"Cirks" Losandželosā un Lukas MVP - jautājums par katru NBA rietumu komandu

Oklahomsitijas “Thunder” – vai komanda ir gatava NBA finālam?

Šī nav pirmā reize, kad “Thunder” (Sietlas “SuperSonics” šoreiz neskaitām) ir izdevies izveidot patiešām spēcīgu kodolu. Vai pašreizējā komanda talanta ziņā atbilst 2012. gada modelim, kura kodolu veidoja Kevins Durents, Rasels Vestbruks, Džeimss Hārdens un Seržs Ibaka? Droši vien, nē. Bet pašreizējais kodols arī ir gados jauns ar spožu nākotni priekšā.

Šejam Gildžesam-Aleksandram jau pagājušajā sezonā vajadzēja tikt pie MVP trofejas. Ja nepatraucēs traumas, tad viņš par to cīnīsies arī šogad. Džeilens Viljamss ir universāls spēlētājs ar apskaužamām dabas dotībām – 219 centimetrus garš roku vērsums pret 195 centimetrus garu augumu. Savukārt Čets Holmgrens ir jaunās “Vienradžu” paaudzes prototips – kustīgs centrs, kurš labi bloķē metienus, var apspēlēt pretinieku driblā un realizēt tālmetienu. Lai gan, redzēsim, kādus augļus pilnas sezonas nogrieznī nesīs viņa jaunā metiena forma:

Chet Holmgren seems to have changed his jumper 🤔👀 pic.twitter.com/Q4rYFT6AT8

— SpunkCenter (@SpunkCenter) October 8, 2024

Bet, ne par velti ir teiciens, ka titulu izcīnīšanai ir vajadzīgi ļoti labi lomas spēlētāji. Un Sems Presti šajā vasarā nobruņojās ar diviem basketbolistiem, kuri atbilst šai kategorijai – Aizeja Hartenštains un Alekss Karuso. “Thunder” problēma pagājušajā sezonā bija kārtīga centra trūkums, kurš varētu pacīnīties ar augumā raženākiem pretspēlētājiem. Tagad “Thunder” rīcībā ir Hartenštains. Viņš ir ne tikai “masīvs rumpis”, bet arī meistarīgs piespēlētājs, kurš apveltīts ar savai pozīcijai ļoti labu driblu. Tiesa, komandai bez jauniegūtā centra pakalpojumiem būs jāiztiek aptuveni pusotru mēnesi, jo viņš iedzīvojies savainojumā.

Savukārt Karuso ir aizsargs, kurš kopā ar Lugencu Dortu un Džeilenu Viljamsu pretinieku perimetra spēlētājiem un treneriem sagādās galvassāpes.

2012. gadā “Thunder” spēlēja finālā pēc iepriekšējā sezonā piedzīvotā zaudējuma Dirkam Novickim un Dalasas “Mavericks”. Aizvadītajā sezonā “Thunder” arī piekāpās “Mavericks”, tiesa, konferences pusfinālā, nevis finālā. Varbūt vēsture atkārtosies. Šim “Thunder” modelim pavisam noteikti pietiek jaudas to paveikt.

Minesotas “Timberwolves” – vai Džūliuss Rendls tiks aizmainīts?

NBA fanus šajā starpsezonā pārsteidza maiņas darījums, kura ietvaros Minesota Karlu-Entoniju Taunsu aizmainīja uz Ņujorku, pretim saņemot Džūliusu Rendlu, Donti Divinčenzo, Keitu Bates-Diopu un (Detroitas “Pistons”) nākotnes pirmās kārtas drafta izvēli. Darījumā tika iesaistīti arī Šarlotas “Hornets”, bet viņi šoreiz pildīja “algu pielīdzinātāja” lomu.

Sezona vēl nav sākusies, bet jau seko jautājums par Rendla aizmainīšanu? Nav noslēpums, ka no Minesotas puses šim darījumam lielākoties ir finansiāla iniciatīva. Galu galā, otra labākā spēlētāja aizmainīšana tūlīt pēc spēlēšanas Rietumu konferences finālā nav pārāk bieža parādība. Minesota ar līdzšinējo sastāvu būtu tā sauktā otrā algu sliekšņa (“second apron”) komanda. Ne tikai gaidāmajā, bet, visticamāk, arī 2025./2026. gada sezonā.

Taunsa 220 miljonus vērtais līgums beigsies vien 2028. gadā, bet Rendla līgumā jau nākamā sezona ir ar spēlētāja opciju. Ja “Timberwolves” vēlas uz Taunsa maiņas rēķina ietaupīt naudu, tad tā Rendlam nevarēs piedāvāt līgumu ar 45 miljoniem sezonā. Četru gadu līgums par 181 miljonu ASV dolāru ir maksimālais, uz ko Rendls var cerēt, un noteikti arī pieprasīs. Vēl viens variants šajā situācijā ir sagaidīt, kad Rendls atsakās no spēlētāja opcijas un palaist viņu prom kā brīvo aģentu, bet tas nozīmētu, ka Taunss tika aizmainīts pret Divinčenzo un pirmās kārtas drafta izvēli. Līdz ar to, nemaz nerunājot par Rendla ne pārāk ērto spēles stilu Minesotas pašreizējai sastāva komplektācijai, jāuzdod jautājums – kad sekos Rendla nākamais maiņas darījums?

Dalasas “Mavericks” – vai Luka beidzot tiks pie sava MVP?

Nedaudz jocīgi lietot vārdu “beidzot”, runājot par 25 gadus vecu basketbolistu, tomēr fenomenālais slovēnis MVP balsojuma top 5 bijis trīs no savas karjeras sešām sezonām.

Šķiet, ka šī sezona beidzot būs tā, kurā viņš virs galvas cels regulārās sezonas prestižāko balvu. Lukam līgas nākamās sejas statuss tiek piedēvēts jau kopš pirmās iziešanas laukumā. Līdz ar to līgas vadība pavisam noteikti nebēdātos, ja slovēnis tiktu pie MVP trofejas. Kas būs viņa reālie konkurenti?

Džoels Embīds ir pateicis, ka nākamsezon un, iespējams, visā atlikušajā karjerā nespēlēs vienā no divām spēlēm, kas norisināsies divās dienās pēc kārtas. “76ers” gaidāmajā sezonā ir 15 tā sauktie “back-to-back” spēļu scenāriji. Tas nozīmē, ka Embīds aizvadīs maksimums 67 spēles, kas ir tikai divi mači virs līgas noteiktā minimuma, lai spēlētājs vispār varētu pretendēt uz individuālo balvu.

Nikola Jokičam, visticamāk, patraucēs tā sauktais “balsotāju nogurums”, kas nozīmē, ka MVP balsojuma dalībnieki mēģina atrast iemeslus nobalsot par citiem kandidātiem, lai balvu jau atkal neizcīnītu tas pats spēlētājs. Ja “balsotāju nogurums” neeksistētu, tad Lebronam Džeimsam šobrīd būtu sešas vai pat septiņas MVP trofejas, nevis “tikai” četras...

Atliek Gildžess-Aleksandrs. Šobrīd bukmeikeru prognozēs neliels favorīts ir augstāk minētais Jokičs, bet Dončiča – Gildžesa-Aleksandra nosacītajā duelī pavisam neliels pārsvars tomēr tiek atvēlēts slovēnim. Šajā jautājumā teorētiski noteicošajam faktoram vajadzētu būt komandas sekmēm, bet laiks, kad “dueli” starp diviem līdzīgiem spēlētājiem bija komandas uzvaras, ir pagātnē. Tagad svarīgāks ir tā sauktais naratīvs. Un šajā mirklī par favorītu, visticamāk, jau kļūst spēlētājs, kuram “nākamā līgas seja” uz pieres rakstīts jau kopš pirmās dienas.

Losandželosas “Lakers” – cik spēļu būs nepieciešams sarunām par Redika darba drošību?

Atbilde uz šo jautājumu ir nulle, jo Džonatana Kleja Redika atbilstība “Lakers” galvenā trenera amatam publiski tiek apšaubīta jau kopš brīža, kad uzvirmoja baumas par viņa stāšanos pie Losandželosas kluba stūres.

Lebrons Džeimss ir panācis, ka “Lakers” vienība ar 55. numuru šā gada draftā izvēlas viņa dēlu, kurš acīmredzami nav gatavs NBA. Tāpat viņš galvenā trenera amatā “iefīrējis” savu podkāsta biedru, kuram nav reālas pieredzes kaut vai trenera asistenta amatā.

Entonijs Deivss un citi “Lakers” basketbolisti mediju dienā slavēja ģērbtuvē valdošo enerģiju, bet redzēsim, kas notiks, kāda šī enerģija būs, decembra izskaņā, ja “Lakers” bilance būs, piemēram, 9-15, kas sīkstajā Rietumu konferencē ir pavisam reāls scenārijs. Vai Redikam un Robam Pelinkam pietiks iekšu veikt loģisko soli un nosūtīt Broniju Džeimsu uz G Līgu? Ja pietiks, kā uz to reaģēs Lebrons?

Visu šo jautājumu atbilžu epicentrā būs Rediks. Nav noslēpums, ka Lebronam pacietība attiecībā pret komandu treneriem allaž bijusi īsa. Līdz ar to, ja “Lakers” neizdosies tas labākais sezonas sākums, pavisam drīz varēsim sagaidīt runas arī par Redika krēsla sašķobīšanos (varbūt arī Redikam krēsla nebūs, jo viņš spēļu laikā stāv kājās...).

Losandželosas “Clippers” - vai ieraudzīsim 2019. gada Džeimsu Hārdenu?

Tupinām ar “Lakers” kaimiņiem. Komandas līderis Kavai Lenards dažas dienas pirms jaunās sezonas sākuma vēl nav atsācis pilnvērtīgus treniņus, kas liek domāt, ka viņš pilnvērtīgi pieejams komandai nebūs vēl ilgāku laiku.

Savukārt pārējais sastāvs cerības nevieš. Jā, Ivica Zubacs ir kvalitatīvs sākumsastāva kalibra centrs. Jā, Normans Pauels savas karjeras laikā tālmetienus realizējis ar gandrīz 40% precizitāti. Jā, “Clippers” izdevās “Mavericks” atņemt būtisku lomas spēlētāju Derika Džounsa jaunākā personā. Tomēr sastāvā netrūkst arī apšaubāmu “kadru”. NBA atgriezies Kevins Porters jaunākais, kurš tika diskvalificēts par fizisku vardarbību pret savu draudzeni. No Kaja Džounsa Šarlotas “Hornets” atbrīvojās (it kā) viņa mentālo problēmu dēļ. Krisam Danam “Clippers” būs piektā komanda pēdējo sešu sezonu laikā. Bounss Hailands no “Nuggets” tika aizmainīts, jo uzstāja uz lielāku lomu komandā, kur spēli veido Jokičs un saspēles vadītāja pozīcijā spēlē Džamals Marejs.

Nikolass Batūms un P.J. Takers savu karjeru laikā bijuši labi lomas spēlētāji, bet šobrīd viņiem ir jau attiecīgi 35 un 39 gadi.

Līdz ar to skaidrs, ka uzbrukuma nasta gulsies uz Džeimsa Hārdena pleciem, kuram arī nesen jau apritēja 35 gadi. Bet nebūtu objektīvi no viņa gaidīt MVP sezonām atbilstošu sniegumu. Pirmkārt, toreiz Hārdenam apkārt bija vairāk kvalitatīvu tālmetienu izpildītāju, bet, otrkārt, arī pats Hārdens vairs nav tāds “dzelzs vīrs” kā savās “Rockets” dienās. Jā, aizvadītajā sezonā Hārdens nospēlēja 72 mačus, bet tas ir viņa pārliecinoši augstākais rādītājs pēdējo četru sezonu laikā. Treškārt, Hārdenam jau ir 35.

Goldensteitas “Warriors” – vai Džonatans Kuminga spers nākamo soli?

Visam reiz pienāk savs gals. Šo teicienu vislabāk iemieso reiz varenā Goldensteitas “Warriors”. Šajā starpsezonā pat pajuka tās šķietami nešķiramais Stefana Karija, Dreimonda Grīna un Kleja Tompsona kodols, jo pēdējais brīvo aģentu tirgū pārcēlās uz Dalasas “Mavericks”.

2021./2022. gadā, kad “Warriors” izcīnīja čempionu titulu, uzmirdzēja iepriekš nopeltais Endrū Viginss, bet jau nākamajā sezonā viņš personīgu apsvērumu dēļ izlaida 24 spēles un kopš tā laika vairs nav izskatījies pēc sevis. “Warriors” lielā cerība šobrīd ir Džonatans Kuminga, kurš pagājušajā sezonā atklāti sūdzējās par savu lomu komandā, tomēr, sākot ar šā gada februāri viņš regulāro sezonu noslēdza spēcīgi – 31 mačā izceļoties ar vidēji 18,9 punktiem.

Lai “Warriors” šajā sezonā iesaistītos kaut vai cīņā par vietu “play-off” turnīrā, viņiem no Kumingas būs vajadzīgs vēl labāks sniegums, jo Grīns allaž pildījis “līmes” funkciju, nevis otrās vijoles lomu. Jā, 36 gadus vecais Stefans Karijs olimpiskajās spēlēs pierādīja, ka viņam pulveris vēl ir sauss, bet tās bija tikai sešas, nevis 82 spēles.

Ņuorleānas “Pelicans” – kā šī komanda izskatās pie pilnas veselības?

Pagājušajā sezonā komandas lielākā zvaigzne Zaions Viljamsons izlaida vien 12 spēles, kas uz viņa karjeras kopējā fona ir ļoti labs rādītājs. Aizpagājušajā sezonā viņš viņš izlaida 53 mačus, vēl sezonu pirms tam atlētiskais uzbrucējs laukumā neizgāja vispār, otrajā gadā viņš aizvadīja 61 maču, bet debijas sezonā Zaions laukumā izgāja vien 24 spēlēs.

Tomēr pagājušajā sezonā 16 spēles izlaida Kristians Makkolums, bet 18 mačos pieejams nebija Brendons Ingrams. Pie tam, Makkolums 11 spēles pēc kārtas izlaida sezonas sākumā, bet Ingrams tikpat mačus nebija pieejams sezonas izskaņā. Tas nozīmē, ka “Pelicans” nosacīti lielajam trijniekam pagājušajā sezonā bija ierobežota kopā spēlēšanas prakse.

Šajā sezonā sastāvam pievienojies Dežonte Marejs. Viljamsons vienā no preses konferencēm, pavelkot uz zoba Makkolumu, izteicās, ka pirmoreiz karjerā spēlēs kopā ar reālu saspēles vadītāju. Tā gan gluži nav patiesība, jo karjeras pirmajās divās sezonās Viljamsona kolēģis bija Lonzo Bols. Tomēr ir skaidrs, ka Mareja ierašanās pamainīs komandas identitāti. Kaut vai tāpēc, ka Makkolums varēs atgriezties sev ierastajā otrā numura pozīcijā. Protams, ja Ingramu, kā tiek baumots, aizmainīs uz Sakramento “Kings”, tad “Pelicans” būs pavisam cita komanda.

Ņuorleānas kluba sakarā ir daudz mainīgo – Mareja un Makkoluma dinamika, komandas līderu veselība, Ingrama maiņa un 201 centimetru garā Herba Džounsa spēlēšana centrā. Līdz ar to “Pelicans” būs komandai, kurai jaunajā sezonā noteikti vērts pasekot.

Fīniksas “Suns” – cik augsti ir reālie šīs komandas griesti?

Aizvadītās sezonas “play-off” turnīrā “Suns” pirmajā kārtā ar 0-4 “dabūja pa muti” no Minesotas “Timberwolves”. Komanda, kuras pamata kodolu veido Kevins Durents, Devins Bukers un Bredlijs Bīls “uz papīra” izskatās skaisti.

Tāpat komandas centra pozīcijā spēlēja kvalitatīvais, bet traumatiskais Jusufs Nurkičs, bet spēlē tālmetienu izpildītāju lomu pildīja Grejsons Alens un Ēriks Gordons. Tomēr “Suns”, atskaitot Bīla savainojumus, bija vēl viens būtisks trūkums – komandai nebija reāla saspēles vadītāja.

Šajā starpsezonā “Suns” sastāvam pievienoja Taijusu Džounsu, kurš ir saspēles vadītāja tīrradnis. Viņš savas karjeras deviņās sezonās vidēji mačā izcēlies ar 4,3 rezultatīvām piespēlēm pret 0,8 kļūdām. Jāatceras, ka tikai pagājušajā sezonā viņš Vašingtonā tika pie iespējas pildīt pilna laika saspēles vadītāja pienākumus. Augot lomai laukumā, viņa galvenās kvalitātes kļuva tikai uzskatāmākas – 7,3 rezultatīvas piespēles pret vienu kļūdu.

Fīniksā no viņa prasīs tikai un vienīgi galveno spīdekļu apgādāšanu ar bumbu, kas ir Džounsa specialitāte. Džounsa pāreja uz “Suns” nav starp šīs starpsezonas skaļākajiem darījumiem. Tomēr tā varētu kļūt par vienu no nenovērtētākajām šīs vasaras pārejām.

Vēl viens būtisks “Suns” papildinājums ir galvenais treneris Maiks Budenholcers, kurš iepriekšējos klubos (Atlantas “Hawks” un Milvoki “Bucks”) lielu akcentu licis uz tālmetienu izpildi. “Suns” lielākie spīdekļu Durenta un Bukera mīļākie metieni meklējami pustālajā zonā. Ja Budenholceram izdosies “Suns” zvaigznēm “pārdot” savu tālmetienu filozofiju, tad domājams, ka Fīniksas kluba uzbrukums no 10. vietas aizvadītajā sezonā, pakāpsies krietni augstāk.

Pagājušajā sezonā jaunizveidotā Fīniksas superkomanda nenesa augļus, bet šosezon ar papildinājumiem sastāvā un treneru štābā Fīniksa no jauna varēs lolot cerības uz cīņu par augstākajiem sasniegumiem.

Sanantonio “Spurs” – vai Vembanjama būs MVP kalibra spēlētājs jau šosezon?

Par reālajiem pretendentiem uz MVP trofeju atrunāts augstāk, bet MVP līmeņa basketbolisti ir arī Džeisons Teitams, Entonijs Edvardss un Jannis Adetokunbo.

Vai šim spēlētāju pulciņam jau otrajā sezonā pievienot Vembanjamu ir pārāk optimistiski? Varbūt.

Tomēr viņš šajā starpsezonā ir uzaudzējis aptuveni 12 kilogramus, kas ir pietiekams daudzums, lai palīdzētu cīņā zem groza, bet neierobežotu spēlētāja mobilitāti. Arī vasara nacionālajā izlasē tik jauniem spēlētājiem palīdz. Atcerēsimies Kristapu Porziņģi pēc 2017. gada Eiropas čempionāta. Viņš nākamajā sezonā pirmo un līdz šim vienīgo reizi karjerā tika nominēts dalībai Visu zvaigžņu spēlē.

Tomēr svarīgāka par kilogramu uzaudzēšanu un spēlēšanu izlasē pavisam noteikti ir Krisa Pola pievienošanās “Spurs”. Pagājušajā sezonā interneta vidē regulāri uzvirmoja video, kuros redzams, kā komandas biedri nespēj vai negrib Vembanjamu atrast labās pozīcijās.

Ar bumbu Pola rokās šādas muļķības laukumā neredzēsim. Protams, 39 gadus vecais veterāns pat savas karjeras ziedu dienās nebija izturības paraugs, tomēr kaut vai 40 spēles kopā ar Polu Vembanjamas izaugsmei, domājams, būs neatsveramas. Par fiziskajiem parametriem Vembanjamas sakarā šaubu nekad nav bijis, bet metienu izvēli un nonākšanu labākās pozīcijās šosezon sakārtos pieredzes bagātais Pols. Tāpēc no Vembanjamas jau šosezon varam gaidīt lielas lietas, kas savukārt ļaus “Spurs” pacīnīties vismaz par vietu “play-in” turnīrā.

Memfisas “Grizzlies” – vai Zeks Idijs izcīnīs gada labākā debitanta balvu?

Vēl viens jautājums, kuru uzdot “Grizzlies” sakarā, būtu – kad, nevis vai, notraumēsies Dža Morants? Savulaik “Spurs” lika Tonijam Pārkeram iemācīties pareizi krist, pretējā gadījumā viņa spēles stils agrāk nekā vēlāk novestu pie veselības likstām.

Pārkera spēles stilu ar Morantu pat nevar likt vienā teikumā, jo francūzis bieži nonāca kontaktā ar pretinieku garajiem spēlētājiem, bet viņš pie mazākās iespējas nemēģināja “pārdankot” viņiem pāri, kā to dara Morants. Protams, Pārkers uz to nebija spējīgs, bet Moranta lēmumu pieņemšana tieši gaisa divcīņās liek domāt, ka karjeras paildzināšana vispār nav viņa interesēs.

Bet negribas uzdot tik pesimistisku jautājumu par tik izklaidējošu basketbolistu. Arī prognozes, ka “Grizzlies” gaidāmajā sezonā varētu izcīnīt ap 50 uzvarām ir pilnīgi racionālas, jo pēdējoreiz, kad šis līderu kodols kopā aizvadīja pilnvērtīgu sezonu (2022./2023.), “Grizzlies” izcīnīja 51 uzvaru. Pie tam, sastāvam klāt nācis veterāns Markuss Smārts, tiesa, “Grizzlies” rindās vairs nav atrodams Stīvens Adamss.

Šajā sezonā sākumsastāva centra loma tiks uzticēta kanādiešu debitantam Zekam Idijam.
Šīs vasaras drafts tiek uzskatīts par vājāko kopš 2013. gada, kad ar pirmo numuru tika izvēlēts Entonijs Benets. Jā, tajā draftā bija atrodams arī Jannis Adetokunbo, bet grieķu basketbolists drafta dienā nebūt netika uzskatīts par nākamo superzvaigzni.

Debitantu klasē, kurā nav izteiktu spīdekļu, spēlētājs, kurš 50 uzvaru komandā vāc aptuveni 12 punktus, 8-9 atlēkušās bumbas un pusotru bloķētu metienu, varētu arī tikt pie gada labākā debitanta trofejas. Vai 224 centimetrus garais Idijs šādu statistiku spēs iekrāt? Laiks rādīs.

Jūtas “Jazz” – kādā virzienā šī komanda dodas?

“Jazz” labākais spēlētājs šobrīd ir somu uzbrucējs Lauri Markanens, kurš augustā parakstīja piecu gadu līgumu ar kopējo vērtību 238 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tā ir liela nauda spēlētājam, kurš tikai vienu reizi piedalījies Visu zvaigžņu spēlē.

Vai Markanens būtu pirmā stabilā “play-off” līmeņa komandā? Droši vien, nē. Čempionu kalibra komandā viņš, visticamāk, līdzīgi kā Porziņģis, būtu trešā opcija. Bet “Jazz” viņu atalgojuši ar līgumu, kas atbilst franšīzes stūrakmeņa cienīgam spēlētājam.

Tad paskatāmies uz komandas jaunajiem spēlētājiem – Kejonte Džordžs ir kvalitatīvs saspēles vadītājs tomēr nodēvēt viņu par spēlētāju, kurš kādu dienu noteikti kļūs par Visu zvaigžņu spēles dalībnieku, arī nevar. Savukārt Volkers Keslers ir ļoti viendimensionāls centrs, kurš statistikas ailē atzīmējas ar bloķētajiem metieniem, bet neko diži vairāk. Līdzīgi kā pirmajā sezonā, viņš laukumā pavadīja vidēji 23 minūtes. Acīmredzot “Jazz” stūrmanis Vils Hārdijs neuzskatīja, ka Keslers otrajā sezonā būtu gatavs veikt lēcienu sniegumā un nospēlētajās minūtēs.

Varbūt Džeilena Viljamsa brālis Kodijs, kurš arī ir apveltīts ar labām fiziskajām dotībām (198 cm augums un 211 cm roku vērsumus) spēs patīkami pārsteigt, bet pagaidām “Jazz” azotē nav jaunā spēlētāja, uz kuru likt drošas cerības nākotnes sakarā.

Tad mēs nonākam pie veterāniem – Džons Kolinss, Patriks Milss, Kolins Sekstons un Džordans Klarksons. Kvalitatīvi spēlētāji, kuri spētu sniegt labas minūtes “play-off” komandai. Tomēr Jūtā viņu loma ir lielāka nekā tai vajadzētu būt, jo komandā trūkst augsta kalibra basketbolistu.

“Jazz” nav gana talantīga, lai sūrajā Rietumu konferencē cīnītos par vietu “play-in”, bet nav pietiekoši slikta, lai “tankošanas” cīņā sacenstos ar Austrumu konferences lejasgalu. Tāpat tās sastāvā šobrīd nav spēlētāja, uz kuru likt lielas cerības nākamo 2-3 gadu sakarā. Tāpat kā tai nav konkrēta attīstības virziena un, šķiet, arī plāna.

Hjūstonas “Rockets” – kurš no aizsargiem paliks ar “garu degunu”?

Freds Vanvlīts, Ārons Holidejs, Amens Tompsons, Kamerūns Vaitmors, Rīds Šepards un Džeilens Grīns. Šie ir spēlētāji, kuriem gaidāmajā sezonā jāsadala spēlē 96 pieejamās aizsargu minūtes. Pie tam, Dilons Brukss un Dže’Šons Teits oficiālajā pieteikumā norādīti trešā numura pozīcijā, bet arī viņi vajadzības gadījumā var pildīt otrā numura lomu.

“Rockets” par rocību nevar sūdzēties arī garajā galā, jo Alperens Šenguns, Džabari Parkers un Tari Īsons ir sākumsastāva kalibra basketbolisti. Arī Stīvens Adamss pirms savainojuma gūšanas piederēja šai spēlētāju kategorijai.

Tomēr lielāka “sastrēguma stunda” ir tieši abu aizsargu pozīcijās. Droši vien pirmo būtu jāatskaita Āronu Holideju, kurš pērn tik un tā laukumā pavadīja vidēji 16 minūtes. Savas 32-33 minūtes sākumsastāva saspēles vadītāja pozīcijā noteikti “apēdīs” Freds Vanvlīts, bet otrā numura pozīcijā uz tādu pašu spēles laiku vajadzētu pretendēt Džeilenam Grīnam, kurš pagājušās sezonas otrajā pusē veiksmīgi uzņēmās uzbrukuma līdera lomu. Viņš pagājušās sezonas pēdējās 22 spēlēs, kad “Rockets” vēl reāli cīnījās par vietu “play-in” turnīrā vidēji mačā atzīmējās ar 24,9 punktiem, 4,2 rezultatīvām piespēlēm un 5,8 bumbām zem groziem.

Līdz ar to “Rockets” vajadzētu prioritizēt Grīna izaugsmi. Tas aizsargu pozīcijās aptuveni 20 minūtes atstāj trim perspektīviem spēlētājiem – Vaitmoram, šogad draftētajam Šepardam un Tompsonam. Viens no šī sastrēguma risinājumiem pavisam noteikti būtu Dilona Bruksa minūšu apgriešana, bet redzēsim, vai Ime Udoka jauno spēlētāju attīstības vārdā būs gatavs to nodarīt savas komandas otram apmaksātākajam spēlētājam.

Jebkurā gadījumā kāds vai pat kādi no jaunajiem aizsargiem netiks pie spēles laika, kas būtu nepieciešams viņu pilnvērtīgai izaugsmei.

Portlendas “Trail Blazers” – vai Skūts Hendersons attaisnos drafta izvēli?

Pagājusī sezona 2023. gada drafta trešajam numuram bija visai bēdīga – vidēji 14 punkti, 3,1 atlēkusī bumba un 5,4 rezultatīvas piespēles, ar 38,5% metienos no spēles, 32,5% tālmetienos un 3,4 kļūdām.

Ātlētiskie saspēles vadītāji, kuru kategorijā noteikti ietilpst Hendersons, vairumā gadījumu vai nu savu potenciālu attaisno uzreiz, vai arī neattaisno vispār. Piemēram, Rasels Vestbruks, Deriks Rouzs, Džons Vols vai jau pieminētais Morants jau ar pirmajām spēlēm sevi parādīja kā spēlētājus, kuri ir gatavi NBA.

Tajā pašā laikā Deriks Smits jaunākais vai Emanuels Mudiejs tā arī nespēja nostiprināties kā stabili sākumsastāva spēlētāji. Tomēr ir arī izņēmumi. Piemēram Barons Deiviss debijas sezonā vidēji mačā guva vien 5,9 punktus. Arī nākamajā sezonā, viņš atzīmējās tikai ar 13,8 punktiem, tomēr savas karjeras nākamajās septiņās sezonās neguva mazāk par vidēji 17 punktiem spēlē, 2007. gadā aizvedot Goldensteitas “Warriors” pretim vienai visu laiku no pārsteidzošākajām “play-off” sēriju uzvarām (pirmajā kārtā pret “Mavericks”).

Laiks rādīs, kurš karjeras attīstības scenārijs priekšā stāv Hendersonam. Ja runājam par “Trail Blazers”, tad alternatīva jautājumam par Hendersona attīstību varētu būt cīņa par nepalikšanu Rietumu konferences pēdējā vietā, kas šobrīd Portlendas basketbolistiem jau ir rezervēta.

Denveras “Nuggets” – kādu pienesumu vēl spēj dot Rasels Vesbruks?

2023. gada vasarā, uzreiz pēc čempionu titula izcīnīšanas Denveru pameta divi svarīgi spēlētāji – Brūss Brauns un Džefs Grīns jeb Onkulis Džefrijs, kā pieredzes bagāto uzbrucēju dēvēt labpatīk NBA apskatniekiem. Sevišķi sāpīga bija Brūsa Brauna aiziešana, bet finālsērijā pret Miami “Heat” kvalitatīvas 10-15 minūtes spēja piedāvāt arī Grīns.

Šovasar labākas dzīves meklējumos uz Orlando devās Kentaviuss Kaldvels-Poups, kas nozīmē, ka Denvera divu gadu laikā ir zaudējusi trīs no astoņiem čempiona titula komandas pamata rotācijas spēlētājiem.

Vietā nācis Rasels Vestbruks, kuram novembrī apritēs jau 36 gadi. Pagājušajā sezonā Vestbruks “Clippers” rindās lielākoties pildīja rezervista lomu, vidēji spēlē izceļoties ar 11,1 punktu, 4,5 rezultatīvām piespēlēm un piecām bumbām zem groziem.

Arī Denverā viņš spēlēs iesaistīsies no rezervistu soliņa, bet tas nenozīmē, ka “Nuggets” no viņa neprasīs vismaz tādu pašu pienesumu kā “Clippers” rindās. Tiesa, Vestbruks nevar piedāvāt Kaldvela-Poupa tālmetienu realizāciju un aizsardzību. Tāpēc būs interesanti pavērot, kādu lomu Maiks Malons pieredzējušajam basketbolistam atradīs savā komandā, kurā bumba lielākoties iet cauri Nikola Jokiča un Džamala Mareja rokām.

Sakramento “Kings” – kāpēc komandai bija vajadzīgs Demars Derozens?

Sakramento pamatsastāvā jau ir spēlētājs, kurš ar tālmetienu izpildīšanu neaizraujas. Viņa vārds ir Domants Sabonis. Tagad viņam šajā kategorijā pievienojies arī Derozens, kurš tikai vienā no savas karjeras 14 sezonām vidēji mačā trāpījis vairāk nekā vienu tālmetienu.

Metienu realizācija spēles galotnē? De’Ārons Fokss 2022./2023. gada sezonā tika atzīts par labāko spēlētāju izšķirošajos mirkļos ("Clutch player of the year"). Uzbrukuma potenciāla uzlabošana? Lai gan pagājušajā sezonā “Kings” bija vien 13. labākais uzbrukuma reitings, vēl gadu iepriekš Sakramento vienība uzrādīja tobrīd vēsturē labāko uzbrukuma statistiku.

Pie tam, Derozana ierašanās, visticamāk, apgriezīs minūtes arī Malikam Monkam, kurš pēdējās sezonās bija nostiprinājies kā viens no labākajiem līgas rezervistiem. Šeit gan, iespējams, palīdzēs Deiviona Mičela pārcelšanās uz Toronto.

Jā, Derozanam ir bagātīga izslēgšanas spēļu pieredze, tomēr “Kings” arī gluži nevar uzskatīt par jaunu komandu, kurai būtu nepieciešama pieredzējuša līdera stabilā roka. Tādi basketbolisti kā Fokss, Sabonis, Monks vai Kevins Hērters savu karjeru laikā jau ir paspējuši “apbružāties”.

Droši vien komandas vadībai sāpēja pēkšņā netikšana pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs, neskatoties uz to, ka lielākā sezonas daļa stabili tika pavadīta Rietumu konferences “play-off” zonā. Bet šobrīd ir grūti iedomāties, ka Derozans būs spēlētājs, kurš “Kings” ar garantiju spēs palīdzēt atgriezties izslēgšanas spēļu turnīrā.

Rietumu konference šajā sezonā solās būt ļoti konkurētspējīga. Argumentu vismaz par iekļūšanu vismaz “play-in” turnīrā reāli nav tikai divām komandām – “Trail Blazers” un “Jazz”. Līdz ar to sagaidāms, ka atkal pieredzēsim Mežonīgo Rietumu laikus, kā tas bija šā gadsimta pirmās desmitgades noslēdzošajās sezonās, kad komandas ar 50 uzvarām mēdza ierindoties 8. vietā (Denveras “Nuggets” 2008. gadā).