda metiens visur vienāds), pēdējos divos gados līderos ir Spānijas un Vācijas čempionāti, savukārt NBA pagājušajā sezonā piekāpās arī VTB Vienotajai līgai. Interesanti arī, ka par metēju valstīm tradicionāli sauktās Grieķija, Lietuva un Balkānu valstis šajā rādītājā piekāpjas Itālijai un Francijai, kamēr Latvija nedaudz, bet atpaliek no ziemeļu kaimiņiem igauņiem.

Soda metienu precizitāte pagājušajā sezonā un šīs sezonas pirmajā pusē

Izmantoti līgu oficiālajās mājaslapās pieejamie dati. Šīs sezonas statistika (šeit un turpmāk) aprēķināta, izmantojot rādītājus līdz 20. janvārim.

Visas sarunas par soda metieniem gan ir nepilnīgas, ja netiek pieminēts tāds vīrs kā Teds Seintmārtins. 80 gadu robežu pārsniegušais kungs nekad nav spēlējis NBA vai kādā citā augstākā līmeņa līgā, taču ir pavisam skaidrs, ka, ja vien sportā būtu atļauta ģenētiskā modifikācija, visi basketbolisti vēlētos tieši Seintmārtina DNS daļiņu. Seintmārtins dažādos pasākumos un priekšnesumos pagājušā gadsimta vidū vairākas reizes laboja pēc kārtas iemesto soda metienu pasaules rekordu, bet pirms 20 gadiem uzstādīja pašreizējo rekordu – 5221 precīzs soda metiens pēc kārtas. Viņa precīzo metienu sērija ilga vairāk nekā septiņas stundas.

Seintmārtins līdz ar to ir tiesīgs pasmīnēt par NBA spēlējošo miljonāru soda metienu prasmēm, turklāt uz viņa fona nobāl arī oficiālos basketbola mačos sasniegtais rekords. Vēsturē reģistrēta Džona Vudena 138 pēc kārtas realizēto soda metienu sērija Indianopolisas „Kautskys”, Amerikas Vidējo Rietumu basketbola konferencē, sastāvā. NBA vēsturē savukārt neviens nav sametis 100 metienus pēc kārtas.

Pēc kārtas realizēto soda metienu rekordi

Atsevišķos avotos parādās informācija, ka Eirolīgas rekords pieder lietuvietim Arvīdam Macijauskam, kurš 2006. gadā trāpījis 94 soda metienus pēc kārtas. Pārskatot šīs sezonas mača protokolus, gan atklājās cita aina, un lai arī Macijausks meta lieliski (sezonā 91%), viņa ilgākā sērija nebija lielāka par 36 precīziem soda metieniem.

Ņujorkas „Knicks” sastāvā šobrīd ir viens soda metienu rekordists – Hosē Kalderons, kurš 2008./09. gada sezonā trāpīja 98% sodiņu jeb 151 no 154 mēģinājumiem. Kalderons šosezon pie soda metieniem tiek maz, taču viņa klātbūtne noteikti palīdz Ņujorkas komandai jau kopš rudens beigām būt līgas līderei soda metienu precizitātē ar 82% trāpītu sodiņu. Ne nieka neskādē arī Kristapa Porziņģa palīdzība, taču galvenais iemesls „Knicks” pirmajai vieta šajā rādītājā ir tas, ka nav nevienas „melnās avs”. Neskaitot minimāli spēlējošo Lū Amundsonu un Kevinu Serafinu, visi pārējie met ar vismaz 77% precizitāti.

Ko tas ir devis Ņujorkai uzvaru ziņā? Neko daudz. Pareizāk sakot, daudz mazāk nekā būtu devuši precīzāki metieni no spēles. Labākā divpunktu metienu realizētāja „Spurs” ir līgas vicelīdere, labākā tālmetienos ir „Warriors”, kas līdz šim zaudējusi tikai četrās spēlēs, kamēr soda metienu līdere „Knicks” ir ārpus „play-off” zonas. Protams, uzvaras veido ne tikai metieni, bet arī daudzi citi spēles komponenti, taču soda metieni ir vienīgais statistikas rādītājs, kur "Knicks" ir līgas labāko pieciniekā.

Tiesa, tas rada vismaz vienu ļoti pozitīvu efektu, proti, pret Porziņģi un „Knicks” šosezon neviens pat nedomā izmantot „Hack-a-Shack” taktiku, speciāli sitot sodus. Šī taktika radījusi milzīgas problēmas vairākiem NBA spēlētājiem ar vāju soda metienu realizācijas procentu, ieskaitot arī Latvijas bijušo NBA centru Andri Biedriņu, īstu prieku tas nesagādā arī skatītājiem, jo spēles ritms zūd, tās krietni ievelkas, turklāt tiek oponēts, ka daudzo soda metienu dēļ pazūd pati basketbola spēle. Eiropā šī taktika pārāk bieži nav novērojama un tiesnešiem ir tiesības to sodīt bargāk, piešķirot nesportisku piezīmi, savukārt NBA (vismaz līdz šim) no tās atteikties neplāno.

Viedokļi gan dalās ne tikai Amerikā, bet arī Sportacentra aptaujāto treneru vidū. Gulbis pret apzinātu sodu pārkāpšanu pret vienu spēlētāju iebilda, kā iemeslu minot personisku nepatiku: ”Kad esam mīnusos, nekas cits jau neatliek, kā beigās sist sodus. Bet principā neuzskatu to par normālu lietu, un, vērtējot spēles ziņā, vismaz man tas neliekas nekas simpātisks.” Savukārt Feldmanis norādīja pretējo: ”Ja zinām, ka pretiniekiem laukumā ir vājš tālmetienu izpildītājs, protams, ka aizsardzībā cenšamies panākt, lai tālmetienu izdara tieši viņš. Ar soda metieniem tieši tāpat. Katra komanda meklē pretinieku vājās vietas, un, ja vājā vieta ir soda metieni, tad arī ar šādu taktiku jārēķinās.”

Soda metienu līderi NBA šosezon

Video: Teda Seintmārtina soda metienu prasmes

Izmantotie resursi:
NBA - National Basketball Association Teams,...
NBA & ABA Basketball Statistics &...
Rakocevic leaves free throw record at 58 -...
Ted St. Martin – NBSA Basketball Shooting Coach
Free Throw Streaks
MACIJAUSKAS, ARVYDAS - Welcome to EUROLEAGUE...